Jaunākie raksti publicēti sākumlapā.

LATVIEŠU DRAMATURĢIJAS BIBLIOTĒKA APVIENOJAS
RAKSTNIEKU SAVIENĪBĀ

28.12.2012. / Kultūra

2012.gada 28.decembrī Latvijas Rakstnieku savienības (http://www.rakstnieciba.lv/) telpās simboliski zem Mirdzas Ķempes portreta sarokojāmies - es un Dainis Grīnvalds, lai no manām rokām viņa rokās nonāktu manis kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem (kad izveidoju pirmo Latviešu lugu bibliotēku, un vēlāk kad vadīju Latvijas dramaturģijas aģentūru), apkopotā latviešu dramaturģijas bibliotēka.

Jāatzīst gan arī fakts, ka pēdējo gadu desmitu dramaturgu darbus apkopojis arī Dainis Grīnvalds, tāpēc tikai likumsakarīgi, ka savus krājumus nododu tieši viņam. Dainis Grīnvalds šobrīd ir arī Latvijas Rakstnieku savienības drāmas konsultants.

Par labāko bibliotēkas atrašanās vietu izvēlētas Latvijas Rakstnieku savienības telpas Lāčplēša iela 48/50-12, Rīgā, tādēļ pie šī fakta klāt bija arī Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs un arī dramaturgs Jānis Jurkāns.

Latviešu dramaturgu bibliotēkā tagad vienkopus ir gan ar roku, gan ar tehniku rakstīti manuskripti, vienā unikālā eksemplārā un arī daudzkārt kopēti, skanēti, uz rakstāmmašīnas rakstīti, digitalizēti un bibliogrāfiskos izdevumos esoši, no privātām bibliotēkām nākuši un dāvināti darbi. Atrodami arī tulkojumi. Pie manis esošā līdz šim brīdim digitalizētā bibliotēkas daļa arī drīzumā nonāks Latvijas Rakstnieku savienības datorā.

Protams, tas viss ir jāsagatavo apskatei. Liela daļa ir digitalizējama, kā sen bija iecerēts, un nākotnē iekļaujama arī Nacionālās bibliotēkas krājumos.

Ja kādam ir iespēja noziedot šīs bibliotēkas sakārtošanai un ikdienas lietošanai grāmatu plauktus, tad tas būtu viens labs Jaunā gada darbs Nr. 1. Ar plauktu transportēšanu varu palīdzēt arī es personiski. Uz sadarbību!

Radošu Jauno gadu visiem Latvijas dramaturgiem!

 
 
 

ZĒNU KORA ZIEMASSVĒTKU KONCERTS

15.12.2012. / Kultūra

Savu bērnu un viņu pedagogu aicināts 14.decembra pēcpusdienā devos uz Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas Zēnu kora Ziemassvētku koncertu skolas koncertzālē.

Mazliet atkāpjoties no minētā koncerta, vēlos uzsvērt, ka Latvijas koncertu dzīve ir patiešām bagāta. Gan augstākā un starptautiskā līmeņa, gan dažādu „vietējo” un lokāla mēroga pasākumu ziņā. Taču jau vairākus gadu desmitus neviena Latvijas kultūras dzīvi pārraugoša vai veicinoša iestāde, tostarp arī Kultūras ministrija, nespēj veikt kultūras pasākumu centralizētu koordināciju, kaut vai tik lielā mērā, lai vienuviet būtu visa informācija par plānotajiem pasākumiem. Jau vairāk kā pirms desmit gadiem teātra zinātniece Līvija Akurātere un arī es esam vērsušies pie atbildīgām personām ar lūgumiem koordinēt Latvijas kultūras dzīves notikumus un pasākumus, bet redzamu rezultātu tā arī nav. Šīs kopīgās informācijas un koordinācijas trūkums noved pie tā, ka cilvēki nezina par pasākumu dažādību un apmeklē tikai tos, kuri producentu reklamēti parādījušies priekšplānā. Taču koncerti bez producentiem un līdzekļiem reklāmai tiek palaisti garām, kaut arī tie nav mazāk mākslinieciski vērtīgi vai neinteresanti.

Zēnu kora Ziemassvētku koncerta vērtība ir tā, ka skatītāju acu priekšā dzimst jauni talanti un Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola ir viena no tām vietām, kurā no maziem delverīgiem puikām un meitenēm izauguši lieli mākslinieki, kuri nu jau pazīstami visā Latvijā un arī ārpus tās.

Jātencina arī kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģenti Romāns Vanags, diriģents Tālivaldis Gulbis, diriģente un koncertmeistare Evija Vanaga un kora direktore Astrīda Kronberga, bez kuru nesavtīgā darba zēni nevarētu gūt panākumus ne savā izaugsmē, ne arī korim kopumā. Tieši še cilvēki ir tie, kas Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas (arī direktoram Valdim Lastovskim uzslava!) zēnu kori ierindojuši profesionāļu kategorijā un daudzām Latvijas „mūzikas zvaigznēm” ir pagodinājums veidot koncertprogrammas kopā ar šiem zēniem un viņu pedagogiem.

Un arī šajā koncertā, kā Romāns Vanags izteicās:„ Zvaigznes neaicinājām. Tiksim galā pašu spēkiem!”, zēni apbūra publiku, un tas pierāda kora un pedagogu spēku. Diemžēl par šo spēku un gūtajām labajām emocijām atceramies pārāk reti, un visbiežāk atceramies, kad kādam no politiķiem vai ierēdņiem nepieciešams skaists fons kādām „politiskajām aktivitātēm”.

Koncertā lieliski skanēja kora izpildītās Ziemassvētku dziesmas un arī solodziesmas, kuras izpildīja skolas audzēkņi, kuru vērtējums 1.semestra eksāmenā bijis visaugstākais. Jauki, ka pedagogu vērtējums sakrīt arī ar skatītāju (kuru starpā, protams, lielākoties radi un draugi) vērtējumu, jo aplausi bija no sirds un nopelnīti.

Bravo, zēni!

 
 
 
 
 
 
 
 
 

DAIĻA ROŽLAPAS KOKTEILIS MŪŽA GARUMĀ

16.10.2012. / Kultūra

16. oktobrī plkst. 18.00 Mākslinieku namā, Muižas ielā 6, Bulduros, Jūrmalā, tika atklāta jūrmalnieka, gleznotāja un scenogrāfa Daiļa Rožlapas 80 gadu jubilejas izstāde „Kokteilis mūža garumā".

Dailis Rožlapa dzimis 1932. gada 10. novembrī. 1968.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātņu nodaļu un izstādēs piedalās jau kopš 1958. gada. Veidojis scenogrāfiju Rīgas, Valmieras, Liepājas, Kauņas, Šauļu, Paņevežas teātros. Dailis Rožlapa ir mākslinieks inscenētājs Rīgas kinostudijā, piedaloties daudzu populāru latviešu filmu veidošanā - "Vella kalpi vella dzirnavās", "Pūt, vējiņi!", "Melnā vēža spīlēs", "Īsa pamācība mīlēšanā", "Aija" un citas.

Man Dailis Rožlapa ir mana tēta jaunības draugs un domubiedrs, tagad arī manas ģimenes draugs. Man ir laimējies kļūt arī par Daiļa Rožlapas vairāku gleznu īpašnieku.

Kaut arī šodien Dailis Rožlapa uz izstādes atklāšanu veselības dēļ nevarēja ierasties, viņš pats bija pielicis roku pie darbu izvēles un izstādes iekārtošanas. Mākslinieku namā bija sanākuši Daiļa radi, draugi, paziņas, talanta pielūdzēji un cienītāji. Atklāšanas pasākums norisinājās mājīgā atmosfērā, bez īpašiem ievadiem un sākuma uzrunām, bet vienkārši un brīvi. Katrs, kas gribēja labu vārdu teikt vai veltīt māksliniekam, to varēja darīt, bet mākslinieka znots, arī mākslinieks, Māris Putniņš tos fiksēja video ierakstā vēsturei un Daiļa priekam.

Par pašu izstādi jāsaka – ļoti laba darbu izlase. Kā norādīja kāds no izstādes organizatoriem, tad visām gleznām šī ir pirmā izstāde. Patīkami, ka darbi bija no dažādiem gadiem, kas, protams, tādejādi parādīja Daiļa radošo dažādību. Patīkami, ka starp darbiem bija arī 2012. gada darbi. Kā teicu savā apsveikumā, katrā Daiļa gleznā ir kāds spilgts krāsu akcents, kas vairo dzīvesprieku un uzrunā ikvienu viņa talanta cienītāju. Izstāde ir atvērta un arī Tev tā ir jāredz!

Daili, lai veselība, spēks, možs garastāvoklis, azarts un dzīvesprieks!

Pasākuma reklāma:

http://jurmala.lv/page/1305?event_id=9148&comments=event

http://www.aprinkis.lv/item/862-daila-rozlapas-80-gadu-jubilejas-izstade

http://www.studija.lv/?parent=5884

http://www.easyget.lv/kultura/read/50117/

 
 
 
 
 
 
 

UGUNSNAKTS VIENKOČU PARKĀ

06.10.2012. / Kultūra

Jau vairākus gadus pēc kārtas pirmajā oktobra sestdienā Vienkoču parkā (www.vienkoci.lv) norisinās gadskārtējā Uguns nakts. Vienkoču saimnieks Rihards Vidzickis stāsta: „Vienkoču gaismas ķermeņi ir izvietoti visā meža pudurī. Diennakts tumšajā laikā šajos gaismas bluķos ievieto vidēja izmēra dārza sveces, iegūstot savdabīgu un mistisku āra apgaismojumu. Šie gaismas ķermeņi īpaši aktuāli ir gadalaikos, kad dienas ir īsas un ātri satumst. Vienu reizi gadā šajā mežā tiek rīkota lielā Ugunsnakts, kad viss mežs tiek izlikts ar svecēm. Tāpat tiek piedāvātas arī vakara un nakts pastaigas ar lāpām gida pavadībā. Tumsā parks izskatās pavisam savādāks un noslēpumaināks nekā dienā, un līkumoto taciņu tīkls ļauj domāt, ka veikts liels pārgājiens dziļi mežā.”

Tā kā šo noskaņu un gaismu pasākums uzlādē ar pozitīvām emocijām, tad ar krēslas iestāšanos, paņēmuši svecītes, kopā ar ģimeni devāmies uz Vienkoču parka gaismu mežu pie Līgatnes.

Vienkoču parkā bija iedegti vienkoču gaismas ķermeņi, izgaismotas miniatūrās ēkas un pulksten 21:00 notika tradicionālais lāpu gājiens pa Vienkoču parka takām, kas vijās kā ugunīga čūska pa gravām un lejām. Šogad lāpu gājiens noslēdzās ar uguns rituālu, kuru vadīja folkloras kopa Delve. Pēc uguns rituāla tika iedegts lielais ugunskurs un ugunsskulptūra.

Kādas ir manas sajūtas par šī gada pasākumu? Šoreiz savā vērtējumā būšu kritisks. Neapšaubāmi tas ir labi, ka Vienkoču parka saimnieki ir radījuši tādu pasākumu kā Ugunsnakts, kuru daudzi jau gaida ar nepacietību un pieņēmuši kā tradicionālu ģimenes pasākumu ik rudeni. Taču vienlaicīgi arī jāsecina, ka katrs parka apmeklētājs šī pasākuma laikā, ziedojot naudu parka atbalstam, cer uz emocionālu kompensāciju. Pats lāpu gājiens ir iedvesmojošs, sākumā takas ir bagātīgi izgaismotas, taču dziļāk mežā apskates objekti nav pat pamanāmi. Jūtams, ka pietrūcis resursu un spēka taku izlikt ar svecēm līdz galam. Protams, pastaiga kā tāda naksnīgā mežā ir interesanta un neierasta nodarbe, bet iekšēji jūtama prasība pēc papildus „efektiem”.

Kā ugunīga lenta, daudzskaitlīgais lāpu gājiens virzās uz mērķi – noslēguma ceremoniju. Šoreiz publikai tika pasniegts uguns rituāls folkloras kopas Delve vadībā. Man personīgi spilgtā atmiņā palikusi pagājušā gada noslēguma ceremonija ar "Fire Spirit" ugunsžonglieru šovu "Pulsa efekts" perkusiju pavadībā (ieskatam - http://www.draugiem.lv/vienkocuparks/gallery/?pid=264338973). Jāsaka arī, ka pagājušajā gadā bija vairāk apmeklētāju, kas, nonākuši noslēguma ceremonijas vietā, ar lielu aizrautību uzņēma kvalitatīvo priekšnesumu.

Šoreiz organizācija piekliboja, priekšnesumam bija zema emocionalitāte un atnākušajiem cerētā bauda tomēr netika dota. Ja folkloras kopa Delve rādīja priekšnesumu, tad tas bija slikti uztverams, saredzams un pat slikti sadzirdams uzvedums, bet ja folkloras grupa veica rituālu, tad tā realizācija bija ļoti neveiksmīga, atnākušos nesaistoša un neiesaistoša.

Viss rakstītais nav kritika, bet mudinājums. Lai turpmāk izdodas!

Reklāmraksti:

http://www.vienkoci.lv/

http://www.vienkoci.lv/jaunumi.php

http://www.diena.lv/tautas-zinas/dienas-uzslava/nakosnedel-notiks-gadskarteja-uguns-nakts-vienkocu-parka-13970015

http://nra.lv/latvija/81002-vienkocu-parka-notiks-gadskarteja-uguns-nakts.htm

http://www.draugiem.lv/ev/18399708/

http://www.vesturiskiaktivs.lv/lv/pasakumi_mes_atbalstam/uguns_nakts_vienkocu_parka

http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/437537-vienkocu_parka_notiks_gadskarteja_uguns_nakts

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/96189/brivdienu-celvedis-septinas-lietas-kas-japiedzivo-6-un-7-oktobri

Foto no pasākuma:

http://www.draugiem.lv/vienkocuparks/gallery/?aid=43265695

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Video:

  1. ”Visi meži uguņiem pilni” – Sākums
  2. ”Visi meži uguņiem pilni” – Fragments no gājiena
  3. ”Visi meži uguņiem pilni” – 1. fragments no noslēguma rituāla
  4. ”Visi meži uguņiem pilni” - 2. fragments no noslēguma rituāla
  5. ”Visi meži uguņiem pilni” - 3. fragments no noslēguma rituāla
  6. ”Visi meži uguņiem pilni” - 4. fragments no noslēguma rituāla
  7. ”Visi meži uguņiem pilni” - 5. fragments no noslēguma rituāla




APCIEMO ĀRAIŠUS!

30.09.2012. / Kultūra

Šodien kopā ar ģimeni atsaucos šim uzaicinājuma un apciemoju Āraišus, kur devāmies uz Āraišu muzejparku, kas nosacīti sastāv no trim daļām: Āraišu ezerpils, Viduslaiku pilsdrupām un Meitu salas.

Jāatzīst, ka šī ir unikālā vieta Latvijā, kur katrai ģimenei jāaizbrauc, jo te ir „dzīva” vēsture, un pāri gadsimtiem var ceļot vien, pastaigājoties pa pārdesmit metru garām takām. Visi apskates objekti atrodas neticami tuvu un viens otram blakus.

Jāsaka gan, ka man pietrūka informācijas un skaidrojums klātienē un iespējas uzzināt vairāk par šo vēsturisko un nozīmīgo vietu. Saprotams, ka šeit veikti plaši arheoloģiskie izrakumi, bet izziņas iespējas bez papildmateriāliem ļoti vājas. Taču kopējais iespaids bagātīgs un rosinošs uzzināt vairāk un „noķert” šeit notiekošos pasākumus.

Informācija uzziņai:

Par Āraišu ezerpili (no www.vietas.lv):

Āraišu ezerpils ir kļuvusi par populāru tūrisma vietu un savdabīgu Latvijas senvēstures vizualizāciju. Tas ir unikāls valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis: IX-X gs. seno latgaļu dzīvesvietas paliekas. Pašlaik ezerpils daļēji ir jau rekonstruēta un apmeklētāji var aplūkot atjaunotos aizvēsturiskos latgaļu koka mājokļus.

Pirmos izrakumus šajā vietā 1876. un 1877. gados veicis Cēsu grāfs K.G.Zīverss, vēlāk Berlīnes profesors R.Virhovs. Kopš 1965.gada arheoloģisko izpēti vada J.Apals. Desmit izrakumu sezonās (1965-1969, 1975-1979), pazeminot ūdens līmeni par 1 metru, izpētīja trīs ceturtdaļas senās ezerpils platības. Slapjajā kultūrslānī labi saglabājušos koka celtņu palieku zinātniskās analīzes ļāva izdalīt piecas apbūves kārtas. Rekonstrukcijai par pamatu tika pieņemta pirmā - vissenākā apbūve. To ieskāva aizsargbūves, kas sākās no vārtiem pie izejas saliņā. Starp ēku rindām izveidotas ļoti šauras ieliņas - vietām tikai 80 cm platas. Izrakumos tika atrastas un izpētītas 151 koka celtnes paliekas, atrastas 3700 senlietas, vairāk nekā simt tūkstoši trauku lausku. Izmantojot arheoloģisko izrakumu datus un etnogrāfiskās paralēles ar seno darba rīku kopijām, uzbūvētas 14 senās celtnes, kas par 80% atbilst oriģinālam.

Par Āraišu pili (no www.vidzemesmuzeji):

Āraišu pils (Livonijas ordeņa pils) celta 1226. gadā, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Kastelas tipa pils atradās Āraišu ezera rietumu krasta pussalā. Pilij ir kvadrāta forma, kas orientēta pēc debesspusēm. Pili no priekšpils atdala dziļš aizsarggrāvis. Priekšpils arī nocietināta ar grāvi un valni, kas visā platumā atdala pussalu no krasta.

Pils ir pastāvējusi līdz 17. gs. sākumam. 17. gs. dokumentos tiek minētas vairs tikai pilsdrupas. Arī tās pakāpeniski nojauktas, akmeņus izmantojot muižas, baznīcas un citu ēku celtniecībai.

Par Meitu salu (no www.vidzemesmuzeji):

“Meitu sala”- tā tautā sauca ezera pussalas dienvidu galu. Tajā uzsākta veidot akmens laikmeta apmetne ar niedru mājokļiem un zemes krāsnīm zivju un gaļas cepšanai. Āraišu ezera krastos pirmie iedzīvotāji apmetušies jau tālajā akmens laikmetā.

“Meitu salas” teritorijā paredzēts uzcelt arī bronzas laikmeta ēku, kas kopā ar jau esošajiem akmens un vēlā dzelzs laikmeta mājokļiem sniegs zināmu priekšstatu seno mājokļu attīstībā.

Papildus visam vēlos uzsvērt, ka šī ir unikāla iespēja daudzbērnu ģimenēm, jo šis vietas apmeklējums mums (vecākiem ar četriem bērniem) bija par brīvu. Godīgi sakot, es pēdējos 20 gados neatceros, kad šāda iespēja - 100 % atlaide - būtu piešķirta kādā pasākumā vai vietā daudzbērnu ģimenei.

Pateicībā par šo piešķirto atlaidi nolēmām ziedot pāris latus Āraišu muzejparkam, nopērkot Nodibinājuma Āraišu Ezerpils fonda izdevumu „Āraiši senlaikos” un nelielu suvenīru.

Apciemo Āraišus!

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

FĒLIKSS „STARP DIMANTIEM UN PELNIEM”

08.09.2012. / Kultūra

Šodien svarīgākā ziņa - Fēlikss Ķiģelis ir izdevis jaunāko savas mūzikas albumu. Kaut arī netiku uz jaunā albuma „Starp dimantiem un pelniem” prezentācijas pasākumu plkst. 19.00, 8.septembrī, Latvijas 1.Rokkafejnīcā Reiterna namā, nevarēju nebūt tai dienā klāt, tāpēc devos uz albuma prezentācijas koncertu plkst. 23.00, turpat.

