Jaunākie raksti publicēti sākumlapā.

2012. GADA PĒDĒJĀ PLENĀRSĒDE SAEIMĀ

20.12.2012. / Politika

Šīgada pēdējā plenārsēde norisinājās 20. decembrī un ilga gandrīz līdz pulksten astoņiem vakarā. Viens no iemesliem šai garajai sēdei bija Augstākās Izglītības Padomes kandidātu apspriešana un ievēlēšana, otrs – Nacionālā Attīstības plāna apstiprināšana.

Man personīgi šī 11. Saeimas sēde iezīmējās ar skaidrām „līnijām”. Ja Reformu partija savas darbības pirmsākumos bija novilkusi „sarkano līniju” sadarbībai ar Zaļo un Zemnieku Savienību, tad pēc vakardienas balsojuma šī „līnija” „nogāzās”. Savā veidā Reformu partija šajā sēdē parādīja „jauno koalīciju”, kas, manuprāt, veidojas ar mērķi, lai tās atsevišķi pārstāvji tiktu ievēlēti arī nākamajā Saeimā, jo citādi Reformu partijas reitingi šobrīd ir zemi un tai vienai izredzes iekļūt Saeimā vismaz šobrīd izskatās ļoti vājas. Šodien Reformu partijas un Zaļo un Zemnieku Savienības deputāti rada kopsaucējus balsojumā par grozījumiem „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas sākot ar 2014.gada 1. janvāri regulēs virszemes apraidi. Opozicionāriem un „līdzīgi domājošajiem” kopīgi balsojot tika nolemts saglabāt virszemes apraidi, nododot monopolistu rokās un izslēdzot konkurenci. Tas nozīmē, ka mēs maksāsim vairāk, jo kāds ir mācējis „sakārtot lietas”. Ar izcilu un negodīgu lobismu, izdarīts materiāls kaitējums Latvijas iedzīvotājiem.

Attiecībā uz Saeimas lēmumu „Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu” uzskatu, ka izglītības ministra Roberta Ķīļa viedokļa dēļ nevar mainīt vispārējus principus. Atbalstīju visus kandidātus, jo viņi šīs savas kandidatūras nav izvirzījuši paši, bet gan konkrētas organizācijas: Latvijas Zinātņu akadēmija, Mākslas augstskolu asociācija, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Koledžu asociācija, Rektoru padome, Latvijas Augstskolu profesoru asociācija, Darba devēju konfederācija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Studentu apvienība, kā arī pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātās augstskolas. Lai kādu no viņiem noraidītu, jābūt izciliem argumentiem, un tādi šajā sēdē neizskanēja.

Runājot par Nacionālo Attīstības plānu, vēlos uzsvērt, ka tā pieņemšanas procedūrā priekšlikumus var iesniegt ikviens (pat katrs Latvijas iedzīvotājs pats personīgi un individuāli). Jautājums, protams, vai šādi priekšlikumi bija un kā pieņemtais plāns tiks realizēts?

Sēdes laikā iemūžināju savus kolēģus, tādējādi dažiem pat traucējot darbu. Tā piemēram, ja Lolita Čigāne šai sēdē neizdarīja visu ko vēlējās, piedodiet viņai, jo tas noteikti bija tieši mana fotoaparāta skaņas dēļ. Tātad viņai un citiem, kam traucēju – atvainojos!

Lai 11.Saeimai veiksmīgs un panākumiem bagāts nākamais gads!

Saite uz Saeimas sēdes dienas kārtību:

http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS2_DK.nsf/DK?ReadForm&nr=8d7af62a-97ad-468f-bdf1-3370bedec095

Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu:

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20437-saeima-nepilna-sastava-apstiprina-augstakas-izglitibas-padomi

Par Nacionālo Attīstības plānu:

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20443-saeima-apstiprina-nacionalo-attistibas-planu

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

PAR SAEIMĀ PAVEIKTO 2012. GADĀ

19.12.2012. / Politika

Katram, protams, ir savs (subjektīvāks vai objektīvāks) skatījums uz to, kā un cik kvalitatīvi Saeima strādā, taču savu viedokli par 2012. gadā paveikto gribu izstāstīt arī šeit.

Piemēram, tiesiskuma stiprināšanai, no Latvijas krimināltiesību sistēmas ir pilnībā izslēgts nāves sods un pelēkās ekonomikas ierobežošanai izveidots Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums. Tāpat Saeima pilnībā atteikusies no aizklātajiem balsojumiem, tādējādi palielinot bieži iztrūkstošo atklātumu un caurspīdīgumu Latvijas politikā. Nozīmīgi grozījumi izdarīti Civillikumā (modernizēta Ģimenes tiesību daļa) un Krimināllikumā (reformēta kriminālsodu politika). Tāpat arī Komerclikumā izdarītie grozījumi paredz interešu konfliktu uzņēmumos novēršanu.

Vēlēšanu norises uzlabošanai tika pieņemts Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kas nosaka aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms vēlēšanām. Un tie būs acīmredzami uzlabojumi!

Saeima veikusi uzlabojumus civillietu izskatīšanā, krimināllietu iztiesāšanas paātrināšanas jautājumā, kā arī visai būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu lietu izdarīšanā (jauns procesuālais regulējums).

Kas attiecas uz finanšu jomu, protams, tika pieņemts budžets 2013. gadam, kas vienlaicīgi ir arī pirmais izaugsmes budžets un ietver tādas jomas, kā tautsaimniecības izaugsme, nodokļu mazināšana un labklājības palielināšana (vairāk par to lasīt manā rakstā iepriekš šajā sadaļā). Turklāt veiktas izmaiņas fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumā (ierobežo konkurences kropļošanu un traucēkļus korupcijas apkarošanā), kā likumā „Par nodokļiem un nodevām”, lai ierobežotu nelegālās naudas plūsmu un novērstu nodokļu nemaksāšanu.

Uzņēmējdarbības sekmēšanai cita starpā izveidots nodokļu atbalsta pasākuma likums, samazinātas PVN un IIN likmes, kā arī izdarīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā.

Bez iepriekš minētajām jomām veiktas izmaiņas un uzlabojumi arī nodokļu un pabalstu sistēmā kā tādā, valsts un pašvaldību darbā, kredītņēmēju aizsardzības un dažādās citās jomās. Protams noslēgumam tuvojās arī darbs manis vadītajā apakškomisijā par Pilsonības likuma grozījumiem. Pastrādāts ir godam, ko arī novēlu nākamajā darba posmā ikvienam!

Saite:

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20446-saeima-rudens-sesija-pienemusi-112-likumus

SAEIMA KONCEPTUĀLI ATBALSTA EURO IEVIEŠANAS LIKUMPROJEKTU

13.12.2012. / Politika

Latvija 2004. gada 1. maijā pamatojoties uz sabiedrības balsojumu referendumā kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti un jau tad izteica savu velmi būt par 100 % tās dalībvalsti, tostarp arī monetārajā politikā, tātad principiāli piekrita Latvijā ieviest eiro.

Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014. gada 1. janvāris. Lai nodrošinātu savlaicīgu eiro ieviešanas pasākumu realizēšanu, valdība ir apstiprinājusi Latvijas nacionālo eiro ieviešanas plānu un eiro ieviešanas perspektīvu. Saeima ceturtdien, 13.decembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Euro ieviešanas likumprojektu, kas paredz noteikt vispārīgos Eiropas Savienības vienotās valūtas - eiro - ieviešanas principus Latvijā. Saeima likumprojektu atzina par steidzamu, un galīgajā lasījumā to plānots pieņemt nākamā gada 31.janvārī.

Jaunais likumprojekts eiro ieviešanai paredz vairākus pasākumus, kas skar skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumus.

Arī es atbalstu eiro ieviešanu un starp daudziem citiem argumentiem par eiro ieviešanu Latvijā, man un sabiedrībai saprotamākais ir tas, ka Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji nezaudēs savu naudu, lata konvertācijas uz eiro un otrādi rezultātā. Mums visiem būs vienkāršoti veikt norēķinus, jo jau tagad Latvijā lietojam eiro (piemēram, pārdodot nekustamos īpašumus un automašīnas, ņemot un dodot aizdevumus). Turklāt, 2005.gadā piesaistot latu nemainīgam eiro kursam, faktiski jau sen savos makos turam eiro, tikai citādi noformētu, bet nez kāpēc ļaujam starpniekiem pelnīt uz sava maciņa rēķina.

Līdz ar to bezjēdzīgi ir vilkt garumā eiro ieviešanas procedūras, jo paši tās kavētāji jau sen izmanto eiro gan emocionāli, gan faktiski, bet nez kāpēc izliekas sabiedrības priekšā par lata aizstāvjiem. Politiskās spēles šajā jautājumā noteikti ir liekas!

http://www.bank.lv/es-un-eiro/latvijas-integracija-es-un-eiro-ieviesana

http://www.youtube.com/playlist?list=PLpPDoKZafemFq3ePNOto26wFJz75ahx0L

PAR PILSONĪBAS LIKUMU „21. GADSIMTA LATVIETIS” RAIDĪJUMĀ

25.11.2012. / Politika

Latvijas Radio (http://www.latvijasradio.lv/) savā pirmajā programmā kopš 11. novembra uzsākuši jauna raidījuma darbību – „21. gadsimta latvietis”, kurš galvenokārt izveidots latviešiem, kas pārcēlušies uz dzīvi ārvalstīs, un līdz ar to aicina diskutēt par šiem cilvēkiem svarīgām tēmām. Raidījums izveidots kā pienesums sabiedrības integrācijas procesā. To vada Ansis Bogustovs, producents ir Lūkass Tālis Rozītis.

Šoreiz, 25. novembrī, svētdienā pulksten 13:05, raidījumā par dubultpilsonības nosacījumiem tiku aicināts es (kā Saeimas komisijas vadītājs). Kā saglabāt pilsonību latviešiem ārzemēs un kā svešzemju pilsoņi varēs iegūt Latvijas pilsonību?”. Tēma, domāju, skaidra un saprotama – raidījumā runājām par Pilsonības likuma ieviešanas procedūru, un kas no tā attiecas uz ārzemju latviešiem.

Raidījumu vari noklausīties:

http://www.latvijasradio.lv/program/1/2012/11/20121125.htm

Papildus info:

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/99464/bogustovs-latvijas-radio-vadis-raidijumu-par-emigrejusiem-latviesiem

http://www.brivalatvija.lv/sakumlapa/lai-arzemes-dzivojosie-latviesi-butu-informeti-

http://baltic-ireland.ie/2012/11/23543/

http://www.latviesi.no/21-gadsimta-latvietis/

http://zla.lv/?p=2175

http://latviansonline.com/blogs/article/8398/

 
 

DOMĀJAM 2013, PLĀNOJAM 2015
JEB NĀKAMĀ GADA BUDŽETS

23.11.2012. / Politika

Aizsākoties finansiālās un ekonomiskās krīzes periodam 2008. gadā, valdība budžetu gatavoja ar dažādu starptautisko aizdevēju līdzdalību. Šogad, pēc četru gadu pārtraukuma, budžets tika sagatavots patstāvīgi, kas ir apliecinājums valsts finanšu neatkarībai. Budžeta veidošanas procesā nav domāts par tā samazināšanu, bet esam paredzējuši papildu līdzekļus valsts prioritārajiem mērķiem. Iepriecinošs ir fakts, ka pēc visām starptautisko aizdevēju prognozēm izaugsmes rādītāji, kādi sasniegti šobrīd (turklāt tie ir labākie Eiropā), tika prognozēti tikai 2017. gadā. Iekšzemes kopprodukts, piemēram, šī gada otrajā ceturksnī attiecībā pret pagājušo gadu pieaudzis par 5,1%.

Lai sasniegtu mērķi - Latvijas tautsaimniecības straujāku izaugsmi un vienu no zemākajiem budžeta deficītiem Eiropas Savienībā (221,1 miljons latu jeb 1,4% no Iekšzemes kopprodukta), jaunajā valsts budžetā ietvertas pozīcijas gan nodokļu mazināšanai un labklājības palielināšanai, gan tautsaimniecības izaugsmei.

Kā, piemēram, demogrāfijas jautājumu risināšanā nākamajos divos gados (2013. un 2014.) tiks ieguldīti 159 miljoni latu, vienlaikus domājot par atbalstu ģimenēm. Atslēgvārdi – sociālās apdrošināšanas pabalsts; ģimenes un darba dzīves savienošana. Tādējādi valsts speciālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi prognozēti 1,37 miljardi latu, savukārt izdevumi – 1,43 miljardi latu.

Tāpat pie prioritārajiem pasākumiem pieskaitāmi XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā, Latvijas Prezidentūra Eiropas Savienībā 2015.gadā, XVII Baltijas studentu dziesmu un deju svētki „Gaudeamus” un, protams, XI Skolēnu Dziesmu un Deju svētki. Tādējādi bez Veselības un Satiksmes ministrijām, Kultūras ministrija ir viena no tām, kurām ministriju griezumā ir lielākais budžeta pieprasījums.

Šo trīs gadu periodā (2013. – 2015.) tiek veiktas nozīmīgas izmaiņas nodokļu politikā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks samazināts no 25% uz 20% (tā pieaugums salīdzināmās cenās tiek prognozēts 3,7%), un tāpat PVN likme tiek samazināta no 22% uz 21%. Valdības deklarācijā ietverta apņemšanās, kas nosaka virzību uz sabalansētu budžetu, kas vērsts uz ekonomikas izaugsmi.

Lai mazliet izprastu budžeta apjomus, likumprojekts nākamgad paredz 4,66 miljardus latu lielus ieņēmumus un 4,79 miljardus latu lielus izdevumus valsts konsolidētajā budžetā. Savukārt, attiecīgi 5,66 miljardu latu ieņēmumi un 5,82 miljardu latu izdevumi plānoti konsolidētajā kopbudžetā (ietver pašvaldību ieņēmumus un izdevumus).

Jācer gan, ka pēc grūtajiem laikiem mācību esam guvuši un turpmāk finanšu plānošanā būsim tālredzīgāki un atbildīgāki, ievērojot labas pārvaldības principus, un veiksim reformas, ja tās ir nepieciešamas, lai neapdraudētu atgūto finansiālo stabilitāti un neatkarību, nevis paļausimies uz nepārdomātiem un populistiskiem lēmumiem.

Vairāk par budžeta pieņemšanu var lasīt šeit:

http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20290-saeima-pienem-2013-gada-valsts-budzetu

http://www.diena.lv/latvija/zinas/saeima-pienem-2013-gada-valsts-budzetu-13978439

http://www.ir.lv/2012/11/15/aboltinai-netik-demonstracijas-partrauc-saeimas-sedi

http://financenet.tvnet.lv/zinas/443363-saeima_pienem_2013gada_valsts_budzetu

http://www.db.lv/nodokli/budzets/saeima-pieliek-punktu-2013-gada-budzeta-pienemsanas-procesam-382661

Foto:

http://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157632011676933

http://www.youtube.com/watch?v=d56Jy0U0JW8&list=UUdQ1YxaZG3i7ygGCdU8mPKQ&index=1&feature=plpp_video

„VIENOTĪBAS” JAUNATNES ORGANIZĀCIJAS KOPSAPULCE

10.11.2012. / Politika

10.novembra vakarpusē viesnīcas „Konventa sēta” konferenču zālē „Kemphauzens” notika „Vienotības” Jaunatnes organizācijas kopsapulce.

Politiskās partijas VIENOTĪBA Jaunatnes organizācija (VJO) ir dibināta 2011. gada 11. novembrī. Vienotības Jaunatnes organizācijas mērķis ir sekmēt jaunas un kompetentas politiķu paaudzes veidošanos, kuri pārstāvēs Latvijas un tās sabiedrības intereses, balstoties uz demokrātiskām vērtībām, tiesiskumu, solidaritāti un eiropeisko identitāti.

Īpaši atzinīgi vērtēju jauniešu vēlmi mainīt Latvijas sabiedrības un jo īpaši jaunatnes negatīvo attieksmi pret politiku, jo ar savu pozitīvismu un aktivitātēm arvien tiek iesaistīti jauni cilvēki.

Kopsapulcē bija ieradušies jaunieši no visas Latvijas, kas darbojas vairākās reģionālajās nodaļās. Pašreiz tādas Latvijā ir septiņas.

Darba kārtībā bija gan partijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas, gan Eiropas parlamenta deputātu Kārļa Šadurska un Ineses Vaideres uzrunas, aizejošā VJO vadītāja Ivara Bandoņa atskaites runa, VJO nolikuma un vērtību deklarācijas grozījumu apstiprināšana, un tad jau jaunu amata vēlēšanu procedūras, ievēlot jauno VJO vadītāju, valdi un Ētikas komisiju. Vēlāk arī citu pieredzējušo kolēģu – Saeimas deputātu un Vienotības valdes locekļu uzrunas un vēlējumi.

Vēlēšanas bija ne tikai azartiskas, bet ar patiesu intrigu un reālu konkurenci. Rezultātā ir ievēlēta lieliska VJO valde šādā sastāvā: Kaspars Pauniņš, Krišjānis Bušs, Kristaps Purvinskis, Edgars Ikstens, Andris Bačkurs, Līga Strazdiņa, Elīna Feldberga un Viktorija Graudiņa. Par jauno vadītāju ar pārliecinošu balsu vairākumu ievēlēta Linda Medene. Apsveicu visus jaunos aktīvistus! Vēlu izturību un drosmi ikvienā darbībā kopējo mērķu sasniegšanā!

Lai izdotas būt vienotiem – iedvesmot un sasniegt!

Plašāk par „Vienotības” Jaunatnes organizāciju:
http://www.vienotiba.lv/jaunatne/

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

SAEIMĀ ATKLĀTA SKOLĒNU FOTOGRĀFIJU IZSTĀDE
„DROŠS SAVĀ LATVIJĀ!”

08.11.2012. / Sabiedrība

Saeimas plenārsēdes starplaikā, ceturtdien, 8. novembrī, plkst. 10.30, Saeimas nama Lielajā vestibilā atklāja Lāčplēša dienai veltītu skolēnu fotogrāfiju konkursa „Drošs savā Latvijā!” darbu izstādi. Konkursu, kurā varēja piedalīties 8. – 12. klašu skolēni, organizēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tās priekšsēdētāja deputāta Ainara Latkovska vadībā. Konkursa mērķis bija veicināt jauniešu interesi par valsts aizsardzību un drošību, kā arī rosināt jauniešos patriotismu.

52 autori iesūtīja 82 darbus, no kuriem žūrija izvēlējās 15 uzvarētājus, kuriem lielākā balva - izbraukums ar pirmo Latvijā būvēto patruļkuģi un ekskursija uz Rīgas kuģu būvētavu.

Atzīstu, ka Latvijā ļoti pietrūkst konkursi vai citi pasākumi, kas mudina domāt par patriotismu, pietrūkst iniciatīvas, kas rosina dižoties ar vērtībām, kas mums Latvijā pašiem jau pieder, nevis kuras tikai vēlamies iegūt. Diemžēl tas jūtams gan mākslinieciskā vidē, gan sabiedrības emocionālajā noskaņā, jo par maz pozitīvu piemēru, pozitīvu notikumu un akcentu, kā arī pozitīvu pasākumu valstī.

Saeimas rīkotais skolēnu fotogrāfiju konkurss „Drošs savā Latvijā!” uzrunāja jauniešus un atklāja viņu redzējuma dažādību un atšķirīgumu. Konkursanti savās fotogrāfijās bija iemūžinājuši gan ikdienas situācijas, gan speciāli šim projektam veidotus skatus, atainojot savu izpratni par tuvinieku, draugu un savas valsts drošību. Darbi un izpratne visdažādākā – vienam foto ar mazo brālīti, citam ar valsts simboliku vai momentfoto fiksētas laimīgas sejas ģimenes un draugu lokā. Arī darbu izpildījums dažāds - viena daļa konkursantu jau profesionālizējušies fotogrāfijas mākslā, citiem vairāk svarīga pati ideja. Abējādi ir labi, jo abi izpildījumi uzrunā skatītāju, liek domāt, sajust jauniešu optimismu un lepnumu. Un nedaudz žēl, ka izstādē nebija iespējams apskatīt vairāk darbus, jo jauniešu notvertās emocijas patiesi iedvesmo!

Lāčplēša dienas un Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svētku noskaņās, klātesošajiem tika izdalītas sarkanbaltsarkanās lentītes.

Saites:
http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20242-saeima-atklas-skolenu-fotografiju-izstadi-dross-sava-latvija

http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20251-saeima-atklaj-skolenu-fotografiju-izstadi-dross-sava-latvija

http://www.diena.lv/foto/redakcijas-foto/latvija/saeima-atklata-skolenu-fotoizstade-dross-sava-latvija-13976870

Foto:
http://www.flickr.com/photos/saeima/8166333650/in/set-72157631959103911/

Video:
http://www.youtube.com/watch?v=ShXUoDjdB7Y&feature=plcp

 
 
 
 
 
 
 
 

KONFERENCE „PARLAMENTĀRISMS LATVIJĀ:
VĒSTURES MĀCĪBAS UN NĀKOTNES PERSPEKTĪVAS”

07.11.2012. / Politika

7. novembrī Saeimas Sarkanajā zālē, atzīmējot Latvijas parlamenta un konstitūcijas deviņdesmitgadi, norisinājās jubilejas konference „Parlamentārisms Latvijā: vēstures mācības un nākotnes perspektīvas”. Konference pulcēja gan pašmāju, gan ārvalstu ekspertus diskusijā par parlamentārisma attīstību Latvijā. Svinīgo uzrunu teica un konferenci vadīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Konferences pirmajā daļā Gunārs Kusiņš (Saeimas juridiskā biroja vadītājs un Latvijas Universitātes juridiskās fakultātes lektors) runāja par tradīcijām, kas laika gaitā veidojušās no jauna un tagad iesakņojušās Saeimas dzīvē. Tālavs Jundzis (jurists un politologs) atskatījās uz procesu, kad pēc Padomju Savienības sabrukuma dzima un veidojās Latvijas parlamentārisms, un grūtībām, ar kādām saskārās tā laika jaunās Latvijas likumdevēji un izpildvara. Valters Ščerbinskis (Rīgas Stradiņa Universitātes politikas zinātnes katedras docents) savā prezentācijā informēja par minoritāšu statusu pirms 1918. gada un etnisko sastāvu Saeimas pirmajos četros sasaukumos. Kā interesantu piemēru viņš minēja konstanto sešu vāciešu no piecām dažādām partijām klātesamību parlamentā. Ivars Ījabs (politologs un Latvijas Universitātes docents) iepazīstināja ar interesantiem faktiem, proti, pētījumi liecina, ka Latvijas Republikas Saeima uz pasaules parlamentu fona ir ļoti spēcīga institūcija, kas savā nozīmībā Latvijā neatpaliek pat no Vācijas Bundestāga.

Konferences otrā daļā referēja ārvalstu eksperti. Toma Birmontiene (Lietuvas Konstitucionālās tiesas tiesnese) runāja par konstitucionālajām tradīcijām un to vēsturisko attīstību Lietuvā, tostarp pieredzi impīčmenta procedūras ieviešanā. Belostokas Universitātes (Polija) docenti Kršištofs Prokops (Krzystof Prokop) un Katarina Dunaja (Kataryna Dunaj) salīdzināja prezidentālismu un parlamentārismu, kā arī apsprieda parlamentārās sistēmas racionalizāciju, minot Polijas pieredzi. Savukārt Edgars Pastars (Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks) klātesošajiem uzdeva retorisku jautājumu – vai „tautas kalps” joprojām ir pilnvarotais vai tikai tās rokaspuisis?

Uzskatu, ka šīs konferences lielākā vērtība ir tās saturiskais devums, kas sniedza vielu pārdomām gan par parlamentārisma attīstību, gan par parlamentārās sistēmas uzlabošanu un efektivizēšanu.

Sveicu ikvienu šajā valstiskajā jubilejā!

Saites uz saeimas mājas lapu:
http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20239-konference-parlamentarisms-latvija-vestures-macibas-un-nakotnes-perspektivas

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20237-aboltina-atzimejot-parlamenta-un-konstitucijas-devindesmitgadi-satversme-ir-neatnemama-un-nozimiga-m

 

Diskusijas pirmās daļas video ieraksts:
http://cdn.tiesraides.lv/560x420/saeima.lv/20121107132507_saeima3-2audio_1

Diskusijas otrās daļas video ieraksts:
http://cdn.tiesraides.lv/560x420/saeima.lv/20121107144607_saeima3-2audio_1

Video sižets
http://www.youtube.com/watch?v=I8tVL91V2cM&feature=plcp

Foto
http://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157631952796456/

Raksti:
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/aboltina-mes-nevaram-rikoties-pec-principa-pec-mums-kaut-vai-udens-pludi-13976667

http://www.delfi.lv/news/national/politics/kusins-aicina-saeima-atjaunot-veletaju-izteiktas-gribas-ieverosanas-tradiciju.d?id=42808666

http://www.apollo.lv/zinas/aboltina-mes-nevaram-rikoties-pec-principa-pec-mums-kaut-vai-udens-pludi/539279?utm_source=draugiem&utm_campaign=news&utm_medium=like_button

http://www.vienotiba.lv/jaunumi/zinas/konference-saeima-diskutes-par-parlamentarisma-attistibu-latvija-90-gadu-laika/

http://nra.lv/latvija/politika/82897-saeima-atzimes-satversmes-speka-stasanas-un-1-saeimas-sanaksanas-90-gadadienu.htm

 
 
 
 
 
 
 
 
 

„KRUSTPUNKTĀ” PAR TV APRAIDI PĒC 2014. GADA 1. JANVĀRA

05.11.2012. / Politika

Latvijas Radio raidījuma „Krustpunktā” producente Ingrīda Ābola aicināja Saeimā pārstāvētās politiskās partijas runāt tiešraidē par televīzijas apraides tiesībām pēc 2014. gada 1. janvāra. Šis ir jautājums, kas aktuāls arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk apraidi (līdzīgi kā līdz šim) veiks valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, bet atšķirība ir tā, ka šo apraidi nodrošinās bez starpniekiem. Tādējādi Saeimas lēmums padarīs šo procesu ievērojami lētāku.

Šobrīd Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā diskusija ir par to, ka nosacītas piekļuves jeb maksas televīzijas programmu pakalpojumu nodrošina konkursa rezultātā izvēlēts viens vai vairāki komersanti. Šīs aktualitātes problēmjautājumus arī centāmies skaidrot „Krustpunktā”.