Jau no seniem laikiem manā ģimenē autogrāfam uz oriģināla (gleznas, grāmatas, vitrāžas utml.) ir īpaša nozīme, ne tik daudz vēsturiskā, cik emocionālā ziņā. Šīs emocionālās saites ir mantotas, un man tās ir svarīgas, jo Ēriks Ķiģelis bija mana tēta - tātad manas ģimenes draugs, un arī tagad viņa dēla Fēliksa ģimene ir mūsu ģimenes draugi. Esmu no sirds priecīgs, ka tieši šodien, Fēliksam svarīgā dienā, viņš man uzdāvināja savu jauno albumu ar ierakstu, kas izdarīts ar viņa paša roku. Vēsturei un sajūtām!

Fēlikss ir ļoti spēcīga radoša personība. Ar katru gadu arvien vairāk var redzēt ne tikai viņa radošās izpausmes, bet spējas kļūt par līderi, par cilvēku, kas iedvesmo un aizrauj citus, vienlaicīgi godprātīgi „atstrādājot” savu mūziķa daļu. Viņa dziesmas ir viegli uztveramas, emocionālas, saprotamas. Jūtams un dzirdams, ka Fēliksam dziesmu vārdi ir svarīgi, jo, kopīgi ar viņa radīto mūziku, vārdi savijas vienotā viegli uztveramā materiālā, kas aizrauj, pielīp un kurām viegli dziedāt līdzi.

Fēlikss plāno stratēģiski, un izpausmes ir interesantas, līdz ar to grūtākais viņa dzīvē ir savienot radošo ar praktisko. Tāpēc ir svarīgi, ka Fēliksam blakus ir viņa sieva Jolanta, kas ir arī grupas menedžere un arī ikdienas radošo izpausmju atbalsts.

Albumā ir daudz jauna materiāla un šis albums noteikti būs svarīgs pieturas punkts Fēliksa biogrāfijā. Vienlaikus jāsaka pozitīvi vārdi par dziesmu tekstiem, kuru autors ir viens no grupas dalībniekiem Ivars Sudmalis.

Jāatzīst, ka grupas priekšnesums noteikti prasa lielāku telpu nekā Reiterna nama zāle (plašums radītu iespējas skaņai un vērienam), taču arī šeit Fēlikss ar grupu aizrauj un uzrunā ikvienu atnākušo. Koncerta laikā ļoti labi izpildīti mūzikas pavadījumi. Mani vienmēr īpaši uzrunā labi bundzinieki. Slavenā Groduma dēla Elvja Groduma balss un dziedājums dod vairākas radošās plāksnes - arī vēsturisko, emocionālo un pat nedaudz mistisko.

Šādiem kluba pasākumiem īpaša nozīme ir atraktivitātei. Arī gadījumos, kad atrakcijas vai konkursi kļūst vairāk par draiskulību, nevis muzikālo papildinājumu, pozitīvas emocijas vairāk papildina nevis atņem notikumam.

Lai izdodas visas ieceres!

http://www.club.lv/pasakums/21208/Feliksa-Kigela-jauna-albuma-prezentacija-un-koncerts-08-Septembris-2012.html


 
 
 
 
 
 
 

ZIGMARA LIEPIŅA „ATGRIEŠANĀS”

24.08.2012. / Kultūra

Zigmars Liepiņš – ir viens no labākajiem Latvijas komponistiem un tas ir neapstrīdams fakts (http://www.zigmarsliepins.lv/lv/par-zigmaru-liepinu). Tas ir iemesls, kāpēc šajā piektdienas vakarā biju priecīgs doties uz Zigmara Liepiņa jubilejas koncertu Dzintaru koncertzālē. Zināju, ka dzirdēšu dziesmas, kas iedvesmo, kuras jau kā saka šādos gadījumos – folklorizējušās, kuras cilvēki dungo, iespējams, nemaz nezinot, ka autors ir tieši šīs dienas jubilārs.

Jāatzīst, ka Zigmara Liepiņa mūzika dzīvo pati savu dzīvi, jo komponists savas aktīvās mūziķa gaitas sen beidzis, saglabājot sevi komponista darbam, bet šoreiz viņš devās publikas priekšā, lai atkal būtu mūziķa ampluā. Tātad šodien - „Atgriešanās”. Turklāt vērā ņemams ir fakts, ka „Atgriešanās” nav tikai viens koncerts, bet tā ir koncerttūre pa visu Latviju.

Koncerttūrē ar Zigmaru Liepiņu dodas gan jaunie dziedātāji – Zane Dombrovska, Ginta Krievkalna, Ieva Kerēvica un Dons, gan mūsu estrādes leģendas – Aivars Brīze, Niks Metvejevs, Igo, Imants Vanzovičs un Mirdza Zīvere, kā arī jokdari Ufo un Fredis.

Varētu gaidīt, ka koncerts „Atgriešanās” būtu Zigmara Liepiņa daiļrades retrospekcijas, taču izvēlētais koncerta formāts pārspēj gaidīto. Izvēlētais stils - rotaļīgs, kas ļauj ieraudzīt komponista muzikālo darbu daudzveidību un krāsainību. Bija ļoti sirsnīgi dzirdēt gaidītās un zināmās dziesmas, varēja izsmieties joku dziesmās un atklāt sev nedzirdētus autora darbus, kas vēlreiz un vēlreiz satriec ar savu dziļumu, daudzšķautņainību un spēcīgo melodiju. Var teikt, ka koncertā bija dziesmas, kas izģērba klausītāju dvēseles. Piemēram, brīdī, kad publika savstarpēji čalojot sajūsminājās par dzirdēto, šī ņurdoņa tika pārtraukta ar Nika Matvejeva izpildīto Kvazimodo dziedājumu no rokoperas „Parīzes Dievmātes katedrāle”. Skatītāju zāle apklusa, sastinga, un varēja dzirdēt kā aiz kāpās šalc jūra.

Zigmars Liepiņš koncerta laikā pats komentē atsevišķus savas dzīves notikumus, joko dabiski un nepiespiesti, piesaka dziesmas, vārdu autorus un izpildītājus, koncerta gaitā neveidojot mākslīgas pauzes un dodot raitu ritumu visam procesam, kur skatītājs gan izseko līdzi notikumiem, gan paspēj „atcerēties” un izbaudīt. Vienīgais mīnuss – pēc vairākām dziesmām un vētrainiem aplausiem pietrūka iespēja dziesmu dzirdēt atkārtoti. Bet zinu - visu nevar gribēt!

Klausoties koncertu, vairākas reizes nācās domāt, ka ne tikai rokopera „Lāčplēsis”, bet arī citi Zigmara Liepiņa darbi ir bijuši Latvijas kultūras dzīves svarīgi notikumi un neatņemas sastāvdaļas, un tādi tie arī vienmēr paliks - darbi ar lielo burtu. Šoreiz par tādu kļuva arī šis pasākums.

Koncertā bija arī pārsteigumi, piemēram Žannas Darkas dziedājums (Mirdzas Zīveres izpildījumā) no teātra izrādes „Žanna Darka”, kura tika nospēlēta tikai vienu reizi, dziesmiņa no multfilmas „Ness un Nesija”’ (Mirdzas Zīveres un Dona izpildījumā), kā arī dziesma „Tai ielā (Liepāja –Ņujorka)” no rokoperas „Kapteiņa stāsti” (Igo un Gintas Krievkalnas izpildījumā). Arī es ik pa laikam saucu – BRAVO!

Jāuzslavē pieaicināto pavadošo mūziķu (Kristaps Krievkalns, Mārcis Auziņš, Guntars Lintiņš, Pēteris Liepiņš un Andris Barons) pašatdeve, kas radīja pārliecību – izbaudiet visus 100 procentus!

Paldies! Un BRAVO Zigmaram un ikvienam, kas palīdzēja!

 
 
 
 
 
 
 
 
 

Video:

  1. Fragments no Z.Liepiņa joku dziesmas. Dzintaru koncertzāle.
  2. Fragments no „Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas”. Dzintaru koncertzāle.
  3. Fragments no Z.Liepiņa dziesmu popūrija - 1. Dzintaru koncertzāle.
  4. Fragments no Z.Liepiņa dziesmu popūrija - 2. Dzintaru koncertzāle.
  5. Fragments no Z.Liepiņa dziesmu popūrija - 3. Dzintaru koncertzāle.
  6. Fragments no „Žannas D’Arkas”. – izpilda Mirdza Zīvere. Dzintaru koncertzāle.



DZIESMINIEKU SAIETS 2012

11.08.2012. / Kultūra

Jau trešo gadu ar interesi uztvēru ziņu par Vislatvijas Dziesminieku Saietu, bet otro gadu pēc kārtas ar lielāko prieku devos turp. Šogad saiets notika no 10. līdz 12. augustam un, nu jau tradicionāli, vienā no skaistākajām Latvijas vietām - ekosaimniecībā "Lielkrūzes", Jaunpiebalgas novadā.

Dziesminieku saiets ir ne tikai gada lielākais dziesminieku festivāls (nometne), bet tie ir arī svētki, kur iespējams vienuviet redzēt un dzirdēt latviešu dziesminiekus, atgādinot sev gan par labi zināmām personībām, gan atklājot jaunus talantus. Saieta apmeklētājiem ir iespēja izjust mūziku, kas atšķiras no ikdienā dzirdētā. Saieta dalībniekam ir iespēja salīdzināt, mācīties, apzināties sevi citu vidū un arī pašam izpausties. Taču gan apmeklētājus, gan dalībniekus vieno iespēja sadziedāties, ko rada mūzikas burvība.

Saiets tika atklāts jau piektdien 10.augustā ar koncertu «…no saknēm», tas turpinājās visu sestdienu un tika noslēgts ar koncertu «Saulē augt».

Saietā savu dalību bija pieteikuši Valdis Atāls, Haralds Sīmanis, Raimonda Vazdika, Varis Vētra, Kārlis Kazāks, Arnis Miltiņš, Brāļi Ziemeļi, Kaspars Dimiters, Maija Kalniņa, Uldis Kākulis, Egons Pičners, Kristaps Sudmalis, Ēriks Pozemkovskis, Vilnis Punka, Laura Bicāne, Andris Mičulis, Elīna Līce, Jānis Jansons, Ilze Grunte, Dace Priedoliņa, Ilmārs Romančuks, Ēriks Loks, Mikus Straume, Edgars Mākens, Vilnis Punka, Silvestrs Sīlis, Baiba Dēķena, Dinārs Gulbis, Elīna Starķe, Jānis Cirvelis, Andris Diržininkas, Līva Vilnīte, Dace Kaša, Laura Lo, Konstitūcija Tējā, Paula Āboliņa Ābola, Skranda, Inese Vanaga, Ieva Stūre-Stūriņa, Paula Bogomolova u.c.

Līdzās dziesminiekiem saietā savu jāvārdu šī gada saietam bija teikuši Valdis Bisenieks, Agita Draguna, Arvīds Ulme, Amanda Aizpuriete, Māris Salējs, Jana Egle, Inta Riekstiņa u.c.

Saieta «lielos» koncertus jau trešo gadu vadīja aktrise Aija Dzērve, šogad kopā ar dziesminieku Ēriku Pozemkovski.

Šogad pirmo reizi saietā skanēja akustiskie koncerti pie ugunskuriem - pie jauno dziesminieku un dzejnieku ugunskura tika aicināts ikviens, kas vēlas dalīties savā radošumā, pie ImKas ugunskura tika skandētas Imanta Kalniņa dziesmas.

Sestdien notika arī koncerts bērniem, kurā piedalījās Agita Kaužēna, Dace Priedoliņa, Elīna Līce, Jānis Jansons un Maija Lāce. Tam sekoja jauno dziesminieku koncerts «Asnu spēkā», kur dziedāja Dace Kaša, Baiba Dēķena, Marta Simoes, Jānis Cirvelis, Justīne Šteina, Līva Vilnīte, Ilmārs Romačuks, Dana Vasiļjeva, Mārtiņš Arbidāns, Ieva Stūre-Stūriņa, Paula Bogomolova, Inese Vanaga, Edgars Gražulis, Andris Diržininkas, Paula Āboliņa – Ābola, Laura Ločmele un citi.

11.augusta priekšpusdienu piepildīja ne tikai koncerti, bet arī radošas darbošanās – mūziķi mācīja dziedāt dziesma, dzejnieki savu vārda meistarību apliecināja «Dzejas kašķī», bet tos, kas labprāt izpaustos mākslā, aicināja dziesmu gleznošanas darbnīcā atveidot dziesmu. Tām personībām, kas vēlējās atpūsties no sabiedrības, palasīt vai radīt dzeju vai dziesmu, bija iespēja apmeklēt radošo vietu «viskasnākprātā». Jauki, vai ne!

Man bija iespēja apmeklēt šo pasākumu sestdien, kad secināju - Dziesminieku saietam ir ļoti skaidra struktūra, taču ko līdz struktūra netiek ievērota, tad šis pasākums tuvinās citiem mūzikas festivāliem. Ja uz skatuves kāpj dziedātājs, tad skumji, ja viņš kļūst par runātāju. Varu pat teikt, traģiski, ja šis dziedātājs kļūst par sliktu runātāju, jo tad viņš arī kā dziedātājs publikai ir neinteresants. Taču, ja šie traucējošie faktori sāk nogurdināt, tad visa saieta kopējā noskaņa ļauj paiet maliņā tam, kas nokaitināts. Kad dusmas pārgājušas, atgriezties atkal var jebkurā brīdī. Jāatzīst, ka arī mani slikti priekšnesumi diemžēl provocēja, bet labi, ka tādi šai reizē bija maz.

Diemžēl šogad festivālā bija trīs reizes mazāk apmeklētāju kā iepriekš. Tai pašā laikā kopējā atmosfēra no tā tikai uzlabojas, jo dalībnieku un apmeklētāju attiecības kļuva personiskākas. Bet no otras puses ļoti žēl, ka tādas uzstāšanās kā latgalietes Lauras Bicānes, Āra Ziemeļa un Sandras Bulas, Antas Eņģeles, Zanes Jančevskas, Egona Pičnera, Ulda Kākuļa, Kaspara Dimitera ar dēlu Stefanu Ezru neredz vairāk skatītāju.

Ja neņem vērā Ērika Puzenkovska dažas lišķīgās piezīmes attiecībā uz dažām saieta autoritātēm, tad viņa un Aijas Dzērves kā vadītāju tandēms bija lielisks, jo ievadvārdi katram dziesminiekam vai dzejniekam tika izteikti individuāli, atbilstoši pozitīvi un koncentrēti.

Vairumā gadījumu dziesminieku un dzejnieku uzstāšanās bija raitas, atbilstošas saieta mērķim un uzstādījumam. Citu starpā izceļama Kaspara Dimitera un viņa dēla Stefana Ezras joku sērija, izspēlējot nejaušo satikšanos uz skatuves.

Pēc pusnakts – visu gaidītā uguns skulptūra, kam šoreiz konstrukcijas ne tik veiksmīgas kā citus gadus, bet kopējo saieta dalībnieku un apmeklētāju emocionalitāti vairoja, vēlreiz pierādot faktu, ka uguns ir latviešu kultūras sastāvdaļa un nozīmīgs elements.

Paldies „Lielkrūžu” saimniekiem, jo vide sakārtota vēl atbilstošāk, lai uzņemtu šāda mēroga festivālu. „Lielkrūzēs” ir radīta vieta pasākumiem un es kā „teatrālis” ar skaudību skatījos uz dziesminiekiem, kam šāda iespēja un vieta atvēlēta.

Laikapstākļi naktī uz sestdienu bija kā ziemā un cilvēki bija tā nosaluši, ka nekautrējās nākt uz vakara koncertu ar guļammaisiem, apsegt sevi ar dažāda izmēra lakatiem un savilkt mugurā kārtu kārtas. Temperatūra kritās jau pirms saules rietas, līdz pusnaktī sasniegdama + 5 grādu robežu. Kā vēlāk izrādījās Vidzemē tonakt bija kritis augstuma rekords - Piebalgā bijuši pat tikai + 3 grādi. Kā zināms, Piebalga ir tikai 5 km attālumā no Dziesminieku saieta vietas. Zosāda metas, kad iedomājos, kā nakšņoja tie, kas palika teltīs uz svētdienu.

Atliek pasākuma dalībniekiem teikt paldies un novēlēt visiem dalībniekiem un klausītājiem - stipru veselību!

Mājas lapa:

http://www.saiets.lv/

Vairāk:

http://kultura.delfi.lv/news/music/fotoreportaza-uguns-un-dziesmas-vislatvijas-dziesminieku-saieta.d?id=42587574#!/3047700/foto.delfi.lv

http://www.diena.lv/kd/muzika/vislatvijas-dziesminieku-saieta-pulks-klust-arvien-plasaks-13959129

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
  
 

Video:

  1. „Sapņojiet” – izpilda R.Vazdika, I.Pļavniece un I.Grunte
  2. „Mīla ir kā uguns” – izpilda R.Vazdika, I.Pļavniece un I.Grunte
  3.  „Fukušimas suns” – izpilda Kaspars Dimiters
  4. Kaspars Dimiters un Stefans Ezra Dimiters skaņo ģitāras
  5. „Pasaule ir tāda skola” – izpilda Kaspars Dimiters un Stefans Ezra Dimiters
  6. „Glāze ūdens” – izpilda Kaspars Dimiters un Stefans Ezra Dimiters
  7. „Vislatvijas Dziesminieku saieta 2012” Ugunsskulptūra




ZIGMARS LIEPIŅŠ ”SPICĒ”

10.08.2012. / Kultūra

Ceturtdien, 9. augustā ļoti steidzos uz tirdzniecības centrā «Spice» plkst. 15.00 izsludināto latviešu komponista Zigmara Liepiņa 60 gadu jubilejai un koncertturnejai «Atgriešanās» veltītās izstādes atklāšanu. Paspēju!

Latvijā noticis tā, ka liela daļa sabiedrības koncertus, teātra izrādes, kino vai izstādes neapmeklē vispār, bet tā vietā kopā ar ģimeni tradicionāli dodas uz lielveikalu. „Ja tauta nemeklē kultūru, tad kultūrai jādodas pie tautas!” – tā varētu nosaukt šo Zigmara Liepiņa izvēli sava jubilejas gada ietvaros atklāt izstādi lielveikalā.

Izstādes atklāšanā pie tirdzniecības centra «Spice» informācijas centra bija iespēja personīgi tikties ar Zigmaru Liepiņu. Pasākums nebija ne pompozs, ne liels, bet atgādinājums par iespēju apmeklēt drīzumā gaidāmo koncertturneju «Atgriešanās», kurā uz skatuves sola būt Mirdza Zīvere, Imants Vanzovičs, Igo, Aivars Brīze, Niks Matvejevs, Fredis, Ufo, Ieva Kerēvica, Zane Dombrovska, Ginta Krievkalne un Dons. Tuvākie koncerti notiks 23. un 24 augustā Dzintaru koncertzālē, uz kuru atlicis vairs pavisam nedaudz biļešu. Tāpat koncerti norisināsies Liepājā, Valmierā un Krustpilī.

Izstādes atklāšanā katrs atnācējs (jaušs vai nejaušs) varēja piedalīties mini koncertā, kur dziedāja Dona izpildījumā izskanēja Zigmara Liepiņa dziesma, pie klavierēm esot pašam maestro. Pēc apsveikumiem un laba vēlējumiem jubilārs sagrieza tirdzniecības centra «Spice» viņam dāvāto brīnumgardo svētku torti. Gabaliņu dabūju arī es, un patiesi garšīga izdevusies!

Atklātajā izstādē izvietotas Zigmara Liepiņa foto no bērnības kopā ar saviem vecākiem, no savas ģimenes kopā ar sievu un bērniem, no laika, kad tikai mūziķis uzsāka savas darba gaitas un arī laika, kad viņš jau bija kļuvis populārs. Izstāde ir kā atgādinājums par Zigmara Liepiņa dzīves svarīgākajiem mirkļiem – atgādinājums gan draugiem, gan mūzikas mīļotājiem – par atgriešanos šogad savas dzimšanas 60 jubilejā.

Ar nepacietību gaidu savu bijušo Latvijas televīzijas kolēģu Ilzes Strengas un Rēdlihu pāra veidoto un pašlaik tapšanas stadijā esošo filmu par Zigmaru Liepiņu. Pasākumā jauki bija satikt arī savu kolēģi, Jelgavas Studentu teātra vadītāju un režisori Astru Kacenu.

Plānojam laiku un visi uz koncertu! Suminājumi Zigmaram dzimšanas dienā!

Mājas lapa:

http://www.zigmarsliepins.lv/lv/

Fane apsveic Liepiņu Spicē:

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/90440/zigmaru-liepinu-veikala-apdavina-fane

Mūziķi apsveic Liepiņu Spicē:

http://izklaide.delfi.lv/popmuzika/melomanija/muziki-sveic-zigmaru-liepinu-izstades-atklasana.d?id=42582010

 
 
 
 
 

ILZES JAUNBERGAS „KRITISKĀ TEMPERATŪRA”

08.08.2012. / Kultūra

Māksliniece Ilze Jaunberga uzaicināja uz savu personālizstādes „Kritiskā temperatūra” atklāšanu 2012.gada 8.augustā vakarā Laimīgās Mākslas Muzeja / Happy Art Museum izstāžu zālē tirdzniecības centrā Galleria Riga, 5. stāvā, Dzirnavu ielā 67, Rīgā.

Izstāde atvērta līdz 2012.gada 8.septembrim, katru dienu no 12.00-21.00, ieeja brīva.

Lieliski, ka Laimīgās Mākslas Muzejs / Happy Art Museum uztur šo izstāžu zāli, lieliski, ka Galleria Rīga ir atvēlējusi tam telpas, taču izcili nepatīkami, ka Galleria Rīga nav nevienas pamanāmas norādes, kur meklēt šo mākslas pasauli. Tā sakot, līdz ģenialitātei viens solis –„dažas norāžu plāksnītes”. Un ja tādas ir, tad nepareizās vietās. Bet ko nu par sīkumiem…

Izstāde ir iespaidīga! Māksliniecei Ilzei Jaunbergai ir īpašs rokraksts. Viņas darbi ir lielformāta, kas vilina un piesaista uzmanību paši par sevi. Taču lielāks par gleznu izmēriem (tās tiešām ir lielas!) ir Ilzes talants un ieguldītais darba apjoms. Kā izteicās kāds no patiesiem mākslas ekspertiem – protams, cilvēki mājās pie sienas grib gleznas ar ziediņiem un puķītēm, taču Ilzes darbi ir savādāki, tai nišā tie neiederas. Tā noteikti nav, bet stereotipi ir spēcīgi arī 21. gadsimtā.

Darbi kaut arī vienā rokrakstā, bet ļoti dažādi. Ilzes gleznās ir gan politiski, gan sociāli un psiholoģiski iepīti sižeti, personāži un noskaņas. Man vistuvākie ir jaunākie darbi. Tajos ir mazāk spēles, rotaļīgu elementu un tīšu provokāciju. Gleznas noskaņa liek domāt, rosina tēlainību un vedina uz dziļākām pārdomām. Varbūt sarežģīti, bet mērķtiecīgi! Tātad - māksla palīdz! Domāt un bagātināties.

Ieskaties arī Tu Ilzes Jaunbergas darbos: http://www.ilzejaunberga.com/index.html

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

JĀŅA GALZONA DARBU IZSTĀDE RŪJIENĀ

06.08.2012. /Kultūra

Rūjienas svētkos goda vietā - Latvijas klasiskās glezniecības pārstāvis, Rūjienas vidusskolas audzēkņu mīlēts zīmēšanas skolotājs Jānis Galzons, seniors (1912 – 1979). 2011.gadā galerijā „Laipa” Galzonu seniora un juniora izstādes „Pietura”  pieteikumā teikts, ka Jānis Galzons, seniors, bijis lielisks ainavas meistars, portretists, klusās dabas stāstītājs. Teikts, ka viņa dabas studijas ar ņirbošo toņu gammu un faktūru intensitāti atdzīvina ikvienu no galerijas izstāžu telpām.

Rūjienā ar šo dzīvību tika piepildīta Rūjienas izstāžu zāle, radot pilsētas svētkos unikālu akcentu starp citiem tās dienas notikumiem. Visiem zināms, ka pilsētas svētki ir jautrības svētki, taču šī izstādes atklāšana pievieno ievērojamu kultūras slāni Rūjienas dzīvē, pievieno treknu punktu ruveniešu gaitās.

Neesmu mākslas eksperts un nebūtu pareizi, ka manus vārdus citē kā mākslas darbu kvalitātes novērtējumu, taču varu teikt, ka Jānis Galzons, seniors, ir unikālais cilvēks, dižens ruvenietis un latvietis, ne tikai spēcīgs pedagogs, bet arī ārkārtīgi interesanta un fascinējoša personība, bet viņa darbi ir augsta mākslinieciska vērtība. Iedvesmo, izglīto un bagātina!

Grūti pārvērtēt ieguldīto darbu šīs izstādes tapšanā, bet skatītājam piedāvātais darbu apjoms ir iespaidīgs. Dažas gleznas uzrunā tik spēcīgi, ka esi spiests pavadīt ilgāku laiku tās vērojot. Gan klusā daba ar saulespuķēm, kurās ir ziedi, saule un visa dzīve, gan ainava, kurā ceļš ar izdangātu risi un dubļainu sniega valni gar malu, gleznotu vai ar visām paletes krāsām, lai parādītu patieso noskaņu mežā ziemas beigās Latvijā. Spēcīga ikviena glezna, jo tajā Latvija, dabas noskaņas, sapņi, laime un dzīve.

Šis ir ārkārtīgi spēcīgs notikums arī apmeklētajiem, kas ieradušies godināt mākslinieku novadnieku. Klāt ir gan Jāņa Galzona dēli, mazbērni, gan viņa skolnieki, ruvenieši un pilsētas viesi, kuriem viņš ir spēcīga dzīves sastāvdaļa, un arī citi, kam šī ir varbūt pirmā tikšanās ar šo personību.

Izstādes atklāšanā runāja gan mākslinieka dēli Jānis Galzons, juniors, un Andrejs Galzons, gan viens no spēcīgākajiem mākslinieka skolniekiem - Andris Vārpa, gan Rūjiena izstāžu zāles vadītāja Līga Siliņa.

Jāsaka, ka pasākums nebija ne vērienīgs, ne pompozs, taču kompakts, spēcīgām un patīkamām emocijām pārpildīts. Pasākumā sajusto un unikālo gaisotni var ieraudzīt šeit ievietotajā video un foto materiālā.

Rūjienas izstāžu zāle jūs gaida!

 
 
 
 
 
 
 
 

 
 
 

Video:

 
 

  1. Jāņa Galzona izstādes atklāšana Rūjienas Izstāžu zālē. Bildes.
  2. Jāņa Galzona izstādes atklāšana Rūjienas Izstāžu zālē. Izstāžu zāles vadītājas Līgas Siliņas, Rūjienas vadītāja un mākslinieka dēla Jāņa uzrunas.
  3. Jāņa Galzona izstādes atklāšana Rūjienas Izstāžu zālē. Mākslinieka dēla Andreja uzruna.
  4. Jāņa Galzona izstādes atklāšana Rūjienas Izstāžu zālē. Mākslinieka Jāņa Ģalzona skolnieka Andra Vārpas uzruna.

FEINS FESTIŅŠ „LABA DABA 2012”

03.08.2012. /Kultūra

„Feins festiņš!” – tā vien gribas teikt. Kaut arī feinajā festiņā bija savi plusi un mīnusi, galvenais pluss ir foršā atpūtas kompleksa "Ratnieki" (Līgatnes pagastā) vide, kurā dota iespēja būt mūzikā. Nelaime tikai tā, ka vienai daļai apmeklētāju šī būšana vidē un mūzikā ir „pie kājas” - tiem vairāk svarīgs tusiņš. Bet... ir cerības „pāraudzināt”, jo „viss notiek uz labu”, nevis sliktu! Un savādāk nevar būt, jo visos festivāla apmeklētājos jūtams pozitīvs noskaņojums, kas pretējs naidīgajam, agresīvajam dzīves veidam, kas šobrīd dominē gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Festivāls „Laba daba 2012” – kā gaiša saliņa izlijusi Latvijas vidienē – šis vasaras lielais pluss.

Pasākuma vietas izvēli vērtēju ar teicami. Lieliska vieta, kur var organizēt šāda mēroga pasākumus. „Pieklibo” ideja par atbraucēju auto novietni, jo pirms festivāla nav informācija par auto novietošanas iespējām un nav informācija, ka pastāv tikai maksas autostāvvieta. Neliels aizrādījums autostāvvietas organizatoriem – saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem ceļa zīmes patvaļīgi uzstādīt ir aizliegts! Līdz ar to nevajag brīnīties, ka šīs neoficiālās zīmes kāds ignorē. Un ja šoreiz tā nenotika, nav garantijas visām reizēm.

Par lietu. Lietus traucē festivālā tikai tiem, kas to nepieņem kā pasākuma sastāvdaļu. Noskaņa (arī lietaina, vētraina, dārdoša) jāpieņem un jāpierod – tad lietus pat nevar iztraucēt.

Festivālā darbojās piecas mūzikas skatuves, uz kurām dažādas grupas gan pamīšus, gan paralēli http://www.labadaba.lv/?page_id=9. Mēs izbaudījām tikai daļu no festivāla plašā aktivitāšu klāsta - http://www.labadaba.lv/?page_id=38.

Šogad festivālam varējām atvēlēt tikai vienu dienu, tādēļ pirkām vienas dienas biļeti par LVL 14. Manuprāt tā ir par daudz liela maksa „vienam vakaram”. Taču LVL 20 par trim dienām salīdzinoši ir O.K. Vēl, protams, katram jārēķinās ar ēšanas un dzeršanas izdevumiem. Mani personīgi pārsteidza ēdienu labā kvalitāte (kas neierasti izbraukuma formātam!), kaut arī ēdiens nemaksāja lēti, bet tomēr cena labai kvalitātei bija adekvāta. Komplimentu par labo ēdienu izteicu arī pašiem ēdinātājiem. Lai zina, ka malači!

Kā jau ierasts visur paralēli mūzikai notiek arī tirgošanās, diemžēl kā jau daudzviet arī šeit traucē, ka parādās preces, kam nav „ideoloģiskā” sakara ar pasākumu. Taču priecē, ka festivālā var uzzīmēt hennas tatoo, izcept „dzīvu” maizi, izveidot savu krūšu nospiedumu ģipsī, nopirkt mellenes (un par pārsteidzoši atbilstošu cenu!) u.t.t.

Kā jau zināms šis festivāls ir mūzikas festivāls, tāpēc mans festivāla mērķis bija mūzikas bauda. Diemžēl jāatzīst, ka traucēja paviršība grupu nomaiņas procesa organizācijā un tehniskajā nodrošinājumā, jo daža laba grupa pat pēc gandrīz stundas tehniskās noskaņošanās vēl pusstundu „skaņojās” arī koncerta laikā. Taču kopumā arī muzikālais iespaids palicis pozitīvs un daudzkrāsains.

Šovakar gribēju ieraudzīt „Dzelzs vilka” „Jauno Jāņu orķestri”, „Iļģus” un „Dzeltenos pastniekus”, taču mani par sevi pārliecināja arī Spiritual Seasons (Ukraina), Dub Syndicate (Jamaika), Mācītājs On Acid (Latvija) un Striķis (Latvija).

Pat ja „Dzelzs vilku” biju redzējis nesen Dienas Ābeļdārzā, viņus baudīt varu vēl un vēl. Labs laika pavadīšanas veids, kur parādās jaunas šķautnes. Tieši šī programma kopā ar „ Jauno Jāņu orķestri” vēl vairāk mani pārliecina, ka mākslinieku uzstāšanās ļoti atkarīga no publikas reakcijām. Jo publika aktīvāka, jo ātrāk atraisās mūziķi (šoreiz „Dzelzs vilka” „Jaunais Jāņu orķestris”), priekšnesums kļūst elektrizētāks un impulsīvāks, parādās šķautnes, kas redzamas un jūtamas tikai šeit un tagad.

„Iļģi” - labi kā vienmēr. Unikāli, ka „Iļģi” ar godīgu darbu un centību uzbūvējuši cieņpilnu attieksmi pret sevi. Paši mūziķi krāšņi un krāsaini – ne tikai tērpos, bet arī (un vēl vairāk) sajūtās un attieksmē. Unikāli, ka viņi spēj tik milzīgu cilvēku pūli enerģētiski aizskart un likt dziedāt latviešu tautas dziesmas. Sakot paldies par to, ka „Iļģi” ne tikai muzicē, bet arī māca svinēt Līgo svētkus un uztur dzīvas citas latviešu tradīcijas, mani tomēr kaitina Ilgas Reiznieces mātišķi - pedagoģiskā norādes forma, kuru viņa izvēlējusies sarunai ar skatītājiem. Taču, ja to ignorē, tad man kā skatītājam viss patīk, pat - ļoti, ļoti.

Šoreiz „Iļģi” spēlēja uz lielākās no skatuvēm, bet jāsaka gan, ka viņiem labāk piestāv daudz mazākas skatuves, kurās viņi jūtas mājīgāk un saspēle ar skatītājiem/klausītājiem veidojas daudz intīmāka.

„Dzeltenie pastnieki” - mana jaunības mūzika. Mani „Dzeltenie pastnieki” - nebijušas sajūtas, nebijusi gaume, smadzenes spirdzinoša un spridzinoša mūzika, kuru klausoties, nemitīgi jādomā līdzi un jāiesaistās. Šoreiz apskaņošanas tehniskais brāķis, neskaidras balsis un vārdi, grupai netipiski viendabīgi skanoši instrumenti, pilnīgi neskaidra dziesmu un izpildīto skaņdarbu izvēle – veidoja koncerta kvalitāti un neīstas, neatbilstošas, negribētas sajūtas. Īstajiem „Dzeltenajiem pastniekiem” katra dziesma ir kā notikums, kā izrāde, kā rotaļlieta vai mākslas darbs, kur ir svarīgs gan noformējums, gan saturs, gan idejiskā slodze. Šoreiz visi skaņdarbi tika pārvilkti laika ziņā un tehniski nesaprotami skanēja tik svarīgie dziesmu vārdi. Diemžēl, bet koncertā tas ir nepieļaujami, jo kvalitatīvai lietai atliek tikai parādīties un cilvēki „pievelkas”. Turklāt „Dzeltenajiem pastniekiem” „paveicās”, jo uzstāšanās sākumā lija lietus, un liela daļa skatītāju, bēgot no pēkšņās ūdens šalts, saskrēja telpā, bet pēc tam „atgrūdās” visu aprakstīto trūkumu dēļ. Uzstāšanās noslēgumā Ingus Baušķinieks pieteica nākamo „Dzelteno pastnieku” koncertu Palladium koncertzālē Rīgā, bet, ja kāds nepalīdzēs šiem unikālajiem skaņražiem sagatavoties koncertam, tad tā būs milzīga izgāšanās. Diemžēl. Visādi citādi „Dzeltenos pastniekus” mīlu joprojām un, neskatoties uz brāķi, esmu priecīgs, ka Ingus Baušķinieks ar draugiem uztur dzīvus „Dzeltenos pastniekus”, saglabājot cerības, ka rīt tie atkal būs ģeniāli.

Un protams – draugi. Te, festivālā, bija kolēģi, kaimiņi, domubiedri. Īpaši sveicieni PR-istēm Zanei Eniņai un Edītei Olupei. Ingus – mēs par tevi teltī! (http://www.labadaba.lv/?ps_promotion=muzu-muzejs)

Feins festiņš tā „Laba daba 2012”!

P.S. Atvainojos par pāri darījumiem latviešu valodai šajā tekstā. Nepelnīti, bet darīts apzināti.

Par festivālu vairāk:

http://kultura.delfi.lv/news/music/saksies-festivals-laba-daba.d?id=42467064

http://kultura.delfi.lv/news/music/fotoreportaza-festivala-laba-daba-pirma-diena.d?id=42566224

http://kultura.delfi.lv/news/music/fotoreportaza-spilgtakie-mirkli-festivala-laba-daba-otraja-diena.d?id=42566334

http://www.easyget.lv/muzika/read/48553/

http://www.easyget.lv/foto/gallery/3429/

http://foto.delfi.lv/user_album/111156/

http://foto.delfi.lv/user_album/111160/

http://www.tvnet.lv/galleries/group/10/12260

http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/431537-fotoreportaza_aizvadits_muzikas_festivals_labadaba

http://www.club.lv/Foto/Festivali/Laba-Daba-1.diena_03.08.2012/index.php

http://www.club.lv/Foto/Festivali/Laba-Daba-2.diena_04.08.2012/index.php

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Video:

 
 
 

  1. „Dzelzs Vilks”.
  2. „Iļģi”.
  3. Fragments no dziesmas ”Maza, maza meitenīte” – izpilda grupa „Striķis”.
  4. „Zaķīc” – izpilda grupa „Striķis”.
  5. „Klusi, klusi” – izpilda „Dzeltenie Pastnieki”.
  6. „Čemodāns” – izpilda „Dzeltenie Pastnieki”.
  7. „Milžu cīņa” – izpilda „Dzeltenie Pastnieki”.

FESTIVĀLS „SALDUS SAULE 2012”

28.07.2012. /Kultūra

Saldus saule

Rudenī viņa kā rupjmaize
Siltiem gabaliem laužama,
Ziemā kabatā sildītu
Es viņu kā burkānu graužu.

Vasarā bērniem galviņas
Viņa tik blīvi pieglāsta,
Kad atnāk kārta gaidīšanai
Kļūst tik pavasara viegla.

Sauli, ko vienreiz var iegūt,
Sauli, ko nevar vairs zaudēt,
Uz sauli, ko vienreiz var iegūt,
Uz sauli, ko nevar vairs zaudēt.

Pāri Kalnsētas kokiem austoša,
Visur līdzi man bijusi.
Mana zelta kontrabanda,
Mana kabatas baterija.

2x

Saule, ko vienreiz var zaudēt.
Saule, ko nevar vairs iegūt.
Saule, ko vienreiz var zaudēt.
Saule, ko nevar vairs iegūt.

Dziesmas video: http://www.youtube.com/watch?v=29P3im8CKxA

Leģendārās rokgrupas grupas „Līvi” sākotnējais līderis Ēriks Ķiģelis bija saldenieks, tāpat kā dziesmas teksta autors - mans tētis - Māris Čaklais. Viņi bija labi draugi. 1985. gadā Ēriks Ķiģelis gāja bojā traģiskā autoavārijā uz Rīga – Liepāja šosejas. Pēc diviem gadiem tika aizsākti mūzikas piemiņas pasākumi. Taču savus grandiozākos apjomus „Saldus Saule” sasniedza deviņdesmito gadu beigās.

Šogad festivāls notika 28.jūlijā, uz divām skatuvēm mijās „Remix”, „Linga”, „Pienvedēja piedzīvojumi”, „Mr. Rally”, „ex-Līvi”, „Louie Fontaine & Starlight Searchers”, „Virga Hard Orchestra” un „AC/DC Tribute” (Lietuva), bet mazajā Pļavas skatuvē uzstājās „LV-3801”, „Inokentijs Mārpls”, „Kiss Of The Dolls”, „Mana teritorija”, „Double Faced Eels”, „Nightstar”, „Overburn” un „Deimoss”.