Latvijas Radio 1 ir ne tikai man vistuvākais medijs, kuru klausos ikdienā, bet arī informācijas izklāstā operatīvs un veikls, kas izceļas ar kvalitatīvu izpildījumu. Paldies arī raidījuma „Krustpunktā” vadītājam Aidim Tomsonam par patieso vēlmi iedziļināties un noskaidrot! Spriežot pēc raidījuma laikā saņemtajiem jautājumiem un komentāriem, raidījuma mērķis tika sasniegts un klausītāji bija izpratuši raidījuma tēmas būtību.

5. novembra raidījuma piedalījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji, pārstāvot četras politiskās partijas - Daina Kazāka (Reformu Partija), Boriss Cilēvičs (Saskaņas Centrs), komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā Apvienība) un es, Ingmārs Čaklais (Vienotība), kā arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāve Aija Dulevska.

Jau iepriekš Vienotības frakcijā Saeimā, uzklausot dažādu pušu viedokļus, pieņemts lēmums atbalstīt vairāku komersantu iesaisti, kas nodrošinātu šai jomai tik ļoti nepieciešamo konkurenci.

Saite uz raidījuma audio ierakstu:
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/g00004.htm

 
 
 

UKRAINAS TELEKANĀLA „INTER” SIŽETS PAR
DUBULTPILSONĪBAS IESPĒJĀM LATVIJĀ
jeb
„LATVIJA GAIDA SAVUS PILSOŅUS PAT NO KOSMOSA”

01.11.2012. / Politika

14. septembrī Ukrainas telekanāla „Inter” (http://inter.ua/en/) korespondentei Larisai Zadorožnajai sniedzu nelielu interviju par dubultpilsonības pieļaujamību Latvijā un gaidāmajiem grozījumiem Latvijas Republikas Pilsonības likumā.

24. septembrī Ukrainas telekanāla „Inter” radījumā „Podrobnosti TV” tika raidīts sižets par dubultpilsonības iespējām Latvijā. Sižetā bija pavisam nedaudz no manis teiktā, turklāt ar komisku akcentu, ka „par Latvijas pilsoni var kļūt jebkurš, pat no kosmosa, ja tikai pierāda, ka ir pēcnācējs Latvijas pilsonim”.

Paradoksāli, taču šī komiskā Ukrainas televīzijai pateiktā frāze patiesībā arī izsaka svarīgākos Pilsonības likuma grozījumu iemeslus. Likumdevējs vēlas labot vēsturisko netaisnību un dot iespēju jebkuram latvietim vai līvam, līdzīgi kā ikvienam Latvijas pilsonim, kā arī to pēcnācējiem visā pasaulē, atjaunot savu tiesisko saikni ar Latviju.

TV sižetā situāciju Latvijā raksturoja arī Ukraiņu vidusskolas direktore Lidija Kravčenko un laikraksta „Čas” galvenais redaktors Pāvels Kirillovs. Pēdējais gan diezgan tendenciozi.

Vēlreiz vēlos pateikties ukraiņu korespondentei Larisai Zadorožnajai par veidoto sižetu un patieso vēlmi izprast Latvijas valsts nostāju dubultpilsonības jautājuma risinājumos.

TV sižets un raksts:
http://podrobnosti.ua/podrobnosti/2012/09/24/859866.html

SAEIMAS VIENOTĪBAS FRAKCIJAS SĒDE

29.10.2012. / Politika

Katru nedēļu pirmdienās un trešdienās Saeimas Vienotības frakcijas telpās notiek frakcijas sēdes, taču pirmdien, 29. oktobra, sēde bija īpaša, jo ir pagājis gads kopš ievēlēta 11. Saeima, un Vienotības frakcijas deputāti atskatījās uz šajā gadā paveikto, plānoto un iecerēm.

Šajā zīmīgajā Vienotības frakcijas sēdē vērtējām pozitīvos un ne tik pozitīvos notikumus, panākto un nepanākto, izteicām prognozes un apspriedām arī citus aktuālus jautājumus, kas risināmi tuvākā laikā, tostarp jomās, kurās pašlaik top likumprojekti, tajā skaitā: nodokļu sistēma Latvijā un tās iespējamie uzlabojumi; E-pārvalde kā valsts pārvaldes optimizētājs; emigrācija un re-emigrācija; Nacionālās Attīstības plāns un iesniedzamie priekšlikumi; zinātniskie institūti Latvijā un to leģitimitāte; par apsūdzētu personu tiesībām uz atlīdzību un tiesībām tikt ievēlētam; Būvniecības likums u.c.

Pārrunājām arī aktuālus jautājumus saistībā ar plenārsēžu balsojumiem, realizētajiem grozījumiem likumprojektos, dažādām aktuālām tēmām publiskajā telpā un frakcijas iekšienē.

11.Saeimas Vienotības frakcija:
http://www.vienotiba.lv/musu-cilveki/saeimas-frakcija/

PASAULES BRĪVO LATVIEŠU APVIENĪBAS VALDES SĒDE

25.10.2012. / Politika

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (turpmāk - PBLA) mājas lapā (http://www.pbla.lv) rakstīts, ka apvienība ir ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība, kuras mērķis ir apvienot visus latviešus darbā par Latvijas brīvību un valsts neatkarību.

Šogad 24., 25. un 26. oktobrī Rīgā, Mārstaļu ielā 3, viesnīcas „Radi un Draugi” konferenču zālē savā gadskārtējā PBLA valdes sēdē pulcēja tās biedrus un viesus.

Saeimas plenārsēdes dienā, 25. oktobrī, arī es biju uzaicināts piedalīties PBLA valdes sēdē un stāstīt par aktualitētēm Pilsonības likuma grozījumu apstiprināšanas gaitā. Biju solījis ierasties 14:00, taču tā kā Saeimas kārtējā plenārsēde šoreiz izvērsās garāka kā citreiz, saskaņojot laikus, ierados stundu vēlāk.

PBLA valdes sēdē piedalīties bija aicināti ļoti daudz un dažādi cilvēki, sēdē tika pārrunāti dažādi aktuāli un klātesošos interesējoši jautājumi. Piemēram, pirms manas uzstāšanās par demogrāfijas jautājumiem referēja Ilmārs Mežs (demogrāfs, Nākotnes Fonda valdes priekšsēdētājs, IOM Rīgas biroja vadītājs), pēc manis par aktualitātēm Vītolu fondā un Latvijā kopumā runāja Vilis Vītols (viens no Vītolu fonda dibinātājiem, ilggadējs PBLA aktīvists un izcila personība), vēlāk uzstājās arī Okupācijas muzeja Ārlietu nodaļas vadītājs Valters Nollendorfs.

Savā uzrunā stāstīju par Saeimas deputātu darbu pie Pilsonības likuma grozījumiem, aktualitātēm un sarežģījumiem, kā arī atbildēju uz klātesošo jautājumiem, tostarp par atsevišķām šī likuma pantu redakcijām un par Krievijas latviešu tiesībām uz pilsonību un dubultpilsonību. Paldies teicu ikvienam, kas palīdz šos likuma labojumus turpināt skaidrot ikvienam esošajam un potenciālajam Latvijas pilsonim ārpus valsts.

Pēc oficiālās dalības valdes sēdē norisinājās arī privātas un neformālas sarunas ar Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pārstāvjiem.

 
 
 

LŪDZU, ATĻAUJIET!

25.10.2012. / Politika

Mana runa debatēs par „Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Likumā par tiesībām saglabāt iespēju pasēs norādīt savu tautību.

„Augstā Saeima!
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

„Lūdzu, atļaujiet!” Ar šādiem vārdiem pēdējās divās nedēļās pilnīgi nopietni man zvana cilvēki un mani uzrunā cilvēki. Pie tam es viņiem saku: „Es atbalstu, es piekrītu. Es arī lūdzu!”

Zinot, ka argumenti jau izskanēja gan pirms iepriekšējās Saeimas sēdes, kad šo jautājumu mēs ietvērām (kaut arī izņēmām pēc tam), zinot, ka tie argumenti skanēs šodien šeit, man arī trūka vārdu, ar kādiem jūs pārliecināt. Un tad es lūdzu cilvēkiem palīdzēt atrast literatūrā dažas lietas, ko es jums gribu pateikt un tā īsti pats nevaru noformulēt. Tāpēc lieki nerunāšu, un atļaujiet nocitēt latviešu literatūru par latviešu vēsturi.

Teodors Zeiferts. Tas nebūs gari... Teodors Zeiferts. „Latviešu rakstniecības vēsture”. Par Krišjāni Valdemāru:

„Valdemārs nonāk 1854.gada jūlijā Tērbatā, ierakstās augstskolas Tautsaimniecības fakultātē un uzsāk studijas. Bez tam viņš nododas sabiedriskam un literāriskam darbam.

Savam sabiedriskajam darbam Valdemārs uzstāda programmu, kas pastāv no viena pašā vārda: Latvietis. Šo vārdu viņš raksta uz sava dzīvokļa durvīm blakām savam ģimenes vārdam. Tā to atrod Krišjānis Barons, vēlāk nonākdams Tērbatā. Viņš ir viens no tiem retajiem, kas šādu uzrakstu saprot. Citi studenti, ne vien vācieši, bet arī latvieši, Valdemāram to ņem ļaunā. Studenti neesot šķirojami pēc tautībām, sevišķi no Baltijas studējoši jaunekļi. Visi viņi baudījuši to pašu izglītību, visi viņi pacēlušies uz tā paša sabiedriskā līmeņa. Izglītību saņemdami vācu valodā, viņi apvienojušies šai tautībā, lai viņi arī cēlušies no kādas tautas celdamies.

Bet Valdemārs domāja citādi. Viņš šķita laiku atnākušu, kad par latvieti neapzīmē vienīgi zemnieku, kad no latviešu zemnieka izaugusi tauta, kas ar saviem pie dažādām šķirām piederīgiem, ciešā kopībā saistītiem locekļiem nostājas blakus citām tautām savā dzimtenē un ārpus tās, sevišķi blakus šejienes vāciešiem. Tas pēdējiem, saprotams, nevarēja patikt. Un arī lielākai daļai latviešu studentu tā nostāties nebija ērti, jo tas nozīmēja saviem vācu studiju biedriem griezt krūtis pretī, doties ar viņiem cīņā. To zināja Valdemārs, to zināja Barons, tāpat Juris Alunāns.

Un, kad 1856.gadā 14 latviešu studenti stājās kopā, lai kā latvieši par latviešiem interesētos un viņu labā darbotos, tas bija notikums uz kuru grieza vērību ne latviešu studenti vien. Ar to bija latvieši pārgājuši pāri tai robežai, ko viņiem vācieši kā saviem vadāmiem apakšniekiem bija vilkuši. Bija nu gaiši redzams, ka tie vairs negribēja būt ne viņu apakšnieki, ne viņu vadībā. Tāda latviešu inteliģences virzienam viņi stājās pretī visiem līdzekļiem. Bet tas nebija apturams.

Visstiprāko atbalstu tas atrada Valdemārā, kas tanī bija spēris pirmo soli.”

Tas bija citāts.

Godātie kolēģi! Atļaujiet arī man spert soli, atļaujiet ikvienam latvietim, kas to vēlas, spert šo soli, un rakstīt „latvietis”, ja viņš to vēlas! Un arī līvam atļaujiet! Es atrodu to par pareizu esam. Un mana pārliecība ir tā, ka ja tas nebūtu bijis, tad nebūtu arī Latvijas valsts. Paldies!"

http://www.saeima.lv/lv/streams/steno/skan_Hell.htm
Skaņa: skaņa 28, 3 minūtes 35 sekunde, skaņa 29, 0 minūte;
Teksts: teksts 28 un teksts 29.

„Latvijas avīze”:
http://mod2.la.lv/main1.php?dat=2012-10-26&type=la

http://m.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=364436:par-vartm-grib-nosist-latvieu-pacieu&catid=210:feetoni&Itemid=423

TIKŠANĀS AR TAIPEJAS MISIJAS VADĪTĀJU

23.10.2012. / Politika

Otrdien, 23. oktobrī, deputātu grupa sadarbībai ar Taivānas parlamentu tikās ar Taipejas misijas vadītāju Gary.K.Y.Ko. Pasākumi Saeimā (komisiju sēdes, darba grupas, tikšanās u.c.) norit viens otram paralēli, un visi visur paspēt nevar. Tā tas notika arī šoreiz un uz tikšanos ar Taipejas misijas vadītāju ieradās tikai daļa sadarbības grupas deputāti - Ainārs Latkovskis, Jānis Vucāns, Andris Buiķis, Inguna Rībena, Jānis Junkurs, Atis Lejiņs, Aija Barča, Valdis Liepiņš, Daina Kazāka un es, Ingmārs Čaklais.

Šeit gan jāpaskaidro, ko nozīmē „Taipejas misija”. Taivāna, kas sevi oficiāli dēvē par Ķīnas Republiku, daudzu gadu garumā mēģina panākt neatkarību no Ķīnas Tautas Republikas. Šobrīd Taivāna sevi uzskata par suverēnu republiku un tai ir sarežģītas attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku, dēļ kuras nozīmes pasaules politikā un ekonomikā lielākā daļa pasaules valstu oficiāli neuztur diplomātiskas attiecības ar Taivānu. Tas ir arī iemesls, kāpēc Taivānas pārstāvniecību Latvijā sauc par Taipejas misiju, bet cilvēku, kas reprezentē Taivānu, nedēvē par vēstnieku, bet gan misijas vadītāju.

Mūsu tikšanās laikā tika uzsvērta Latvijas un Taivānas labā ekonomiskā sadarbība un tās aktivizēšanas iespējas. Taivānieši savu iespēju robežās vienmēr ir gatavi palīdzēt un sniegt informāciju tiem, kas ar patiesu interesi jautā arī par viņu zemes kultūru un dzīvesveidu. Visiem ir zināms, ka šajā valstī ir ārkārtīgi attīstītas jaunās tehnoloģijas, kas pagājušajā gadsimtā tai nodrošinājušas ekonomisko izrāvienu, kas turpinās vēl aizvien. Ne velti Taivāna tiek dēvēta par „Āzijas tīģeri”.

Vairāk par Taipejas misiju:
http://www.roc-taiwan.org/LV/mp.asp?mp=507

 
 
 
 
Izmantoti Saeimas foto.

CILVĒKTIESĪBU KOMISIJAS IZBRAUKUMA SĒDE
NVO „PATVĒRUMS „DROŠA MĀJA””

17.10.2012. / Politika

Trešdien, 17. oktobrī, Saeimas Cilvēktiesību komisija nolēma doties izbraukuma sēdē uz NVO "Patvērums „Drošā māja”" (http://www.patverums-dm.lv) biroju Lāčplēša iela 29 - 3, Rīga, lai tiktos ar patvēruma darbiniecēm. Tēma ļoti nopietna – pieaugošo cilvēktirdzniecības problemātika Latvijā. Komisijas sēde tiks uzskatīta par nenotikušu, jo izbraukumā devās tikai Inese Laizāne, Vladimirs Nikonovs, Boriss Cilēvičs, es un vairāki deputātu palīgi un komisijas darbinieki. Tātad tikai četri no deviņiem komisijas deputātiem.

Šodien mūsu kā komisijas uzdevums bija no sociālajiem darbiniekiem, kas ikdienā strādā ar sievietēm un vīriešiem, kas krituši par upuri cilvēktirdzniecībai, saņemt informāciju un konstruktīvus priekšlikumus likumdošanas pilnveidošanai. Latvijas sabiedrības un likumdevēja kopīgais lielais mērķis - lai šī verdzības forma Latvijā tiktu izskausta, taču šobrīd NVO "Patvērums „Drošā māja”" mērķis ir attīstīt atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušajām personām. Zīmīgi, ka nākamā dienā pēc mūsu sarunas - 18. oktobrī - Eiropas Savienībā tiek atzīmēta diena pret cilvēktirdzniecību.

NVO „Patvērums „Drošā māja”” darbinieces stāstīja par savu pieredzi darbā ar cilvēktirdzniecības upuriem un aprakstīja arī kāds ir šo cilvēku profils – lielākoties tās, protams, ir jaunas sievietes, taču nereti arī vīrieši un bērni nonāk vervētāju rokās (bieži šiem upuriem ir garīga vai fiziska atpalicība). Pēdējā laikā arvien izplatītāka kļūst darba tirdzniecība un fiktīvās laulības, kas daudzos gadījumos arī neizslēdz seksuālo izmantošanu un vardarbību. Dati liecina, ka Latvijā gadā aptuveni 100 cilvēku kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem. Turklāt no visiem Latvijas reģioniem.

Šeit ir svarīgi piebilst par dažiem aspektiem. Pirmkārt, ir pierādīts, ka preventīvie pasākumi izmaksā līdz pat desmit reizēm mazāk nekā upuru rehabilitācija, kas norāda uz nepieciešamību primāri pievērsties savlaicīgai sabiedrības informēšanai. Otrkārt, sociālo darbinieku pēctecībai ir ārkārtīgi liela nozīme rehabilitācijas procesā (kā arī atkārtotas traumas gadījumā), ņemot vērā uzticības faktoru, un to, ka faktiski 100 % gadījumu cilvēkam ir vieglāk pārvarēt traumu, vēršoties pie viena un tā paša speciālista gadu gaitā. Treškārt, šobrīd likumdošana nosaka, ka rehabilitācijas periods ir seši mēneši, taču daudzkārt jūtama nepieciešamība to pagarināt. Tāpat atsevišķos gadījumos to varētu saīsināt, bet diemžēl šī „neelastīguma” dēļ tas nav iespējams.

Šī apmeklējuma laikā mēs - deputāti uzklausījām profesionāļu viedokļus un ieteikumus un vienojāmies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba kārtībā tuvākajā laikā iekļaut tikšanos ar Labklājības ministrijas darbiniekiem, lai pārrunātu labākos nākotnes risinājumus pārrunāto procesu uzlabošanai.

Saite uz NVO "Patvērums „Drošā māja”" par Saeimas komisijas vizīti:

http://patverums-dm.lv/new.php?lang=lv&id=1&n_id=210

 
 
 
 
 

KONFERENCE
„TIESĪBU UZ DZĪVĪBU TVĒRUMS MŪSDIENU SABIEDRĪBĀ”

16.10.2012. / Politika

Trešdien, 16. oktobrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas demogrāfijas lietu apakškomisija rīkoja konferenci „Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā”, kuru vadīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs, 11. Saeimas deputāts Imants Parādnieks un 11. Saeimas deputāte Inga Bite. Konference norisinājās Saeimas nama Sarkanajā zālē Jēkaba ielā 11, Rīgā, un uz to tika aicināti Saeimas deputāti, politiķi, nevalstisko organizāciju pārstāvji un jebkurš cits interesents.

Konferencē pārrunāja dažādus ar nedzimuša bērna un viņa vecāku tiesībām un pienākumiem saistītus jautājumus, tostarp zinātniskie un ētiskie, sievietes pašnoteikšanās tiesības, kā arī nedzimuša cilvēka tiesiskais statuss. Starp runātājiem bija dažādu profesiju un jomu pārstāvji.

Konferenci atklāja ar Tiesībsarga Jura Jansona un Tieslietu ministrijas Parlamentārā sekretāra Aigara Lūša uzrunām, kam sekoja mūsu tiesību eksperta Egila Levita (Prof. Dr.iur.h.c.) tēžu prezentācija Saeimas deputāta Imanta Parādnieka izpildījumā.

Turpinājumā vairāki pašmāju referāti:

Bioētiķis Dr. Gunārs Brāzma „Cilvēka attīstības periods līdz piedzimšanai: zinātniskie un ētiskie aspekti”;

LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja Prof.Dr.iur. Valentija Liholaja „Nedzimušas dzīvības tiesiskais statuss”;

11. Saeimas deputāte, tiesību zinātņu doktora zinātniskā grāda pretendente Inga Bite „Sieviete kā aborta upuris”;

Latvijas Juristu biedrības pārstāve, Mg.iur. Natālija Magazeina „Likumība un tiesiskums mākslīgās grūtniecības pārtraukšanā”;

11. Saeimas deputāte Daina Kazāka „Tiesības uz dzīvību sieviešu tiesību kontekstā”;

Zv. advokāte, tiesību zinātņu doktora zinātniskā grāda pretendente Petra Janule „Nedzimuša cilvēka dzīvības sākuma tiesiskā aizsardzība”.

Konferencē piedalījās arī viesi no ārzemēm - Europen Center for Law&Justice direktors Dr.Grégor Puppinck, (Francija) ar referātu „Aborta regulējums Eiropas Cilvēktiesību konvencijā: valsts pienākumi pret dzīvību, veselību un privātumu”.

Konference bija skatāma arī tiešsaistē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv.

Raksti par konferenci:

http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-diskutes-par-tiesibam-uz-dzivibu-no-ienemsanas-briza.d?id=42750628

http://www.delfi.lv/news/national/politics/paradnieka-un-bites-rikotaja-aborta-jautajumu-diskusija-kompromisu-nepanak.d?id=42753440

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/439838-tiesibsargs_abortu_skaita_samazinasana_nozime_ir_valstij

http://www.ir.lv/2012/10/16/infografika-aborti-latvija

http://www.flickr.com/photos/saeima/8093538021/in/photostream/

 
 
 
 
 
 

VIENOTĪBAS ATKLĀTĀ BIROJA ATVĒRŠANA JŪRMALĀ

13.10.2012. / Politika

Sekojot jelgavnieku paraugam jau nākamā dienā pēc Jelgavas biroja atvēršanas Jūrmalā notika svinīga politiskās partijas „Vienotība” Jūrmalas atvērtā biroja atklāšana Raiņa ielā 97, Jūrmalā.

Vienotības biroja atklāšana bija nolikta brīvdienā, kas deva iespēju šo notikumu padarīt vēl svinīgāku. Atnāca gan aktīvi vienotības politiķi, gan jūrmalnieki, kam šis fakts bija svarīgs. Svinīgajā pasākumā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis, Partijas „Vienotība” ģenerālsekretārs Artis Kampars un ģenerālsekretāra vietniece Solvita Stelpe, „Vienotības” Saeimas deputāti Andrejs Judins, Edvards Smiltēns un es, Ingmārs Čaklais, Jūrmalas pašvaldības deputāti Iveta Blaua un Juris Visockis, un arī premjera padomniece Sarmīte Ēlerte. Ar nelielu kavēšanos „Vienotību” atbrauca apsveikt arī Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Biroja saimnieki apsveikumus saņēma arī no Jūrmalas uzņēmējiem, Jūrmalas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un aktīvajiem jūrmalniekiem.

Savā apsveikumā Jūrmalas atklātajam birojam teicu, ka Latvijā vēlētāji ar katrām vēlēšanām, gan Saeimas, gan pašvaldības, kļūst gudrāki, un to gandrīz vislabāk var redzēt tieši Jūrmalā. Jūrmala ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām Latvijas pilsētām, tāpēc „Vienotības” Jūrmalas atvērtā biroja atklāšana ir ļoti svarīga ikvienam Latvijas iedzīvotājam un, pirmkārt, jūrmalniekam.

Pasākuma laikā jau tradicionāli tika sagriezts „Vienotības” rudzu maizes kukulis, no kura nogriezto šķēlīti ar medu baudīja katrs atnākušais viesis. Jūrmalā apsveikumos nebija muzikāla priekšnesuma, bet bija dzejas priekšnesumi viens par otru krāšņāki. Par to paldies!

„Vienotības” Jūrmalas atvērtā biroja darbinieki plāno veikt daudz dažādas sabiedriskās aktivitātes, tostarp jūrmalniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja tikties ar „Vienotības” Jūrmalas pašvaldības deputātiem, Saeimas deputātiem, ministriem, kā arī partijas vadītājiem. Plānots arī organizēt izglītojošos un konsultatīvos seminārus par aktuālām tēmām. Birojā pilsētas iedzīvotājiem tiks sniegtas arī dažādā veida profesionāļu konsultācijas. Vienlaikus birojs būs tā vieta, kur cilvēki varēs sanākt kopā un paust savu viedokli, kā arī sniegt priekšlikumus, diskutēt par jautājumiem, kas ir aktuāli gan Jūrmalas iedzīvotājiem, gan valsts iedzīvotājiem kopumā.

Jūrmalas nodaļas vadītājai Jolantai Eihentālei un Jūrmalas atvērtā biroja vadītājai Karinai Palkovai, kuras mani personīgi bija uzaicinājušas uz šo pasākumu, novēlu ne tikai veiksmi, drosmi un radošu garu, bet spēku izmantot visus iespējamos partijas resursus šī biroja darbībai un uzturēšanai, kā arī daudzas sirsnīgas tikšanās skaistajā birojā!

http://www.vienotiba.lv/novados/jurmala/aktualitates/vienotibas-jurmalas-atverta-biroja-atklasanas-svetki/

 
 
 
 
 
 
 

VIENOTĪBAS PIRMAIS REĢIONĀLAIS ATVĒRTAIS BIROJS - JELGAVĀ

12.10.2012. / Politika

Ņemot vērā to, ka Partija VIENOTĪBA plāno jaunu pieeju sabiedrības iesaistei politikas procesā, par pastāvīgiem politiskās dzīves centriem Latvijas reģionos partija veidos atvērtos birojus. Šīs nedēļas nogalē, piektdien, 12. oktobrī, plkst. 16:00, VIENOTĪBA svinīgi vēra durvis pirmajam tādam birojam - Zemgales reģionālajam birojam Jelgavā, Lielajā ielā 13. Visus atnākušos laipni sagaidīja arī Jelgavas pilsētas nodaļas vadītājs Aigars Rublis un Jelgavas atvērtā biroja vadītāja Inga Ādama, kuri arī man personīgi bija atsūtījuši ielūgumu uz atklāšanas svētkiem.

Reģionālo biroju galvenais mērķis un uzdevums būs kalpot par tikšanās un diskusiju vietu nevalstisko organizāciju un sabiedrības pārstāvjiem, ekspertiem, politikas vērotājiem un interesentiem. VIENOTĪBA cer, ka šādi – atverot birojus idejām un diskusijām – pilnveidosies iedzīvotāju izpratne par politiku, tiks veicināta politikas procesu atklātība un sabiedrība tajos iesaistīsies. Atvērtajā Zemgales reģionālajā birojā Jelgavā jebkurš var nākt un stāstīt tās aktualitātes, kas svarīgas gan šeit uz vietas, gan valstī kopumā.