Šogad „Saldus Saulē” bija mazāk apmeklētāju nekā citus gadus. Taču iemesls ir racionāli izskaidrojams - turpat netālu no Saldus notika vēl viens mūzikas festivāls „Zvērā”. Tas nebija tālredzīgi, ka divi lieli festivāli notiek vienlaicīgi un tik tuvu viens otram, taču nu gan saldenieki nevar sūdzēties, ka nav iespējas izklaidēm un atrodas provincē.

Kā ierasts festivāls „Saldus Saule” ar akcijas „Palīdzēsim.lv” palīdzību atbalstīja saldenieci Selīnu un kopā ar „Saldus Saules” apmeklētājiem vāca ziedojumus meitenes ārstēšanai. Arī mēs tradicionāli piedalījāmies akcijā un šoreiz mēs tikām pie krūzītes ar bērnu zīmējumiem.

„Sarkanais krusts”, kas pasākumā publiski dalīja prezervatīvus, parūpējās, lai „arī mūsu ģimenē sekss ir drošs” un arī mums dāvāja simboliskos baloniņus. Redzot mūsu četrus bērnus, sarkankrustieši pie mums pienāca gan tikai pēc desmitās garāmpaiešanas reizes. Laikam sākumā nodomāja, ka „bezcerīgs gadījums” un viņi vairs nespēj palīdzēt. J

Lielā svelmē un karstumā nācās uzstāties „Virga Hard Orchestra” un „Linga” (skatītājiem +30C, uz skatuves +50C). Jau iestājoties tumsai gaiss kļuva vēsāks, taču temperatūru uzturēja liepājnieks Luijs Fonteins, kurš Saldū koncertēja divos sastāvos, spēlējot blūzu-rokenrolu „Rick Heart and The Blues Engines”, kā arī izpildot žanriski plašāku repertuāru „Louie Fontaine and The Starlight Searchers”. Mazliet par garu, bet baudāmi. Protams gaidītākā grupa bija „Remix”, kuriem vēlāk, pievienojoties klātesošajiem grupas „Līvi” dalībniekiem, salūta dārdoņas pavadībā tika dziedāta festivāla un arī Saldus pilsētas himna „Saldus saule”. Pēc tam koncertu turpināja „ex-Līvi” – vokāls Igo un Ainars Virga, ģitāra Virga un Tomas Kleins, bungas Vilnis Krieviņš, taustiņi Guntars Mucenieks, bet basģitāra Mārtiņš Burkevics, pēc tam lietuvieši „AC/DC Tribute Band” un „Inokentijs Mārpls”, bet festivālu noslēdza „Pienvedēju piedzīvojumi”.

Tie, kas pārkarsa, veldzējas Ciecerītes upes ūdeņos. Nav slikta ideja, ka estrāde atrodas ūdens tuvumā, jo tad var peldoties klausīties priekšnesumu. Pie tam absolūti drošā ūdens dziļumā – kā vannā. Kur vēl uz pasaules ir tāda iespēja?!

Festivāls “Saldus Saule” ir tradīcija un simbols. Laiks iet un publika mainās, taču “Saldus Saule” nemainās un, ja festivāls arī turpmāk spēs apvienot latviešu roka leģendas, tad šī tradīcija turpināsies un mūzika skanēs. Skatītāji mīl leģendas un tauta savus varoņus! Lai spīd “Saldus Saule”!

Vairāk:

http://unity.lv/lv/news/676176/

http://foto.delfi.lv/user_album/110662/?view=blog

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

LĪVU SVĒTKI MAZIRBĒ

28.07.2012. /Kultūra

Ik gadus lielākais un nozīmīgākais lībiešu kultūras dzīves notikums pasaulē ir Līvu svētki – šogad «Līvõd pivād 2012 Līvu svētki» norisinājās 28. jūlijā lībiešu ciemā Mazirbē.

Kā ierasts Mazirbe Līvu svētku laikā kļūst par lībiešu kultūras galvaspilsētu, kur ikviens var piedzīvot lībiešu kultūru tās daudzveidībā un krāšņā amplitūdā. Līvu svētkos Mazirbe šajā dienā pulcējas lībieši, lībiešu pēcteči, lībiešu kultūras pārstāvji un atbalstītāji no visas Latvijas un ārzemēm.

Līvu svētki saturiski ir bagāti - gan izglīto, gan izklaidē.

Līvu svētku diena sākusies ar svētku dievkalpojumu plkst. 10:00 Mazirbes baznīcā. Svētkos ar savu klātbūtni, uzrunu un aktīvu dalību pagodināja arī Latvijas Kultūras ministre Žanete Jaunzeme- Grende. Bijām arī trīs Saeimas deputāti – Dāvis Stalts, Gaidis Bērziņš un es, Ingmārs Čaklais.

Ļoti lepojos ar savu kolēģi, arī Saeimas deputāta Dāvja Stalta, paveikto savas līvu tautas labā. Svētku atklāšanas ceremonija norisinājās plkst .12:00 pie Līvu tautas nama un pasākuma atklāšanā Dāvis ar godu nodeva savas amata pilnvaras jaunajai Līvu Savienības vadītājai Ievai Ernštreitei.

Dāvis Stalts atklāšanā man uzticēja pacelt Latvijas karogu, nosauca manu vārdu, uzvārdu un piemetināja - arī līvs, Saeimas deputāts. Jā, arī mani senči nāk no Kurzemes, bet līdz šim sevi par līvu nesaucu. Protams, jau vairākus gadus esot klāt šajos svētkos, manī ir radusies piederības sajūta šiem svētkiem un šai tautai. Kad karogi bija pacelti un līvu un Latvijas himnas izskanējušas, svētku atklāšanā, kāds no runātājiem atzina, ka nav svarīgi tieši cik paaudzēs tu esi līvs, un vai ar radu rakstiem to vari pierādīt, bet ir svarīgi kā tu jūties, kādu kultūru tu atbalsti un kuru zemi tu mīli.

Pēc tam, līvu dziesmām skanot un līvu karodziņiem rokā, ar Kultūras ministri un Līvu fonda vadību priekšgalā, sekojot korim un pasākuma viesiem, devāmies palaist ozola vainagu jūrā – tādejādi simboliski tika noslēgta svētku atklāšanas ceremonija.

Ar to visi svētku pasākumi tikai sākās. No plkst. 14:00 Līvu tautas nama zālē notika radošās nodarbības “Izzini lībisko” - iespēja mācīties lībiešu melodijas kora “Lōja” vadībā, piedalīties mākslinieka Elmāra Gaigalnieka smilšu mākslas meistarklasē, iepazīt un aplūkot lībiešu arheoloģiskos tautas tērpus, ielūkoties lībiešu ēdienu pasaulē un apgūt lībiešu valodu valodas radošajā nodarbībā.

Svētku vakara daļa sākās plkst.18.00 uz lielās skatuves pie Līvu tautas nama. Pie Līvu tautas nama apvienotais lībiešu koris, kora “Lōja” vadībā, ieskandināja svētku lielkoncertu, kura laikā bija dzirdamas lībiešu mūzikas apvienības – Nurmorkestõr, koris “Lōja”, kā arī citi izpildītāji — grupa “SulA”.

Plkst. 19:00 svētku viesi kopīgi izdzīvoja Daces Micānes-Zālītes, Jāņa Purviņa un Dāvja Stalta radīto folkoperu “Zalkša līgava” tautas deju asnambļa “Līgo” izpildījumā. Bet svētku balles daļu atklāja leģendārie mūzikas izpildītāji Ieva Akurātere un Juris Kulakovs ar grupu.

Saule rietēja pasaulīgai mūzikai mijoties ar mūsdienu mūzikas ritmiem un lībiešu mūzikas motīviem kopā ar Dj Matīsu Akurāteru un Dj Kalnozolu&Širmeļu.

Paralēli svētku programmai Mazirbes jūrmalā bija norisinājies Dundagas novada atklātā čempionāta pludmales volejbolā vīriešiem, pie tautas nama notika amatnieku tirdziņš.

Svētku laikā dominēja moto «Mäd tūlbizāiga um mäd rov kädstõ!« «Mūsu nākotne ir mūsu tautas rokās!». Tas liek domāt par lietām, kas iedvesmo lībiešu kultūru, liek aizdomāties par savu devumu lībiešu tautas nākotnes veidošanā un kultūras attīstībā. Daudzi svētku dalībnieki secina, ka viss ir viņu pašu rokās, domās un sirdīs - cieņas izrādīšana mūsu senčiem, mīlestība pret līvu krastu, tālredzība lībiešu tautas nākotnē un mērķtiecīgs darbs līvu kultūras saglabāšanā.

Šie svētki mani iedvesmo un jau tagad gaidu nākamo gadu un jaunas tikšanās vienā no vasaras visskaistākajiem piedzīvojumiem līvu krastā!

Papildus:

http://www.ventasbalss.lv/photos/image/1801/1

http://www.apollo.lv/zinas/mazirbe-notiks-livod-pivad-2012-livu-svetki/523052

http://www.diena.lv/kd/mazirbe-svines-gadskartejos-livu-svetkus-13958967

http://www.dundaga.lv/kolka/?p=1647

http://www.easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/48396/

http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=2744

Par Lībiešu tautas namu:

http://www.dundaga.lv/kolka/?page_id=358

 
 
 
 
 
 
 
 

DZELZS VILKS DIENAS ĀBEĻDĀRZĀ

26.07.2012. / Kultūra

Sludinājums, ka Dienas Ābeļdārzā viesosies „Dzelzs Vilka” „Jauno Jāņu orķestris”, mani uzrunāja un tādēļ kopā ar sievu Daci sēdāmies uz velosipēdiem un tepat netālu no mājām devāmies uz Mūkusalas ielu.

Dienas Ābeļdārzs jau pieteicis sevi ar šīsvasaras pasākumiem, taču šoreiz arī mums radās interese, kas notiek šajā vietā. Dienas Ābeļdārza attīstības iniciatori ir „trāpījuši” desmitniekā – mazo kultūras pasākumu kultūras nišā. Todien ābeļdārzā valdīja pozitīvisms un var teikt - bija „forši”. Ābeļdārza teritorija neliela, tajā novietota plaša skatuve un skatītāji var brīvi izvēlēties vai sēdēt dārza mēbelēs, vai atlaisties šūpuļtīklā, vai atspiest muguru pret ābeļu stumbriem, vai tepat piekalnītē atsēsties. Katram pēc iespējām un sajūtām! Brīvā, nepiespiestā atmosfērā savu uzstāšanos uzsāk mūziķi -  dīdžejs Uldis Rudaks un jauniešu postfolka grupa „SulA”, kam seko visu gaidītais „Dzelzs Vilka” jaundibinātā apvienība „Jauno Jāņu orķestris”. Mākslinieku un skatītāju tuvībā ātri rodas kopības sajūta. Patīkami pārsteidz pats Juris Kaukulis un arī viņa „blice” jaunajā sastāvā - var sajust arī viņu attiecību sākumu, trauslumu, radošuma pirmsākumus - atbilstoši ābeļdārzam.

Kaukulis ir atraktīvs. Gan viņa ķermeņa kustības, sejas mīmika, roku darbība un viņa paša būtība dod kultūras impulsus. Viņš dziesmās runā asociatīvi, pats ļoti iedziļinājies, ikvienu, kas gatavs „atdoties” procesam, parauj līdzi.

Jauno Jāņu orķestra sastāvā pašlaik muzicē Juris Kaukulis (balss, ģitāra, mandolīna), Ieva Mūrniece (vijole, balss), Mārcis Judzis (sitamie instrumenti), Kaspars Tobis (taustiņi, sitamie instrumenti), Kārlis Alviķis (basģitāra, bazuki, balss), Valērijs Cīrulis (ģitāra, mandolīna, balss).

Apraksts un neliels ieskats pasākumā (video):

http://www.diena.lv/diena-tv/izklaide-makslas/dzelzs-vilka-jauno-janu-orkestris-dienas-abeldarza-13960124

Foto:

http://www.easyget.lv/foto/gallery/3422/

Apraksts par pasākumu Dienā:

http://www.diena.lv/dienas-projekti/dienas-abeldarzs/foto-video/dienas-abeldarza-dzelzs-vilka-jauno-janu-orkestris-13959837

Dzelzs vilka mājas lapa:

http://www.dzelzsvilks.com/lv/

Apraksts par Dienas Ābeļdārza projektu:

http://www.diena.lv/dienas-projekti/dienas-abeldarzs

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

IMANTDIENA 2012

14.06.2012. / Kultūra

Tradicionālais Imanta Kalniņa mūzikas koncerts Imantdienas (nu jau vairs tikai viena diena, tāpēc tagad vairs tikai Imantdiena) katru gadu Cēsīs pulcē tūkstošiem Imanta Kalniņa mūzikas cienītājus. Šogad pēc aptuveniem aprēķiniem četrus. Četrus tūkstošus.

Tā ir iespēja vienkopus dzirdēt daudzas tautā iemīļotas dziesmas oriģinālā izpildījumā. Turklāt tieši Imantdienā uz skatuves ekskluzīvi muzicē pats komponists.

Koncerts tradicionāli notika trīs daļās, pulcējot visus tradicionālos Imanta Kalniņa mūzikas izpildītājus. Turklāt šogad Imantdienā atkal bija nolemts atgriezties pie senas un labas tradīcijas – daļu koncerta veltīt kāda dzejnieka daiļradei. Šoreiz koncertā tika godināta Ojāra Vācieša dzeja un koncerta pirmajā daļā grupas „Turaidas roze” izpildījumā skanēja Imanta Kalniņa dziesmas ar viņa vārdiem. Otrajā daļā daudzas populāras dziesmas, kā arī vairākas kompozīcijas no dziesmu cikla „Autobuss debesīs” atskaņoja grupa „Autobuss debesīs” solista Marta Kristiāna Kalniņa vadībā. Šajā koncerta daļā kā īpašie viesi piedalījās arī Andris Ērglis, Paula Dukure, Goran Gora un Māra Upmane – Holšteina.

Lielākais Imantdienas pārsteigums bija koncerta trešajā daļā. Par spīti pirms vairākiem gadiem paziņotajam, ka grupa „Menuets” vairs publiski nekoncertēs, tieši 2012. gada Imantdienā šī leģendārā grupa atkal dziedāja. Kā parasti - ar visu laiku populārākajām Imanta Kalniņa dziesmām: „Dzeguzes balss”, „Viņi dejoja vienu vasaru”, „Alvas zaldātiņi”, „Dziesma, ar ko tu sācies” un citām.

Un tad sadziedāšanās…

Un tā katru gadu!

Vairāk:

http://ej.uz/nne3

http://ej.uz/tkfw

Foto:

http://ej.uz/wuja

http://ej.uz/trpt

 
 
 
 
 
 
 
 
 

„TRAĢISKĀ BARIŅA” ATKALREDZĒŠANĀS

14.06.2012. / Kultūra

2012.gada 14.jūnijā pēc Ingus Bērziņa ierosinājuma notika Rīgas Angļu ģimnāzijas teātra studijas „Traģiskais Bariņš” satikšanās krodziņā „Ingars”. Esmu bijis šīs teātra studijas pedagogs un vadītājs (1991. – 2000), paralēli tam esmu vadījis vairākus teātra kolektīvus un veidojis teātra izrādes arī citur.

Ļoti patīkami, ka bijušie audzēkņi vēlas savstarpēji satikties. Man arī ikdienā viņus vērojot, interesanti kā katrs no viņiem veidojies, attīstījies un dzīvojis. Ne visiem un visam varu izsekot, tāpēc tikšanās ir neaizvietojamas.

Šīs tikšanās laikā dzima ideja par „Teatrāļu salidojumu”, kur satiktos arī citi kolektīvi un audzēkņi, ar kuriem man nācies strādāt kopā. Līdz ar to var teikt, ka krodziņā „Ingars” ir notikusi „Teatrāļu salidojumu” darba grupas pirmā tikšanās. Šoreiz - Ingus Bērziņš, Sabīne Ērgle, Agnese Kļaviņa, Ingus Miškinskis, Jānis Ritums, Dace un Ingmārs Čaklie.

Ko saka pārējie?

ANDRA PĒTERSONA GRĀMATAS PREZENTĀCIJA

13.06.2012. / Kultūra

Apgāds «Atēna» izdevis jaunu grāmatu - Biznesa augstskolas «Turība» Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāna Andra Pētersona stāstu krājumu „Ievārījums un brīnumi”.

„Patiesībā rakstītais ir par dzīvi, kas sastāv no jābūtības un notiekošā. Rakstītais ir par saskarsmi cilvēku darbos un dvēselē, par panākumiem un zaudējumiem.” grāmatas uzrunā raksta pats autors.

„Dzīvē mums visiem ir gadījies kaut ko ievārīt, garša ikreiz ir atšķirīga - Andris ne tikai pats ir vārījis un licis pagrabā, bet atzīmējis, ko vāra citi. Svarīgākais ir tas, ka šie stāsti ir tapuši manā laikmetā, daudzi no tiem sakņojas vēsturē un būs saprotami arī nākotnē, - šī patīkamā ekskursija nesenā pagātnē ļauj atcerēties tā brīža sajūtas un arī pasmaidīt.”- tā saka uzņēmējs Aigars Rostovskis.

Andris Pētersons grāmatas atklāšanu bija uzrīkojis kā atraktīvu, vairāku stundu pasākumu „Turības” pagalmā. Grāmata ir jāizlasa un par pasākumu visu pastāstīt nav iespējams, tāpēc skaties (foto un video) un klausies (video) pats!

Vairāk:

http://ej.uz/c1qv

http://ej.uz/j3v8

http://ej.uz/3aec

Video:

http://ej.uz/q5ff

Foto:

http://ej.uz/v6b2

http://ej.uz/1gmh

 
 
 
 
 
 

PATRIOTISKĀS DZEJAS IZLASES PREZENTĀCIJA SAEIMĀ

08.06.2012. / Kultūra

Savdabīgu kopsēdi 7.jūnijā sev noorganizēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un Sabiedrības saliedētības komisija. Kopsēde - grāmatas prezentācija. Šoreiz - patriotiskās dzejas izlases „Man nav izvēles - es dzirdu tavu balsi” prezentācija. Krājumā apkopota dzeja no plaša laika posma, sākot ar 20.gadsimta 80.gadiem līdz mūsdienām.

Gan izdevēji, gan dzejnieki runājot akcentēja, ka patriotisms jākopj katru dienu. Dzejnieks Knuts Skujenieks norādīja, ka svarīgākais ir, lai nepazustu mīlestības sajūta pret savu zemi un tautu. Un Knuta Skujenieka vārdos ir vērts ieklausīties vienmēr!

Savus dzejoļus no patriotiskās dzejas izlases „Man nav izvēles - es dzirdu tavu balsi" lasīja klātesošie dzejnieki - Edvīns Raups, Maira Asare, Inga Gaile, Artis Ostups un Knuts Skujenieks.

Dzejas izlase „Man nav izvēles - es dzirdu tavu balsi” rosina aizdomāties par patriotismu un dzimtenes mīlestību. Tajā atrodami arī Ojāra Vācieša, Imanta Ziedoņa, Māra Čaklā, Vizmas Belševicas, Klāva Elsberga un citu latviešu dzejnieku darbi.

Klātesošajiem gandarījumu par iespēju tikties ar latviešu dzejniekiem un runāt par patriotisko dzeju abu komisiju kopsēdē pauda Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. „Dzeja ir vārdi ar ļoti lielu ietilpību un spēku gan izglītībā, gan saliedētībā, gan vienotā sabiedrībā – to visvairāk vieno kultūras un radošās jomas, kas ir ne tikai prātā, bet arī sirdī,” sacīja Latkovskis.

Vairāk:

http://ej.uz/7b3d

http://ej.uz/bdmt

http://ej.uz/65ek

http://ej.uz/cfa7

Foto:

http://ej.uz/5mhz

 
 
 
 
 

LMA STUDENTU VEIDOTA DEPUTĀTU PORTRETU IZSTĀDE

01.06.2012. / Kultūra

31.maijā Saeimas nama Lielajā vestibilā tika atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu zīmēto un gleznoto deputātu portretu izstāde. Izstādes atklāšanā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pauda gandarījumu par veiksmīgo Saeimas sadarbību ar jaunajiem māksliniekiem, piebilstot, ka projekts ir laba iespēja paraudzīties uz Saeimas darbu no malas.

Izstāde tapusi Saeimas un LMA sadarbības projekta „Portretu darbnīca 2012. Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas studenti Saeimā” ietvaros. LMA studenti kopš šī gada janvāra Saeimas sēžu un komisiju sēžu laikā, izmantojot dažādas tehnikas, skicēja Saeimas deputātu portretus un situāciju skices. Rezultātā ir tapuši darbi dažādās tehnikās un formātos, kas veido unikālu stāstu par Saeimas deputātu ikdienu.

Izsakot pateicību un gandarījumu par iespēju atklāt LMA studentu darbu izstādi Saeimā, LMA rektors Aleksejs Naumovs sacīja: „Man ir patiess prieks redzēt, ka studenti ir pacentušies. Pirmīt redzēju, kā deputāti vēro darbus, atpazīst sevi un diskutē ar studentiem. Šī bija ļoti pozitīva sadarbība. Tapušie darbi ir piemērs tam, ka Latvijā ir aktīvi jaunieši, kas prot kvalitatīvi zīmēt un gleznot.”

Pēc mana vērojuma, šoreiz visbiežāk attēlotie deputāti ir mani kolēģi – Solvita Āboltiņa un Andris Buiķis. Vienā darbā atradu arī savus vaibstus. Bet vai tā ir, lai paliek citu vērotāju un vērtētāju ziņā.

Vairāk:

http://ej.uz/k9u9

http://ej.uz/4u7e

http://ej.uz/hqp3

http://ej.uz/9oc7

http://ej.uz/r9it

Video:

http://saeima.lv/lv/galleries/video/1275

Foto:

http://saeima.lv/lv/galleries/view/1275

 
 
 
 
 
 

MUZEJU NAKTS 2012

19.05.2012. / Kultūra

Latvijā pavasara pasākums „Muzeju nakts”, ar katru gadu uzņem apgriezienus. Izvēles iespējas ir aizvien lielākas, bet iespējas visur paspēt - ar vien mazākas.

Šogad ģimenē bijām nolēmuši „Muzeju nakti” piedzīvot pa īstam – kā nakti, kas arī mums izdevās. Vakara sākumā devāmies uz amatnieku tirdziņu Amatu ielā, pēc tam Austrumu tirdziņu Mākslas muzejā Rīgas Biržas ēkā, turpat bijām arī Austrumu galerijā. Pēc tam mūsu ceļš veda uz Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīciju „Nekas Rīgā nav vienāds. Ne jūra, ne upe, ne mēs.”

Nakts baudas guvām Pārdaugavā. Ojāra Vācieša muzejā nokļuvām lieliskā pasākumā, kur Zanes un Viļa Daudziņu izpildījumā klausījāmies Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarova mīlas dzeju, ko pavadīja Artūra Maskata klavierspēle. Bravo māksliniekiem!

Bet pašā nakts melnumā devāmies uz Akurātera muzeju, kur skatījām, klausījām, jutām un baudījām Jura Kulakova un viņa dīvu radīto šedevru - vokāli instrumentālo vīziju „Jūra un Degoša sala”. Burvība nepamet vēl ilgi pēc nakts!

Paldies visiem! Tiekamies atkal nākamgad!

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

MAZIE ARMĒNIJAS DZIEDĀTĀJI RĪGĀ

22.04.2012. / Kultūra

„Viņu dziesmas ir ka dievišķa melodija, kas izskan eņģeļu balsīs”, tā par Mazajiem Armēnijas dziedātājiem teikusi Starptautiskā festivāla Golden Gate žūrija.

Šodien man kopā ar ģimeni koncertzālē AVE SOL bija iespēja šīs eņģeļu balsis dzirdēt un arī redzēt. Ne velti Mazie Armēnijas dziedātāji ir gaidīti visās pasaules malās, un arī šī mūsu tikšanās notika tādēļ, ka koris devās uz Zviedriju, bet pa ceļam sniedza ļoti augsta līmeņa koncertu Rīgā.

Koncerts ritēja ļoti sirsnīgā atmosfērā, kuru radīja kora vadītājs un diriģents Tigrans Ekekjans. Viņš vislielākā mērā izrādīja cieņu latviešu kultūrai, ne tikai noslēgumā dziedot latviešu tautas dziesmu „Pūt vējiņi!”, bet arī atsevišķas savas programmas dziesmas veltīja mūžībā aizgājušajiem Imantam Kokaram un Mārim Čaklajam, kā arī klātesošajam maestro Gido Kokaram.

Sirsnīgi, varoši, azartiski, emocionāli, ekspansīvi, atraktīvi – uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl.

Uz skatuves jauniešu koris, kas patiesi mīl savu diriģentu, un kora priekšā diriģents, kas ar savu talantu mākslinieciski augstvērtīgi vada (visdažādākajās nozīmēs) kolektīvu.

Pēc koncerta, sniedzot nelielu interviju Armēnijas Televīzijai, klātesot mūsu koru meistaram Gido Kokaram teicu: „Latvieši ir ļoti izlutināta nācija, jo mums vienmēr ir bijuši tik spēcīgi diriģenti kā brāļi Kokari, tagad arī viņu audzēkņi, un mēs ļoti labi zinām, ko dažāda līmeņa kolektīvi var izdarīt ar balsi. Šodien bija patiesa iespēja dzirdēt augstu mākslu!”

Lielisks repertuārs, spēcīgi solisti, atraktīvs un atsaucīgs kolektīvs un mākslinieciskais vadītājs, kas koncerta laikā spēj uzlādēt zāli, nepieciešamības gadījumā pat mainot repertuāru atbilstoši klausītāju noskaņojumam. Uz skatuves visplašākā balsu amplitūda no čuksta līdz ķērcienam. Bravo!

http://www.diena.lv/kd/muzika/mazie-armenijas-dziedataji-koncertes-riga-13942167

http://www.kultura.riga.lv/public/43953.html

Nelielam piemēram:
http://www.youtube.com/watch?v=Av7WtF8Pncg&feature=relmfu

 
 
 
 
 
 
 
 
 

16. KORPORĀCIJU TEĀTRU FESTIVĀLS

14.04.2012. / Kultūra

2012. gada 14. aprīlī BJC ”Laimīte” norisinājās 16. Studentu un studenšu korporāciju teātra festivāls.

Arī šogad tiku aicināts šī burvīgā un jautrā pasākuma žūrijā.

Visdrīzākajā laikā šeit ievietošu nelielu recenziju par visu redzēto un piedzīvoto.

 


Daži pieturas punkti no plānotā teksta:

  1. Programmiņas ir izrādes sastāvdaļa. Netici?
  2. Teātra detaļas veido 100%.
  3. Paldies atbalstītājiem, ne par atbalstu, bet par smadzenēm, kas saprot to, ka tas ir OBLIGĀTI atbalstāms, jo attīsta cilvēku!
  4. Labākie. Mans ieteikums.
  5. Katra izrāde. Lielākais pluss, lielākais mīnuss.
  6. Organizatori.
  7. Vadītāji un saspēle no 61 uz 16.
  8. Pusdienas un balvas.
  9. Nolēmu noziedot Ls 10.
  10. Kopējais līmenis ir cēlies, bet atsevišķie – labākie – augstākos plauktiņus šogad nesasniedza. Bet arī tā nav slikta tendence.
  11. Ideoloģija un atbilstība tēmai.
  12. Spilgtākās detaļas.


Tātad - pacietību!

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

MINAM MĪKLAS GREIZAJOS RATOS

29.03.2012. / Kultūra

Pēc Ivetas un Vidvuda Medeņu uzaicinājuma 29. martā kopā ar visu ģimeni - dēliem Ernestu, Māri Robertu un Eduardu, meitu Elīzu un sievu Daci devos uz ieraktu Latvijas radio 1 studijā mīklu konkursam ģimenei „Greizie rati” (radījums tiks atskaņots Latvijas radio 1. programmā 07.04.2012. plkst. 10.25., http://ej.uz/h363)

Mīklu konkursā mums uzdeva deviņas klausītāju atsūtītās mīklas, bet desmito mīklu uzdeva iepriekšējā „Greizajos ratos” viesojusies ģimene. Zinājām, ka raidījuma viesiem jādzied divas dziesmiņas, ko mūsu ģimenes vārdā darīja Ernests ar dziesmiņu par ežuku un Eduards ar dziesmiņu par mēnestiņu. Mūsu ģimenes labākās mīklu atminētājas izrādījās meita Elīza un mamma Dace. Minēšanas beigās dažādas balvas saņēmām gan mēs, gan mīklu autori.

Esam priecīgi, ka „Greizie rati” apvienoja mūs komandā un rezultātā (kaut pirms ieraksta bijām satraukušies un apmulsuši kā tas viss notiks) tas izvērtās par ļoti ģimenisku un jauku pasākumu, par ko no sirds pateicamies „Greizo ratu” veidotājiem, jo īpaši Ivetai un Vidvudam.

Esam lepni, ka radījums „Greizie rati” ir saņēmis Lielo folkloras gada balvu kā labākais tradicionālās kultūras popularizētājs Latvijā un ārzemēs.

Arī mēs aicinām mīklas sūtīt: nosūtīt ziņu vai pa pastu : Mīklu konkursam GREIZIE RATI, Latvijas Radio, Doma laukumā 8, Rīgā, LV-1505

Novēlam saglabāt raidījuma skanējumu un ģimenisko auru, kā arī turpmāk būt par mūsu tautas folkloras vērtību saglabātāju līderiem!

 
 
 
 
 

VELTAI TOMAI - 100

01.02.2012. / Kultūra

Trešdien, 1. februāra vakarā, Rakstniecības un mūzikas muzejā notika sarīkojums „Viņa – Velta Toma!” kurā, par godu dzejnieces 100. jubilejai, tika prezentēti muzeja krājumā esošie materiāli, kas atklāj Veltas Tomas personību.

Pasākumu vadīja Rakstniecības un mūzikas muzeja speciālistes Maija Kalniņa un Inga Surgunte.

Pasākumā fotomākslinieks Gunārs Janaitis gremdējās atmiņās par mirkļiem, ko pavadījis kopā ar dzejnieci. Savā prezentācijā fotogrāfs analizēja tā laika fotouzņēmumus un dalījās pārdomās par Veltas Tomas darbiem.

Ar stāstījumiem par kopā pavadīto laiku un piedzīvoto, uzstājās arī literatūras zinātnieks Valters Nollendorfs un dzejniece, dramaturģe un Veltas Tomas garīgā krustmeita Māra Zālīte, kuri klātesošos iepazīstināja ar dzejnieces vēstulēs rakstīto un kā pēc šīm vēstulēm var spriest par Veltas Tomas dzīvi un izjūtām.

Velta bija un paliek mūsu ģimenes draugs. Mana tēta tuvs cilvēks. Un šai vakarā arī man līdzi bija savulaik Veltas dāvātā Kanādas dolāra monēta, kuru viņa man dāvināja ar aicinājumu kādreiz apciemot viņu un valsti, kurā viņa mīt. Monēta bija ar mani gan tad, kad pirmoreiz biju Kanādā, gan šovakar atceroties Veltu viņa jubilejas reizē.

Par nožēlu jāatzīst, ka šis pasākums bija kārtējais pierādījuma, ka Latvijā ļoti maz jauniešiem interesē šādi sarīkojumi! Kas pie vainas? Formāts, vai saturs? Novēlu muzejam turpināt organizēt šādus pasākumus un daudz jaunu apmeklētāju! Lai izdodas!

http://rmm.lv/?p=5787

 
 
 
 
 
 
 
 

RADOŠAS PERSONAS STATUSS LATVIJĀ

09.01.2012. / Kultūra

Šā gada 9. janvārī, Latvijas Mākslinieku savienības (turpmāk – LMS, mājas lapa - www.msav.lv) telpās kultūras, mākslas un citu radošo nozaru eksperti, kā arī pieaicinātie valsts institūciju ierēdņi un daži Saeimas deputāti tikās Latvijas Radošo savienību padomes (turpmāk – LRSP, mājas lapa - www.makslinieki.lv) organizētajā publiskajā diskusijā „Radošas personas statuss” (http://ej.uz/s3n6).

Ar problēmjautājumu izklāstu un savu redzējumu šajā jomā uzstājās LRSP valdes priekšsēdētāja Ieva Struka, kas sniedza klātesošajiem savu redzējumu, kādēļ būtu svarīgi Latvijā pieņemt likumu par radošas personas statusu.

LMS prezidents Igors Dobičins savā uzrunā centās atbildēt uz jautājumu – vai Latvijā vajadzētu dibināt Radošo personu biedrības un vai ar šādu pieeju tiks risinātas viņu problēmas?

Liāna Langa, rakstniece un Latvijas Rakstnieku savienības valdes locekle, uzstājās ar pārdomām par rakstnieku stāvokli Latvijā. Savā runā Langas kundze vairākkārt norādīja uz rakstnieku sociālo neaizsargātību un pauda viedokli, ka pat izcilākie mūs laika latviešu autori ir aizmirsti.

Kinorežisore un žurnāliste Kristīne Želve klātesošos informēja par situāciju kino nozarē, bet ekspertu uzrunas pabeidza Latvijas Profesionālo aktieru apvienības (www.aktieris.lv) valdes priekšsēdētājs Januss Johansons, informējot par radošas personas statusa tiesisko regulējumu citās ES valstīs un iepazīstinot diskusijas dalībniekus ar Igaunijas „Radošo personu un radošo savienību likumu”.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna tika aicināti, lai iepazīstinātu diskusijas dalībniekus ar nozari regulējošo valsts iestāžu viedokli un nākotnes plāniem. Diskusiju noslēdza Kultūras ministre Žanete Jaunzeme – Grende, kura informēja, ka Kultūras ministrijā ir izveidota darba grupa projekta „Radošā Latvija” izstrādāšanai un aicināja LRSP neveidot atsevišķu darba grupu radošo personu problēmu risināšanai, bet līdzdarboties jau pastāvošajā.

Diskusija noslēdzās uz negaidīti pozitīvas nots, jo gan amatpersonas, gan radošo nozaru pārstāvji bija vienisprātis, ka situācija radošo personu statusa ziņā Latvijā ir kritiska un nepieņemama, problēmas jārisina, savstarpēji aktīvāk komunicējot un sadarbojoties. Tam arī es piekrītu un mums, visiem ieinteresētajiem, to arī novēlu!

 
 
 
 

NEDIENAS AR „PITONU” DOBELĒ

21.12.2011. / Kultūra

Kaut arī par Saeimas deputātu esmu ievēlēts no Vidzemes vēlēšanu apgabala, līdzīgi kā esmu to darījis iepriekš, uz palīgāsaucienu atsaucos, nešķirojot, vai braucu pie saviem tiešajiem vēlētājiem vai vienkārši pie cilvēkiem grūtībās.

Šoreiz sauciens nāca no Dobeles, kur jau vairāk kā 20 gadus veiksmīgi darbojas Dobeles rajona bērnu un jauniešu centra teātris „Pitons” http://www.teatrispitons.lv/ un Starptautiskais amatieru teātra festivāls ar tieši tādu pašu nosaukumu.

Problēmas būtība – teātrim tiek atņemtas telpas, kur šie mākslas entuziasti darbojušies jau padsmit gadus. Tas tiek darīts nekorekti, agresīvi un bez vērā ņemamas argumentācijas. Tas liek domāt, ka šīs gan Dobelei, gan visai Latvijas svarīgās struktūras laika gaitā, lēnām, bet mērķtiecīgi tiks likvidētas.

Strīds starp Dobeles novada domi un teātri „Pitons” tika risināts 21. decembra Dobeles novada domes Izglītības un kultūras komitejas sēdē. Jau iepriekš biju lūdzis domes priekšsēdētāju Andreja Spridzāna kungu, lai uzaicina mani uz sēdi, kur šis jautājums tiks skatīts. Komitejas darbā piedalījās domes deputāti un pašvaldības darbinieki. Savu situācijas redzējumu pauda arī teātra vadītāja Velga Līce.

Diemžēl sarunas gaitā nonācu pie šādiem secinājumiem:

1) problēmas risināšanā tiek pieļautas milzīgas kominikācijas kļūdas. Komunikācija nav uzsākta pietiekami laicīgi un bieži vien tiek izmantota agresīva leksika, kas nekādi neveicina abu pušu veiksmīgu sadarbību un izpratni;

2) no Dobeles novada domes puses nav pietiekami objektīvu argumentu (vai arī tie netiek izpausti), kas pārliecinātu, ka citu iespēju, kā vienīgi šo telpu atstāšana, – nav;

3) pašvaldības piedāvātās pagaidu telpas neatbilst teātra veiksmīgas un produktīvas darbības nodrošināšanai un turpināšanai.

Sakot paldies par iespēju komitejas sēdē izteikties arī man, nobeigumā atkārtošu to, ko teicu arī atbildīgajām amatpersonām: vēršu visu klātesošo, pirmkārt - deputātu uzmanību uz faktu, ka teātra darbība ir uz viņu sirdsapziņas un tā likvidācijas gadījumā, tieši viņiem nāksies uzņemties par to atbildību. Pat, ja tas notiks pēc laika, pirmsākums būs bijis tieši šis laiks, kad tiek pieņemti neizdiskutēti un netālredzīgi, bet spītīgi lēmumi.

TV sižets par situāciju ar „Pitona” telpām: http://www.teatrispitons.lv/

 
 
 

CIEMOS PIE RŪDOLFA BLAUMAŅA

03.12.2011. / Kultūra

Pēc Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas 7. konkursa organizatoru (R. Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki”, Ērgļu novada pašvaldība un biedrība „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums”) ielūguma 3. decembrī devos uz Ērgļiem, lai būtu viens no goda žūrijas balvu pasniegšanas reizē.

Minētā konkursa mērķis ir veicināt skolēnu dziļāku interesi par latviešu literatūras klasiķi R. Blaumani un viņa dzīves un darba vietu „Brakiem”, kā arī attīstīt skolēnu radošā un pētnieciskā darba iemaņas. Konkursa dalībnieki ir Latvijas pamatskolu un vidusskolu/ģimnāziju skolēni, vidējo un speciālo mācību iestāžu audzēkņi.

Šis konkurss jau notiek septīto gadu un guvis lielu skolēnu atsaucību, jo ik gadu uz Braku muzeju atceļo vairāk nekā 200 skolēnu domrakstu. Veiksmīgāko darbu autori tiek aicināt uz konkursa noslēguma pasākumu Ērgļos, kur saņem naudas prēmijas un veicināšanas balvas.

Visa konkursa diena norit Blaumaņa zīme: no rīta tikšanas „Brakos”, kur dalībniekus sagaida un izklaidē Velniņi, bet „Braku” saimniece cienā ar tēju un pīrāgiem, ļauj pasēdēt Blaumaņa krēslā pie rakstāmgalda un izredzētajiem - muzicēt uz Blaumaņa klavierēm.

Tad jau viesu ceļš ved uz Rūdolfa Blaumaņa mūža mājām Ērgļu kapsētā, kur piemiņai aizdedzam sveces un noliekam ziedus.