Zemgales reģionālā biroja atklāšanā svinīgo uzrunu teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere un VIENOTĪBAS ģenerālsekretāra vietniece Sanita Stelpe. Apsveikt jaunā biroja saimniekus bija ieradušies citu reģionu partijas biedri un Jelgavas sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Pasākumā piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis, Saeimas deputāti Andrejs Judins, Lolita Čigāne, Edvards Smiltēns, Jānis Reirs un es - Ingmārs Čaklais, novada domes deputāti un reģionālo sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Turklāt jaunā biroja viesiem bija iespēja apskatīt birojā izvietoto mākslinieces Agitas Zālītes brīnišķīgo gleznu izstādi pirms tās atklāšanas. Agitas mākslas darbi ir ļoti krāsaini un labi saskan ar VIENOTĪBAS spilgti zaļo un sniegbalto krāsu. Oficiālā izstādes atklāšana ir 15.oktobrī un bildes būs apskatāmas vēl mēnesi.

Jaunā biroja atklāšanā muzikālo priekšnesumu sniedza Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra pirmā vijole Raimonds Ozols. Emocionāli un sirsnīgi!

Atliek novēlēt - lai birojam veicas darbos!

Saites:

http://aculiecinieks.delfi.lv/news/novados/vienotibas-desants-izsezas-zzs-teritorija.d?id=42745834

http://www.zz.lv/portals/photogallery/raksts.html?xml_id=41418

http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=27595

http://www.vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotiba-ar-atvertiem-birojiem-regionos-veido-jaunu-pieeju--sabiedribas-iesaistei-politika/

 
 
 
 
 
 
 
 

TIKŠANĀS UN INTERVIJA LAIKRAKSTĀ „DRUVA” CĒSĪS

12.10.2012. / Politika

Pirms vairākiem mēnešiem Cēsu laikraksta „Druva” (http://www.edruva.lv) korespondents Jānis Gabrāns jautāja, vai varu atrast laiku atbraukt uz Cēsīm un pastāstīt par Pilsonības likuma grozījumiem, jo arī Cēsīs ir auditorija, kuriem šī likuma grozījumi ir aktualitāte un tas interesētu cēsniekus.

Nākot tuvāk tikšanās dienai, Jānis ierosināja apvienot manu interviju laikrakstam ar iespēju, ka cēsnieki noteiktā laikā, kad esmu atbraucis uz redakciju, var zvanīt un uzdot man savus jautājums. Par to biju priecīgs, jo uzskatu, ka Latvijā Saeimas deputāti mazaktīvi veido komunikāciju ar vēlētājiem, bet tajā pašā laikā jāsaka, ka arī vēlētāji nemeklē iespējas satikt deputātus. Un ticiet man – zaudētāji ir abi!

Laikrakstā parādījās šāds teksts:

“Druvā” viesojas Saeimas deputāts.

Oktobrī “Druva” uzsāk jaunu rubriku “Redakcijā viesojas Saeimas deputāts”. Turpmāk reizi mēnesī pie mums viesosies kāds no Vidzemes saraksta ievēlētajiem Saeimas deputātiem, lai atbildētu uz redakcijas un lasītāju jautājumiem.

Piektdien, 12.oktobrī no plkst. 11 līdz 12 redakcijā viesosies “Vienotības” frakcijas deputāts, Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais. Viņš darbojas arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Atgādinām, ka Saeimas deputāti septembra sākumā otrajā lasījumā atbalstīja Pilsonības likuma grozījumus, kas, cita starpā, sakārto dubultpilsonības jautājumu. Piemēram, likumā noteiks, ka dubultpilsonība varēs būt arī cilvēkiem, kuri ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu.

Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Plānots, ka galīgajā, trešajā, lasījumā šo likumu varētu pieņemt novembra pirmajā pusē.

Ja vēlaties uzdot jautājumu Ingmāram Čaklajam par grozījumiem Pilsonības likumā vai citām aktualitātēm, zvaniet 12.oktobrī no plkst. 11 līdz 12 pa tālruni 64127012. Jautājumus var uzdot arī iepriekš zvanot pa norādīto tālruni vai sūtīt uz e-pastu: janis@druva.apollo.lv, druva@apollo.lv

Iesakiet, kurus Saeimas deputātus un par kādiem jautājumiem “Druvai” vajadzētu izjautāt!”

Noliktajā laikā ierados Cēsīs. Laikraksta „Druva” redakcijā mani sagaidīja pārsteigums - uz redakciju bija atnācis cēsnieks Valdis, kas nevēlējās zvanīt, bet gribēja personīgi satikties. Redakcija viņam to neliedza. Valdim nebija konkrēti jautājumi Pilsonības likuma grozījumu sakarā, bet bija globāli jautājumi, par kuriem tad arī runājām trijatā kopā ar žurnālistu Jāni Gabrānu. Kā jau Valdim skaidroju, tad politikā daudzas lietas izskatās savādāk nekā dzīvē patiesībā ir, tāpēc svarīgas ir šīs tikšanās un savstarpējā komunikācija. Ceru, ka izsmeļoši atbildēju Valdim uz viņa jautājumiem. Un par viņa iniciatīvu saku - paldies!

Intervija bija vairāk kā saruna, kur pārrunājām Pilsonības likuma grozījumus „krustu šķērsu”, paralēli skarot arī citas sabiedrībai aktuālas tēmas.

Sarunas laikā bija arī daži telefona zvani. No kuriem pats spilgtākais bija kādas kundzes no Vecpiebalgas jautājums - Kur var nodot aitas vilnu? Otrs interesantākais pat nebija jautājums, bet gan drīzāk aicinājums, noorganizēt ministres Ilzes Viņķeles ierašanos uz šādu interviju, vienlaicīgi izsakot viņai atbalstu kā aktīvai sievietei, kas brauc uz darbu ar riteni. Taču zvanītāja arī lūdza nodot Ilzei jautājumu - Kur palikusi Latvijas sievietes kultūra? To apsolīju Ilzei nodot. Esmu pārliecināts, ka Ilze uz to spēs un gribēs atbildēt!

Pēc intervijas izmantoju iespēju satikt vēl dažus draudzīgus cēsniekus, ar kuriem izdevās parunāt, tostarp izstāstīt par iespējām, kā iesaistīties valsts pārvaldē savu interešu aizstāvībai. Uzaicināju arī apciemot Saeimas namu manis organizētajās ekskursijās. Uz tikšanos Rīgā vai Cēsīs!

 Jānis Gabrāns. Darīt pēc iespējas atklātāk
Druva. 2012. gada 30. oktobris

Mana portreta foto - Māris Buholcs.

„LABRĪT, LATVIJA!” PAR PILSONĪBAS LIKUMU

09.10.2012. / Politika

LTV1 raidījuma „Labrīt, Latvija!” vadītāji mani uzaicināja piedalīties rīta raidījuma tiešraidē, lai uzdotu jautājumus par Pilsonības likumu. Pilsonības likuma grozījumi tiek gatavoti trešajam lasījumam Saeimā, un šobrīd Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija izskata iesniegtos priekšlikumus.

Šajā starpposmā līdz likumprojekta trešajam lasījumam Saeimā ir svarīgi, ka žurnālisti interesējas par likuma grozījumu gaitu un procesu. Ar masu mediju starpniecību ir iespējams visātrākā veidā nodot jaunumus skatītājiem, klausītājiem un lasītājiem, tas nozīmē - sasniegt sabiedrību un nodot informāciju. Atļaušos piebilst, ka likumu izstrādes fināla procesā ir mazliet dīvaini no žurnālista saņemt jautājumu, kāpēc Pilsonības likums vispār jāgroza, jo šis jautājums aktuāls bija pirms vairākiem gadiem.

Bet, lai nu kā, paldies žurnālistiem un medijiem, jo ar viņu palīdzību skaidrojam un pamatojam plānotās izmaiņas vienā no Latvijas valsts pamata likumiem. Uz sadarbību arī turpmāk!

Raidījuma ieraksts:

http://www.ltv.lv/video/labriit-latvija/15924/caklais-naturalizacijas-eksamens-nav-jaatvieglo/

TIKŠANĀS AR AUSTRĀLIJAS VĒSTNIEKU

05.10.2012. / Politika

2012.gada 5.oktobrī Saeimā notika Deputātu grupas sadarbībai ar Austrālijas parlamentu tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Polu Vesliju Stīvenu (Paul Wesley Stephens), kurš ikdienā strādā Austrālijas vēstniecībā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.

Tikšanās bija noorganizēta pavisam nepiemērotā dienā - piektdienā, kad kāds deputāts arī atpūšas, bet lielākā daļa tiekas ar vēlētājiem vai kārto citus darba jautājumus ārpus Saeimas. Tā es ceru.

Arī man todien bija intervija radio raidījumā „Krustpunkti”, taču kā Deputātu grupas sadarbībai ar Austrālijas parlamentu dalībnieks devos arī uz tikšanos ar Polu Vesliju Stīvenu. Latvijas parlamenta deputātu grupu pārstāvējām divatā – es un deputāts Atis Lejiņš.

Tikšanās laikā vispirms pārrunājām aktualitātes, kas svarīgas Austrālijas viesiem, tad arī mūsējās. Sarunā skārām tēmas saistībā ar politisko situāciju pasaulē, ekonomiskās un citas mūsu abu valstu sadarbības iespējas. Runājām arī par latviešu diasporu Austrālijā, par mūsu abu valstu kultūras sadarbību. Īpašu uzmanību pievērsām arī man svarīgajiem Pilsonības likuma grozījumiem.

Vēlreiz un vēlreiz uzsveru, ka šādas tikšanās ir ļoti nozīmīgas un uzskatu, ka deputātu aktivitātei būtu jābūt daudz lielākai un ne tikai gadījumos, kad ir iespēja ciemoties.

Lai arī tāla zeme, daudzu latviešu likteņi savijušies ar Austrāliju, tāpēc arī svarīgi ar šo valsti regulāri uzturēt starpparlamentārās attiecības.

Foto no Saeimas:

http://www.saeima.lv/lv/galleries/view/1515

 

Saeimas foto.

„KRUSTPUNKTOS” PAR PILSONĪBAS LIKUMA GROZĪJUMIEM

05.10.2012. / Politika

Kā Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija priekšsēdētājs tiku aicināts piedalīties Latvijas Radio 1 raidījumā „Krustpunkti”. Programmas vadītājs Aidis Tomsons raidījumam bija izvēlējies tēmu „Kādos gadījumos tiek pārkāpta Satversme tādā mērā, lai varētu liegt naturalizēties un iegūt Latvijas pilsonību”, tāpēc tiešraidē runājām par Pilsonības likuma grozījumu normām, kas nosaka naturalizācijas ierobežojumus.

Reizē ar mani studijā bijā arī konstitucionālo tiesību eksperts Gunārs Kusiņš, kurš vienlaicīgi ir arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs.

Raidījumā „Krustpunkti” bija atvēlēta pusstunda, lai pārrunātu minēto jautājumu, kas bez šaubām šim nozīmīgajam jautājumam ir pārāk īss laiks. Kā teica Gunārs Kusiņš: „Šāda nopietna jautājuma izskatīšana „twitter režīmā” nav pieņemama!”. Un tam var piekrist. Taču jāapzinās, ka šī brīža Latvijas Radio 1 formāts vairāk laika mums atvēlēt nevarēja. Atliek vien cerēt, ka klausītāji mūsu stāstīto izprata.

Radio raidījums 05.10.2012. plkst. 13:06 un atkārtojums 21:05.

http://www.latvijasradio.lv/program/1/2012/10/20121005.htm

 

TIKŠANĀS AR ASV VĒSTNIECĪBAS PĀRSTĀVĒM

24.09.2012. / Politika

Parasti Vienotības frakcijas sēdes notiek katru trešdienu, dienu pirms kārtējās parlamenta sēdes. Savas frakcijas sēdēs apspriežam svarīgos jautājumus par norisēm deputātu darbā un nākamajā dienā parlamenta sēdē darba kārtībā izskatāmo. Diemžēl ar vienreizējām iknedēļas tikšanām ir par maz, lai varētu visu paspēt. Tāpēc par tradīciju ir kļuvušas arī Vienotības frakcijas sēdes pirmdienās, kad frakcijas pārstāvji tiekas ar ekspertiem, amatpersonām un ārvalstu vēstniekiem, lai runātu par aktuālo.

Šajā pirmdienā, 24. septembrī, Vienotības frakcijas darba kārtībā bija divi jautājumi: pirmkārt, tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, otrkārt, tikšanās ar ASV vēstniecības pārstāvjiem. Diemžēl Sprūdža kungs tikšanos pārcēla uz nezināmu laiku, taču otrā tikšanās noritēja kā paredzēts.

No ASV vēstniecības ieradās trīs pārstāvji - ASV vēstniecības Politikas un ekonomikas nodaļas vadītāja Debora Millere (Deborah Miller), ASV vēstniecības Politikas un ekonomikas nodaļas vadītājas vietniece Mollija Montgomerija (Molly Montgomery) un Politikas speciāliste Kristīne Sprice. Lai gan šī bija iepazīšanās tikšanās, jau pirms tikšanās jaunās diplomātes informēja Vienotības frakcijas deputātus, ka labprāt uzklausīs frakcijas pārstāvju viedokļus par ASV - Latvijas līdzšinējo sadarbību un idejas, kā stiprināt abpusējo sadarbību, ierosinot sarunas tematus:

  1. Deputātu grupas sadarbības starp ASV un Latviju darbs: kāds ir frakcijas viedoklis par sadarbību, idejas un prioritātes turpmākai sadarbībai. Kā padarīt mūsu sadarbību ar vēstniecību kopumā vēl ciešāku/labāku?
  2. Saeimas rudens sesija: svarīgākie likumdošanas projekti, tai skaitā darbs pie grozījumiem Pilsonības likumā un grozījumi Referenduma likumā.
  3. Ebreju kopienas īpašumu restitūcijas jautājums.

Tikšanās darba valoda bija angļu valoda, kas ir mazliet netipiski, jo parlamentā parasti sarunas notiek divās valodās – latviešu un viesu valodā ar tulku starpniecību, taču vienas valodas lietošana noteikti padarīja procesu ātrāku. Vai pareizāku, to gan neņemos apgalvot.

Sarunās apspriedām savstarpējo valstu sadarbību, pašvaldību reformu, risinājumus korupcijas novēršanai, īpašumu restitūcijas jautājumu un arī man tuvo, Pilsonības likuma grozījumu tapšanas gaitu. Ļoti konspektīvi izklāstīju Pilsonības likuma grozījumu būtību un paredzamo likuma pieņemšanas gaitu. Kā vienu no aktualitātēm, par ko interesējās viesi, bija arī attiecību dinamika Latvijas sabiedrībā. Patīkama un godīga saruna. Aktuāli, atvērti un atklāti.

 
 

SAEIMĀ VIESOJAS APVIENOTĀS KARALISTES PARLAMENTĀRIEŠI

24.09.2012. / Politika

Vairāku dienu ilgā vizītē Latvijā ir ieradušies pārstāvji no Apvienotās Karalistes parlamenta deputātu grupas sadarbībai ar Latviju Kristofera Pinčera (Christopfer Pincher) vadībā.

Latvijas Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Apvienotās Karalistes parlamentu un viesu tikšanās Saeimā notika pirmdien, 24.septembrī, kuras laikā pārrunājām Latvijas un Apvienotās Karalistes parlamentārās sadarbības un ekonomikas attīstības jautājumus, tostarp, par Eiropas nākotni, par savstarpējo sadarbību, par eiro nākotni, par Londonas Olimpiskajām spēlēm, par multikulturālismu un citām jomām.

Uz tikšanos bija ieradušies Apvienotās Karalistes parlamenta četri deputāti un viena parlamenta darbiniece, no Latvija puses – piecpadsmit deputāti. Jāatzīst, ka Latvijas Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Apvienotās Karalistes parlamentu ir viena no plašākajām, līdz ar to daudzskaitlīgā pārstāvība ir likumsakarīga. Laiks bija pārāk īss, deputātu bija daudz un diemžēl visi klātesošie izteikties nepaspēja, un, kā jau dzīvē notiek - tie, kas ir nekaunīgāki, runā vairākas reizes, bet kaunīgākie – tikai klausās. Lai nu tas kā joks no praktiskās dzīves arī paliek vēsturē.

Spilgtākais šīsdienas citāts, kas palicis atmiņā no viesu teiktā tikšanās laikā: „Londona ir mozaīka, ko veido dažādu kopienu pārstāvji.” Atliek vien padomāt - 21. gadsimts!

Saeimas deputātu grupām sadarbībai ar citu valstu parlamentiem redzu lielu nākotni gan pieredzes apmaiņas ziņā, gan attiecību veidošanas ziņā, tāpēc vienmēr atbalstu šādu grupu darbību un savstarpējās tikšanās.

Raksti no Saeimas mājas lapas:

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20048-saeima-viesosies-apvienotas-karalistes-parlamentariesi

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20050-latvijas-un-apvienotas-karalistes-deputati-dalas-parlamentaraja-pieredze

Saeimas foto:

http://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157631610469806/

Saeimas video:

http://www.youtube.com/watch?v=rfCWa7mlpp4&feature=plcp

 
 
 
 
 
 
Izmantoti Saeimas foto.

NOSLĒGUSIES PĒDĒJĀ PRIEKŠLIKUMU IESNIEGŠANA PILSONĪBAS LIKUMA GROZĪJUMIEM

20.09.2012. / Politika

Līdz sen gaidīto Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanai atlicis pavisam nedaudz. 20. septembrī noslēdzās priekšlikumu iesniegšana Pilsonības likuma grozījumiem pirms likumprojekta 3. lasījuma Latvijas parlamentā.

Kopš Saeima pieņēma 2. lasījumā Pilsonības likuma grozījumus, komisijas darbā iesaistītie un neiesaistītie veica pēdējās konsultācijas un izpētes darbus, sagatavojot priekšlikumus. Šo dažu nedēļu laikā aktīvi diskutēju arī es, tiekoties gan ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atsaucīgākajiem pārstāvjiem, gan tiesību ekspertiem, gan arī latviešu diasporas organizāciju pārstāvjiem no dažādām pasaules malām.

Ir apkopoti iesniegtie likumprojekta grozījumu priekšlikumi un starp tiem diemžēl ir arī tādi priekšlikumi, kas vairākkārtīgi ir debatēti arī apakškomisijā, kuri nav lietderīgi ne izskatīšanai Saeimai, ne arī vajadzīgi sabiedrībai kopumā. Iesniegt var jebkurš jebko, bet mūsu - deputātu, pienākums ir to vērtēt un par to diskutēt. Jācer, ka tas nekļūs par vairākkārtēju bezjēdzīgi atkārtotu debašu ciklu.

Joprojām pateicībā tiem, kas aktīvi strādā šī likumprojekta sakārtošanā, aicinu ikvienu izlasīt un iepazīties ar visiem iesniegtajiem priekšlikumiem, kā arī izteikt savu viedokli man personīgi (ingmars.caklais@saeima.lv), komisijai, Saeimai vai publiskajā telpā.

Aidā, pie darba!

Pilsonības likuma dokumenti:

http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/WEBAllKA...

Tabula ar apkopotajiem priekšlikumiem 3. lasījumam:

http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/AD266446346EED96C2257A80003F52EC?OpenDocument

 

DEPUTĀTI CĪŅĀ AR DOKUMENTU VILTOTĀJIEM

19.09.2012. / Politika

19.septembrī, kaut arī esmu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts un tobrīd notika manas komisijas sēde, devos uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Juridiskās komisijas kopsēdi, kurā diskutēja un sprieda kā novērst fiktīvo uzņēmumu reģistrāciju un dokumentu viltošanu. Sēdē tika izjautāti izpildvaras pārstāvji par fiktīvo uzņēmumu reģistrācijas problēmām un to piedāvātajiem risinājumiem, diskutējām par konkrētiem priekšlikumiem, lai novērstu komercsabiedrības reģistrāciju fiktīvā adresē.

Uzņēmuma reģistra (UR) galvenais valsts notārs Ringolds Balodis informēja, ka šogad pirmajā pusgadā UR nosūtījis informāciju policijai par 194 konstatētajiem riskantajiem uzņēmumiem, kuriem, iespējams, viltota nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana vai uzņēmums reģistrēts uz citas personas vārda. Valsts Ieņēmuma dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone informēja, ka VID saņēmuši 1436 personu paskaidrojumus, ka tās neko nezina par attiecīgo uzņēmumu eksistenci, turklāt problēma saistīta ne tikai ar uzņēmumu sākotnējo reģistrāciju, bet arī pārreģistrāciju.

Ierosinājumi ir daudz. Piemēram, viens no risinājumiem, lai nepieļautu uzņēmumu reģistrāciju fiktīvās adresēs, būtu pienākums iesniegt notariāli apliecinātu telpu īpašnieka atļauju. Tāpat no šī gada 26.jūlija ir spēkā jauns saimnieciskās darbības apturēšanas regulējums, kas VID dod iespēju ne tikai no PVN reģistra izslēgt negodīgus uzņēmējus, bet arī apturēt to saimniecisko darbību.

Diskutēja arī par atbildības un sodu palielināšanu par dokumentu viltojumiem, taču visi bija vienisprātis, ka jāveic kādas preventīvas darbības, lai izskaustu iespējas radīt viltojumus un veidot fiktīvus uzņēmumus. Tas arī lielais uzdevums, kas deputātiem kopā ar tiesībsargājošām iestādēm jāveic. Taču ne mazāk svarīgi ir arī tas, lai policijas un prokuratūras darbs būtu efektīvs, par ko aktīvi jādomā arī tās vadītājiem.

Raksts no Saeimas mājas lapas par kopsēdi:

http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20038-deputati-sasutusi-par-tiesibsargajoso-iestazu-bezspecibu-sodit-dokumentu-viltotajus

Medijos par fiktīvajiem uzņēmumiem:

http://nra.lv/latvija/79966-diskute-par-komercsabiedribas-registracijas-fiktiva-adrese-noversanu.htm

http://www.diena.lv/latvija/zinas/saeimas-deputati-sasutusi-par-tiesibsargajoso-iestazu-bezspecibu-sodit-dokumentu-viltotajus-13968673

http://www.apollo.lv/zinas/patversmes-gruti-atrast-kadu-kam-nebutu-firmas/531103

http://puaro.lv/lv/puaro/patversmes-deklaretas-720-firmas-piedeklaret-var-ari-rigas-pili

http://puaro.lv/lv/puaro/ierobezojot-uznemumu-registracijas-krapniekus-varot-nakties-ciest-visiem

 

TIKŠANĀS AR VĀCIJAS BUNDESTĀGA VĀCIJAS – BALTIJAS SADARBĪBAS GRUPAS DELEGĀCIJU

17.09.2012. / Politika

Cauri gadsimtiem Latviju un Vāciju saista ciešas saites visās jomās, pēdējos gadu desmitos šīs saites ir draudzīgas un abu valstu interesēs ir tās stiprināt. No 16.-18.septembrim Vācijas delegācija viesojās Latvijā un arī Saeimā, kur 17. septembra rīta pusē notika Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Vācijas – Baltijas parlamentāriešu grupas delegāciju.

„Ciešu attiecību veidošana starp Vāciju un Baltijas valstīm ir Latvijas ārpolitiskā prioritāte, un ir būtiski šo stratēģisko sadarbību saglabāt. Nozīmīga loma tajā ir arī parlamentu sadarbībai, kas pēdējo divdesmit gadu laikā sekmīgi attīstījusies visos līmeņos – gan parlamentu priekšsēdētāju un komisiju, gan arī sadarbības grupu līmenī,”- tā vēlāk arī tiekoties ar viesiem atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Esmu Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu dalībnieks un arī es piedalījos minētajā tikšanās, kur sarunās ar viesiem apliecinājām Latvijas gatavību sniegt savu ieguldījumu Eiropas Savienības (ES) stiprināšanā, kā arī akcentējām dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes nozīmi ES kopējās attīstības kontekstā. Tāpat aicinājām Vācijas kolēģus uz izpratni un atbalstu mūsu valsts pozīcijai ES daudzgadu budžeta jautājumā, vēršot uzmanību uz situāciju, ka Latvijai, kura īstenojusi fiskāli atbildīgu politiku, sākotnējais Eiropas Komisijas piedāvājums paredzēja samazināt Eiropas Kohēzijas politikas finansējumu nākamajā periodā. Sarunās stingri uzstājām uz straujāku tiešmaksājumu apjoma pieaugumu un Kohēzijas finansējuma saglabāšanu vismaz līdzšinējā līmenī.

Vācijas parlamentārieši interesējās par Latvijas pieredzi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un reformu īstenošanā, par ko Latvija jau slavēta ne vienu reizi vien un tās kā redzams ir atbalsojies un zināms arī vācu viesiem.

Tika apspriesti jautājumi par izglītības apguvi, zinātnes un pētniecības savstarpējā atbalsta sistēmu un puses pauda abpusēju pārliecību, ka svešvalodu apguvē liela nozīme ir labām dzimtās valodas zināšanām.

Prieks, ka šīs vizītes laikā viesiem tika piedāvāta plaša programma un iespējas vispusīgi iepazīties ar Latvijas politisko, sabiedrisko un kultūras dzīvi.

Vizītes programma:

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20020-saeima-viesosies-vacijas-parlamentariesi

Ziņa par Vācijas kolēģu vizīti Latvijā Saeimas mājas lapā:

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20024-tiekoties-ar-vacijas-parlamentariesiem-saeimas-deputati-akcente-saikni-starp-es-investiciju-politiku

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20025-aboltina-vacijas-parlamentariesiem-abu-valstu-attiecibas-ir-ciesas-un-aktivas

Raksts no laikraksta „Diena”, kur S.Āboltiņa izsakās par Vācijas parlamentāriešu vizīti:

http://www.diena.lv/latvija/viedokli/aboltina-vacijas-parlamentariesiem-abu-valstu-attiecibas-ir-ciesas-un-aktivas-13968239

Saeimas kancelejas foto:

http://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157631556686253/

Saeimas kancelejas video par S.Āboltiņas tikšanos:

http://www.youtube.com/watch?v=q67FX5Ue_O4&feature=plcp

 
 
 
Izmantoti Saeimas foto.

VIENOTĪBAS DOMES SĒDĒ PAR REFORMU PAŠVALDĪBĀS

14.09.2012. / Politika

Septembra vidū tika sasaukta Vienotības Domes sēde, kuras pamatjautājumi – „2013. gada pašvaldību vēlēšanas” un „vai atdalīt lēmējvaru no izpildvaras pašvaldībās?”.

Šī 2. jautājuma iekļaušanai Vienotības Domes darba kārtībā iniciatori bijām mēs - es un Lolita Čigāne. Šis jautājums nav pēkšņi radies vakar vai aizvakar. Jāatgādina, ka ideju pirmsākumi meklējami vēl 10. Saeimas laikā. Toreiz mūsu partijas kolēģi reģionos uzrunāja mani, kā arī Lolitu Čigāni, un aicināja rīkoties, sakārtojot pašvaldības deputātu lēmējvaras šķirtību no izpildvaras, samazinot deputātu skaitu un risinot algu jautājumus. 11. Saeimā, uzsākot darbu Vienotības frakcijā, izveidojām Pašvaldību jautājumu darba grupu, kas tikās ne retāk kā reizi mēnesī. Frakcijā diskutējām par aktuālo un aicinājām uz sapulcēm arī pašvaldību deputātus un darbiniekus, kas pieteikušies aktīvai līdzdarbībai partijā.