Konkursa noslēguma pasākums noris Ērgļu saieta namā. Organizatori konkursa noslēguma pasākumu veido tā, lai uzaicinātā goda žūrija aktieri, režisori, žurnālisti, rakstnieki, politiķi (šoreiz aicināti bija Braku muzeja vadītāja Anna Kuzina, literāte un skolotāja Inguna Bauere, dzejnieks Uldis Auseklis, LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Ojārs Lāms, Akuratera muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un speciāliste Maira Valtere, dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsbergs, literatūrzinātniece Līvija Volkova, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Līvija Zepa, Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntars Velcis un es, pieteikts kā režisors, pedagogs, jurists un publicists, Ingmārs Čaklais) pasniegtu atzinības rakstus un prēmijas. Man bija tas gods pasniegt atzinības jaunajiem autoriem vidusskolu grupā par darbiem ar tematu „Cilvēka ceļš iet caur pasauli uz debesīm.” (R. Blaumanis)

Pirms braukšanas izlasīju deviņus jauniešu darbus, no kuriem atmiņā palikusi Māras Uzuliņas uzrakstītā doma - ”Ir labie cilvēki, un ir tādi, kuri patiešam tādi ir.”.

Savā uzrunā aicināju jaunos rakstniekus savos darbos kļūt tēlainākiem, individuālākiem, atšķirīgākiem, būt „huligāniem” literatūra, daudz lasīt, jo tad vārdi rindojas, un trenēties rakstīt dzeju, jo tad top skaidrs, cik daudz liekus vārdus lieto.

Konkursa organizatori katru gadu cenšas izdot kalendāru, brošūru vai grāmatu, kurā ir apkopoti skolēnu domraksti vai atziņas. Arī šogad jauns izdevums - grāmatas “Blaumanis mācīja labu vien” atvēršanas svētki. Šajā grāmatā apkopoti 55 autoru dzejoļi Rūdolfam Blaumanim, divas esejas un 23 skolotāju radošie darbi. Izmantoti R. Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” krājuma materiāli – fotogrāfijas un citi avoti. Šeit arī mana tēta Māra Čaklā četri veltījumi - „Brakos” (1963), „„ Skroderdiens silmačos” Mežaparaka estrādē” (1969), „Jaungada naktī” (1978) un „Pie sēdošā Blaumaņa” (1980).

Par šo konkursu un tā organizatoriem jāstāsta citiem visā Latvijā. Tiem, kas gaužas un nīkuļo, attaisnodamies ar laika, naudas un iespēju trūkumu, šāds konkurss un tā organizatori ir piemērs – slavējams, daudzināms un atbalstāms. Un visbeidzot - nav ne mazākās šaubas, ka sekos 8., 9., 10. un n-tais R. Blaumaņa literārās prēmijas konkurss. To arī novēlu!

Veiksmes un daudz jaunrades visiem, kas iesaistās!

 
 
 
 
 
 
 
 

ATVADĪŠANĀS NO IMANTA KOKARA

29.11.2011. / Kultūra

Ar skumjām -atvadījāmies no mūžībā aizgājušā, tautas mīlētā diriģenta Imanta Kokara. Diena pagāja viņa zīmē – piedalījos gan atvadīšanās ceremonijā Doma baznīcā, gan pie Brīvības pieminekļa. Jāsaka, ka es personīgi no šī izcilā cilvēka atvadījos četros izpratnes līmeņos.

Pirmkārt, kā no tautas diriģenta, vārdu visplašākajā nozīmē. Katrai tautai ir vajadzīga persona, kas aizrauj, mudina un, var teikt, virza uz priekšu. Latviešiem tāds bija Imants.

Otrkārt, kā Rīgas Latviešu biedrības biedrs un bijušais senākās latviešu organizācijas priekšsēdētājs no savas biedrības biedra. Jāpiemin, ka man bija gods vadīt biedrību laikā, kad izcilo diriģentu iecēlām goda biedra statusā. Protams, prieks, ka paspējām izrādīt šo cieņas apliecinājumu.

Treškārt, kā no sava rektora. Kad iestājos Latvijas Valsts konservatorijā (tagad Latvijas Mūzikas akadēmija), lai gan personīgākas attiecības man veidojās ar tālaika prorektoru, arī ģimenes draugu Dzintaru Kļaviņu, tobrīd akadēmijas rektora amatu ieņēma tieši Imants Kokars. Latvijas Valsts konservatorijā, bijām mazs, bet ļoti draudzīgs kolektīvs un Imants – mūsu kolektīva vadītājs.

Un visbeidzot no izcilā latviešu diriģenta atvadījos kā no bērnības laika kaimiņa (dzīvojām pat vienā kāpņu telpā), kurš nebeidza mani pārsteigt ar savu azartu, atraktivitāti un kāri pēc piedzīvojumiem. Viņš bija jautrs un dzīvespriecīgs vienmēr un it visur. Šie iespaidi par Imantu Kokaru ir īpaši spilgti, bet tas nav stāsts šodienai.

Izsaku visdziļāko līdzjūtību Imanta dvīņu brālim Gido, dēlam Uldim un visai kuplajai radu un viņam tuvo cilvēku saimei.

 
 
 
 

ANDRA ZEIBOTA PIRMIZRĀDE DRAMATURGU TEĀTRĪ

11.11.2011. / Kultūra

Mans draugs un domubiedrs Andris Zeibots uzaicināja uz sava darba „Melanholijas princese” paša iestudējumu Dramaturgu teātrī, kura viena no pirmizrādēm bija tieši šajā, pasaulei nozīmīgajā - 11.11.11.

Dramaturgu teātris darbojas jau vairākus gadus ar mērķi popularizēt tieši latviešu autoru darbus. Tā mākslinieciskais vadītājs - mans draugs un domubiedrs Hermanis Paukšs strādā, apmācot jauniešus teātra mākslā un arī iestudējot latviešu dramaturgu jaunākos darbus. Ļoti daudzi (tai skaitā sabiedrībā zināmi cilvēki) izgājuši šo teātra skolu.

Kā Andra Zeibota darbu lasītājs un lugu izlases "Reģenerācijas karnevāls" sastādītājs, lugu „Melanholijas princese” vērtēju kā autoram raksturīgu, nedaudz plakātisku, bet ar iekšējo ritmu un dažām ļoti spilgtām epizodēm. Izrādē ir daži ļoti kvalitatīvi aktierdarbi, piemēram, Ineses Neijas izpildītā Čūska.

Neatkarīgā teātra statuss pieļauj jebkādas formas teātra izpausmes, jebkādus skatuves izmērus un scenogrāfiju risinājumus. Ģimeniskā atmosfērā (tieši tādējādi iekārtota telpa) izrādes skatīties ir īpaši patīkami.

Pirmizrāde, kā jau pirmizrāde. Skatītāju rindās bija seni autora draugi un atbalstītāji, arī Andra Zeibota radio ētera kolēģis Ufo.

Dramaturģiju var pārbaudīt tikai uz skatuves. Dramaturgu teātris šo darbu regulāri veic. Un ar panākumiem. Par to paldies! Atliek novēlēt teātrim lielāku zāli, vairāk skatītāju un atbalstītāju, un, protams, - daudzas pirmizrādes!

 
 
 

MŪSU ZELTA DZIESMA

30.10.2011. / Kultūra

TV3 skatītāji 30. oktobrī lēma, kurām dziesmām cīnīties lielajā „Mūsu Zelta dziesma” finālā. Žūrijā man par lielu pagodinājumu tiku aicināts arī es. Protams statusā – autora dēls.

Pusfinālā skanēja:

Dūdieviņš” (mūzikas autors Imants Kalniņš, vārdu autore Vizma Belševica), kuru izpildīja Andris Ērglis;
Pilsētā, kurā piedzimst vējš” (mūzikas autors Imants Kalniņš, vārdu autors Māris Čaklais), kuru izdziedāja Nikolajs Puzikovs un Guntis Veits;
Atziedi, dvēsele” (mūzikas autors Raimonds Pauls, vārdu autors Leons Briedis), kuras izpildījums bija uzticēts Dacei Upītei ar meiteņu kori;
Mēmā dziesma” (mūzikas autors Raimonds Pauls, vārdu autors Jānis Peters), par kuras aizkustinošo skanējumu rūpējās Emīls Balceris;
Ja Tu man esi” (mūzikas autors Zigmars Liepiņš, vārdu autors Andra Manfelde), Ivo Fomina un Rūtas Dūdumas izpildījumā;
Mežrozīte” (mūzikas autors Raimonds Pauls, vārdu autors Alfrēds Krūklis) Diānas Pīrāgs izpildījumā;
Par rozēm” (mūzikas autors Aigars Voitišķis, vārdu autors Imants Dikess) dziedāja Valters Frīdenbergs ar Ingu Ulmani un Aigaru Voitišķi;
Circenīša Ziemassvētki” (mūzikas autors Raimonds Pauls, vārdu autore Aspazija) skanēja Kārļa Būmeistera izpildījumā;
Lūgums” (mūzikas autors Uldis Marhilevičs, vārdu autorse Ārija Elksne) izdziedāja Ginta Krievkalna;
Saule, Pērkons, Daugava” (mūzikas autors Mārtiņš Brauns, vārdu autors Rainis) izskanēja grupas Framest versijā;
Lilioma dziesma” (mūzikas autors Imants Kalniņš, vārdu autors Māris Čaklais) dziedāja Samanta Tīna ar Robertu Pētersonu.

Žūrijā Aira Birziņa, Daiga Mazvērsīte, Elita Patmalniece, Elita Milgrāve, Ilona Bāliņa, Lija Guļevska, Zane Dombrovska, Ivars Cinkuss, Ojārs Rubenis un arī es.

No minētajām dziesmām piecas skatītāji izvēlējās šova finālam.

Par prieku mums šajā pusfinālā uzvarēja „Pilsētā, kurā piedzimst vējš” ar mana tēta vārdiem. Žēl, ka nekvalificējās „Lilioma dziesma”, kuru arī Raimonds Pauls šī šova kontekstā atzina par Zelta dziesmu.

Taču 6. novembrī visi kopā turēsim īkšķus finālā pie TV ekrāniem.

„Mūsu zelta dziesmai” kā šovam ir lielisks potenciāls būt arī nākotnē. Pielāgojoties laikam un iespējām. Pieprasījums ir un tas kvalitatīvi ir jāizpilda!

JELGAVAS STUDENTU TEĀTRĪ

03.10.2011. / Kultūra

Kā režisors vienmēr esmu atbalstījis citus savas profesijas brāļus un māsas, saņemot no viņiem tādu pašu atbalstu. Turklāt, ne tikai darbos, kas skar teātra un mākslas jomu. Viena no man interesantākajām līdzgaitniecēm teātra dzīvē ir režisore Astra Kacena, pie kuras 3. oktobrī viesojos Jelgavas studentu teātrī. Diemžēl priekšvēlēšanu kampaņas aktivitāšu dēļ nevarēju atsaukties viņas aicinājumam septembra sākumā apmeklēt Baltijas valstu amatierteātru festivālu "Baltijas Rampa", tādēļ vēl jo ar lielāku velmi un interesi devos uz Jelgavu tagad.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte šogad ir radusi iespēju piešķirt Jelgavas studentu teātrim papildus telpas. Tagad Jelgavas studentu teātrim ir ne tikai režisors, aktieri un neliela zāle, bet arī pašu iekārtota un izveidota viesistaba ar bāru, mēģinājumu telpa un „direktora” kabinets. Viss iekārtots atbilstīgā atmosfērā – radoši, omulīgi, vīraks kūp, kafija smaržo, sarunas, smiekli, improvizētas dejas, kāršu galdiņš, uz sienām senas afišas, kas atgādina par teātrim svarīgiem notikumiem un izrādēm un ….. tā ir dzīve, tas nav kino…

Atkal un atkal varu tikai vēlēt veiksmi un atbalstīt cik manos spēkos! Izdošanos, daudz pirmizrādes un gudrus skatītājus!

 
 
 
 

UGUNS NAKTS VIENKOČU PARKĀ

01.10.2011. / Kultūra

Šogad kopā ar ģimeni biju ciemos pie Riharda Vidzicka viņa paša radītajā brīnumā - Vienkoču parkā (www.vienkoci.lv). Tur šogad pirmajā oktobrī norisinājās gadskārtējā Uguns nakts.

Vienkoču parks atrodas Līgatnes pagastā pie Līgatnes upes un tā platība ir 9,25 ha. Parka pamatkoncepcija ir balstīta uz koka amatniecības un vienkoču izstrādājumu popularizēšanu, kas balstās uz iespējami maksimālu dabas materiālu pielietošanu.

Uguns nakts ir noskaņu un gaismas festivāls, kurš padara vienu īso rudens dienu garāku, sveču un lāpu gaismā sasilda un pozitīvi uzlādē ziemas tumšajam periodam, lai vieglāk būtu sagaidīt pavasari. Viss Vienkoču parks tiek izlikts ar svecēm, iegūstot savdabīgu koka skulptūru un objektu apgaismojumu. Plkst. 21.00 sākās tradicionālais lāpu gājiens pa Vienkoču parka takām un noslēdzās ar „Fire Spirit" ugunsžonglieru šovu „Pulsa efekts" perkusiju pavadībā.

Nevaru saskaitīt cik apmeklētāju bija ieradušies, bet kad pirmie lāpu gājiena dalībnieki jau ieradās galamērķi, vēl varēja redzēt gājiena pēdējos dalībniekus tikai uzsākot dažus kilometrus garo meža taku.

Pats emocionālākais brīdis šajā pasākumā bija tad, kad Rihards uz paaugstinājuma pakāpās virs atnākušajiem cilvēku simtiem un lāpu gaismas apstarots teica uzrunu. Mazliet no filmām par Robinu Hudu, mazliet no stāstiem par drošsirdīgajiem senlatviešiem un latvju vikingiem un liela kopības sajūta, kas tovakar vienoja visus.

 
 
 
 
 
 
 

DZEJA, DZIESMA UN UGUNS ZEM BALTAJĀM AKĀCIJĀM

11.09.2011. / Kultūra

Inčukalna bibliotēka kopā ar tautas namu ielūdza mani uz Dzejas dienām Inčukalna parkā zem baltajām akācijām, kas norisinājās sestdien, 10. septembrī. Gandrīz visi pieteiktie Inčukalna novada dzejnieki, tostarp arī Inta Purva, Maija Bojaruniene, Silvija Veckalne, Arta Saukāne, Laima Mūrniece un Jānis Zvirbulis, sniedza savus priekšnesumus.

Dzejas dienās piedalījās mūziķu apvienības Grieži organizētā Māra Čaklā dziesmu konkursa "Cik mēs viens par otru zinām" 2010. gada uzvarētāja Dagnija Millere, kurai šoreiz pavadošās grupas vietā palīdzēja brālis. Dažas dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem dziedāja arī Ieva Kākule un Līga Smilga. Pavadījumu izpildīja lieliskais improvizators Jānis Radziņš.

Mani pieteica kā Māra Čaklā dēlu un es tiku aicināts lasīt tēva dzeju, kas ir neliels pārdzīvojums un piedzīvojums katru reizi, kad to daru. Pats interesantākais ir pārlasīt tēva dzejoļus, kas ir populāras dziesmas. Lasot teksts ir pavisam citāds – dažreiz pat ar citu jēgu un skanējumu. Pamēģini un pats sapratīsi, ko es ar to domāju! Teksti rodami http://ej.uz/pff7 vai citur dzejnieka mājas lapā www.mariscaklais.lv.

Inčukalna Dzejas dienu atmosfēra – krēslains, rudens miglas ietīts pilsētas parks, taku malās izkaisīti sveču lampinjoni, neregulāras krēslu rindas un improvizēta skatuve, fonā uz balta audekla projicējas inčukalniešu fotouzņēmumi ar novadu četros gadalaikos. Centrā kā gaismas un siltuma simbols - ugunskurs. Organizētāju sarūpētā zāļu tēja ar cepumiņiem sasilda nosalušos pirkstu un degunu galus. Paldies par katru detaļu un visu atmosfēru kopā!

Atnākuši gan sirmgalvji, gan māmiņas ar zīdaiņiem ratiņos. Katram ir par ko padomāt. Nakts klusums, koku šalkoņa, liesmu atblāzma to zaros nomierina, bet radošu cilvēku skandētie vārdi modina, rosina, iedvesmo. Ticu, ka visi, kas šeit bija, domāja gaišas domas. Manas domas – šāda ir mana Latvija! Tāda jutekliska, inteliģenta, radoša un cieņpilna. Laimīga!

 
 
 
 
 

PIEDALIES VAI ATBALSTI VOKĀLO KONKURSU!

21.08.2011. / Kultūra

Šogad Dzejas dienas būs nedaudz īpašākas nekā parasti – tās kuplinās arī vokālais konkurss „Cik mēs viens par otru zinām”. To organizē mūziķu apvienība „Grieži” (esmu pieteicies par palīgu!) tajā aicināti piedalīties visi dziedātgribētāji no 10 gadu vecuma.

Pats konkurss norisināsies 10.septembrī Inčukalna Tautas namā, tā dalībnieki būs visu vokālo žanru pārstāvji – ceru gan uz atraktīviem solistiem un duetiem, gan trio, gan kvartetiem... un tā līdz pat grupai 10 cilvēku sastāvā (vairāk gan ne!). Līdzīgi tam, kā tas bija jau iepriekš, konkursā nevarēs piedalīties profesionāli dziedātāji un arī pagājušā gada uzvarētājs ne.

Mūs gaida patiesi skaists koncerts, jo konkursa noteikumi paredz, ka katrs tā dalībnieks izpildīs divas dziesmas – vienu ar dzejnieka Māra Čaklā vārdiem, otru – ar Aleksandra Čaka vai Vizmas Belševicas vārdiem vai tautasdziesmu a capella.

Vērtējot gan vokālās prasmes un teksta izpratni, gan dziesmas atbilstību un skatuves izjūtu, tiks piešķirtas vairākas balvas - galvenā jeb Lielā balva, mana pārsteiguma balva, „Griežu” specbalva, kā arī žūrijas simpātiju un Inčukalna tautas nama simpātiju balvas. Tas taču ir daudz! Visiem veiksmes!

Pieteikties dalībai konkursā var līdz 8.septembrim, bet sīkāka informācija par tā norisi pieejama http://www.griezi-muzika.lv/.

Tiekamies Inčukalnā un sadziedamies – tā pa īstam!

VISLATVIJAS DZIESMINIEKU SAIETS 2011

14.08.2011. / Kultūra

13. augustā devos uz Vislatvijas Dziesminieku Saietu 2011 (http://ej.uz/p4xn), kas notika pašā Vidzemes sirdī - Jaunpiebalgā, ekosaimniecībā "Lielkrūzes" (http://ej.uz/eoza).

Man laimējās - satiku mājas saimnieku Guntaru Dolmani. "Lielkrūzēs" redzētais, ko papildināja saimnieka stāstījums par savas ģimenes un saimniecības vēsturi, nākotnes plāniem un iecerēm, nostiprināja manu pārliecību, ka ikviens darbs jādara no sirds. Tikai tas darbs, kas iedvesmo un gandarī pašu, nes bagātīgus augļus. Tad to pamana un novērtē arī līdzcilvēki un atbalsta pašvaldība.

Šoreiz tā ir noticis ar Dziesminieku saieta organizatoriem - ieraugot Lielkrūžu sakopto vidi, viesmīlīgo māju un te valdošo darba tikumu, dzima lieliska ideja - rīkot dzejas un mūzikas festivālu. Nu jau ideja kļuvusi par tradicionālu vasaras notikumu, mākslinieki te dzīvo un rada vairāku dienu garumā.

Par šī festivāla interesantāko ieguvumu droši vien var uzskatīt populāru ārzemju dziesmu atskaņojumu un tekstu atdzejojumus. Ceru, ka tie tiks arī ierakstīti un kļūs pieejami arī plašākai sabiedrībai.

Par pasākumam misticismu piedevu gādāja Agra Dzilnas veidotās ugunsskulptūras, ko papildināja grupas "Pērkons" mini sastāva uzstāšanās un lieliskais Ievas Akurateres vokāls vēlajā pusnakts stundā.