Darba grupas ietvaros tika veikts izpētes darbs, tika uzklausīti pašvaldību darbinieki, tika pētīta citu valstu pieredze un pārrunātas iespējamās izmaiņas likumdošanā. Diemžēl, pateicoties dažu labu „mūsu kolēģu” nekoleģiāliem izgājieniem, neilgi pirms mūsu darba produkta kvalitatīvas iznākšanas publiskajā telpā, mūsu idejas sabiedrībai ar masu mediju starpniecību kā savas „pasludināja” citas partijas atbildīgie kungi. Protams, it kā jau nav svarīgi, kas iesāk, galvenais ir kvalitatīvi pabeigt!

Jau ilgāku laiku meklējot labākos risinājumus, Vienotība Domes sēdē pieņēma rezolūciju, nākot klajā ar pārdomātu paziņojumu un skaidru mūsu rīcības programmu. Diemžēl, par šo aktualitāti publiskajā telpā jau ir paspēts izbļaustīties par visām tēmām krustu šķērsu, kā rezultātā, ne vienmēr spējot pamatot izteikto viedokli, iegūta sabiedrības noliedzošā attieksme pat par ļoti lietderīgām lietām un loģiski plānotajām pārmaiņām.

Vakardienas Vienotības rezolūcija paredz:

Noteikt, ka pašvaldības deputāts pēc deputāta mandāta iegūšanas nedrīkst ieņemt amatus pašvaldības domes administrācijā, tai skaitā pagasta vai pilsētas pārvaldē, šo ierobežojumu paredzot attiecināt jau uz 2013. gada jūnijā ievēlamajām pašvaldību domēm.

Liegt pašvaldības domes priekšsēdētājam ieņemt arī izpilddirektora amatu tajās pašvaldībās, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000.

Savukārt attiecībā uz 2013. gada jūnijā ievēlamajām deviņām republikas pilsētu - Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Rēzeknes, Valmieras, Ventspils, Jēkabpils un Jūrmalas - domēm noteikt, ka pašvaldības deputāts pēc deputāta mandāta iegūšanas nedrīkst vienlaikus ieņemt amatus domes administrācijā, vadīt pašvaldības iestādes, būt pašvaldības kapitālsabiedrību un ostu valdēs un ostu pārvaldēs.

Savā paziņojumā Vienotība norāda, ka pašvaldību lēmējvaras un izpildvaras nodalīšana ļautu nostiprināt labas pārvaldības principus pašvaldību darbā un novērst iespējamus interešu konfliktus.

Vienotība uzskata, ka šie ir uz novadu attīstību vērsti, pragmatiski, izsvērti un reālistiski priekšlikumi. Īstenojot piedāvātās pašvaldību pārvaldības reformas, tiks nodrošināta ievērojami plašāka novada cilvēku iesaiste lēmumu pieņemšanā, kā arī tiks nodrošināta lēmumu caurskatāmība, nodalot lēmumu pieņemšanas un izpildes procesus. Tāpat lēmējvaras un izpildvaras nošķiršana paaugstinās pašvaldību deputātu kompetenci un neatkarību.

Attiecīgus grozījumus “Likumā par pašvaldībām” sagatavos un iesniegs parlamentā partijas Vienotība Saeimas frakcija.

Saites no medijiem:

http://www.vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotiba-rosina-noskirt-pasvaldibu-lemejvaru-no-izpildvaras/

http://www.reitingi.lv/lv/archive/politika/70991-vienot-ba-rosina-noskirt-pasvaldibu-lemejvaru-no-izpildvaras.html

 
 
 
 
 

INTERVIJA UKRAINAS TV KANĀLAM „INTER”

14.09.2012. / Politika

Ļoti drīz pēc Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā 2. lasījumā, informācija nokļuvu plašā apritē ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, jo Latvija ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas savu pilsonības likumu pārkārto un sakārto tik vērienīgi.

Tā kādu dienu saņēmu uzaicinājumu no Ukrainas telekanāla Inter (http://inter.ua/en/) korespondentes Larisas Zadorožnajas, kas rakstīja, ka gatavo materiālu par dubultpilsonības jautājumiem, tāpēc lūdz interviju. Vēstulē bija arī jautājumi: Ko paredz likumprojekts par dubultpilsonību, kas pieņemts Saeimā 2. lasījumā? Kāda bija likumprojekta nepieciešamība? Statistika (oficiāla vai neoficiāla), cik cilvēkiem ir vai bija dubultpilsonība, tajā skaitā deputātu pieredze, kam ir nācies atteikties no citas valsts pilsonības? Kā likumprojekts ietekmēs bijušās postpadomju valstu cilvēkus?

Sarunātajā laikā Ukrainas kolēģi bija klāt - operators un korespondente. Sižets par mūsu Pilsonības likumu nebija vienīgais kas ietilpa radošās grupas šīs reizes izbrauciena plānā. Viņi veidos arī materiālu Lietuvā, par bijušo čekistu sarakstu publiskošanu.

Filmēšana Saeimā notika plenārsēžu zālē. Taisnības labad jāatzīmē, ka viņu interese par Pilsonības likuma grozījumiem bija ļoti virspusēja, nedaudz pat likās pavirša. Protams, visu noteiks rezultāts un padarītais darbs – TV sižets. Ja sižets būs tāds, kas atspoguļo likumprojekta jēgu un būtību, tad dīvainais komunikācijas veids, būs izrādījies maznozīmīgs, jo rezultāts kvalitatīvs. Ja rezultāts līdzināsies nedaudz haotiskajam filmēšanas procesam, tad atliks tikai pateikt paldies par to, ka par Latviju atgādina arī Ukrainas iedzīvotājiem.

Ukraiņi ļoti slavēja mūsu spējas pastāvēt par savām tiesībām. Viņa izteica komplimentu Latvijai un latviešiem par spēju aizstāvēt savu valodu un spēku turēt mugurkaulu pret Krievijas spēcīgo spiedienu. Šo sakot, viņi runāja ar nelielu nožēlu par to, kas notiek viņu valstī. Bija patīkami dzirdēt ne tikai mūsu kā tautas vērtējumu, bet arī to, ka viņi ir informēti par to, kas notiek Latvijā, ka viņi spēj salīdzināt, izteikt mums atbalstu un solidaritāti.

Vēl kāda neliela pasākuma detaļa. Man bija ļoti dīvaini sniegt interviju krieviski, bet šis ir tas gadījums, kad valodas zināšanas palīdz komunikācijā. Man bija ne tikai iespēja patrenēties runāt krieviski, bet, protams, to apzināti pieļāvu tāpēc, ka runāju ar ārvalstu korespondentu. Interviju sniegt svešvalodā Latvijas medijos joprojām uzskatu par pilnīgi nepieņemamu. Pirmkārt - nevajadzīgu.

 
 
 
 

6. SEPTEMBRA „FRAKCIJU VIEDOKĻI”

05.09.2012. / Politika

Katru ceturtdienu uzreiz pēc plenārsēdes Saeimas sēžu zālē Jēkaba ielā no katras Saeimas frakcijas viens deputāts paliek uz „Frakciju viedokļiem”, kas ir tiešraide Latvijas radio (Rīgā 93, 1 FM).

Frakciju vadītāji, nākot uz Saeimas sēdi izlozē numurus, kādā kārtībā runās frakcijas pārstāvis „Frakciju viedokļos”. Katras frakcijas pārstāvim ir dotas 3-5 minūtes izteikties par svarīgāko Saeimas sēdē - par diskutēto, lemto un pieņemto. Šoreiz frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis izlozēja trešo kārtas numuru un deleģēja mani pārstāvēt frakciju „Vienotība” šajā radio raidījumā.

Kaut arī šīs dienas plenārsēdē bija vairāki ļoti svarīgi jautājumi, tajā skaitā arī Tiesībsarga ziņojums parlamentam, svarīgākais jautājums, protams, bija Pilsonības likuma pieņemšana otrajā lasījumā.

Tiešraidē radioklausītājiem centos izskaidrot pieņemto Pilsonības likumu grozījumu saturu un pozitīvos panākumus, kas līdz ar grozījumiem ietekmēs ļoti daudz cilvēku dzīvi saistībā ar viņu un Latvijas valsts attiecību sakārtošanu – pilsonības iegūšanu (atgūšanu). Īpaši akcentēju, ka nepilsoņu bērnu jautājumā nu ir novilkta līnija un līdz ar grozījumu stāšanos spēkā vairs nedzims nepilsoņi, bet, ja tādi tiks reģistrēti, tad tā būs tikai un vienīgi attiecīgā bērna vecāka izvēle.

http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/frakciju-viedokli/19994-frakciju-viedokli-2012-gada-6-septembri

PILSONĪBAS LIKUMS PIEŅEMTS OTRAJĀ LASĪJUMĀ

06.09.2012. / Politika

Pilsonības likums tiks pieņemts trešajā lasījumā šogad līdz valsts svētkiem. Taču grūtākais darbs tikai sāksies, jo, sakārtojot tehniski procedūras un realizējot parlamenta pieņemtos likuma grozījumus, Ministru kabinetam jāizstrādā un jāpieņem noteikumi visās jomās, kur notiks pārmaiņas.

Šī ir nozīmīga diena, jo pamatlabojumi likumā ir sagatavoti uz otro lasījumu, un šī ir nozīmīga diena arī tāpēc, ka Juridiskās komisijas Pilsonības likumu grozījumu apakškomisija un Juridiskā komisija vienojās visus pamatlabojumus likumā sagatavot un izdarīt tieši uz otro lasījumu. Tas nu ir pieņemts!

Ar šo Saeimas balsojumu parlaments neatgriezeniski norāda, ka Pilsonības likums no dubultpilsonības nolieguma tiek pavērsts dubultpilsonības pieļaujamības virzienā. Likumā tiks atjaunota taisnība pret visiem Latvijas pilsoņiem un likuma grozījumu galīgā redakcija precīzi pateiks, ko un kā mēs redzam par taisnīgu un sakārtojamu.

Kaut arī Juridiskās komisijas Pilsonības likumu grozījumu apakškomisijas darbā es varu uzslavēt par ieguldīto enerģiju un attieksmi pilnīgi visus kolēģus (arī opozīcijas!), tomēr jau Juridiskajā komisijā un arī 6.septembra plenārsēdē ar izcili destruktīvu pieeju izcēlās Saskaņas centrs, no tribīnes runājot nepatiesības, manipulējot ar pamatojumiem un lēmumiem. Par Pilsonības likuma grozījumiem otrajā lasījumā „par” balsoja visas frakcijas un deputāti, izņemot Saskaņas centra frakcijas deputātus (nebalsoja Rihards Eigims). Balsojuma rezultāti: „par”- 65, „pret”- 8, „atturējās”-19. Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekta teksts: http://ejuz.lv/2al0e.

Saeimas 6. septembra plenārsēdē garākās debates bija tieši par Pilsonības likuma grozījumiem. Par likumu Saeimas plenārsēdē ziņoja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre un Juridiskās komisijas Pilsonības likumu grozījumu apakškomisijas sekretāre, deputāte Inese Lībiņa Egnere. Saeimas plenārsēdē par Pilsonības likuma grozījumiem es ziņot nevarēju, jo jāziņo kādam no Juridiskās komisijas, tāpēc tika deleģēta kolēģe Inese, kura pārstāv gan komisiju, gan apakškomisiju. Atzinīgi vērtēju kolēģes ziņojumu, kas bija kompakts, korekts un vispusīgi atspoguļoja komisijai iesniegto priekšlikumu saturisko jēgu. Zināmā mērā kolēģes ziņojums palīdzēja izvairīties no daudzām liekām un neproduktīvām debatēm. Ja neņem vērā Saskaņas centra deputātu destruktīvās politrunas no parlamenta tribīnes, tad debatēs par Pilsonības likuma grozījumiem bija daudz vērtīgu viedokļu un pat ierosinājumi labojumiem uz trešo lasījumu. Arī es kāpu tribīnē vairākas reizes, lai dažos jautājumos paskaidrotu situāciju.

No Plenārsēdes stenogrammas:

1) Sēdes vadītāja: Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA):

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi!

Vēlos informēt par Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas lemto un, izmantojot iespēju, gribu pateikt milzu paldies tiešām pilnīgi visu partiju pārstāvjiem, kas deleģēja savus pārstāvjus un palīdzēja darbam šajā apakškomisijā. Un mēs tiešām ļoti ražīgi pastrādājām, par to visiem paldies!
Tagad par trešo prim pantu. Viena no visātrāk apakškomisijā panāktajām vienošanās ir tā saucamajā nepilsoņu bērnu jautājumā, tieši šinī. Situācijā, kad gandrīz katra 11.Saeimas frakcija nāca ar savu kardināli pretēju šā jautājuma uzstādījumu un formulējumu, saucot argumentus un debatējot, komisija nonāca pie vienota un visām frakcijām pieņemama kompromisa, turklāt, ļoti ātri.

Patlaban no spēkā esošās pilsonības likuma trīs prim panta un tā apakšpunktiem izriet, ka bezvalstnieka vai nepilsoņa bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni, ja līdz brīdim, kad viņš sasniedz 15.gadu vecumu, abi bērna vecāki ir iesnieguši iesniegumu par pilsonības iegūšanu.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, tagad vairāk kā 12 tūkstoši bērnu, kuriem pienāktos Latvijas pilsonība pēc spēkā esošā likuma, nav reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Pēc PMLP rīcībā esošās aptaujas var spriest, ka par iemeslu ir procedūras sarežģītība, tai skaitā, ka abi vecāki šo piekrišanu nevar vai negrib dot. Un tomēr, man liekas ļoti svarīgi, jums zināt un ne visi varbūt izsekoja līdzi pilsonības likuma konferencei, kuru mēs sarīkojām pavasarī. Uzstājās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja vietnieks Citskovska kungs un prezentēja vairākus tādus grafikus. Es runāšu par šo – grafiks, kas saucās „Kāpēc vecāki nav agrāk iesnieguši iesniegumu Latvijas pilsonības iegūšanai bērnam?” Protams, tie bija pamatiemesli, kāpēc mēs arī šo lēmumu pieņēmām šādu. 2 procenti nevarēja iesniegt, jo otrs vecāks nevēlas, 5 procenti nevarēja iesniegt, jo nebija zināma otra vecāka atrašanās vieta, septiņiem bija cits iemesls, bet svarīgākais ir tie lielākie procenti. 21 procents nezināja, ka var iegūt dubultpilsonību nekārtojot eksāmenu, 6 – nebija pārliecināti, vieglāk ceļot uz NVS valstīm – 17 procentiem. Pienākas automātiski – tā uzskatīja 24 procenti un vēl pavisam kuriozi – 18 procentiem vienkārši nebija laika.

Tas veido situāciju, kas ir nelabvēlīga bērnam, jo Latvijas valsts likumā ir piešķīrusi šim bērnam tiesības būt Latvijas valsts pilsonim, bet nosacīti, arī dažu tehnisku iemeslu dēļ, šis bērns nevar realizēt savas tiesības. Tātad bērna tiesības iegūt pilsonību ir nevajadzīgi apgrūtinātas un formalizētas. Pieņemot, ka šī norma jau ir spēkā, visas Saeimas frakcijas pārstāvji apakškomisijā piekrita labot situāciju paredzot, ka bezvalstnieka vai nepilsoņa bērns brīdī, kad tiek reģistrēts viņa vārds, uzvārds un dzimšanas fakts, ir tiesīgs iegūt Latvijas pilsonību uz viena no vecākiem izteiktās vēlmes pamata.

Turklāt tiek vienkāršota arī procedūra – māte vai tēvs atzīmē, vai vēlas, lai bērns ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis. Tā būs ne tikai fiziska darbība, bet arī emocionāli un morāli atbildīga darbība. Pietiks ar to, ka viens no vecākiem izsaka savu lēmumu, neviens vairs nevarēs teikt, ka valsts nerealizē vai neizpilda sen nolemto. Ja vecāki izvēlēsies atstāt nepilsoņa statusu, tad vecāki par to uzņemsies visu atbildību. Valsts ir devusi iespēju un kā likumā ir ierakstīts – ikvienam ir tiesības to izmantot.

Līdz ar šo lēmumu apakškomisija pilnībā noraidījusi debates par kādu iespējamu automātisko pilsonību vai līdzīgu formulējumu lieku lietošanu mūsu likumdošanā. Tagad tas ir jādara arī Saeimai kopumā. Tāpēc aicinu noraidīt 6.,7.,9. un 11. priekšlikumus, bet daļēji atbalstīt 8., 10. un 12. Tādējādi atbalstīt apakškomisijas un Juridiskās komisijas lēmumus un 13.piekšlikumā piedāvāto redakciju.

Paldies!

http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0906_010-0859.htm

2) Sēdes vadītāja: Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA):

Godātie kolēģi!

Attiecībā uz Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā lemto par 8.1 pantu, es tomēr gribētu sākt ar to, kādā veidā mēs sākām strādāt gan 10.Saeimā, gan 11.Saeimā apakškomisijā. Mēs vienojāmies, ka vispirms aktualizēsim tēmas un jautājumus, kas mums liekas pa blokiem diskutējami, tad mēs tiešām pieaicinājām visus iespējamos ekspertus, izrunājām, argumentējām paši savā starpā un tikai tad ķērāmies pie konkrētās redakcijas.

Šajā gadījumā, argumenti attiecībā uz 8.1 pantu, divas vai trīs lietas es gribu tomēr minēt. Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīna uzliek par pienākumu Latvijas valstij rūpēties un nezaudēt saikni ar tiem Latvijas pilsoņiem, par kuriem šajā pantā ir runa. Un zināmā mērā ļoti precīzi Kristīne Krūma rakstā „Dubultā pieeja dubultpilsonībai” portālā politika.lv, norāda, ka Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkts, kas izskata tieši šo jautājumu, nespēj nodrošināt efektīvu tiesiskās saiknes saglabāšanu starp Latvijas valsti un šiem pilsoņiem un viņu pēcnācējiem. Pilsonības likums balstās uz dubultās pilsonības aizlieguma principu, taču mūsdienu valstu praksē dominē pretējais princips, proti, persona var iegūt vai saglabāt vairākas valstu pilsonības.

Šodien skatāmajā likumprojekta redakcijā 8.1 panta, kas atvieto šī likuma pārejas noteikumu 1.punktu, jaunais regulējums paredz laika ziņā neierobežotas tiesības. Tas bija jautājums, par ko mēs vienojāmies arī uzreiz un tiešām, debatējot. Tiem Latvijas pilsoņiem, par ko ir runa šajā punktā, un pēcnācējiem tai skaitā. Tātad, veicot šādu reģistrāciju, šīs personas var saglabāt citas valsts pilsonību, ja viņiem tāda ir.

Strādājot pie Pilsonības likuma grozījumiem, notika 38 Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sēdes, un tika daudz runāts un apspriests dažādās darba grupās, tika saņemtas e-pasta vēstules gan no nevalstiskajām organizācijām, gan no privātpersonām visā pasaulē. Bija iespēja daudzus jautājumus pārrunāt telefoniski un satikties ar cilvēkiem personiski. Sarunās un sarakstēs minētie dzīvesstāsti, tas, ko katrs stāstīja par savu konkrēto gadījumu un savu situāciju ar sāpi. Latvijas pilsonība piešķirama balstoties tieši uz šo pantu. Un būs tikai godīgi, ja tagad šie cilvēki varēs iegūt Latvijas pilsonību un saglabāt savas mītnes zemes pilsonību. Tāpēc aicinu atbalstīt 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja: Paldies.

http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0906_013-0859.htm

3) Sēdes vadītāja: Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA):

Cienījamie kolēģi!

Katra diena, ko mēs pavadām šajā pasaulē, kurā notiek kāda atklāsme, ir ļoti svarīga diena. Piekritīsiet? Man ir atklāsme!

 „Saskaņas Centrs” ir slepena organizācija! „Saskaņas Centrs” ne tikai nevīžo izlasīt 2.pantu, pilnu redakciju, ne tikai nevīžo izlasīt 8.panta pilnu redakciju, viņi arī savstarpēji nesarunājas. Jo divi deputāti, kas pārstāvēja apakškomisiju, trīs deputāti, kas pārstāvēja Juridiskajā komisijā, bija informēti par to, kas ir ierakstīts 2.pantā. Vajadzētu būt informētiem par to, kas ir pierakstīts 8.pantā, par ko mēs visi šeit no tribīnes tikko centāmies atgādināt. Tad tur šis jautājums ir izskatīts un pieņemts. Un ja partijas viens no vadītājiem – Urbanoviča kungs, stājas kameras priekšā un saka, ka par to vajadzētu debatēt, vispirms vajag pajautāt kolēģiem, vai gadījumā jau tas nav noticis, kā tas ir šajā gadījumā, arī par Pilsonības likumu. Un šajā gadījumā man ir lūgums tiešām, cienījamie kolēģi, izlasiet 2.pantu, izlasiet 8.pantu!

Satversmes tiesa par dubultpilsonības pieļaujamību... esmu jau to citējis, bet nu tagad „Saskaņas Centram” par godu, vēlreiz. „Dubultpilsonības jautājuma pamatā ir politisks, nevis tāds, kas būtu izšķirams balstoties uz juridiskiem apsvērumiem. Pilsonības jautājuma tiesiskā regulējuma pieņemšanai piemīt politisks aspekts. Likumdevējs, izšķiroties par labu dubultpilsonības pieļaušanai, nosaka to, ar kurām personām un kādos gadījumos dubultpilsonība ir pieļaujama, ņemot vērā valsts intereses, politisko situāciju un pilsonības politiku. Tāpēc ir konkrēta redakcija 2.pantam, konkrēta redakcija 8.pantam un mūsu piedāvātā konkrētā redakcija 9.pantam. Un nemulsiniet sabiedrību un nestāstiet nepatiesību. Paldies.

Sēdes vadītāja: Paldies.”

http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0906_016-0859.htm

http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0906_017-0859.htm

Pilsonības likumu pieņems līdz gada beigām, priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir noteikts 20.septembris. Saņemtos priekšlikumus vispirms izskatīsim apakškomisijā, tad Juridiskajā komisijā, lai Pilsonības likumu varētu pieņemt Saeimā līdz šī gada beigām.

Visbeidzot - tikai likumsakarīgi, ka ziņa par to, ka Pilsonības likuma grozījumi ir pieņemti Saeimā otrajā lasījumā daudzos ziņu portālos un medijos bija pirmajā vietā.

Saeimas mājas lapā:

http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19986-saeima-otraja-lasijuma-pienem-pilsonibas-likuma-grozijumus

Ziņu portālos:

http://www.ir.lv/2012/9/6/parlaments-pec-karstam-debatem-atbalsta-pilsonibas-likuma-grozijumus

http://www.diena.lv/latvija/viedokli/vienotiba-pilsonibas-likuma-grozijumi-laus-noverst-netaisnibas-valsts-attiecibas-ar-pilsoniem-13966416

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/434966-saeima_lems_par_pilsonibas_likuma_grozijumiem

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/435017-atbalsta_grozijumus_sakartojot_dubultpilsonibas_jautajumu

http://nra.lv/latvija/politika/79157-saeima-atbalsta-pilsonibas-pieskirsanu-nepilsonu-berniem.htm

http://www.apollo.lv/zinas/atbalsta-grozijumus-kas-sakarto-dubultpilsonibas-jautajumu/529620

http://ceturtdiena.lv/zinas/aktualakas-zinas/90-jkabpil/5608-parlaments-atbalsta-pilsonbas-likuma-grozjumus-kas-sakrto-dubultpilsonbas-jautjumu.html

http://www.dzirkstele.lv/portals/latvijas/raksts.html?xml_id=37512

http://www.diena.lv/latvija/politika/papildinata-13-53-parlaments-atbalsta-pilsonibas-likuma-grozijumus-kas-sakarto-dubultpilsonibas-jaut-13966392

http://www.limbazi24.lv/zinas/48/153889

http://www.edruva.lv/zinas/sabiedriba/zina/34403

http://www.latviesiem.co.uk/?ct=bzinjas&fu=read&id=844&start=1

http://www.latviesi.lu/lv/news/saeima-otraja-lasijuma-pienem-pilsonibas-likuma-grozijumus

http://zla.lv/?p=1958

http://baltic-ireland.ie/2012/09/22796/

http://www.publika.lv/politika/7877-saeima-pieem-pilsonbas-likuma-grozjumus

http://www.ltv.lv/zinas/latvija/politika/saeima-otraja-lasiijuma-pienjem-pilsoniibas-likuma-groziijumus.a14565/

http://spektrs.com/visas-zinas/06-09-2012-nacionala-identitate-saeima-pienem-pilsonibas-likuma-grozijumus/

http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=27224

http://www.laukudzive.lv/saeima-atbalsta-pilsonibas-pieskirsanu-nepilsonu-berniem/

http://www.latvijasradio.lv/zinas/raksts.php?id=48553&gr=0

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/93345/aboltina-ari-sibirijas-latviesi-vares-iegut-latvijas-pilsonibu

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/435169-koalicija_nenoliedz_problemas_nepilsonu_jautajuma

http://www.ir.lv/blogi/politika/latvijai-ir-svarigs-katrs-pilsonis

http://www.diena.lv/latvija/viedokli/libina-egnere-latvija-dzimusajiem-berniem-jajut-piederiba-savai-valstij-kops-dzimsanas-13966458

http://www.vienotiba.lv/jaunumi/blogi/latvijai-ir-svarigs-katrs-pilsonis/

http://www.staburags.lv/portals/viedokli/raksts.html?xml_id=28267

http://www.tvnet.lv/online_tv/23624/0+0/page/6

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/93303/kamer-saeima-lemj-par-latvijas-pilsonibu-saskanietis-tiksminas-par-stalina-foto

http://puaro.lv/lv/puaro/dzintars-galvenais-nepielaut-kludas-censoties-palielinat-pilsonu-skaitu

http://lat.gorod.lv/zinas/166849-mivanova-jevsejeva-sanemt-pilsonibu-bus-sarezgitak

Foto - Ernests Dinka (Saeima).

„SASTRĒGUMSTUNDĀ” PAR PILSOŅIEM UN NEPILSOŅIEM

05.09.2012. / Politika

5.septembrī saņēmu uzaicinājumu piedalīties LTV1 raidījumā „Sastrēgumstunda”. Kā Sociālajā tīklā Twitter ziņoja raidījuma vadītājs Gundars Rēders „Sastrēgumstundā par nepilsoņiem un parakstu vākšanu. Vai tā ir atrisināma problēma? Un tradicionāli - kam kampaņa izdevīga?”.

Pēc dalības tiešraidē secināju, ka šī vakara raidījuma uzstādījums - runāt par tikko Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtiem parakstiem, kas rosina grozījumus Pilsonības likumā, un uzaicināt parakstu iesniedzējus (Latvijai tik nelojālus cilvēkus!), bija iracionāls, jo katram ir skaidrs, ka šie cilvēki nodarbojas ar provokācijām un demagoģiju, tracina sabiedrību, reklamē sevi, atpelna kampaņai piešķirto naudu, nepiedalās racionālajās diskusijās, bet kūda cilvēkus vienu pret otru.

Studijā vien atlika daži racionāli domājošie, piemēram, Otto Ozols, Aleksandrs Kiršteins, šoreiz arī Igors Vatoļins un daži citi, kas tiešraidē izteica loģiskus viedokļus un secinājumus.

Tiešraidē aizstāvēju viedokli, ka visi labojumi Pilsonības likumā jāveic nevis ar šantāžu un pretvalstiskām darbībām, bet aktīvi strādājot, lai likuma grozījumi atbilstu iedzīvotāju lielākās daļas gribai ne tikai šobrīd, bet arī pēc gadiem divdesmit vai pat piecdesmit. Parlaments šobrīd skata Pilsonības likuma grozījumus un darbu veic kvalitatīvi. Likuma grozījumi šogad tiks pieņemti, bet diemžēl visas pārējās darbības ir vai nu banāla vēlme demonstrēties un populistiski izrādīties vai arī ārēju spēku finansēta pretvalstiska kampaņa Latvijā.

Savu viedokli par visu šo akciju paudu aģentūrai BNS (http://ejuz.lv/oh8m9) un tālāk to pārpublicēja www.ltv.lv: http://ejuz.lv/al43d.

„Sastrēgumstundas” video ieraksts:

http://ejuz.lv/vtx35

 
 
 
 
 

VIENOTĪBA IEDZIĻINĀS LAUKSAIMNIECĪBAS NOZARĒ

31.08.2012. / Politika

Augusta beigās saņēmu zemkopības ministres Laimdotas Straujumas oficiālu uzaicinājumu iepazīt veiksmīgus kooperācijas piemērus Latvijā, t.sk., pirmo privāto meža īpašnieku kooperatīvu, un piedalīties diskusijā par lauku attīstību nākotnē un korporācijas lomu Latvijas tautsaimniecībā. Šādu uzaicinājumu saņēma arī visi frakcijas Vienotība Saeimā deputāti, partijas Vienotība valde, ministri un citas ar nozari saistītas personas. Saplānojot savus darbus, šoreiz uzaicinājumam atsaucās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas deputāti Atis Lejiņš, Inguna Rībena, Aleksejs Loskotovs, Lolita Čigāne, Andris Buiķis, Edvards Smiltēns, Ina Druviete, Jānis Lāčplēsis un arī es. Braucienam pievienojās arī ministru prezidents Valdis Dombrovskis, veselības ministre Ingrīda Circene un zemkopības ministre Laimdota Straujumā, kā arī citi kolēģi un nozares pieaicinātie profesionāļi.

Jau agrā rītā, sapulcējušies pie Saeimas vispirms devāmies uz Jelgavas pusi, lai apmeklētu piena rūpnīcu „Latvijas piens” (http://ejuz.lv/e8r2x), kuras būvniecībai, saņemot Valda Dombrovska valdības atbalstu, vēl 2010.gadā vēsturiski vienojās 3 kooperatīvi LPPKS „Trikāta” (330 zemnieku saimniecības no Vidzemes un Latgales, vidējais piena daudzums dienā – 200 tonnas), PKS „Dzēse” (260 saimniecības no Kurzemes un Zemgales, vidējais piena daudzums dienā – 70 tonnas) un PKS „Piena partneri KS” (6 lielās saimniecības, vidējais piena daudzums dienā – 45 tonnas). „SIA „Latvijas piens” ir 2010.gadā dibināts Latvijas zemnieku kooperatīvu uzņēmums, kura mērķis ir stabilizēt situāciju piena nozarē, nodrošināt garantētu iepirkumu un garantētu iespējami labāko cenu kooperatīvu biedru saražotajam pienam, efektīvi pārstrādāt Latvijā ražotu pienu augstas kvalitātes produktos, veicinot labklājību laukos.”- norādīts uzņēmuma informatīvajos materiālos.

Tagad pagājuši divi gadi un redzams unikāls Latvijas cilvēku spēju apliecinājums. „Latvijas piena” darbinieki un sadarbības partneri redz, plāno, uzdrošinās un dara. Ekskursijas laikā mums izrādīja tikko uzcelto rūpnīcu, kas ir moderna un iekārtota pēc jaunākajām nozares tendences prasībām. Patīkami staigāt pa uzņēmuma teritoriju, kur viss tikko tapis un daudzviet vēl tikai top - vienā telpā piens līst lielos katlos, citā tas pārtop siera masā, bet blakus aiz sienas celtnieki turpina būvēt ēku un labiekārtot teritoriju. Sajūta kā privātmājā, kur vienā istabā jau saimnieki dzīvo, bet citu vēl tikai turpina izbūvēt. Nākotne iedvesmo!

Uzņēmumā redzējām ne tikai vietu, kur top piena produkti un notiek produkcijas iepakošana, bet apskatījām modernās tehniskās telpas, gaiši un pārdomāti iekārtotās laboratorijas. Konferenču zālē neliela semināra veida diskusijā uzklausījām rūpnīcas pārstāvju stāstījumu par situāciju nozarē, rūpnīcas „Latvijas piens” nākotnes plāniem un arī atskatījāmies rūpnīcas tapšanas vēsturē.

Jāsecina, ka valdības atbalsts „Latvijas pienam” ir stiprinājis kooperāciju un lauku saimnieku uzticēšanos tai. Tiek radīti produkti ar pievienoto vērtību, zemnieki un piena ražotāji tiek motivēti attīstīt un modernizēt saimniekošanu, tiek radīta stabilitāte, tiek nodrošināta konkurence, mazinot iespēju citu Baltijas valstu lielākajiem piena pārstrādātājiem uzturēt vienādi zemas piena iepirkuma cenas, un visbeidzot - tiek radītas jaunas darbavietas. Uzmanības vērts ir fakts, ka vairāk kā puse SIA „Latvijas piena” īpašnieku ir ģimenes ar bērniem, kas saskata nākotni laukos.

Ja šo rūpnīcu būtu redzējuši visi Latvijas iedzīvotāji, tad vidējais optimisma līmenis valstī paceltos par 50 %. Tāpēc no vienas puses ir patīkami redzēt tādas vietas kā rūpnīca „Latvijas piens”, no otras puses – ir svarīgi izteikt šo atbalstu ar valsts amatpersonu klātesamību un patiesu iedziļināšanos aktualitātēs.

Kā jau piena pārstrādātāji norāda, izaugsme notiek, neskatoties uz to, ka pastāv apgrūtinājumi – valsts nesakārtotā infrastruktūra: ceļi, sakari, pakalpojumi, veselības aprūpe un izglītība. Tādēļ cik būs manos spēkos ar savu darbu Saeimā centīšos šos apgrūtinājumus novērst, jo tieši šāda uzņēmējdarbība – moderna, attīstoša un progresīva – jāatbalsta arī likumdevējam.

Tālāk mūsu ceļi veda uz Latvijas trešo lielāko Latvijas privātā kapitāla uzņēmumu pēc apgrozījuma 2010./2011. gadā – LPKS „Latraps” (www.latraps.lv), ko 2000.gadā nodibināja 12 zemnieku saimniecības no Dobeles un Jelgavas novadiem. Toreiz zemniekus vienoja faktors, ka pašu spēkiem var atrisināt lauksaimniecības problēmas un veicināt tās attīstību. Šodien LPKS „Latraps” ir atvērts ikvienam kooperatīva biedram - graudu/rapšu audzētājam. LPKS „Latraps” papildus biedru nauda kooperatīva biedriem nav jāmaksā, bet biedriem jāizmanto kooperatīva sniegtie pakalpojumi.

LPKS „Latraps” izpilddirektors Edgars Ruža izrādīja rūpnīcas teritoriju, iepazīstināja ar uzņēmumu un tā darbības procesu - kā graudus atved, nodod un pieņem, kā strādā kaltes, kā tiek ražoti produkti (rapšu eļļa un biodegviela) un kā tie tiek eksportēti. LPKS „Latraps” darbojas šādos uzņēmējdarbības virzienos – apgāde ar ražošanai nepieciešamajām izejvielām, graudu un rapšu pirmapstrāde, uzglabāšana, graudu un rapšu realizācija, lauksaimniecības tehnikas ražošana, serviss un rezerves daļu sagāde, rapšu eļļas spiešana, biodegvielas ražošana un tirdzniecība, sējumu apdrošināšana. Plaši un droši!

2011/2012.gadā kopā eksportētas 199 956 tonnas par 37 miljoniem latu. Šādus panākumus LPKS „Latraps” nevarētu sasniegt, ja šajā sabiedrībā nestrādātu tik radoši un gudri cilvēki. Kā paraugs ir stāsts, kā LKPS „Latraps” cilvēki, vecas lokomotīves korpusā ieliekot jaunu spēcīgas jaudas motoru, uztaisīja lokomotīvi, kuras vērtība ir ap pusmiljonu latu, bet viņiem tas izmaksāja tikai 60 tūkstoši latu.

Mūsu pārbraucieni no vietas uz vietu notika visiem kopā vienā autobusā, pa ceļam nepārtraukti tikām informēti par nozares aktualitātēm un reģiona attīstību. Īpaši interesants bija biedrības „Zemnieku saeima” vadītāja vietnieces Mairas Dzelzskalējas stāstītais. Papildus tam bija jāvēro Latvijas daba un ainavas - ārā pa autobusa logiem vasara pilnā plaukumā un lauksaimniecības darbi kā uz delnas. Tur skatam pavērās tikko uzceltas fermas, Vintera kukurūzas lauki, tikko aparts lauks vai līdzeni nopļauta pļava. Īpaši skaisti un simboliski bija saveltie salmu rituļi, kas plašajā laukā līdzinājās izbirušām pērļu bumbiņām, spolītēm vai zirnīšiem.

Ļoti daudz latvisku un patriotisku emociju piepildīti iebraucām Latvijas valsts mežu kokaudzētavā „Mazsili” (www.lvm.lv). Šeit galvenās sarunu tēmas bija trīs: par privāto meža īpašnieku organizācijām, par kooperācijas attīstību Latvijā kopumā un par „Latvijas Valsts mežu” galvenajiem darbības rādītājiem un izaicinājumiem. Par „Latvijas Valsts meži” plāniem mums pastāstīja valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Vēlāk iepazināmies ar kokaudzētavas „Mazsili” darbību. Redzējām kā ar tehnikas un konveijera palīdzību kastītēs tiek iesēti tūkstošiem jauno kociņu, redzējām kā tie pa mēnešiem aug, līdz izaug tādi, kādus tos stāda Latvijas mežos. Tikai redzot klātienē var patiesi novērtēt un saprast, cik daudz darba, Latvijas talantīgo cilvēku ideju un čaklu roku darba šeit ieguldīts. Ir skaidrs, ka kokaudzēšanas nozarē Latvija piedāvā ne tikai ko labu, bet reizēm pat vislabāko visā Eiropā.

Dienas beigās devāmies uz zemnieku saimniecību „Celmiņi” (http://ejuz.lv/fxsox) netālu no Kandavas, kur vīrs un sieva, Ieva un Kaspars Sūniņi, izveidojuši savu dzīves un darba vidi. Sūniņu ģimene ir lielisks piemērs tam, kā pilsētnieki, meklējot dzīves patiesības, īsto dzīves skaistumu ieraudzījuši laukos. Viņi ir lielisks piemērs tam, kā ar godaprātu un ar sirsnību darot darbu, pozitīvie rezultāti nešaubīgi atnāk. Viņu dzīve rit skaisti iekoptā vidē, viņu aizraušanās ir vīnogu audzēšanu un pašmāju vīnu gatavošana, viņu „bizness” - balto liellopu (šobrīd jau 156 dzīvnieku ganāmpulks) audzēšana. Viņu panākumu atslēga ir tas, ka viņi uz iespējām skatās emocionāli atvērti, iespējas racionāli izvērtē un katrā lietā, ko nolemj darīt, redz tikai un vienīgi iespējas.

Atvadoties no burvīgās dienas, nopozējām kopīgai bildei - lielākā daļa no kolēģiem un sirsnīgie māju saimnieki. Atliek tikai piebilst - paštaisītais vīns patiešām bija ļoti gards. Paldies par garšīgo cienastu!

Paldies kolēģiem par lielisko iespēju redzēt labākos risinājuma piemērus Latvijai svarīgā nozarē. Latvija var!

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

NEGODĪGAS SPĒLES AR LATVIJAS PILSONĪBU. VAI PIEĻAUSIM?

29.08.2012. / Politika

Par savāktajiem 10 tūkstošiem parakstu referenduma ierosināšanai par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem.

Pirms dažām dienām tika paziņots, ka gada laikā ir savākti 10 tūkstoši parakstu, lai Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) varētu uzsākt parakstu vākšanu referenduma rosināšanai par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem (http://ejuz.lv/5g8jt).

Dīvaini, ka parakstu vākšana ir notikusi laikā, kad Saeima jau kopš 2011.gada ziemas (tātad jau pus gadu pirms parakstu vākšanas akcijas uzsākšanas!) intensīvi strādājusi pie Pilsonības likuma grozījumiem. Darbs turpinās vēl tagad, un tas ir ne tikai publiski zināms un publiski plaši apspriests (procesa ietvaros ir notikusi pat starptautiska konference), bet problēmjautājumu atrisināšanai tikuši pieaicināti visi eksperti, kādus vien bija iespējams piesaistīt. Likumdevēja un arī mans kā Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētāja darba uzdevums ir sagatavot pēc iespējas kvalitatīvākus grozījumus likumā. Turklāt atbalstu izstrādātajiem grozījumiem izteikušas lielākā daļa no visām Saeimā pārstāvētajā politiskajām partijām. Pirmajā lasījumā par to nobalsoja pat 94 deputāti, neviens neatturējās un neviens nebalsoja pret.

Atbalsts ir arī no Valsts prezidenta un Ministru kabineta, arī no konstitucionālo tiesību ekspertiem, kas daudz palīdzējuši Pilsonības likuma grozījumu likumprojekta tapšanā. Grozījumu tapšanas process ir bijis pārdomāts un korekts. Saeima uzdeva Juridiskajai komisijai sagatavot likumprojektu, tā izveidoja speciālu apakškomisiju. Savukārt izveidotā apakškomisija, sākot darbu, nolēma skatīt likumu pēc būtības, nevis tikai ierosinātos tekstu grozījumus. Tas parlamentam ļāva formulēt problēmas un iespējamos risinājumus, un tikai tad, kad ierosinājumi bija izdebatēti, tie tika pievienoti likuma grozījumiem. Juridiskā komisija 28.augustā atbalstīja visus Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas lēmumus. Jau 6.septembrī, Saeima lems par Pilsonības likumu otrajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būs 20.septembris.

Visām vēlētāju atbalstītajām, tātad valsts parlamentā iekļuvušajām partijām 10. un 11. Saeimā bija iespēja deleģēt savus pārstāvjus Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā, darboties, piedāvāt risinājumus, nākt klajā ar savām iniciatīvām. Visas Saeimā ievēlētās partijas (arī opozīcijas pārstāvji), kas uzskatīja šo likumprojektu par pietiekami svarīgu Latvijai, piedalījās Pilsonības likuma grozījumu izstrādē. Visplašākais ieinteresēto sabiedrības pārstāvju loks bija aicināts diskutēt publiskajā telpā, piedalīties starptautiskajā konferencē, pat aicinājām ikvienu individuāli iesūtīt Saeimai savus priekšlikumus. Tagad, kad priekšlikumu izskatīšana un diskusijas tuvojas noslēgumam, ir nekorekti izteikt pārmetumus, ka nav bijusi iespēja paust savu viedokli, iesniegt ierosinājumus un diskutēt. Jo vairāk ir dīvaini klausīties, ka šādu diskusiju nav bijis. Tie Saeimas deputāti, kas, nesaprotamu iemeslu dēļ, sliecas atbalstīt parakstu vākšanas organizatorus, vienkārši nav apmeklējuši apakškomisijas sēdes vai arī nav pārrunājuši šos jautājumus ar savas frakcijas kolēģiem, kas sēdēs piedalījās.

Tāpēc neviļus rodas jautājums, kur šie parakstu vācēji bija iepriekš, kāpēc neizmantoja savas likumīgās tiesības un neiesniedza priekšlikumus Saeimai?

Domāju, nevienam nerodas šaubas, ka jebkura likumprojekta būtībai un tekstam, vai to izskata Saeima, vai tas tiek ierosināts referendumā, jābūt juridiski korektam un jāatbilst Satversmei. Tomēr šobrīd ir izveidojusies situācija, ka Latvijas pilsoņi ir parakstījušies par likumprojektu, kas satur vairākas aplamas, prettiesiskas un nepieļaujamas normas.

Partija „Vienotība” deklarējusi, ka ierosinātais likumprojekts ir klajā pretrunā mūsu valsts nepārtrauktības doktrīnu. Latvijas valsts dibināta 1918. gada 18. novembrī un, neraugoties uz 1940.gadā notikušo okupāciju, tā turpinājusi nepārtraukti eksistēt. Likumdevējs to atzina 1990. gada 4. maija deklarācijā "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

Skaidri redzams, ka parakstu vācēju ierosinātais pseidolikumprojekts ir tehniski un juridiski neizstrādāts, tajā ietvertās normas nav ieviešamas Latvijas tiesību aktos – piemēram, tiek pieļauts, ka pasu izsniegšana daļai sabiedrības notiek par brīvu. Šis pants nosaka absurdu naudas tērēšanu un vēl nebijušu formu - valsts dokumentu kā dāvanu.

Izskatās, ka likumprojekta rosinātāji jau sākotnēji paši saprot, ka tas nekad netiks pieņemts un to nav iespējams nodot tautas nobalsošanai kaut vai tikko minētā panta dēļ.

Vēlos uzsvērt, ka pastāvošās starptautiskās paražu tiesību normas katrā, kaut mazliet demokrātiskā valstī iedzīvotāju uzskata par personību, dodot tiesības pašam izvēlēties piederību valstij – būt par tās vai citas valsts pilsoni. Taču cilvēki ir parakstījuši likumprojektu, kur pilsonību iegūst ar „spravku” (oriģināltekstā – izziņu). Vai tas neatsauc atmiņā padomju režīma tradīcijas, kas ignorēja pamatcilvēktiesības, slēpjoties aiz vienlīdzības aizsega?

Domāju, ikvienam ir skaidrs, ka šie paraksti ir savākti pateicoties Latvijā (un Latvijai) nenozīmīgai partijai, kura pēdējos Saeimas sasaukumos jau vairākas reizes mēģinājusi, bet, nesaņemot vajadzīgo vēlētāju atbalstu, tā arī nav iekļuvusi parlamentā. Pirmajā mirklī šķiet, ka organizatori nodarbojas ar populismu, liekot medijiem un sabiedrībai par sevi runāt, sludinot sevi par demokrātiem un taisnīguma atjaunotājiem. Taču šo nevainīgo argumentu aizsegā, šī partija un parakstu vākšanas aktīvisti patiesībā sper Latvijas valstij naidīgus un sabiedrību degradējošus soļus, šie sīkpolitiķi grauj ilgos gados izstrādātus un pārdomātus principus, balstoties uz cilvēkiem, kam joprojām emocionāli grūti pieņemt vēsturisko patiesību, ka Latvija ir neatkarīga valsts, balstīta uz latviskām pamatvērtībām, vēsturiskiem faktiem un juridiskiem pamatiem, kas mantoti no pagājušā gadsimta sākumā dibinātās valsts.

Un pat nav svarīgi, vai tā ir partija, vai cits veidojums, bet šie parakstu vācēji, rīkojas emocionāli un fiziski pretvalstiski. Jau izskanējis viedoklis, ka parakstu vākšanā tikusi izmantota Krievijas nauda. Tiek pildīts politiskais pasūtījums nevis Latvijas iedzīvotāju, bet gan Latvijai naidīgu spēku labā. Kampaņas organizatori izsakās agresīvi pret mūsu zemi un valsti, par ieroci negodīgi izmantojot demokrātijā paredzētās iespējas.

Neakceptējot pašsaprotamu faktu, ka Latvijas pilsonība tiks piešķirta, tikai izpildot noteiktas likuma prasības, šī partija ļoti apzināti traucē Latvijas valstij, traucē tiem, kas saprot šo patiesību, un traucē arī tiem, kas to nesaprot, traucē saliedēt sabiedrību kopīgai nākotnei. Latvijai nepilsoņus nevajag! Mūsu visu interesēs ir to skaita samazināšana un tam ir radīti visi nepieciešamie apstākļi. Vajadzīga cilvēku griba. Ir jāpārstāj lolot tukšās cerības uz pilsonības piešķiršanu bez noteikto prasību izpildes.

Latvija ir izvēlējusies parlamentārās demokrātijas ceļu. Ikvienam pilsonim ir tiesības piedalīties vēlēšanās. Ievēlētie politiķi rīkojas savu vēlētāju vārdā ar visām tām tiesībām, kas paredzētas Satversmē un Saeimas Kārtības rullī. Papildus tam, ikvienam ir iespēja nākt ar iniciatīvām kāda likumprojekta ierosināšanai vai labošanai - pēc jebkura ierosinājuma var savākt parakstus arī internetvietnē. Pastāv arī iespēja, ka personas priekšlikums kļūst par kādas sabiedriskās vai arodorganizācijas priekšlikumu, un tad šīs organizācijas nāk ar iniciatīvām un demokrātiskā veidā piedāvā kādu risinājumu. Šobrīd pastāv arī iespēja likumprojektu ierosināt, savācot 10 tūkstoši parakstu, taču pateicoties sīkpartijas darbībai ir izveidojusies situācija, ka sabiedrība tiek tracināta, cilvēki tiek rīdīti viens pret otru. Nekaunīgi tiek izmantota situāciju, lai celtu savu politisko reitingu par nodokļu maksātāju naudu. Pat tiem, kas parakstīja likumprojektu, ir pilnīgi skaidrs, ka pozitīva rezultāta nebūs.

Ir vēl viena acīmredzama patiesība - ja pieļausim šī likumprojekta tālāku virzību - mūsu nodokļu maksātāju nauda tiks tērēta sīkpartijas reklāmai, vai vēl sliktāk, tādejādi tiks atbalstīta provokācija. Tas būs nožēlojami!

Šodien vairs nepastāv argumenti, kāpēc saglabāt iepriekšējo kārtību un pieļaut situāciju, ka 10 tūkstoši personu var ierosināt likumprojekta grozījumus. Ir radies papildus pamatojums tam, ka Saeima ir rīkojusies pareizi, izdarot grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, palielinot to personu skaitu, kas var ierosināt likumprojektu grozījumus. Tad provokatori vairs nevarēs savervēt nedomājošu vai arī pretvalstiski domājošu sabiedrības daļu un ar nelietīgām metodēm gūt sev savtīgu labumu.

Saeimā izskatīto Pilsonības likuma grozījumu spēkā stāšanās paredzēta no 2013.gada 1.janvāra. Tas būs vēsturisks brīdis Latvijas patriotiem un Latvijai lojāliem cilvēkiem, kas lepojas ar savu piederību Latvijai!

TIKŠANĀS AR KANĀDAS VĒSTNIEKU

23.08.2012. / Politika

Kaut arī ir vasara, Saeimā darbs turpinās, jo notiek deputātu tikšanās darba grupās un komisijās, tāpat arī noris darba vizītes un tikšanās ar vēlētājiem un interesentiem. Notiek sadarbība arī ar ārvalstu diplomātiem, kuru laikā apspriež dažādus abām valstīm aktuālus jautājumus. Šoreiz Kanādas vēstniecības Latvijā vēstnieks Džons Morisons izrādīja interesi tikties ar mani kā Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētāju.

23.augustā Vienotības frakcijas telpās notika tikšanās, kurā piedalījās Kanādas vēstnieks Latvijā Džons Morisons un Kanādas vēstniecības pārstāves Aija Matule un Gabrielle Tetraulta-Farbere.

Viesus interesēja aktualitātes, kas saistītas ar Pilsonības likuma grozījumu izstrādi un pieņemšanu. Kā vēstnieks norādīja, Kanāda ar lielu interesi seko līdzi Pilsonības likuma grozījumu procesam, jo vairāk kā 28 tūkstoši Kanādas pilsoņu ir norādījuši uz savām latviskajām saknēm vai piederību Latvijai.

Vēstnieku interesēja gan Pilsonības likuma grozījumi nosakot dubultpilsonības iespējamību, gan arī izmaiņas naturalizācijas kārtībā un nepilsoņu bērnu reģistrācijas kārtībā. Uzklausot manis sniegto informāciju, vēstnieks atzinīgi izteicās par risinājumiem, tai skaitā par atvieglojumu ieviešanu nepilsoņu bērnu reģistrācijas procedūrā.

Sarunas noslēgumā vienojāmies uzturēt dialogu arī turpmākajā grozījumu izstrādes un apstiprināšanas procesā.

 

PILSONĪBAS LIKUMS NODOTS JURIDISKAJAI KOMISIJAI

31.07.2012. / Politika

2012.gada 31.jūlijā ir paveikts milzu darba apjoms. Paveikto saucu par „milzu darbu”, jo šodien vēl 10. Saeimā uzsāktais darbs pie Pilsonības likuma grozījumiem ir vainagojies ar to, ka manis vadītā 11.Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija noslēdza darbu pie Pilsonības likuma grozījumu otrā lasījuma redakcijas, kas paredz dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā. Tāpat likuma grozījumi nosaka pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem, kā arī Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.

Šeit jāpaskaidro, ka strādājot ar likumprojektiem, deputāti lielāko darbu iegulda laikā starp likumprojektu pirmo un otro lasījumu Saeimā. Šajā posmā Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija saņem un izskata deputātu un citu iesniegtos priekšlikumus, veido redakcijas un nostiprina likumprojektā formulējumus. Faktiski uz otro lasījumu likumprojekts ir sagatavots un apspriests nosacīti „galīgajā” redakcijā. Var teikt, ka likumprojekta kvalitāte nobriest tieši šajā posmā, jo uz trešo lasījumu likumprojekts tiek tikai nedaudz koriģēts, kardinālas izmaiņas tajā vairs netiek plānotas.