Pateicos par radīto burvību! Nākamgad jau atkal un kuplākā skaitā - lai tas kā vēlējums visiem, kas baudīja, un arī tiem, kas tikai gatavojas baudīt.


 
 
 

21. REIZI TEĀTRU FESTIVĀLS „PITONS”

11.07.2011. / Kultūra

Kopš 1990. gada, ik gadu Dobelē norisinās starptautiskais teātru festivāls „PITONS”, kura vadītāja un organizatore nemainīgi ir režisore Velga Līce.

Šogad teātru festivāls „PITONS” norisinājās 9. un 10. jūlijā (http://ej.uz/cjvy). Kā vienmēr ar dzīva pitona dalību.

Šajā festivālā esmu vairākkārtīgi piedalījies gan kā aktieris, gan režisors. Pēdējos gados man ticis lielākais gods - jau vairākus gadus esmu festivālā žūrijā – kā eksperts.

Teātru festivāls „PITONS” ir jaunu teātra studiju atklājējs un pašiem teātra kolektīviem lielisks treniņlaukums. Bet, pati lielākā šī festivāla vērtība ir „nakts sarunas”, kurās piedalās eksperti un izrāžu režisori.

Tajās notiek katras izrādes atsevišķa analīze. Viedokli izsaka, katrs eksperts par katru darbu. Sarunas ir tiešas un atklātas. Dažreiz pat tik atklātas, ka pat nodēvētas par „nežēlīgām”.

Festivāls ir beidzies, lai dzīvo festivāls! Novēlu tam arī turpmāk attīstību un izaugsmi, bet Dobeles pilsētas vadībai drīz nonākt pie lēmuma veikt pilsētas kultūras namā kapitālo remontu, bet bijušā kinoteātra telpas rekonstruējot un papildinot ar jau sen izstrādāto projektu - izveidojot savu pilsētas teātri. Uz to vēlreiz mudināju arī pašu pilsētas vadītāju un to arī novēlu dobelniekiem!

Tiekamies Dobelē - „Pitonā 2012”!

 
 
 
 

ROKFESTIVĀLS «SALDUS SAULE 2011»

08.07.2011. / Kultūra

Šā gada 8. un 9. jūlijā Saldū norisinājās jau ikgadējais mūzikas festivāls „Saldus saule”, kas šogad svinēja savu 26 gadu jubileju.

Vārdu salikums Saldus saule ir mana tēta dzejoļa nosaukums, kuru savulaik „Līvu” vadītājs Ēriks Ķiģelis pārvērta par unikālu dziesmu. Vēlāk tauta to paņēma par savu un saldenieki par savu himnu. Kultūras ministrija (KM) piešķīrusi festivāla "Saldus saule" rīkotājiem Atzinības rakstu par mūsdienu latviešu mūzikas un kultūras dzīves popularizēšanu 25 gadu garumā (http://ej.uz/uzwo).

Kā jau jubilejas festivālam tas pieklājas, šogad tas bija īpaši grandiozs un divās dienās festivāla dalībniekiem bija iespējams baudīt vairāk nekā 40 grupu priekšnesumus, to vidū grupas "Dzelzs vilks", "Skyforger", "Turaidas roze", "Linga", "Credo", "Sīpoli", "Pērkons" un "Graffika", kā arī pasaulslaveni ārzemju viesi, Eirovīzijas uzvarētāji - grupa „Lordi” no Somijas.

8. jūlijā pēc Fēliksa un Jolantas Ķiģeļu ielūguma apmeklēju rokfestivālu. Man personīgi sirsnīgi ir apzināties, ka mans tēvs Māris Čaklais un Fēliksa Ķiģela tēvs Ēriks Ķiģelis savulaik radīja kopīgu dziesmu „Saldus Saule”, bet tagad šie divi vārdi jau apzīmē festivālu, kurš kļuvis par ikvasaras tradīciju daudziem latviešiem.

Šogad rokfestivāls „Saldus Saule” uzsāk tradīciju palīdzēt kādam, kam ļoti, ļoti grūti. Tādēļ sadarbībā ar www.palidzesim.lv arī es no festivāla skatuves aicināju skatītājus ziedot mazajam eņģelītim - Emīlijai. Stāstu par Emīliju lasīt šeit: http://blog.palidzesim.lv/...

Lai festivāla organizatoriem un atbalstītājiem netrūkst enerģija un spēks turpināt iesākto! Lai festivāls turpinās no gada uz gadu jaunā kvalitātē!

 
 
 
 
 
 

„URŠI UN TORTE” PIRMIZRĀDEI 10 GADI

29.05.2011. / Kultūra

Tieši 10 gadus atpakaļ - 2001. gada 29. maijā notika dramaturga Hermaņa Paukša lugas Ingmāra Čaklā režijā "Urši un torte" pirmizrāde, kuru vēlāk vairākkārt varēja skatīt uz Dailes teātra Mazās zāles skatuves. Izrāde kā viena no labākajiem jaunākās dramaturģijas iestudējumiem tika izvirzīta "Latviešu mūsdienu dramaturģijas iestudējumu skates 2001" finālam, tā vairākkārt veiksmīgi tika izrādīta teātra festivālos Latvijā un ārzemēs.

Pēc desmit gadiem – tieši 29.maijā, izrādes radošā grupa nolēma atkal satikties, lai atcerētos kopīgo darbu un piedzīvoto iestudējuma vēsturi. Tiekoties skatījāmies izrādes video ierakstus, fotogrāfijas, atsaucām atmiņā iestudējuma laikā piedzīvotos kuriozus un notikumus.

Nākošā tikšanās vēl pēc desmit gadiem – 2021.gada 29. maijā.

 BNS. Dailes teātrī rādīs izrādi ‘Urši un torte’
Delfi. 2001. gada 25. septembris

 Urši un torte
Diena. 2001. gada 25. septembris

 Komēdijas teātris dos priekšroku latviešu oriģināldramaturģijai
TVnet. 2002. gada 4. novembris

MUZEJU NAKTĪ RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBĀ GANDRĪZ PIECI TŪKSTOŠI APMEKLĒTĀJU

16.05.2011. / Kultūra

Rīgas Latviešu biedrība (RLB) šogad otro reizi piedalījās akcijas „Muzeju nakts” pasākumos naktī no 14. uz 15. maiju. Biedrību apmeklēja necerēti liels skaits interesentu – vairāk kā 4700 cilvēki. Pēc pusnakts RLB nams bija plaši atvērts ikvienam. Aptuveni 20 nama telpās - katrā stāvā, foajē, trepju rūmē, zālēs notika norises, kurās apmeklētāji varēja gan iesaistīties, gan līdzdarboties.

Lielu atsaucību un interesi izraisīja NAKSNĪGĀS PASTAIGAS pa Rīgas Latviešu biedrības namu, kurās varēja doties, iepriekš piesakoties. Tā bija ekskluzīva iespēja vērot teatrālas ainas no RLB pagātnes un baudīt gadsimtu mijiedarbību. Apmeklētāji sastapa vēsturiskas personas no RLB pirmsākumiem, ielūkojās Pirmā pasaules kara lazaretē, pie ugunskura sastapa latviešu strēlniekus, baudīja Ulmaņlaiku sentimentu, viesojās Jaunā gada sagaidīšanas svinībās Virsnieku namā un visbeidzot - bija aculiecinieki dokumentālās īsfilmas pirmizrādei par Rīgas Latviešu biedrību. Ierobežoto vietu skaita dēļ nakts ekskursijā uzņemt visus interesentus nebija iespējams, tādēļ aicinām nākamgad pieteikties laikus.

Atšķirībā no muzejiem Rīgas Latviešu biedrība viesus gaidīja un biedrības nama durvis plaši vēra tikai pusnaktī. Biedrība jau otro pavasari dāvināja iespēju Muzeju nakts apmeklētājiem, it īpaši muzeju darbiniekiem, Muzeju nakts organizatoriem un organizētājiem, kas Muzeju naktī daudz strādājuši, iespēju sanākt kopā un atpūsties RLB nama zālēs dažādās un interesantās norisēs visas nakts garumā - no saulrieta līdz pat saullēktam! Viesi biedrības namā dziedāja, dejoja un atpūtās līdz sešiem rītā!

Īpaša gaisotne valdīja Baltajā zālē, kurā visas nakts garumā notika sadziedāšanās kopā ar ”Knīpām un Knauķiem”, sieviešu kori „Ausma”, vīru kopu „Vilki”, kamerkori „Austrums” un diriģentu Arvīdu Platperu. Lielajā zālē norisinājās aktīva dancošana un sadancošanās gan kopā ar viešņām no Lietuvas - kapelu „Lakštutes” Marites Vaitiekūnienes vadībā, gan kopā ar RLB Folkloras komisiju, tautas muzikantiem un Viļņa Dumpja orķestri. Publikas mīlēta bija Līgo zālē, kurā bija skatāms teātra sports jeb improvizācijas, komēdijas, teātra un sporta apvienojums. Laimīgajā stundā, skatītāji kopā ar improvizatoriem no Jelgavas Studentu teātra, „Improvīna” un Improzoo” radīja ainas no skatītāju ieteikumiem! Zelta zālē džeza cienītāji veldzējās džeza skaņās Oskara un Raimonda Petrausku, kā arī J. Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Džeza un populārās mūzikas nodaļas audzēkņu izpildījumā. Apmeklētāju rindas veidojās Pankūku istabā un Jāņa Anmaņa vadītajā mākslinieku - portretistu darbnīcā.

Rīgas Latviešu biedrība un, protams, es personīgi saku paldies visiem apmeklētājiem, kā arī RLB biedriem, atbalstītājiem un draugiem, kas palīdzēja radīt Muzeju nakts burvīgo sarīkojumu.

 
 
 
 
 

„KNĪPĀM UN KNAUĶIEM” - 40

16.05.2011. / Kultūra

14. maijā plkst. 18.00 kopā ar ģimeni devos uz Rīgas Kongresu namu, kur savu 40 gadu dzimšanas dienas koncertu "Kāpiet tik iekšā, Knīpas un Knauķi būs priekšā!" sniedza Rīgas Latviešu biedrības (RLB) lepnums - bērnu vokālais ansamblis „Knīpas un knauķi”. Par godu šim notikumam, komponisti Andris Sējāns un Jānis Ķirsis, bija radījuši īpaši jubilāriem rakstītas dziesmas ar Ineses Zanderes, Jāņa Šipkēvica, Māras Cielēnas, Māra Čaklā, Raiņa, Aspazijas un latviešu tautasdziesmu vārdiem.

Kā RLB priekšsēdim, arī man bija iespēja uzrunāt un apsveikt jubilārus un pasākuma dalībniekus. Uzslavēju organizatorus un māksliniekus par lielisko, sirsnīgo sniegumu un uzsvēru, ka kārtīgā latviešu ģimenē ir jābūt vismaz vienam bērnam, kas dzied „Knīpās un Knauķos”. Un vēl - pirms pāris nedēļām, kad atzīmēju savu apaļo jubileju, nodomāju: „40 – tas ir daudz!”, bet pasākumā, redzot kā uz skatuves visi bērni dzied, azarta pilni darbojas un paši mazākie stājas rindās, es pārliecinājos: „ 40 - tas ir ļoti maz!” Par šo sajūtu – īpašs paldies!

Paldies ansambļa dibinātājai un vadītājai Irēnai Veinbergai, kā arī māksliniekiem, kas veltījuši savu laiku un enerģiju šo jauno talantu attīstīšanai visu vēlāko gadu laikā! Paldies arī šobrīd strādājošajai komandai: Edītei Putniņai, Sanitai Sējānei, Jonitai Štomai, Inesei Romucānei, Signei Belickai, Annijai Putniņai un Gintai Rumenei! Tā turēt! Spēku, izturību, idejas un atbalstu! Pēdējo es arī solu.

 Una Griškeviča. Slavenības un viņu Knīpas un knauķi
Privātā Dzīve Nr. 20, 2011. gada 17. maijs

 
 

PIRMO REIZI NACIONĀLĀS BIBLIOTĒKAS JAUNAJĀ ĒKĀ
JEB IMANTA ZIEDOŅA FONDS „VIEGLI” SĀK DARBU

01.05.2011. / Kultūra

Imanta Ziedoņa fonds „Viegli” ir nodibinājums, kas izveidots 2010. gada pavasarī, lai īstenotu fonda patronam – dzejniekam Imantam Ziedonim tuvu misiju: „Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties”.

Ir iznācis Imanta Ziedoņa fonda „Viegli” izdotais īpašais mūzikas albums, kurā latviešu mūziķi - Renārs Kaupers, Kārlis Kazāks, Jānis Strapcāns, Jānis Holšteins–Upmanis (Goran Gora), Māra Upmane-Holšteine, Raimonds Gusarevs (El Mars) u.c. – ir ieskaņojuši savas oriģināldziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem. 2011. gada 1. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā notika diska prezentācija, kuru apmeklēt ar prieku pieteicos arī es.

Protams, tas ir milzīgs izaicinājums - jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas nepabeigtajās telpās, kur ir tikai sienas un jumtā loga ailes vietā plēve, ielaist milzīgu auditoriju un organizēt koncertu, kurā dāmas īsās kleitās, gandrīz kailiem pleciem izdzied vasaru. Bet, par spīti tam, - ļoti gaumīgi, sajūtās patiesi, ar vairākiem lieliskiem muzikāli - emocionāliem specefektiem. Tai pašā laikā skatuves iekārtojums un kopējais iespaids patīkams, lai arī varbūt ne līdz galam izmantots.

Un īpašais - Imanta, Ausmas un Rimanta klātbūtne šajā pasākumā. Laimīgi, kas to piedzīvo!

Mūziku var novērtēt internetā: http://www.fondsviegli.lv/albums-viegli. Prognozēju, ka divas no albuma dziesmām jau tuvākajā laikā būs radio hīti.

Patiesi jauki, gaisīgi un VIEGLI! Gan mūzika, gan pasākums, gan Kultūras ministrijas labvēlībā atvēlētā topošā ēka. Nevarēju nedomāt par to, kas te kādreiz būs!

Protams, brīdī, kad lasīju tēta grāmatu par gaismas kungu Gunāru Birkertu, pat prātā nenāca tas brīdis, kad būs jaunā Gaismas pils. Šodien domāju gan par klātesošo Imantu, gan klāt neesošo Gunāru Birkertu un, protams, savu tēti.

Būt jaunajā ēkā ir gods, prieks un īpaši uzlādējoša sajūta. To visiem pārējiem un sev novēlu! Vienmēr.



 
 
 
 
 
 
 
 
 

VAIRAS JAUNĀ SAULES GRĀMATA

21.04.2011. / Kultūra

2011. gada 20. aprīlī biju aicināts Latvijas Kultūras akadēmijā uz Vairas Vīķes-Freibergas grāmatas sērijā par Saules dainām "Trejādas saules. Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule" prezentāciju.

No sirds esmu priecīgs par Vairas degsmi, aizrautību un spēju atlicināt laiku savam mūža darbam – zinātnei, kas veltīta mūsu tautas izcilam kultūras mantojumam - Latvju dainām.

Arī pasākums bija krāšņs, emocionāli dažāds un jaukiem cilvēkiem bagātīgi uzlādēts. Vairas uzstāšanās kārtējo reizi apliecināja viņas unikālo spēku just laiku un savu tautu.

 Vairas Vīķes-Freibergas jaunās grāmatas prezentācija
DELFI aculiecinieks. 2011. gada 20. aprīlis

 

 

RĪGAS LATVIETIS 2011

12.02.2011. / Kultūra

Pirmo reizi Rīgas Latviešu biedrība izdod Gadagrāmatu. Tradīcijas biedrībā jau ir kopš pašiem pirmsākumiem. Jau tad ik gadu tika izdots pārskats par biedrības darbiem un līdzekļu apriti. Arī atjaunotajā biedrībā ik gadu tiek pavairots pārskats par paveikto.

Šogad mēs esam saņēmušies iet tālāk. Pirmā Gadagrāmata, protams, pieklibo pēc stila tīrības un koncepcijas skaidrības, bet neapšaubāmi ir biedrības sasniegums. Te ir gan kalendārā daļa, gan vēsturiskā. Ir literatūra un receptes, ir biedru saraksts un vārdadienu alfabēts.

Lasot vēsturiskos Rīgas Latviešu biedrības gada pārskatus, ir interesenti vērot un saprast, kā gadu pa gadam biedrība augusi, attīstījusies, kādiem pārbaudījumiem pretī stājusies un kā tos pārvarējusi, kas un kādi cilvēki bijuši biedrības biedru rindās, kāds ir bijis katra ieguldījums biedrības izaugsmē. Es un mēs visi – šīs Gadagrāmatas veidotāji – ceram, ka pēc 20, 50 vai 100 gadiem tā laika RLB biedri, lasot šo krājumu, to pašu varēs spriest par mums – 2010. gada RLB biedriem.

Paldies visiem autoriem un Gadagrāmatas veidotājiem! Tā turpināt!

 Iznākusi pirmā Rīgas Latviešu biedrības Gadagrāmata „Rīgas latvietis”.
RLB. 2011. gada 11. februāris

PAR „PRĀTA VĒTRU” „LATVIJAS AVĪZĒ”

14.12.2010. / Kultūra

Nepagāja pat diena pēc publikācijas Delfos par „Prāta Vētras” koncertu, kad biju jau kļuvis par speciālistu „Prāta Vētras” jautājumos un sniedzu telefoninterviju vienai no nozīmīgākajām avīzēm Latvijā – „Latvijas Avīzei”. Paradokss, bet patīkami!

„DELFOS” PAR „PRĀTA VĒTRAS” KONCERTU

13.12.2010. / Kultūra

Nekad nebiju rakstījis recenziju koncertam. Novērtēju to kā izrādi, un tad viss sastājās savās vietās. Ceru, ka kādam tas noderēja, vai noderēs. Darīju darbu godīgi un ar patiesu attieksmi. „Vēl saīsināt” izrādījās grūtāk nekā biju iedomājies... Vērtēt vērtējumu – darbs jums!

P.S. Paldies delfiem.lv un Ingum Bērziņam par iespēju apmeklēt koncertu un izteikties!

Ingmārs Čaklais. Ingmārs Čaklais: Personīgi un īpaši
Delfi. 2010. gada 13. decembris

PIRMĀ ZINĀTNISKĀ KONFERENCE MĀRA ČAKLĀ DAIĻRADES IZPĒTEI!

2010. gads ir izcilā latviešu dzejnieka Māra Čaklā 70. jubilejas gads. Viņa ieguldījumu pēckara mūsu literatūras un žurnālistikas attīstībā šobrīd var tikai jaust, bet ne precīzi definēt. Lai definētu, nepieciešami nopietni pētījumi. Memoriālo muzeju apvienības iniciatīva organizēt Mārim Čaklajam veltītu zinātnisku konferenci uzskatāma par šo pētījumu aizsākumu.

Pirmā zinātniskā konference Māra Čaklā daiļrades izpētei „No zemes starp Skrundu un Zemgali" notiks 13. novembrī plkst. 10.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19.

Konferencei referātus pieteikuši trīspadsmit literatūrzinātnes un filozofijas doktori, kas nepārprotami liecina par dzejnieka nozīmību intelektuālās sabiedrības apziņā. To uzskatāmi demonstrē arī filozofes Skaidrītes Lasmanes tēze referātā „Uzticība dzejniekam": „Uzticamības formula meklēta triādē, ko veido dzejnieka attieksme pret sevi, dzejas kvalitātes izpratne un lasītāja lomas vērtējums. Uzticību pamato, pirmkārt, vairākkārt deklarētais uzskats par dzejoli kā dzīvu organismu, otrkārt, patiesīguma, īstuma imperatīvs, treškārt, vispārinājumu nozīmīgums, ceturtkārt, negaidītības uzsvērums."