Es esmu pateicīgs visiem kolēģiem (gan 10., gan 11. Saeima), kas kopā ar mani strādāja pie šī likumprojekta sagatavošanas. Esmu pateicīgs visiem pieaicinātajiem ekspertiem, visu iesaistīto ministriju un tām pakļauto iestāžu ierēdņiem, Saeimas Juridiskās komisijas konsultantiem, juridiskajam birojam kopumā un katram darbiniekam, kas palīdzēja - atsevišķi.

Runājot par kolēģu attieksmi apakškomisijas darbā, jāsaka, ka vienmēr ar visu frakciju deputātiem ātri vienojāmies, ko gribam panākt gan situācijās, kad viedokļi sakrīt, gan situācijas, kad viedokļi šķiras. Taču šī vienošanās pati par sevi nedod likumprojekta pantu redakcijas un tas bija pats grūtākais šajā darba procesā – radīt teksta redakciju, lai tas vispusīgi un nekļūdīgi atspoguļotu vairākuma viedokli.

Nešaubos, ka Juridiskā komisija apstiprinās un Saeima pieņems Pilsonības likuma grozījumus, taču arī tad būs ļoti svarīgi ne tikai tos publiskot, bet arī izskaidrot tiesību normas. Atbildīgajām iestādēm svarīgi būs precīzi tās piemērot, pareizi izprotot un tulkojot parlamenta vēlmi.

Uzskatu, ka pati svarīgākā un globālākā izmaiņa likumā ir tā, ka no likuma izslēgtas dubultpilsonību noliedzošās normas un likums pieļauj Latvijas pilsoņiem līdztekus Latvijas pilsonībai pieņemt vai saglabāt arī citas valsts pilsonību. Atbilstoši 21. gadsimtam.

Pilsonības likuma otrā lasījuma redakcija paredz, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu.

Likums pieļaus arī izņēmuma gadījumus. Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Pilsonība saglabāsies arī personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.

Lemjot par grozījumiem Pilsonības likumā, esam vienojušies, ka pilsonību var iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi. Līdz ar to ir atjaunots taisnīgums pret trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem, kuri glābdamies no viena vai otra totalitārā režīma ir bijuši spiesti pamest mūsu zemi vai arī izvesti ar varu.

Attiecībā uz etniskajiem latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, apakškomisija atbalstīja priekšlikumu pilsonību piešķirt tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Tāpat likuma grozījumi noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu, turklāt vecākam būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai. Līdz ar to likums sakārto nepilsoņu bērnu jautājumu, uzliekot lielāku atbildību pašiem vecākiem.

Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu. Taču vienlaicīgi likums padara stingrākus noteikumus par pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā, jo atteikt pilsonības iegūšanu būs iespējams arī ētisku apsvērumu dēļ vai arī secinot, ka persona nav lojāla Latvijai (ne tikai saņemot tiesas spriedumu par tādu personas rīcību). Līdz ar to ceru, ka tas maksimāli izslēgs iespēju Latvijas pilsonību iegūt cilvēkiem, kas ir mūsu valstij nelojāli vai pat izteikti ņirgājas par to.

Kaut arī nepastāv oficiālā statistika par kādu personu skaitu varētu palielināties mūsu valsts pilsoņu loks, tie noteikti būs tūkstoši. Gan tie, kam atņemta pilsonība ar tiesas lēmumu, jo atklājās dubultpilsonības fakts, gan tie, kas no Latvijas pilsonības ir bijuši spiesti atteikties, lai legāli varētu būt citas valsts pilsoņi, gan tie, kam tiks dota iespēja saņemt Latvijas pilsonību, novēršot vēsturisko netaisnību, un citi. Latvijas parlaments ar šo likumu sakārto Latvijas valsts attiecības ar saviem pilsoņiem un atvainojas visiem mūsējiem, kas no šīs netaisnības ir cietuši.

Man personīgi šis 31.jūlijs ir svinīgs datums. Tagad Juridiskā komisija Ilmas Čepānes vadībā skatīs no apakškomisijas saņemto likumprojektu un nodos to otrajam lasījumam Saeimā.

Ceru, ka likumprojektu otrajā lasījumā apstiprinās jau tuvākajās Saeimas sēdēs. Protams, līdz trešajam lasījumam ir jādod laiks priekšlikumiem, līdz ar to oktobra mēnesis aizritēs darbā pie likumprojekta apspriešanas un pēc otrā lasījuma iesniegto priekšlikuma izskatīšanas. Domāju, ka būtu izcili patriotiski un pat likumsakarīgi, ja Latvijas jubileju – 18. novembri mēs sagaidītu ar jau apstiprinātu Pilsonības likumu Saeimā trešajā lasījumā. Neredzu nekādus šķēršļus, lai tas tā nenotiktu, bet, ja līdz šī gada beigām Pilsonības likuma grozījumus Saeima nepieņem galīgajā lasījumā, tad jāmeklē vainīgo, kurš veic šo sabotāžu.

Vēl:

http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19935-saeimas-apakskomisija-vienojas-par-pilsonibas-likuma-grozijumu-otra-lasijuma-redakciju

Tabula ar piedāvātajiem grozījumiem:

http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/535B1FC6075CC905C2257A4C003CFC5D?OpenDocument

Papildus:

http://www.delfi.lv/news/national/politics/rinkevics-interese-arvalstis-par-dubultpilsonibu-ir-milziga.d?id=42558844

http://www.leta.lv/search/find/?patern=%C4%8Caklais&mode[]=stem&item=7DEADA76-D9F3-47FB-8771-61B167124211

http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=2646

TIKŠANĀS AR LR ĀRLIETU MINISTRU

27.07.2012. / Politika

27.jūlijā kā Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītājs tikos ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču lai pārrunātu Pilsonības likuma grozījumu sagatavošanas gaitu un dažas konkrētas aktualitātes.

Ministrs pozitīvi novērtēja manis vadītās apakškomisijas darbu, paužot pilnīgu atbalstu diviem būtiskiem jautājumiem, par kuriem apakškomisija vienojusies: par atvieglotu Latvijas pilsonības iegūšanas kārtību nepilsoņu un bezvalstnieku jaundzimušajiem bērniem, un par Latvijas pilsonības saglabāšanu un dubultpilsonības iespējas nodrošināšanu ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem.

Es pateicos E.Rinkēviča kungam par Ārlietu ministrijas un Latvijas vēstniecību atbalstu likuma grozījumu izstrādes procesā un augstu novērtēju līdzšinējo ražīgo sadarbību. Tāpat lūdzu šo pateicību nodot tālāk visiem, kas personīgi šajā procesā bija iesaistīti.

Ir plānots, ka apakškomisijas darbs pie pilsonības likuma grozījumiem tiks pabeigts tuvākajā laikā un tālāk nododos izskatīšanai Saeimas Juridiskajai komisijai. Sarunas gaitā mēs sīkāk pārrunājām dubultpilsonības jautājumus un to tiesisko regulējumu dažādās pasaules valstīs, kā arī starptautiskos standartus un praksi dažādos ar pilsonību saistītos jautājumos. Man svarīgi bija dzirdēt ministra domas par Pilsonības likumā veiktajām izmaiņām, pirmkārt saistībā ar iespēju Latvijai slēgt līgumus ar citām valstīm par dubultpilsonības atzīšanu. Tieši to turpmāk paredz likuma 9.pants.

Sarunas noslēgumā mēs vienojāmies uzturēt ciešu dialogu un sadarbību arī turpmākajā grozījumu izstrādes un apstiprināšanas procesā.

Paldies ministra kungam par atvēlēto laiku!

Sarunā piedalījās arī Ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore-Kukule, Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja, vēstniece Baiba Braže un Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs.

Vairāk:

http://www.am.gov.lv/lv/Jaunumi/zinas/2012/julijs/27-1/

http://twitpic.com/acbhe8

 

„SARUNA AR ZANDERU” TV24 ĒTERĀ

25.07.2012. / Politika

Žurnālists Māris Zanders, kas sevi TV kadrā dēvē par velosipēdistu, uzaicināja uz interviju savā raidījumu sērijā „Sarunas ar Zanderu”, kas nu jau kļuvusi par regulāru un ilglaicīgu tradīciju.

Senāk nekā pirms gada studijā pie Māra Zandera jau pabiju, šīs reizes aktualitāte – Pilsonības likuma grozījumi.

Saku vēlreiz paldies visiem, kas palīdz publiski skaidrot plānotās izmaiņas Pilsonības likumā. Paldies Mārim par iedziļināšanos un TV24 par atvēlēto laiku!

Joprojām visus jautājumus un savu problēmu, kas saistītas ar Latvijas pilsonības iegūšanu, izklāstu aicinu sūtīt man rakstiski uz ingmars.caklais@saeima.lv .

Šobrīd Pilsonības likuma grozījumi tiek gatavoti nodošanai apstiprināšanai Saeimā otrajā lasījumā. Likumprojekta redakciju pēc pirmā lasījuma var apskatīt - http://ejuz.lv/p6prb.

SESTDIENAS RĪTĀ RADIO 101 „SESTDIENAS RĪTĀ”

21.07.2012. / Politika

Sociālajā tīklā Facebook saņēmu šādu vēstuli: „Sveiks, te Žigats Māris! Dikti priecīgs būtu, ja varētu mēs šo sestdien iekš Radio 101 aprunāties par dubultpilsonības jautājumu... nepiespiesti un vienkārši. Ja ap 11.00 deputāta kungam būtu ērti, būsim priecīgi. …@radio101.lv - te mans e-pasts. Rīt būtu forši saprast, vai tā lieta ies cauri!”

Atsaucos Māra Žigata (Radio 101 programmas „Sestdienas Rīts” http://ejuz.lv/k2m2n) uzaicinājumam un ierados radio studijā, kas atrodas stiklotā ēkā pašā Rīgas centrā, Elizabetes un Brīvības ielu krustojumā http://ejuz.lv/oz21w.

Sarunas tēma – Pilsonības likuma grozījumu aktualitātes. Tiešraidē Māris Žigats uzdeva jautājumus, apspriedām problēmas un likuma grozījumu izstrādes gaitu, atbildēju arī uz klausītājas Lindas jautājumu.

Apsolīju ziņot Radio 101 par dienu, kad grozījumi stāsies spēkā, lai tie radioklausītāji, kurus skar dubultpilsonības jautājumi un citi Pilsonības likuma grozījumi visātrākā veidā varētu ķerties klāt pie savas dzīves un attiecību ar Latvijas valsti sakārtošanas.

Kā vienmēr, tā arī radījumā aicināju visus rakstīt man ingmars.caklais@saeima.lv un uzdot jebkurus jautājumus un klāstīt savas problēmas, kas saistītas ar Latvijas pilsonības iegūšanu.

Šobrīd Pilsonības likuma grozījumi tiek gatavoti nodošanai apstiprināšanai Saeimā otrajā lasījumā. Likumprojekta redakciju pēc pirmā lasījuma var apskatīt - http://ejuz.lv/p6prb.


 
 
 

PILSONĪBAS LIKUMA GROZĪJUMI
SVARĪGĀKAJOS JAUTĀJUMOS IEGŪST KONKRĒTAS REDAKCIJAS

18.07.2012. / Politika

Lemjot par grozījumiem Pilsonības likumā, Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti trešdien, 18.jūlijā, vienojās par dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, kā arī par pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā.

Šodienas apakškomisijas sēdē nolēmām, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvijas noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu.

Pilsonību varēs saglabāt arī tās personas, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību un ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat Latvijas pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.

Deputāti arī vienojās, ka pilsonību var iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Attiecībā par latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, apakškomisija atbalstīja priekšlikumu pilsonību piešķirt tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un savu latviešu valodas prasmi.

Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijai, lai iesniegtu likumprojektu Juridiskajai komisijai izvērtēšanai ir atlicis pavisam nedaudz. Nākamajā sēdē skatīs jautājumu par tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstis un vēl citus neizskatītos vai atliktos priekšlikumus.

Atgādinu, ka pērn 10. novembrī 11.Saeima nolēma turpināt izskatīt vēl iepriekšējā sasaukumā iesniegtos grozījumus Pilsonības likumā. Juridiskā komisija ir atbildīga par Pilsonības likuma grozījumu sagatavošanu un virzību, tāpēc tā nolēma izveidot Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju, kuras vadību uzticēja man.

Izveidotā apakškomisija pašlaik strādā pie Pilsonības likuma grozījumu sagatavošanas otrajam lasījumam.

Vairāk:

http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimas-apakskomisija-vienojas-par-dubultpilsonibas-iegusanu-arvalstis-dzivojosajiem.d?id=42519324

http://www.diena.lv/latvija/politika/saeimas-apakskomisija-vienojas-par-dubultpilsonibas-iegusanu-arvalstis-dzivojosajiem-13958312

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/281706

 

http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19914-saeimas-apakskomisija-vienojas-par-dubultpilsonibas-iegusanu-arvalstis-dzivojosajiem

http://www.diena.lv/diena-tv/pilsonibu-nedos-nelojaliem-nepatriotiem-13958400

Foto:

http://www.flickr.com/photos/saeima/sets/


 
Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja

INTERVIJA LATVIJAS RADIO 1

18.07.2012. / Politika

Kā jau iepriekš rakstīju – grozījumi Pilsonības likumā ir nonākuši finiša taisnē. Ir veikts liels darba apjoms un ar ļoti daudzu iesaistīto ekspertu palīdzību esam tikuši līdz likuma pantu konkrētām un izdebatētām redakcijām. Atlicis vēl pavisam nedaudz un likumprojekts būs Juridiskajā komisijā, bet pēc tam Saeimas plenārsēdē uz 2. lasījumu.

Patiess gandarījums par paveikto un paldies ikvienam iesaistītajam! Priecē arī mediju interese, īpaši ja tā nav pavirša. Tieši ar šādu - nopietnu attieksmi šorīt tiku aicināts uz Latvijas Radio 1 rīta programmas aktuālo interviju. Bija iespēja gan stāstīt, gan paskaidrot, gan atbildēt. Paldies!

Paldies intervētājai Pārslai Saktiņai un paldies Radio darbiniecei Jogitai Cinkus par fakta iemūžināšanu. Prieks lielāks, jo ar Jogitu esam bijuši arī kolēģi.

Intervija:

LR1 18.07.2012. 7.12

Vairāk:

http://www.latvijasradio.lv/zinas/raksts.php?id=45001&gr=0

http://www.latvijasradio.lv/zinas/raksts.php?id=45000&gr=0

 

SATVERSMES JUBILEJAS IZDEVUMS

14.06.2012. / Politika

Saeimā 13.jūnijā notika valsts pamatlikuma 90. gadadienai veltītā jubilejas izdevuma „Latvijas Republikas Satversme” atvēršanas pasākums. Izdevumā Satversme lasāma vairākās valodās, tajā apkopotas arī vēsturiskas laikmeta liecības un nozīmīgākās publikācijas par valsts pamatlikumu.

 „Satversmē ir atspoguļotas mūsu sabiedrības un valsts pamatvērtības un pamatuzdevumi, kā arī Latvijas valsts dibināšanas un pastāvēšanas ideja un jēga – latviešu nācijas, latviešu valodas un kultūras pastāvēšana cauri gadsimtiem. Latvijas Satversme šo gadu gaitā kļuvusi patiešām par pieminekli mūsu tautas neatkarības centieniem un vēlmei dzīvot brīvā, demokrātiskā un tiesiskā valstī. Tā ir bijis spēcīgs garants sevis nepazaudēšanai laika un vēstures plūdumā.” - Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra svinīgajā pasākumā. Un turpināja: ”Mums jāatceras un jāgodā Satversmes tēvi, kuri ar Latvijas tautas dotu uzticības mandātu lēma valsts nākotni Satversmes sapulcē. Tāpat jo īpaši vēlos pieminēt un sveikt visus tos, kuri pirms vairāk nekā divdesmit gadiem sniedza savu ieguldījumu Satversmes darbības atjaunošanā.”

Satversmes jubilejas izdevumā iekļauts Satversmes tulkojums angļu, franču, vācu, lietuviešu, krievu un igauņu valodā, kā arī pirmo reizi konstitūcija lasītājiem pieejama arī lībiešu valodā un latviešu valodas paveidā - latgaliešu rakstu valodā.

Latvijas pamatlikums ir unikāls un nozīmīgs ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajā līmenī, jo Satversme ir viena no vecākajām tā dēvētajām „dzīvajām” konstitūcijām Eiropā.

Līdzās daudzajiem Satversmes teksta tulkojumiem jubilejas izdevumu bagātina vēsturiskas laikmeta ilustrācijas, kas ir īpašas Satversmes 90 gadu kontekstā, piemēram, Satversmes oficiālā publikācija 1922.gada 30.jūnijā.

Latvijas Republikas pamatlikumu jeb Satversmi izstrādāja un pieņēma Satversmes sapulce 1922.gada 15.februārī tās priekšsēdētāja Jāņa Čakstes vadībā. Konstitūcija stājās spēkā 1922.gada 7.novembrī. Pēc 1934.gada 15.maija valsts apvērsuma Satversmes darbība tika apturēta, bet ne atcelta. 1940.gada 17.jūnijā Latvija tika okupēta un prettiesiski iekļauta PSRS sastāvā. Satversmes atjaunošanas posms iesākās 1990.gada 4.maijā, kad Augstākā padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, nosakot, ka Latvijas valsts un tās Satversme savu darbību de iure nav pārtraukusi. Atjaunotā Satversme pilnā apjomā stājās spēkā 1993.gada 6.jūlijā, kad sanāca 5. Saeima.

Vairāk:

http://ej.uz/dt6q

http://ej.uz/6ome

http://ej.uz/pywt

http://ej.uz/pojk

http://ej.uz/zme1

Video:

http://ej.uz/3hft

Foto:

http://ej.uz/astn

http://ej.uz/6ome

 
 

„VIENOTĪBAS” STRATĒĢISKĀS PLĀNOŠANAS SEMINĀRS

18.05.2012. / Politika

Politiskās partijas „Vienotība” Valdes locekļi, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti un ministri ceturtdien, 17.maijā tikās „Vienotības” Stratēģiskās plānošanas seminārā. Tas notika “Dauderos”, Rīgā, Sarkandaugavas ielā 30 (bij. K.Ulmaņa rezidencē).

Seminārā pārrunājām partijas 2013.gada pašvaldību vēlēšanu stratēģiju un partijas politikas vadlīnijas 2014. gadam.

Laicīgi un stratēģiski. Darba daudz! Veiksmi visiem!


 
 
 
 
 
 

TIKŠANĀS „VIENOTĪBAS” BIROJĀ

16.05.2012. / Politika

Politiskās partijas „Vienotība” birojā var tikties ar Saeimas un pašvaldību deputātiem, kā arī ar citiem partijas politiķiem. Tā ir tradīcija un jau ilgāku laiku.

Arī 16. maijā (kā plānots) sastapu visus, kas vēlējās mani satikt. Ne vienmēr visiem varu palīdzēt, bet kopīgi varam meklēt risinājumus un reizēm tas ir daudz vairāk.

Par laikiem, kad esmu plānojis būt „Vienotība” birojā es parasti informēju savā mājas lapā, savā twiter kontā, gudrasgalvas.lv un kolēģus birojā. Man var rakstīt: ingmars.caklais@saeima.lv .

Ja arī Tev ir sūdzības, ierosinājumi, vai idejas - gaidu uz sarunu „Vienotība” birojā, vai Saeimā!

DEPUTĀTU TIKŠANĀS AR ANO NEATKARĪGO EKSPERTU

15.05.2012. / Politika

2012.gada 15.maijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti tikās ar Sefu Luminu (Dr. Cephas Lumina) - ANO neatkarīgo ekspertu par valstu ārējā parāda un citu starptautisku finanšu saistību ietekmi uz valstu spēju pilnvērtīgi īstenot cilvēktiesības, it īpaši ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības.

Diemžēl augstais viesis tikai sev vien zināmu iemeslu dēļ vēlējās komisijas sēdi padarīt nepieejamu mediju pārstāvjiem.

Eksperta vizītes laikā tika vērtēti Latvijā sasniegtie ANO tūkstošgades attīstības mērķi. Lumina atzinīgi izteicās par sociālā spilvena pasākumiem Latvijā, kas atbalsta trūcīgās ģimenes un neaizsargātākās sabiedrības daļas. Tomēr uzsvēra nākotnes izaicinājumus valdībai, to starpā nabadzības mazināšanai un vidusšķiras attīstīšanai, kā arī parāda atdošanai, kas ļautu krīzes laika problēmas atrisināt pēc iespējas ātrāk.

http://www.saeima.lv/lv/galleries/view/1225

 

TIKŠANĀS AR LATVIJAS VĒSTNIEKU VĀCIJĀ

14.05.2012. / Politika

2012.gada 14.maijā Saeimā notika Deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu un Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Ilgvara Kļavas tikšanās. Deputātu grupu pārstāvēja grupas vadītāja vietnieks Andris Buiķis, deputāti - Atis Ļejiņš, Aleksejs Loskotovs, Raimonds Vējonis un es, Ingmārs Čaklais.

Tikšanās laikā galvenokārt runājām par aktualitātēm abās valstīs, taču skārām arī tādas tēmas kā Grieķijas ekonomisko situāciju un eirozonas problēmas.

Attiecībā uz Vāciju un Latviju pārrunājām Vācijas uzņēmēju investīcijas iespējas Latvijā, šķēršļus, kas pastāv šīm investīcijām, kā arī spriedām par iespējām šos šķēršļus mazināt.

Interesanti bija uzklausīt vēstnieka skatījumu par Vācijas politiskajām aktualitātēm - parlamenta vēlēšanām un attiecībām ar Čehiju, Poliju un citām kaimiņvalstīm.

 
 

MAZĀS VALSTIS EIROPAS SAVIENĪBĀ. DISKUSIJA UN IZDEVUMS

09.05.2012. / Politika

Eiropas dienas ietvaros Saeimā 2012.gada 9.maijā prezentēja izdevumu „Latvijas intereses Eiropas Savienībā”, kurā stāstīts par mazo valstu iespējām tikt sadzirdētām un ietekmēt lēmumus ES līmenī.

Pasākumu atklāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un izdevuma zinātniskā redaktore, profesore Žaneta Ozoliņa.

Izdevuma prezentācija šoreiz tika apvienota ar atvērto diskusiju “Mazās valstis Eiropas Savienībā: Vai bažām par nevienlīdzību ir pamats?” Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docenta Toma Rostoka vadībā. Pasākumā piedalījās Saeimas deputāti, ārpolitikas eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Šāda diskusija par Latvijas iespējām ietekmēt ES lēmumus kļuvusi īpaši aktuāla, tuvojoties Latvijas prezidentūrai ES 2015.gadā.

Izdevumā aplūkotas mazo valstu iespējas ES, apskatot arī to, ko Latvija var mācīties no Dānijas un Slovēnijas prezidentūru pieredzes.

http://ejuz.lv/0saak

 
 
 
 

JURIDISKĀS KOMISIJAS UN TIESLIETU PADOMES KOPĪGĀ SĒDE

08.05.2012. / Politika

8. maijā pulksten 12.00 Saeimas Sarkanajā zālē notika Saeimas Juridiskā komisijas un Tieslietu padomes kopīgā sēde par Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas izskatītajām lietām, kurās iesniedzēju sūdzību pamatā ir nacionālo tiesu darbības nepilnības".

Ņemot vērā, ka Ārlietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā, ko valdība izskatīja 27. marta sēdē, iekļautā informācija norāda uz problēmām tiesu darbā, Juridiskā komisija nolēma apspriest risinājumus par iespējamiem likumu grozījumiem, lai turpmāk novērstu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikto normu pārkāpumus.

Sēdē piedalījās arī ziņojuma autore Inga Reine. Sēdē tika kopīgi meklēti risinājumi tiesvedības procesa efektivitātes pilnveidošanai un likuma normu kvalitātes uzlabošanai.

 
 
 
 
 

LATVIJAS REPUBLIKAS
NEATKARĪBAS DEKLARĀCIJAS PASLUDINĀŠANAS 22. GADADIENA

06.05.2012. / Politika

Šogad 4.maijā, ir pagājuši tieši 22 gadi, kopš Latvijas PSR Augstākās Padome pieņēma Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju un līdz ar to lika pamatus tālākai Latvijas Republikas kā neatkarīgas valsts atjaunošanai.

Kā katru gadu atzīmējot šo nozīmīgo dienu, piedalījos vairākos pasākumos. Pulksten 12.00 notika Saeimas svinīgā sēde, kuras laikā Saeimas priekšsēdētāja teica runu (http://ej.uz/igxr). Pēc sēdes Saeimas pagalmā tapa kopīgā deputātu fotogrāfija. Uzmundrinājumam un svētku sajūtas stiprināšanai visi kopā nodziedājām „Nevis slinkojot un pūstot”.

Vēlāk, pulksten 14.00, spēlējot Nacionālo bruņoto spēku orķestrim, kopā ar citiem Saeimas deputātiem, Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, diplomātiem un bijušajiem Augstākās padomes deputātiem nolikām ziedus pie Brīvības pieminekļa. Arī šogad patīkami pārsteidza „Ziedu Latvijas” kompozīcija pie Brīvības pieminekļa un saulainais laiks.

Apsveicu ikvienu Latvijā un arī Tevi mūsu valsts neatkarības atjaunošanas svētkos un aicinu arī turpmāk ikvienā savā darbā gādāt par mūsu kopīgo Latviju!

Saites:

http://ej.uz/Video-translacija

http://www.delfi.lv/news/national/politics/video-saeimas-sviniga-sede-un-ziedu-noliksana-pie-brivibas-pieminekla.d?id=42328968

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/273387

http://la.lv/index.php?option=com_avizegallery&id=923&Itemid=196

 
 
 
 
 
 
 
 
 

MEKLĒJU PALĪGU!

26.04.2012. / Politika

11. Saeimas deputāts Ingmārs Čaklais
AICINA DARBĀ
DEPUTĀTA PALĪGU / PALĪDZI

Prasības:

  • augstākā izglītība (vēlams tiesību zinātņu jomā);
  • zināšanas par valsts pārvaldi;
  • izpratne par likumdevēja darbu;
  • teicamas latviešu un angļu valodas zināšanas;
  • autovadītāja tiesības.

Darba pienākumi:

  • kārtot ar deputāta darbību saistītos organizatoriskos, tehniskos, konsultatīvos un citus jautājumus.


Motivācijas vēstuli un CV sūtīt līdz 2012. gada 5. maijam: ingmars.caklais@saeima.lv

DAIGA SILIŅA PAR PILSONĪBAS LIKUMU

03.04.2012. / Politika

Otrdien, 3. martā, Saeimas Apmeklētāju apkalpošanas centrā tikos ar zvērinātu advokāti Daigu Siliņu, lai pārrunātu viņas ierosinājumus Pilsonības likumā. Advokāte vairākkārt ir arī vērsusies ar iesniegumiem un priekšlikumiem Saeimas Juridiskajā komisijā.

Tikšanās sākumā Siliņas kundze skaidroja, ka jau vairākus gadus, aizstāvot savus klientus, nodarbojas ar pilsonības jautājumu risināšanu, tādēļ, ne vien pārzina šībrīža likumu, bet arī zina kā to pielieto dzīvē. Līdz ar ko gūtā pieredze pilsonības jautājumos ļāvusi Daigai saskatīt likuma „robus” un arī iespējas.

Advokāti konkrēti interesēja dubultpilsonības institūts, valstu loks, ar kurām tas paredzēts, kā arī no PSRS komunistiskā genocīda bēgošo pilsoņu pēcnācēju statuss un iespējas iegūt Latvijas pilsonību.

Noklausoties Siliņas kundzes stāstītu skaidroju, ka šobrīd Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija ir pirmo reizi izgājusi cauri visiem iesniegtajiem priekšlikumiem un deputāti konceptuāli vienojušies par virkni paredzēto izmaiņu. Daži no līdz galam neizdiskutētajiem jautājumiem ir tieši Siliņas kundzes minētie problēmjautājumi.

Informēju advokāti, ka viņu interesējošās normas apakškomisijas deputāti sāks skatīt, sākoties pavasara sesijai. Aicināju viņu sazināties ar manu palīgu un pieteikt caurlaidi dalībai Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sēdēs, lai dzirdētu kā notiek debates par šiem problēmjautājumiem un lai viņa varētu nepastarpināti sekot līdzi likuma pieņemšanas procesam.

Paldies Siliņas kundzei par aktīvo līdzdalību likuma pieņemšanā. Tādas tiesības, iespējas un pienākums ir ikvienam un jebkurš viedoklis, pieredze, zināšanas un ierosinājums ir vērtīgs un noteikti noderēs!

NOZĪMĪGI JAUTĀJUMI PAŠVALDĪBU DARBA GRUPĀ

30.03.2012. / Politika

Piektdien, 30.martā, uz kārtējo partijas „Vienotība” Saeimas frakcijas deputātu Lolitas Čigānes un manis, Ingmāra Čaklā, organizēto pašvaldību darba grupas sēdi tika aicināti „Vienotības” pašvaldību deputāti un citi aktīvisti, lai pārrunātu šībrīža aktualitātes un ierosinājumus likumu grozījumiem, kas paredzētu samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un uzliktu papildus ierobežojumus, interešu konflikta novēršanas nolūkā, pašvaldību deputātiem, kā arī lai apspriestu Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas gaitu.

Deputāte Lolita Čigāne, kura uzņēmusies iniciatīvu virzīt reformas pašvaldībās, klātesošajiem izstāstīja, ka partijas valde, pēc iepazīšanās ar plānotajiem grozījumiem, lēma nodot tos izskatīšanai „Vienotības” Saeimas frakcijas deputātiem, kuri pēc garām apspriedēm vienojās par reformu aprisēm un grozāmajām normām.

Darba grupas dalībnieki tika aicināti izteikt savu viedokli par Saeims frakcijas deputātu pieņemtajiem lēmumiem. Kā ierasts, reformām bija gan atbalstītāji, gan noliedzēji. Ar detalizētu darba grupas pārskatu būs iespēja iepazīties visiem partija „Vienotība” biedriem jau tuvāko dienu laikā, saņemot e-pastā darba grupas sēdes atskaiti.

Darba grupas dalībnieki vienbalsīgi norādīja, ka iespējami ātri jānāk klajā ar reformu koncepciju, jo līdzīgas reformas plāno arī politiskie oponenti, lai gan sākotnējā ideja par šādām reformām ir tieši „Vienotības” pašvaldību darba grupas iniciatīva un darbības rezultāts.

Sēdes noslēgumā īsi informēju klātesošo par aktualitātēm Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas gaitā. Lai gan Pilsonības likums uz pašvaldībām attiecas ļoti mazā apmērā, vēlējos „izmantot” kolēģu ietekmi reģionos, lai nodrošinātu arī Latvijas reģionos dzīvojošo cilvēku informētību par Latvijai tik nozīmīgā likuma pieņemšanas gaitu. Paldies kolēģiem par palīdzību šī informēšanas procesa veicināšanā, jo Pilsonības likums ir svarīgs mums visiem kopā un ikvienam atsevišķi.

Ja arī Tu vēlies saņemt atskaiti vai piedalīties turpmākajās darba grupas sēdēs, raksti manam palīgam Mārtiņam Smalkajam (martins.smalkais@saeima.lv).

 
 
 
 

DEPUTĀTU DIVKOSĪBA UN GĻĒVULĪBA

29.03.2012. / Politika

Ceturtdien, 29. martā, Saeima neatbalstīja Satversmes grozījumus, kas paredzētu ievērojami samazināt deputātu tiesisko imunitāti un ieviestu atklātus Saeimas balsojumus, ievēlot Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus.

Par grozījumiem nobalsoja 52 koalīcijas deputāti un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāte Dana Reizniece – Ozola. Tas diemžēl bija par maz, lai pieņemtu izstrādātos valsts pamatlikuma grozījumus. Tam bija nepieciešams t.s. konstitucionālais vairākums – divas trešdaļas no klātesošajiem deputātiem.

Pret bija 25 deputāti – vairums "Saskaņas centra" (SC) frakcijas un Rihards Eigims (ZZS), bet atturējās septiņi ZZS deputāti.

Jāpiebilst, ka iepriekš ZZS frakcijas pārstāve Juridiskajā komisijā Dana Reizniece – Ozola bija paudusi konceptuālu atbalstu grozījumos paredzētajām normām, kas vēl jo vairāk rada neizpratni par šīs frakcijas deputātu nostāju Saeimas balsojumā.

Būtiski piebilst, ka Saeimas deputāti balsoja par diviem likumprojektiem – vairāku Saeimas deputātu iesniegtajiem grozījumiem Satversmē un Saeimas Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvu iesniegtajiem grozījumiem. Abi likumprojekti paredzēja atklātos balsojumus par Satversmes tiesas tiesnešiem un Valsts prezidentu. Atšķīrās vien tas, ka Juridiskās komisijas likumprojekts paredzēja arī atteikties no Saeimas deputātu administratīvās imunitātes. Opozīcijas deputāti, cenšoties saglabāt „balto tēlu”, nobalsoja par deputātu iesniegajiem grozījumiem, bet neatbalstīja likumprojekta alternatīvu. Demonstratīvi un populistiski! Un kārtējo reizi Saeimā runā vienu, dara ko citu, un argumentācijā sabiedrībai pasniedz vēl ko citu. Skumji!

Ceru, ka balsojuma rezultāti par grozījumiem Satversmē palīdzēs Tev izdarīt izvēli nākošajās Saeimas vēlēšanās. Balsojuma rezultāti redzami šeit http://ej.uz/hdoa

VIENOTĪBAS TIESLIETU DARBA GRUPĀ PAR PILSONĪBAS LIKUMU

28.03.2012. / Politika

Trešdien, 28.martā, uz otro sēdi sanāca partijas „VIENOTĪBA” jaundibinātā Tieslietu darba grupa. Tā kā pirmajā sēdē vienojāmies, ka viens no darba grupas uzdevumiem būs ar tās dalībnieku zināšanām un prasmēm palīdzēt VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas deputātiem ikdienas darbā padziļināti izprast Saeimā skatāmos likumprojektus un pēc deputātu lūguma apkopot darbam ar likumprojektu nepieciešamo papildinformāciju un sniegt konsultācijas ar mērķi radīt pēc iespējas kvalitatīvu likumu, vērsos pie darba grupas dalībniekiem ar lūgumu izteikt viedokļus un rast iespējamus risinājumus dažiem stīdīgajiem Pilsonības likuma grozījumu jautājumiem.

Sēdes sākumā kolēģus informēju par šībrīža grozījumu statusu, par līdzšinējo Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas darbību, kā arī līdz šim apakškomisijā pieņemtajiem lēmumiem.

Informēju darba grupas dalībniekus, ka apakškomisija ir pilnībā atrisinājusi nepilsoņu reģistrācijas jautājumu un daļēji panākta vienošanās par dubultpilsonības institūtu, toties aktuāli paliek jautājumi, piemēram, par iespējamo pilsonību skaitu vienai personai, dubultpilsonības pieļaušanu ar tādām valstīm kā Austrāliju un Brazīliju, kā arī potenciālā Latvijas pilsoņa lojalitātes pārbaudi naturalizācijas procesa ietvaros.

Sēdes noslēgumā aicināju darba grupas dalībniekus apdomāt šos problēmjautājumus, ar kuriem saskārušies Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti, un savus ieteikumus vai viedokļus sūtīt man. Aicinu to darīt arī Tevi uz mana palīga Mārtiņa Smalkā e-pastu: martins.smalkais@saeima.lv.

Atgādinu, ka š.g. 21.martā, pēc Saeimas deputāta un Vienotības biedra Andreja Judina ierosinājuma tapa Vienotības Tieslietu darba grupa, kas nodarbosies ar juridisko problēmjautājumu risināšanu savā darbībā iesaistot pašu partijas biedrus - dažādu nozaru juristus. Tas ir brīvprātīgais darbs, arī Tu to vari!

 
 
 

CILVĒKTIESĪBU KOMISIJĀ PAR LOJALITĀTES KARTĒM

27.03.2012. / Politika

Otrdien, 27.martā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti diskutēja par klientu lojalitātes karšu lietotāju personas datu aizsardzību, vērtējot to no cilvēktiesību aspekta.

Ņemot vērā lojalitātes karšu plašo izplatību, deputāti vēlējās noskaidrot, vai personas datu aizsardzība nav apdraudēta, jo pieteikumu veidlapās klienti bieži uzrāda par sevi ļoti detalizētu informāciju un datus, kas, protams, visiem nav paredzēti. Uz jautājumu, cik droša ir šo datu uzglabāšana un kādas ir garantijas, ka tie nenonāks trešo personu rīcībā, centās atbildēt vairāki pieaicinātie eksperti.

Uz komisijas sēdi bija ieradušies Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) pārstāvis Jurijs Gorjunovs, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktors Baiba Vītoliņa, Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa, Tiesībsarga biroja pārstāve Gundega Bruņeniece un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Ināra Pētersone.

Visu institūciju pārstāvji vienprātīgi atzina, ka nav konstatēti gadījumi, kad personas dati masveidīgi tiktu nodoti trešajām personām un arī sūdzības no klientiem par pārmērīgu peronas datu pieprasīšanu nav.

DVI pārstāve norādīja, ka tomēr būtu jāuzlabo patērētāju informēšana par viņu datu izmantošanu. Tāpat svarīgi ir klientus informēt, par viņu tiesībām pieprasīt kartes atsaukšanu un datu dzēšanu, ja tie izjūt privātuma apdraudējumu.

Tā kā medijos izskanējusi informācija par VID plāniem, sadarbībā ar DVI, izmantot informāciju par fizisku personu darbībām ar lojalitātes kartēm, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, deputāti vēlējās noskaidrot šo ziņu patiesumu un tālākajiem VID plāniem.

VID pārstāve deputātus informēja, ka ieņēmumu dienestam šāds plāns ir bijis, taču tālāk tas netiks virzīts.

Šajā jautājumā norādīju, ka neatbalstu šādu ideju, vai iespējamo VID rīcību, jo dienests savā darbībā nedrīkst balstīties uz datiem, kuri nav pilnībā ticami. Un nav pamata uzskatīt, ka klients, saņemot lojalitātes karti, par sevi ir sniedzis pareizu informāciju, un arī norēķinoties klientam netiek prasīts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, tādēļ nevar apgalvot, ka klientu karti lieto tikai tā persona, uz kuras vārda karte izdota.

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19541-cilvektiesibu-komisija-diskute-par-lojalitates-karsu-lietotaju-datu-drosibu

http://www.financenet.lv/zinas/416036-vid_tomer_nepetis_veikalu_klientu_karsu_datus

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/269392

http://www.delfi.lv/news/national/politics/vid-atteicies-no-domas-cina-ar-enu-ekonomiku-izmantot-lojalitates-karsu-datus.d?id=42240512

http://www.db.lv/nodokli/vid-bija-planojis-aplikt-ar-nodokli-ari-lojalitates-karsu-uzkrajumus-369634

 
 

ZIEMAS SESIJAS NOSLĒGUMS

29.03.2012. / Politika

Ceturtdien, 29. martā, Saeima sanāca uz pēdējo ziemas sesijas sēdi un lēma par ziemas sesijas slēgšanu 3. aprīlī un darba atsākšanu 13. aprīlī.

Ziemas sesijā Saeima pieņēmusi virkni būtisku likumu grozījumu un aizsākusi darbu pie krietni daudz likumu, kuru izskatīšana tiks turpināta pavasara sesijā. Šajā darba sesijā noteikti gribu minēt 19. janvārī pieņemtos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz atteikties no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, kā arī 12. janvārī galīgajā lasījumā pieņemtais Personu apliecinošu dokumentu likums, kas līdztekus pasei ievieš jaunu personas apliecinošu dokumentu – personas apliecību.

Zīmīgi, ka minētos grozījumus Saeimas kārtības rullī  nebija iespējams pieņemt 10. Saeimā tālaika koalīcijas partneru – Zaļo un zemnieku savienības – atturīgās nostājas dēļ. Arī Personu apliecinošu dokumentu likums Saeimā netika skatīts pirmoreiz. Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kur ieviestas personas apliecības.

16. februārī Saeima pieņēma grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kas atvieglos Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanu kravas automašīnām. Kravas auto vadītājiem Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanai būs iespēja pieteikties elektroniski, tā izvairoties no ilgstošas dīkstāves pierobežā.

Nozīmīgas pārmaiņas finansu jomā turpmāk paredzētas jūrniekiem. Tiem, kuri strādā uz starptautisko pārvadājumu kuģiem, turpmāk piemēros vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu. To paredz Saeimas 8.martā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Turpmāk jūrnieku darba ienākumiem tiks piemērots ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimumus, nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām, kā arī attaisnotie izdevumi.

Darbu turpina arī manis vadītā Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija. Esam panākuši konceptuālu vienošanos par virkni likuma reformu un turpinām izskatīt visus iesniegtos priekšlikumus.

VIENOTĪBAS deputāti arī turpina darbu pie grozījumiem pašvaldību darbu regulējošajos likumos, kas paredzētu papildus ierobežojumus pašvaldību deputātiem, interešu konfliktu novēršanai, kā arī diferenci deputātu skaitam un atalgojumam pašvaldību domēs.

Jau minēju, ka Saeima arī pavasara sesijā turpinās darbu pie virknes likumu grozījumu. Arī turpmāk strādāsim pie tiesību aktiem, kas veicinās labklājības līmeņa celšanos un tiesiskuma nodrošināšanu Latvijā. Plānots īpašu uzmanību pievērst reģionu attīstībai – darba vietu radīšanai, infrastruktūras attīstībai, bērnudārzu celtniecībai un citiem attīstību nodrošinošiem pasākumiem.

Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka īpaša uzmanība jāpievērš visiem Latvijas reģioniem, sakot: „Lai nav Latvijā tādas vietas, par kuru saka – jums nav paveicies ar pasta indeksu. Katrs Latvijas nostūris un katrs Latvijas iedzīvotājs ir pelnījis uzmanību un godīgu attieksmi”.

Ja Tev ir ierosinājumi Saeimas darba kārtībai pavasara sesijā, raksti, vai zvani man vai kādam citam Saeimas deputātam, kam uzticies.

Ar mani var sazināties: ingmars.caklais@saeima.lv, vai uzrunājot manu palīgu Mārtiņu Smalko – martins.smalkais@saeima.lv.

Veiksmi pavasara darbos gan Jums, gan mums!

FRAKCIJU VIEDOKĻI TIEŠRAIDĒ

22.03.2012. / Politika

Pēc katras Saeimas sēdes turpat Saeimas sēžu zālē tiek veidots radio raidījums Frakciju viedokļi (tiešraide Latvijas Radio - Rīga 93.1 FM).

Pirms Saeimas sēdes katras frakcijas vadītājs izlozē kārtas numuru, kārtībai, kādā runās frakciju pārstāvji šajā radījumā. Šoreiz Vienotības frakcijai tika 3. kārtas numurs.

Raidījuma tiešraidē katras frakcijas pārstāvis var izmantot piecas minūtes pēc saviem ieskatiem. Šajā laikā neviens neuzdod jautājumus, nepārtrauc, nekomentē, bet frakcijas pārstāvis var runāt par tikko notikušo Saeimas sēdi vai izteikt savu viedokli kādā svarīgā jautājumā, vai stāstīt par frakcijas darbu utml. Ir bijuši gadījumi, kad frakcijas pārstāvis izmanto šīs dotās radio tiešraides ētera minūtes arī nelietderīgi - populistiskiem paziņojumiem vai uzbrukumiem citiem kolēģiem. Bet tas ir katra runātāja izvēles jautājums.

Ceturtdien, 22.martā tiku deleģēts pārstāvēt Vienotības frakciju raidījuma Frakcijas viedokļi tiešraidē. Jau iepriekš biju šajā raidījumā piedalījies un ņemot vērā savu pieredzi nolēmu, ka šoreiz man atvēlētajās 5 minūtēs akcentēšu Vienotības frakcijai svarīgākos jautājumus un aktualitātes, kā arī vienlaicīgi pateikšu vairākus paldies. To arī realizēju.

Raidījumu „Frakcijas viedokļi” var noklausīties Saeimas mājas lapa: http://ej.uz/hqu8.

http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/frakciju-viedokli/19534-frakciju-viedokli-2012-gada-22-marta

VIENOTĪBAS TIESLIETU DARBA GRUPA

21.03.2012. / Politika

Trešdien, 21. martā, pēc politiskās partijas „Vienotība” biedra un Saeimas frakcijas deputāta Andreja Judina iniciatīvas, Vienotības birojā uz darba grupas dibināšanas sanāksmi sanāca partijas biedri un atbalstītāji, kas nodarbosies ar juridisko jautājumu risināšanu. Pirmām kārtām Vienotības biedri vienojās, ka jaundibinātā darba grupa tiks saukta par Vienotības Tieslietu darba grupu.

Idejas autors sēdi iesāka ar savas vīzijas par darba grupas darbību izklāstu. Pamatuzdevums viens – no Vienotības biedru rindām „atlasīt” visdažādāko juridisko nozaru ekspertus un sadarbībā ar Saeimas deputātiem izstrādāt likumu grozījumus iesniegšanai Saeimā. Andrejs Judins norādīja, ka, viņaprāt, grupas darbībai nebūs jēga, ja tās dalībnieki sanāks „aprunāties”. Arī es uzskatu, ka šai darba grupai jāstrādā ar mērķi atslogot Saeimas Juridiskajā komisijā strādājošo Vienotības deputātu darbu.

Neskatoties uz savu līdzdalību daudzos citos projektos un aizņemtību deputāta darbā, tomēr nolēmu iesaistīties darba grupas darbībā, viens no iemesliem – cieņa un atbalsts Andreja Judina iniciatīvām. Viņa vadībā strādāju arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Operatīvās darbības likuma apakškomisijā, kuru, neskatoties uz dažu opozīcijas deputātu centieniem paralizēt apakškomisijas darbu, Andrejs vada ļoti profesionāli. Šo iemeslu minēju arī klātesošajiem darba grupas dalībniekiem.

Pirmajā Vienotības Tieslietu darba grupas sēdē bija ieradušies Silvija Kaugere, Ineta Muižniece, Rolands Irklis, Andrejs Pavārs, Evija Kolberga un citi. Ikviens varēja izteikt savu redzējumu par grupas plānoto darbību. Dažu dienu laikā pēc pirmās tikšanās grupai jau pievienojas citi kolēģi. Domubiedru grupai ir izveidota arī sava sadaļa sociālajā tīklā Facebook.

Nobeigumā, apkopojot kolēģu viedokļus tika nolemts, ka darba grupa sēdēs tikties divas reizes mēnesī un skatīs plaša spektra jautājumus, taču kontekstā ar Saeimā atvērtajiem likumprojektiem un sabiedrības vajadzībām, saturiski sniegs palīdzību Vienotības deputātiem Saeimā, meklējot risinājumus problēmsituācijām, lai Saeimā pieņemtie likumi būtu kvalitatīvāki.

Nākamā tikšanās trešdien, 28. martā.

 
 

TIKŠANĀS AR VALMIERAS KOLĒĢIEM

20.03.2012. / Politika

Otrdien, 20. martā, atceļā no Beverīnas novada Brenguļiem, devos uz tikšanos ar partijas „Vienotība” Valmieras nodaļas biedriem, lai pārrunātu aktualitātes Valmierā un Latvijā.

Ņemot vērā vēlo vakara stundu (plkst.20.00), gan manu, gan kolēģu garo darba dienu šoreiz aktualitātes izrunājām īsumā, bet garākai sarunai vienojāmies norunāt citu tikšanās laiku un vietu.

Saruna ar partijas biedriem, kurus droši varu saukt par saviem domubiedriem, raisījās viegli un konstruktīvi. Informēju kolēģus par aktualitātēm Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas gaitā, īsi diskutējām par 22.marta Saeimas sēdē plānotajām Centrālās vēlēšanu komisijas vēlēšanām un vienīgā vadītāja kandidāta Arņa Cimdara atbilstību amatam, runājām par 19. marta partijas valdes sēdē lemto attiecībā uz pašvaldības deputātu statusu, kā arī apspriedām citas aktualitātes.

Kolēģi ne vien uzklausīja, bet arī pauda viedokli, kas noteikti arī man palīdzēs turpmākajā darbā. Par to, protams - paldies!

Atgādināju, ka kopā ar Vienotības frakcijas deputāti Lolitu Čigāni vēl joprojām Vienotības frakcijā organizējam, t.s. pašvaldību darba grupu, uz kuru savu viedokli paust ir aicināti visi, kam ir ko teikt. Informēju, ka darba grupas formāts laika gaitā tiek mainīts – vēlamies pašvaldību pārstāvjus „izmantot” ne vien kā pašvaldību darbu regulējošo likumu grozījumu iniciatorus, bet arī kā tiešo informācijas kanālu starp likumdevēju un cilvēkiem reģionos. Piemēram, nākošajā darba grupas sēdē, 30.martā, starp citiem apspriežamajiem jautājumiem grupas dalībniekus informēšu par Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas gaitu.

Pieredzējuši politiķi saka, ka spēcīga partija var būt tikai tad, ja tai ir spēcīgas reģionālās nodaļas. Vienotībai tādas ir un nemitīgi top arvien jaunas! Ceru uz turpmāku sadarbību gan ar Valmieras, gan citām nodaļām.

Kā Vienotības biedriem, tā citiem atgādinu – aicini ciemos, aizbraukšu!

 
 
 

KO DARĪT AR FINANŠU PIRAMĪDĀM?

21.03.2012. / Politika

Trešdien, 21. martā, Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē deputāti ar ekspertiem no Valsts policijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – FKTK), Uzņēmumu reģistra (turpmāk – UR) un citām kompetentām iestādēm pārrunāja līdzšinējo pieredzi finanšu piramīdu ierobežošanā un par iespējām uzlabot to kontroli.

Tā kā pēdējo nedēļu laikā masu medijos plaši tiek atspoguļota kāda nu jau pasaulslavena krāpnieka centieni Latvijā nodarboties ar „finanšu piramīdu biznesu”, deputāti, sasaucot Pieprasījumu komisijas sēdi, vēlējās noskaidrot, kā šobrīd notiek šādu krāpniecisku organizāciju darbības kontrole un vai Saeima var palīdzēt normatīvā regulējuma pilnveidē, ja tajā ir kādi trūkumi.

FKTK pārstāvis, priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis informēja deputātus, ka komisijai ir pieejami pietiekami daudz juridisko instrumentu, ar kuru palīdzību maksimāli ierobežot un kontrolēt nodibinājumu darbību, ja konstatēts, ka šis nodibinājums nodarbojas ar finanšu piramīdu vai citu krāpniecisku shēmu pielietošanu savā darbībā, tādēļ jauni normatīvie akti vai esošo papildinājumi neesot nepieciešami.

UR pārstāvis, Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis, jau pirmajā reizē tiekot pie vārda, visu atbildību par finanšu piramīdu veidojošo nodibinājumu kontroli un „izķeršanu” no sevis pārstāvētās institūcijas pleciem novēla, sakot, ka nav iespējams noteikt biedrību darbības jomas, pirms tā ir sākusi darbu. Šajā ziņā Baloža kungam pilnībā piekritu.

Sēdes nobeigumā, gan deputāti, gan pieaicinātie eksperti nonāca pie kopīgas atziņas – kā preventīvs paņēmiens, lai novērstu sabiedrības maldināšanu un apkrāpšanu, jāizmanto cilvēku informēšana medijos un citā veidā.

Riska piekritēji vienmēr atradīs veidu kā riskēt – lai viņi to dara, bet vienmēr atradīsies kāds, kurš noticēs vieglai peļņai savas nezināšanas dēļ. Šo cilvēku skaits jāsamazina līdz minimumam – to norādīja arī FKTK priekšsēdētāja vietnieks Brazovska kungs.

Ceru, ka latviešu tauta arī turpmāk saglabās savu gadsimtu gaitā radīto priekšstatu un steriotipu par sevi – strādīgi, čakli un dzīvē orientēti uz augstākām vērtībām nekā nauda. Šajā gadījumā jāpiekrīt kādas ideoloģijas pamattēzei – katram pēc padarītā. Aicinu negaidīt atdevi neko nedarot!

Atliek novēlēt visiem - prātu un izpratni!

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19517-saeimas-komisija-diskute-par-finansu-piramidu-ierobezosanu

http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/saeimas-deputati-likumu-grozijumi-cinai-ar-finansu-piramidam-nav-nepieciesami.d?id=42225228

 
 
Saeimas foto.