Katrs savā aspektā (folkloras reminiscence, kultūras tilti) šo atbildību turpinās literatūrzinātnieki Janīna Kursīte, Ieva Kalniņa un Kārlis Vērdiņš, runājot par dzejnieka nacionālās identitātes meklējumiem un to dinamiku. Bet Daugavpils kolēģus Elīnu Vasiļjevu un Valentīnu Lukaševiču ieinteresējušas Māra Čaklā dzejas telpiskās zīmes un retromānijas un senču zelta jēdzieniskie pretmeti viņa lirikā. Edgars Lāms no Liepājas Universitātes iedziļinājies sievišķīgākās topogrāfiskajās zīmēs un toponīmiskajos orientieros Māra Čaklā dzejas pasaulē, bet filozofe Māra Rubene atgriež atpakaļ pie būtiskā atslēgvārda laiks.

Par Māra Čaklā principiem, apskaužamo izturību un noturību literārās dzīves izpausmēs runās literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis. Teorētiskā aspektā visdaudzsološākais, šķiet, varētu būt Olgas Seņkānes „Ceļš uz metabolu: tropu ģenēze 20. gs. 60.–90. gadu dzejā" un Raimonda Brieža iedziļināšanās Māra Čaklā dzejas atskaņu funkciju savdabībā.

Māra Čaklā dzejas pasauli neatkārtojamu padara kāds būtisks motīvs – tā ir dzīvības romantika kā ideja un tās atspoguļojuma savdabība, ko savā referātā „Dzīvība kā pamatvērtība Māra Čaklā dzejā: skaņas, tēli simboli" analizēs Ruta Veidemane.

Konference notiek dzejnieka Ojāra Vācieša dzimšanas dienā viņa muzejā, tāpēc tās noslēgumā Ojāra Vācieša pirmo krājumu kultūras kontekstus iezīmēs Anda Kubuliņa.

Organizatori cer, ka Māra Čaklā daiļrades veltītā konference dos impulsus un pienesumu Latvijas zinātniskās domas apritē.

Konferenci finansiāli atbalsta VKKF un Pāvils Vasariņš.

PROGRAMMA

Reģistrācija no plkst. 9.30

10.00 – 10.10 Konferences atklāšana

I sēde. Vada Pauls Daija.

10.15 – 10.45
Viesturs Vecgrāvis (Rīga). Māris Čaklais: nīcība un stoicisms

10.45 – 11.15
Kārlis Vērdiņš (Rīga). Māris Čaklais un Gunars Saliņš

11.15 – 11.45
Edgars Lāms (Liepāja). Topogrāfiskās zīmes un toponīmiskie orientieri Māra Čaklā dzejas pasaulē

11.45 – 12.15
Ruta Veidemane (Rīga). Dzīvība kā pamatvērtība Māra čaklā dzejā: skaņas, tēli simboli

12.15 – 12.45
Māra Rubene (Rīga). Tuvplānu telpa/frontālais laiks

12.45 – 13.15
Olga Seņkāne (Rēzekne). Ceļš uz metabolu: tropu ģenēze XX gs. 60.–90. gadu dzejā

13.15 – 14.00 Kafijas pauze

II sēde. Vada Viesturs Vecgrāvis.

14.00 – 14.30
Raimonds Briedis (Rīga). Māra Čaklā atskaņu savdabība

14.30 – 15.00
Janīna Kursīte (Rīga). Nacionālās identitātes meklējumu dinamika Māra Čaklā dzejā

15.00 – 15.30
Elīna Vasiļjeva (Daugavpils). Telpiskās zīmes krājumā „Pagaidu latvietis"

15.30 – 16.00
Skaidrīte Lasmane (Rīga). Uzticība dzejniekam

16.00 – 16.30
Ieva J. Kalniņa (Rīga). Čaklais un folklora

16.30 – 17.00
Valentīns Lukaševics (Daugavpils). Māra Čaklā lirika: retromānija vs senču zelts

17.00 – 17.30
Anda Kubuliņa (Rīga). Ojāra Vācieša pirmo krājumu kultūras konteksti

17.30 – 18.30 Debates un kafija.

(Sandra Zobena, easyget.lv, 09.11.2010.)

DZEJAS DIENAS SIGULDĀ

Siguldas pagasta kultūras namā Dzejas dienās notika koncertprogramma “Cik mēs viens par otru zinām”, godinot Māri Čaklo, kuram šogad būtu apritējuši 70 gadi.

Organizatori mani aicināja stāstīt par tēti, dziesmu tekstu tapšanu un Latvijas kultūras izjūtām, kā arī atbildēt uz klausītāju jautājumiem. Taču pasākuma noskaņā iekļaujoties, lasīju tēta dzeju, sniedzot nelielus komentārus pie katra dzejoļa. Un viss notika pats no sevis – patīkamas emocijas un sadziedāšanās.

Uldis Kākulis pasākumā dziedāja Induļa Vanaga komponētas un manam tētim veltītas dziesmas. Sen zināmas un tautā iemīļotas dziesmas mūzikas studijas "Grieži" vadītāja Jāņa Radziņa pavadībā izpildīja Antonija Breidaka, Ieva Kākule, Santāna Šulce, Ivonna Viļķina un Reinis Lazarevs.

Šī pasākuma ievadā (domājot arī par savu tēti) teicu, ka dzejnieki ir unikāli, jo viņi ar tik maz vārdiem, saliekot tos dīvainā formā kopā, var pateikt tik daudz! Tā ir tā unikālā dzejas priekšrocība, jo nevienā citā žanrā tik īsi un kodolīgi pateikt nav iespējams. Ja neticat, pamēģiniet vienu un to pašu domu pateikt dažādos žanros, un jūs sapratīsiet, ka man ir taisnība!

Sīkāk: http://www.aprinkis.lv/rubrikas/kultura/419904/

 
 
 
 
 
 
 
 

DZEJAS DIENAS LUTRIŅU PAMATSKOLĀ

Priecājos, ka pa vidu saspringtajam priekšvēlēšanu darbu grafikam, varēju kopā ar savu ģimeni piedalīties Dzejas dienu pasākumā Saldus pusē Lutriņu pamatskolā.

Zīmei Lutriņi uz Liepājas – Rīgas šosejas braucu garām jau vairākus desmitus gadu, bet tā arī ne reizi nebiju iegriezies. Apciemoju to pirmo reizi mūžā.

Šajā skolā mans tētis mācījies trīs gadus. Te Dzejas dienu ietvaros notika dzejnieka Māra Čaklā 70 gadu jubilejai veltīts pasākums.

Bija pārsteigumi, klausoties mana tēta skolasbiedros, kas dalījās atmiņās par jaunības gadiem un kopīgi izstrādātiem jokiem. Ieguvu arī dažas jaunas bildes no tēta jaunības un skolas gaitām.

Lutriņu pamatskolas audzēkņi bija izveidojuši speciāli šim pasākumam veltītu Māra Čaklā bērnu dzejas uzvedumu, skolēni lasīju savas dzejas sacerējumus, kuriem par nosaukumu izmantoti Māra Čaklā dzejoļu nosaukumi. Pasākumu ievadīja un dzejas lasījumu starplaikos dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem izpildīja Uldis Fridrihsons.

Pasākuma lielākā vērtība, manuprāt, bija iespēja dzirdēt novada (arī dažu liepājnieku) dzejnieku pašu lasījumā izpildītu dzeju. Arī mana tēva savulaik paša lasītā dzeja skanēja daudz savādāk, nekā tad kad to jau izpildīja citi.

Paldies Lutriņu pamatskolas skolotāju kolektīvam un audzēkņiem, Lutriņu bibliotēkas kolektīvam un pasākuma atbalstītājiem!

Sīkāk: http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/...

 
 
 
 
 
 
 
 




DZEJAS DIENĀS ESPLANĀDĒ

Dzejas dienu ietvaros Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa notika dzejas stunda "Iet cauri laikiem stipra tauta", kur tiku aicināts piedalīties un pirmo reizi mūžā Esplanādē pie pieminekļa lasīju dzeju.

Dzeju te lasīja arī Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas skolēni. Dzejas stundā piedalījas arī aizsardzības ministrs Imants Lieģis, politiķis Ģirts Valdis Kristovskis, dzejniece un publiciste Eva Mārtuža, Aizsardzības ministrijas pārstāve Vineta Kleine.

Tas bija emocionāls brīdis! Esmu bijis gan aktiera, gan režisora ādā, taču tādas sajūtas kā pārņēma šajā reizē nebiju izjutis – dabas plašums un untumi, pilsētas troksnis, piemiņas vietas svētums un dzeja – viss sajaucās un zied! Skaisti un vareni!

Par pasākumu citur:


http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize...

http://www.vienotiba.lv/aktuali/zinas/...

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/...

DISKUSIJA PAR SABIEDRĪBAI NOZĪMĪGĀM TĒMĀM
(UN/VAI VĒRTĪBĀM) SALDŪ

Dzejas dienu pasākumu ietvaros atsaucos aicinājumam piedalīties Mārim Čaklajam veltītajai diskusijā Saldus bibliotēkas konferenču zālē. Diskusijas galvenā tēma bija par sabiedrībā nozīmīgām vērtībām.

Diskusijā piedalījās arī filologs, bibliotekārs un kultūras darbinieks Valdis Anaparts, Māra Čaklā māsasmeita Linda Seņkova.

Protams, diskusija vijās ap mana tēta dzeju un par to, cik atbilstoši viņš savulaik izteicies dzejā, ka šķiet tas teikts par mūsdienām.

Kaut vai 1966. gadā rakstīts dzejolis:

CILVĒKS RAUD

Cilvēks raud. Kas par asarām svētāks?
Liela nelaime tātad, ja raud...
Cilvēks raud. Kas par asarām lētāks?
Asaras, lūdzas, pavēl, draud...

Tā arī šoreiz - cilvēkā modies
Maziņš, kusls "kāpēc es tā?" grauds.
Cilvēks, kas citus bez pārdomām nodevis,
Pats kā bērns bezspēcīgs raud.

Vai mums palīgā iet viņam, ļaudis?
Vai mums vajag tam raudāt ļaut?
Cilvēks raud. Raud balsī. Lai raud viņš -
Aiz sava mazuma raud.

Un no rīta kā negaidīts svaigums
Uz dubļiem ir sakritis sniegs.
Sniegs kā žēlums un sniegs kā maigums.
Nevajadzīgs un lieks.

Dalībnieku vidū skolotāji, skolēni, inteliģence, dažādu profesiju pārstāvji.

Kā šīs dienas sarunas moto bija pieteikts: „Bez vispārcilvēciskām, novecojošām vērtībām ir grūti orientēties laikmetā, kur „atriebības un atmaksas alkas, žēlsirdība un līdzjūtība, neaizsargāts intelekts un naudīgā muļķība – viss, viss kopā – uz šīs zemes un vienlaik”. Un tie ir Māra Čaklā vārdi.

Patiesība un šķietamība, patiesība un meli. Īstums – neīstums. Pareizais un nepareizais. Kur sākums ir sirdsapziņai? Darbs – nedarbs. Atklātība – ļauna atmaksa. Brīvība – apspiestība. Cerētais – sasniegtais. Mīlestība – atšķirtība. Stagnācija – nemiers, meklēšana, radīšana.

“Mēs esam uzrunājuši daļu jauniešu, daļu jau padzīvojušus ļaudis, jo šīs vērtības vienlīdz svarīgas ir visiem, vienā sabiedrībā dzīvojot.” - pirms tikšanās teica organizatori. Un es varu viņiem piekrist un apliecināt - todien mēs runājām visi par vajadzīgo un nozīmīgo. Un, manuprāt, cerīgi!

 

MĀRUPES TEĀTRA OTRĀ SEZONA.
PIRMAIS MĒĢINĀJUMS

2010. gada 14. septembrī Mārupes teātris un Mārupes teātra studija satikās, lai atklātu savu otro sezonu ar domu apmaiņu par šī gada plāniem. Ne visi teātra dalībnieki bija klāt, taču man neizdevās ieradušos atturēt no skatuves iemēģināšanas, ko var apskatīt momentuzņēmumos.

Pateicoties Mārupes novada Domei mēģinājumi joprojām tiek plānoti Mārupes Kultūras namā un Mārupes vidusskolā. Šosezon tos plānojam otrdienās un ceturtdienās no 17.30 (studija) un no 19.00 (teātris).

Par atbalstu un/vai pievienošanos mūsu kolektīvam zvanīt biedrības valdes priekšsēdētājai Dzintrai Klintsone pa tālruni 29227240.

Tiekamies darbos un nedarbos!

 
 
 
 
 
 

MĀRA ČAKLĀ DZIESMU KONKURSA FINĀLS

Pēc vangažnieces Zandas Bērziņas aicinājuma kopā ar operdziedātāju Inesi Jasmani-Rūrāni, grupas "Pērkons" solisti un dziedātāju Ievu Akurāteri, džeza dziedātāju un vokālo pedagoģi Antoniju Breidaku un mūziķu apvienības un mūzikas studijas "Grieži" vadītāju – Jāni Radziņu piedalījos mana tēta Māra Čaklā dziesmu konkursa "Cik mēs viens par otru zinām" žūrijā, kur bija jāsniedz vērtējums 12 dziesmu izpildītājiem.

Tētis vienmēr ir uzsvēris, ka nevēlas, lai viņam tiktu būvēti monumenti un iekārtoti memoriālie muzeji, bet lai viņa darbi dzīvotu. Šogad viņam būtu 70 gadu jubileja, un šis konkurss viņam būtu sagādājis patiesu prieku.

Par rezultātiem. Katram no izpildītājiem bija sava rozīnīte, taču žūrijas galavērtējums un vietu sadalījums bija šāds:

1. vietā Dagnija Millere ar grupu "CanZone" ar dziesmu "Pirmssalnas dziesmiņa" (komponiste Dagnija Millere);

2. vietā Madara Dziedātāja ar dziesmu “Dziesmu par samaitāšanu” ( komponists Romualds Kalsons);

3. vietā Anete Altberga – ar dziesmu “Saule riet” (komponists Jānis Ķirsis).

Divas manas īpašās balvas tika jaunradīto dziesmu autoriem. Paldies!

Kā vienmēr pēc šādiem pasākumiem vēlos pateikties organizatoriem un aicināt konkursa dalībniekus radīt, veidot un priecēt gan sevi, gan klausītājus ar jaunām dziesmām un uzvarām arī citos konkursos. Veiksmes visiem!!!

Par konkursu:
http://www.aprinkis.lv/rubrikas/kultura/419825/

 
 


MUZIKĀLA SARUNA PAR DZIESMU, DZEJU UN KULTŪRU VARIŅOS

Variņu tautas nama vadītāja Lolita Balode jau vairākus gadus sadarbojas ar mūzikas studiju "Grieži", veidojot kopīgus pasākumus, lai iepriecinātu Variņu pagasta iedzīvotājus un citus klausītājus. Tādēļ šoreiz tiku aicināts uz Variņu šīs sezonas pirmo kultūras pasākumu, kam dots nosaukums kā Māra Čaklā dzejolim “Cik mēs viens par otru zinām”. Šis pasākums tika veltīts mana tēta dzejnieka Māra Čaklā 70 gadu jubilejai.

"Ar to sveicu jaunajā mācību gadā visus, kuri vēlas sevi pilnveidot caur mākslu un mūziku, jo šīs vērtības ir mūžīgas. Bez kultūras un izglītības nav arī tautas," ir pārliecināta Lolita.

Pasākumā piedalījās mūzikas studija "Grieži" un džeza dziedātāja Antonija Breidaka, kas atskaņoja dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem.

Kaut arī uz pasākumu svētdienas vakarā devos pēc priekšvēlēšanu aģitācijas darbiem noguris un rimts, pasākuma organizatori bija parūpējušies par jauko atmosfēru, kā rezultātā arī mana uzstāšanās izdevās (publikas vērtējumā – „emocionāli piesātināta un atmiņā paliekoša”).

Dziesmas dziedāja ne tikai mūziķi, bet arī apmeklētāji zālē, un gaisā virmojošās emocijas radīja tādu kopības sajūtu, ka arī mani piespieda dziedāt. Pat uz skatuves.

MĀRUPES TEĀTRIS MEKLĒ REKVIZĪTUS!

Nevaru nepārpublicēt „Mārupes teātra” sezonas beigās „Mārupes vēstīs” publicēto sludinājumu (nedaudz precizēts). Jautri un joprojām aktuāli!

Mārupes teātris meklē rekvizītus!

Hei, Mārupieši!

Varbūt tieši jūsu:

  1. veco skapi (izjaukšanai, pārvietošanai, paslēptuvei);
  2. čemodānu (lielu, vecu, panesamu);
  3. krēslu (senus, kustīgus, saskrūvējamus);
  4. dažādus galda piederumus (jaukus, spīdīgus, apreibinošus);
  5. daudz, daudz auduma (ietīties, izkārties, apsegties);

un dažādus citus, jums nevajadzīgus, bet Mārupes teātrim noderīgus, svarīgus atribūtus varam uzlikt uz skatuves jauniestudējumos!

Atbrīvojot pažobeles un kaktus no mantām, visu lieko piedāvājiet mums!
Kā kompensāciju par sarūpēto, piedāvājam izvēlēties:

  • izrāžu abonementu vienai sezonai;
  • pelmeņu porciju jūras krastā „Jaunā viļņa” koncerta laikā;
  • saprātīgu atlīdzību skaidrā naudā (protams santīmos!);
  • citādu vienošanos.

 

Rakstiet! Zvaniet! Piedāvājiet!

E-pasts: info@marupesteatris.lv, tālr. 29227240

MĀRUPES TEĀTRIS SĀK OTRO SEZONU

Mārupes teātris pavadījis vasaru, ne tikai atpūšoties, bet arī gūstot pieredzi Amatierteātru festivālā Carnikavā un Starptautiskajā teātru festivālā „Pitons” Dobelē. Festivālos ne tikai noskatījāmies izrādes, bet arī piedalījāmies meistardarbnīcās un kolektīvajos uzvedumos. Bijām klāt, kad teātra zinātnieki un kritiķi veica redzēto izrāžu analīzi. Un, protams, sadraudzējāmies ar citiem teātru kolektīviem, kas rosina domas un vēlmes rīkot Mārupē starptautisku teātra festivālu.

Sākam otro sezonu ar mērķi pabeigt iesāktos darbus un galvenais - piedzīvot pirmās pirmizrādes. Darbu atsāk gan Mārupes teātris, gan jaunākie dalībnieki -studija.

Mārupes teātris ir atvērts jebkurām idejām. Ja rodas idejas, kas teātrim var noderēt – esi aicināts mūsu pulkā arī kā atbalstītājs, palīgs tehniskajos vai organizatoriskajos darbos. Jo Mārupes teātris nav tikai teātris. Tā ir biedrība, kuras mērķi ir definēti statūtos – mārupiešu un citu Latvijas iedzīvotāju iesaistīšana Mārupes novada kultūras dzīvē, izrāžu un teātra pasākumu veidošanā, kultūras dzīves dažādošana un teātra mākslas attīstības veicināšana Mārupes novadā un Latvijā kopumā. Mēs gaidām ne tikai aktierus, bet arī - kultūras darbiniekus - aktīvistus, mārketinga speciālistus un menedžerus, kas savas zināšanas un spējas ziedotu biedrības mērķu sasniegšanai. Varbūt tieši tu kļūsi par Mārupes teātra direktoru!

Un protams, aicinām arī ikvienu, kam rodas vēlme sevi pamēģināt skatuves mākslā. Tas it nemaz nav svarīgi vai dzīvo Mārupē, vai kur citur. Mēģinājumi notiek Mārupes kultūras namā un Mārupes vidusskolā. Ceru , ka tā būs arī turpmāk!

Nāc, pievienojies un tu būsi mūsējais!
E-pasts info@marupesteatris.lv, tālr. 29227240.

© Ingmārs Čaklais 2010