16. MARTS LESTENES BRĀĻU KAPOS

16.03.2012. / Politika

Ievadā no Ilzes Grīnumas raksta „Kāpēc leģionāri krustugunīs?”, Ilustrētā Vēsture. 2012. gada 16. marts, http://ej.uz/9ycj:

„Pēc smagām kaujām pie Staraja Rusas un Volhovas frontē Novgorodas apgabalā 1944. gada februāra beigās Latviešu SS brīvprātīgo leģiona 19. divīziju, tobrīd vēl kā 2. brigādi, un 15. divīziju nolēma apvienot vācu VI SS korpusa sastāvā un izvietot Pleskavas apgabala Veļikajas upes kreisā krasta pozīcijās. No taktikas viedokļa vāciešiem pozīcijas nebija izdevīgas. Upes labajā krastā atradās gara augstieņu rinda, kas deva pretiniekam labas novērošanas un uguns pozīcijas. Tāpēc marta sākumā VI SS korpusa virspavēlniecība pieņēma lēmumu ieņemt minētās augstienes.

No 16. līdz 18. martam risinājās sīvas cīņas par augstieni ar apzīmējumu «93,4». Tur pirmo reizi plecu pie pleca cīnījās arī abas Latviešu leģiona divīzijas. Vairāki 19. divīzijas rotu komandieri izcēlās ar īpašu drošsirdību, varonīgi cīnoties pret vērā ņemamu pretinieka pārsvaru. Daļai latviešu karavīru šīs bija īstas ugunskristības. Augstieni izdevās ieņemt, bet turpmākās kaujas nebija tik veiksmīgas. Ņemot vērā lielos zaudējumus (marta un aprīļa cīņās gāja bojā ap 2000 leģionāru) un padomju karaspēka dzīvā spēka un ieroču pārsvaru, aprīļa otrajā pusē VI SS korpuss pakāpeniski tika pārvietots uz pozīcijām 50 km uz austrumiem no Opočkas Pleskavas apgabalā.”

Vēlāk 16. martu noteica par kritušo leģionāru piemiņas dienu, taču mūsdienās šis datums kļuvis par iemeslu saspīlējumam sabiedrības attiecībās un politiskajai ažiotāžai.

2012. gadā 16. martā ar kolēģi no Saeimas „Vienotības” frakcijas Ingūnu Rībenu devos uz piemiņas pasākumu Lestenes brāļu kapos, kur atdusas gandrīz tūkstotis 2.pasaules kara laikā kritušo Latviešu leģiona karavīru.

Protestējošas vai piketējošas cilvēku grupas Lestenē nebija ieradušās.

Piemiņas pasākumu atklāja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija.

Līdztekus karavīru un leģionāru apvienību dalībniekiem pasākumu apmeklēja un ar runu uzstājās nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līderis Raivis Dzintars, bet tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) vēstījumu piemiņas brīža dalībniekiem nolasīja viņa padomnieks.

Piemiņas pasākuma aizlūgumu vadīja mācītājs Kaspars Kovaļovs. Klātesošos uzrunāja Tukuma novada mērs Juris Šulcs. Aizkustinošu un spēcīgu uzrunu klātesošajiem teica arī mana kolēģe Ingūna Rībena.

Pēc pasākuma visi tika aicināti uz svinīgo koncertu Lestenes baznīca. Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas vadītājs Aldis Hartmanis pastāstīja, ka vakarā vietējā kultūras namā plānots saviesīgs bijušo cīņu biedru atmiņu vakars.

Sirsnīgi, ka atceres pasākumu apmeklēja un no drēgnā laika nesabijās tik daudz cilvēku – gan jauni, gan veci. Lai gan pasaulē dažādus viedokļus raisoša, tomēr šī diena latviešiem ir svarīga un kritušie godināmi. Nekādas politikas, vien piemiņa kaujās kritušajiem latviešu vīriem, kas cīnījās par Latvijas brīvību.

Nožēlojami, ka no ārpuses injicētās sabiedrības konfrontācijas un saspīlējumam dēļ, godināt tos, kas nav guldīti Lestenes kapos, nav iespējams tam atbilstošā veidā pie Brīvības pieminekļa. Esmu no tiem, kam Brīvības piemineklis ir svētvieta un esmu tur devies ziedus nolikt gan privāti savas dzīves skaistos brīžos, gan kā valsts amatpersona valsts svētku un arī sēru dienās. Šogad, 16. martā turp nedevos tikai un vienīgi šīs mākslīgi radītās politiskās ažiotāžas dēļ, kuru daži Latvijai nelojāli politiskie spēki cenšas izmantot sava politiskā reitinga celšanai.

 
 
 
 
 
 
 
 
 

VĒSTURNIEKU, VĒSTNIEKU UN DEPUTĀTU SARUNA SAEIMĀ
PAR 16. MARTU

15.03.2012. / Politika

Ceturtdien, 15. martā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Ojārs Kalniņš (V) Saeimas deputātus un citus interesentus aicināja uz tikšanos „Līdzīga Latvijas vēstures izpratne – kopīgai nākotnei” Saeimas Sarkanajā zālē ar vēsturniekiem un Latvijā akreditētiem vēstniekiem, lai noskaidrotu Latvijas vēstures ekspertu skatījumu uz 16.marta notikumiem vēsturē un mūsdienās.

Vēsturnieku uzklausīšanas galvenais mērķis bija veidot vienotāku Latvijas vēstures izpratni gan mūsu valstī, gan ārpus tās robežām.

Uz tikšanos tika aicināti Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks Kārlis Kangeris („Latviešu karavīri vai latviešu leģions? Latvieši Vācijas reiha karaspēkā un policijā.”), Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators Ritvars Jansons („Latviešu leģionāru cīņas mērķi. Ieceres un to īstenošana”), valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” projekta „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” pētnieks Uldis Neiburgs („Otrais pasaules karš Latvijas sabiedrības sociālajā atmiņā un mūsdienu politikā”) un Austrumeiropas politikas pētniecības centra pārstāvis Ainārs Lerhis („Otrā pasaules kara notikumu izmantošana mūsdienu politikā un propagandā”). Savu viedokli par 2.pasaules kara notikumiem pauda arī Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija un organizācijas „Daugavas Vanagi” Centrālās valdes un Latvijas Okupācijas izpētes biedrības pārstāvis Andrejs Mežmalis („„Daugavas Vanagi” – vēsturiskās piemiņas glabātāji”).

Vēstures zinātnieki savās prezentācijās klātesošajiem sniedza detalizētu, uz argumentiem un faktiem balstītu pārskatu par latviešu karavīru un visas tautas pārdzīvojumiem 2. pasaules kara laikā, kā arī notikumus Latvijā precīzi sasaistīja ar tā brīža notikumiem pasaulē un Eiropā, kas ietekmēja Latvijas valsti. Domāju, ka radikālu viedokļu paudējiem vairs nevajadzētu būt jautājumiem, ja nu vienīgi to pieprasa viņu politiskie uzskati. Esmu gatavs kategoriski noraidīt jebkurus izteikumus, ka šajā diskusijā izskanēja vienpusējs viedoklis. Pieaicinātie vēsturnieki profesionāli izvairījās no emocijām un stāstīja formātā „bija tā, tāpēc, ka...”.

Pasākums izraisīja, iespējams, negaidītu interesi gan no mediju, gan deputātu, gan diplomātiskā korpusa pārstāvju puses. Sarkanajā zālē nebija neviena brīva vieta un daļa klausītāju pat stāvēja kājās.

Paldies organizatoriem un paldies vēsturniekiem! 16.marta jautājums nudien rada saspīlējumu sabiedrībā gadu no gada. Arī Ārlietu komisijas vadītājs Kalniņa kungs pirms tikšanās atzina, ka ārzemēs nav viennozīmīga viedokļa par latviešu karavīru lomu fašistiskās Vācijas armijā 2.pasaules kara laikā. Ceru, ka šī diskusija radīja vairāk skaidrības ne vien ārvalstu diplomātiem, bet ikvienam, kas uz to bija atvērts.

 
 
 
 

SADARBĪBAS GRUPA AR LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS
APVIENOTĀS KARALISTES PARLAMENTU

15.03.2012. / Politika

Ceturtdien, 15. martā, neilgi pēc Saeimas sēdes beigām, Saeimas deputātu sadarbības grupas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu vadītājs Valdis Liepiņš (ZRP), aicināja grupas deputātus uz nelielu tikšanos Saeimas Sarkanajā zālē, lai pārrunātu grupas tālāko darbību.

Sēdes sākumā Liepiņa kungs informēja klātesošos deputātus, ka ir runājis ar Apvienotās Karalistes pārstāvjiem par iespējamo tikšanos tuvākajā laikā un par apmaiņas vizītēm.

Grupas vadītājs aicināja deputātus izteikt priekšlikumus par iespējamajiem tematiem, kas būtu jāapspriež ar Apvienotās Karalistes parlamenta pārstāvjiem vai vēstniekiem. No deputātu puses izskanēja tādi ierosinājumi kā sadarbība izglītības jomā, pieredzes apmaiņa pašvaldību darbību jomā, tirdzniecības sakaru pilnveidošanas jautājumi, kā arī dubultpilsonības jautājuma apspriešana.

Patiess prieks, ka, par spīti daudzu deputātu un mediju skeptiskajiem viedokļiem par šādu sadarbības grupu nepieciešamību to šķietamās bezdarbības dēļ, ir deputātu sadarbības grupas ar citu valstu parlamentiem, kas aktīvi darbojas un vēlas kaut ko izdarīt. Kā vienmēr var pārliecināties, ka viss ir atkarīgs no cilvēkiem pašiem – lāpsta ir iedota, vajag tikai rakt!

Ceru, ka Liepiņa kunga ieplānotās tikšanās ar Apvienotās Karalistes amatpersonām notiks tuvākajā laikā un tiks iedibināta cieša abu valstu sadarbība. Kā vienmēr – esmu gatavs palīdzēt un atbalstīt jebkurā veidā!

 
 
 

DROŠĪBAS IESTĀDES PAR PILSONĪBAS LIKUMA PIEMĒROŠANU

12.03.2012. / Politika

Pirmdien, 12. martā, Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma apakškomisijas deputāti skatīja ierosinājumus grozījumiem likuma 11. un 12. pantos (http://ej.uz/i7u4), kuri reglamentē naturalizācijas ierobežojumus. Uz komisijas sēdi tika aicināti vairāku drošības iestāžu pārstāvji, lai noskaidrotu, kā šobrīd tiek piemērotas minētajos pantos paredzētās normas un kas pēc drošības iestāžu domām būtu tajās labojams.

Sēdē piedalījās Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārstāvis Artis Mezītis, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārstāve Sarmīte Klementjeva, Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji Andris Freimanis un Iveta Maure, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pārstāve Lolita Matuzele, kā arī Drošības policijas pārstāvis Ints Ulmanis.

Par pārsteigumu lielai daļai deputātu, neviens no pieaicinātajiem ekspertiem nespēja paust plašu un visaptverošu nostāju par šo pantu piemērošanu. Katras drošības iestādes pārstāvis atzina, ka viņa pārstāvētā iestāde naturalizācijas procesa ietvaros personas pārbauda tikai pēc viena no 11. panta 1. daļas punktiem. Jāatzīst, ka šāds nepatīkams pārsteigums no drošības iestāžu puses ne mazumam deputātu lika aizdomāties par šo iestāžu kompetenci. Pēc likumā noteiktā varētu spriest, ka drošības iestādes strādā kā filtrs, kas patiesi liedz iegūt Latvijas pilsonību valstij nevēlamām personām. Vai tas tā notiek? – jautājums palika neatbildēts.

Tā piemēram, kādas iestādes pārstāvis atzina, ka principā nekad netiek pārbaudīts 11. panta 1. daļas 6. punktā minētais par naturalizējamās personas iespējamo dienestu kādā ārvalstu izlūkdienestā. Arī iepriekšminētā panta daļas 7. punkts – atzinums par personas kriminālsodīšanu citās valstīs tiek sniegts tikai tad, „ja šādas ziņas ir mūsu rīcībā”. Kas devis tiesības šādai likuma interpretācijai?

Apakškomisijas sēdē deputāti atļāvās savu sašutumu neslēpt. Arī viedokli par apakškomisijas izstrādātajām versijām likuma panta redakcijai tā arī neizdevās „izvilkt”, kaut tas jau iepriekš tika ikvienam no uzaicinātajiem nosūtīts elektroniski. „Drošības dienests pie drošības dienesta, bet drošības nekādas!” – jau pēc sēdes skumjš kopīgais secinājums.

Diemžēl, negaidīti aplami šo sēdi atspoguļoja arī ziņu aģentūra LETA. Bet, lai nu tas paliek vēsturei. Svarīgi lai likuma labojumi būtu maksimāli kvalitatīvi un lai pēc tam arī citas iesaistītās valsts institūcijas likumu piemērotu atbilstoši, ne kā šodien dzirdējām – tikai daļēji, vai dīvainā interpretācijā.

Turpinām strādāt.

SASTRĒGUMSTUNDĀ!

07.03.2012. / Politika

Trešdien, 7. martā, devos uz Latvijas Televīziju, lai Gundara Rēdera raidījumā „Sastrēgumstunda” diskutētu par grozījumiem Pilsonības likumā un Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas darbu pie tiem. Man blakus „pie diskusiju galda” sēdās Saeimas deputāts Valdis Zatlers (ZRP), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis, par nelojalitāti Latvijas valstija pilsonību nesaņēmušais Jurijs Petropavlovskis (PCTVL) un bijušais Juridiskās komisijas vadītājs Aivars Endziņš.

Diskusijas gailvenās pamatnostādnes ierastās – nepilsoņu bērni, dubultpilsonība un lojalitātes noteikšanas potenciālajiem pilsoņiem. Šādā secībā jautājumi arī tika diskutēti un plūstoši saruna pārgāja no vienas tēmas otrā.

Sarunas iesākumā centos īsumā izstāstīt likuma grozījumu pieņemšans gaitu apakškomisijā, atsevišķus jau pieņemtos lēmumus un jautājumus, par kuriem deputātiem ir vai tieši pretēji – nav – domstarpību.

PMLP pārstāvis pauda izpildinstitūcijas viedokli gan par šobrīd spēkā esošo likuma redakciju un tā pielietošanu praksē, gan par Saeimā apspriestajiem likuma grozījumiem. Citskovska kunga viedoklis kā vienmēr profesionāls un balstīts uz faktiem, nevis emocijām.

„Sastrēgumstunda” no citiem raidījumiem atšķiras ar to, ka raidījuma vadītājs aicina debatēs iesaistīties arī klātesošos skatītājus. Šoreiz ētera skatītāju krēslus pildīja gan studenti, gan NVO pārstāvji, gan tādi, nu jau Pilsonības likuma eksperti, kā PBLA Latvijas nodaļas vadītājs Jānis Andersons, Austrālijas latviešu apvienības pārstāvis Jānis Bruns un skandalozā zinātnieka Ulda Bērziņa advokāts Māris Jansons.

Jāatzīst, ka daļa pieaicināto skatītāju pauda visnotaļ radikālus un kategoriskus viedokļus, ko brīžiem pat uztvērtu kā latviešu tautas apmelošanu un atklāti Latvijas valstij nedraudzīgus viedokļus. Tā, piemēram, kāda no skatītājām apgalvoja, ka latvieši to vien gaida, kad kāds krievvalodīgais izdarīs ko tādu, par ko būtu atņemama vai nepiešķirama pilsonība.

Diskusijas gaitā izskanēja daudz viedokļu. Nevarētu gan teikt, ka kāds no tiem būtu konkrēts ierosinājums kādas vienas problēmas risināšanā. No visu runātāju puses vairāk izskanēja faktu konstatācijas un visdažādākā veida kritika.

Lai nu kāda, bet diskusija – tas vienmēr ir labi. Ceru, ka katrs LTV1 skatītājs trešdienas vakarā kļuva nedaudz gudrāks un izglītotāks pilsonības jautājumā. Veiksmes mums visiem izprast un gala beigās nonākt pie pareizākajiem Pilsonības likuma problēmu risinājumiem.

Pilnu raidījuma atkārtojumu iespējams noskatīties
http://ltvzinas.lv/?n=zinas...

 
 
 
 

TIKŠANĀS AR AUSTRĀLIJAS VĒSTNIEKU UN AUSTRĀLIJAS ĀRLIETU UN TIRDZNIECĪBAS MINISTRIJAS PĀRSTĀVI

06.03.2012. / Politika

Otrdien, 6. martā, turpinot dienas saspringto grafiku, Saeimas deputātu sadarbības grupas ar Austrālijas parlamentu sastāvā tikos ar Austrālijas Ārlietu un tirdzniecības ministrijas valsts sekretāra pirmo vietnieku Džeremiju Ņjūmenu (Jeremy Newman) un Austrālijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Polu Stefensu (Paul Stephens).

Par nožēlu uz tikšanos ar abām Austrālijas augstajām amatpersonām bija ieradušies vien trīs Saeimas deputāti – Ēriks Ojārs Kalniņš (V), Valdis Liepiņš (ZRP) un es.

Ņemot vērā nepiespiesto un nedaudz neformālo gaisotni, kas valdīja telpā, sarunas ritēja brīvi un atklāti. Abi mani kolēģi – bijušie ārzemju latvieši – dalījās savās pieredzē par dzīvi ārzemēs un saviem iespaidiem par austrumeiropas politiku un ekonomiku.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Ojārs Kalniņš īsumā iepazīstināja ciemiņus ar problēmām, kas piemeklējušas Eiropas Savienību (ES), kā arī informēja par Latvijas gatavošanās procesu Eiropas Savienības prezidentūrai 2015. gadā.

Kolēģis no Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma apakškomisijas Valdis Liepiņš Austrālijas delegātus informēja par parlamenta darbu pie grozījumiem Pilsonības likuma un uzdeva ne mazums jautājumu par Austrālijas pieredzi šajā jomā un tiesiskajiem regulējumiem atsevišķās, ar pilsonību saistītās, jomās.

Ņjūmena kungs izteica atzinīgus vārdus Latvijai par tās aktīvo līdzdalību ES un NATO, norādot, ka Austrālijas karavīri, kuri arīdzen piedalās miera misijās Afganistānā, bieži pozitīvi izteikušies par latviešu karavīriem.

Uz kolēģa Valda Liepiņa jautājumu – kā Austrālijas valdība un sabiedrība redz Latviju „uz pasaules kartes” – delegācijas pārstāvji atzina, ka cilvēki Austrālijā zin kas ir Latvija un spēj to parādīt uz globusa. Austrālijas valdība Latviju „izjūt” divos veidos – kā ES dalībvalsti, ar kuras viedokli jārēķinās jekurā sadarbībā ar ES un kā militāro sadarbības partneri Afganistānā un cita veida sadarbībā ar NATO.

Sarunas noslēgumā aicinājām Austrālijas delegātus uz ciešāku turpmāko sadarbību un saņēmām arī uzaicinājumu apmeklēt Austrāliju. Ceru, drīz šo uzaicinājumu realizēsim!

 
 

PILSONĪBAS LIKUMA GROZĪJUMU APAKŠKOMISIJAS „SĒDE” LATVIJAS RADIO

06.03.2012. / Politika

Otrdien, 6. martā, Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti - Dzintars Rasnačs (NA), Inese Lībiņa – Egnere (ZRP), Boriss Cilēvičs (SC) un es – devāmies uz Latvijas Radio 1 studiju, lai ar žurnālistu Kārli Streipu raidījumā „Krustpunktā” pārrunātu Pilsonības likuma grozījumu pieņemšans gaitu, būtiskākos apakškomisijas darbības virzienus un citas ar likuma grozījumiem saistītās aktualitātes. Kā jokoja diskusijas dalībnieki – vēl viens apakškomisijas deputāts un tiešajā ēterā varētu noturēt apakškomisijas sēdi.

Lai gan sarunas formātu biju iedomājies kā iespēju sabiedrību informēt par notiekošo Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas gaitā, diskusija no kolēģu puses izvērtās par „skaļākās balss” cīņu. Ievērojot profesionalitātes principus, centos savos izteikumos nenovirzīties no likuma grozījumu pieņemšanas gaitas izklāsta un nenodarboties ar atsevišķu sabiedrības daļu uzrunāšanas, paužot vien savu vai partijas viedokli.

Sarunas gaitā iezīmējās ierastie pamattemati – dubultpilsonība, nepilsoņu bērnu jautājums un deputātu atšķirīgie viedokļi abās no šīm lielajām likuma sadaļām.

Sakot „paldies!” Latvijas Radio par palīdzību šo jautājumu skaidrošanā sabiedrībai, ceram uz šīs iniciatīvas turpināšanos. Tieši visas sabiedrības iesaiste šī likuma pieņemšanas procesā garantē labāko rezultātu. To arī mums novēlu!

Pilnu diskusiju iespējams noklausīties Latvijas Radio 1 mājas lapā
http://www.latvijasradio.lv/program/1/2012/03/20120306.htm.

 
 
 
 

CIEMOS PIE JAUNĀS NEPL PADOMES

06.03.2012. / Politika

Otrdien, 6. martā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noturēja izbraukuma sēdi, ciemojoties Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļa padomes (NEPLP) mītnes vietā, lai pirmajā oficiālajā tikšanās reizē ar nesen ievēlētajiem padomes locekļiem pārrunātu NEPLP turpmāko darbību un noskaidrotu, ko jaunievēlētā padome paspējusi izdarīt pirmajā mēnesī.

Padomes mājīgajās telpās, pašā Vecrīgas sirdī – Smilšu ielā, mūs sagaidīja visi pieci jaunās padomes locekļi, katrs no tiem gatavi pastāstīt tieši par savu lomu padomes sastāvā. Degsme darboties un sakārtot nozari vēl joprojām acīs spīd katram no piecinieka. Novēlu to arī saglabāt!

Komisijas izbraukuma sēdi atklāja jaunievēlētais padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants, kurš īsumā izstāstīja, ka līdz šim padome nodarbojusies ar nozares padziļinātu iepazīšanu, tai skaitā, notikušas vairākas tikšanās ar gandrīz visām nozarē strādājošajām organizācijām un „spēlētājiem”. Vienīgais izņēmums – Satiksmes ministrija. Vai sagadīšanās? - ar ironiju pārjautāja priekšsēdētājs.

Kā būtiskāko problēmu padomes priekšsēdētājs minēja nepilnības Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un plašās padomei deleģētās kompetences, kuras nav iespējams pilnvērtīgi un pilnībā realizēt ierobežotās kapacitātes dēļ. Kā problēmas risinājumu Dimanta kungs minēja daļu mediju politikas veidošanas pienākumu uzticēt ja ne jaunizveidotai ministrijai, tad vismaz kādai no esošajām.

Par galveno šībrīža uzdevumu padomes locekļi ir izvirzījuši rīcības plāna un elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģijas izstrādi.

NEPLP vadītājs deva vārdu arī pārējiem kolēģiem, iepazīstināt deputātus ar darbu un kompetenču sadalījumu padomē. Turpmāk par komercradio NEPL padomē atbildēs Dainis Mjartāns, par kabeļoperātoriem, reģionālajiem un vietējiem televīzijas kanāliem – Ivars Zviedris, par komerctelevīzijām un Latvijas Radio – Aija Duļevska – Cālīte, par sabiedrisko televīziju – Gints Grūbe, bet darbu koordinēšanu un starptautisko sadarbību savā pārziņā ņēmis pats Ainārs Dimants.

Sarunas noslēgumā komisijas deputāti pauda atbalstu jaunievēlētajai padomei un novēlēja veiksmi visos ieplānotajos darbos, kā arī izteica aicinājumu aktīvi sadarboties ar parlamentāriešiem nozares likumdošanas sakārtošanā un pilnveidē.

Personīgi veiksmes vēlējumi arī no manas puses! Lai izdodas!

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19455-cilvektiesibu-komisija-diskute-ar-jaunieveleto-neplp-par-nozares-aktualitatem

Foto: http://saeima.lv/lv/galleries/view/1030

 
 
 
 

LAIMDOTA STRAUJUMA PAŠVALDĪBU DARBA GRUPĀ

24.02.2012. / Politika

Piektdien, 24. februārī, notika kārtējā Saeimas „Vienotības” frakcijas deputātu - Lolitas Čigānes un manis rīkotā pašvaldību darba grupa, uz kuru, kā vienmēr, tika aicināti visi partijas „Vienotība” biedri un atbalstītāji, kuri īpaši ieinteresēti pašvaldību lietu sakārtošanā un pilnveidē.

Šīs sēdes darba kārtībā vēl viens aktuāls jautājums, kas, kaut pastarpināti, bet skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju – lauku attīstības problēmas un to risinājumi.

Šo sēdi ar savu klātbūtni pagodināja LR Zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura, līdzīgi kā citi ministri, kuri iepriekš viesojušies darba grupā, iepazīstināja klātesošos ar aktualitātēm ministrijas darbībā, informēja par nākotnes plāniem un atbildēja uz darba grupas dalībnieku jautājumiem.

Aktuālākās pārrunātās tēmas: zeme, mežu zeme – īpašumtiesības un Latvijas nākotnes plāni, Latgale kā īpaši atbalstāmais reģions, ES atbalsta maksājumu lauksaimniecībai politika, nākošais fondu plānošanas periods (2014.-2020.gads), nelauksaimnieciskās ražošanas atbalsts lauku reģionos u. c. ikvienam klātesošajam un ieinteresētajam svarīgas tēmas.

Zemkopības ministre pateicās visiem klātesošajiem par viedokļiem, komentāriem un idejām un atzinīgi novērtēja cilvēku iniciatīvu un vēlmi līdzdarboties politiskajos procesos.

Jāpiebilst, ka ministrei tieši šodien dzimšanas diena! Rozes un apsveikumi arī no mums!

Ministrei tika draudzīgs sveiciens arī no „Undzēniem” – skābētu kāpostu toverītis. Uz veselību!

 
 
 
 
 
 
 

GROZĪJUMI KRIMINĀLLIKUMĀ

24.02.2012. / Politika

Piektdien, 24. februārī, sēdos pie galda ar partijas „Vienotība” biedriem un aktīvistiem Silviju Kaugeri, Didzi Šēnbergu un vēl dažiem kolēģiem, lai pārrunātu grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu sodus par kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci noliegšanu, publisku atbalstīšanu vai attaisnošanu.

Grozījumi top par pamatu ņemot 9. Saeimas deputātu – kolēģu Kārļa Šadurska, Janīnas Kursītes - Pakules, Annas Seiles un Gunāra Laicāna 2010. gadā iesniegtos grozījumus. Tolaik deputāts Kārlis Šadurskis, pamatojot šo normu, teica: „[..] Mums ir jāpadomā arī par to mūsu tautiešu piemiņu un cieņas saglabāšanu, kuri ir cietuši šajos režīmos. Mēs šodien sastopamies ar diezgan izkropļotu attieksmi pret totalitāro komunismu, un diemžēl šī attieksme sāk arvien vairāk pārņemt gan mūsu plašsaziņas līdzekļus, gan ieviesties mūsu ikdienā. [..]”.

9. Saeima tai laikā iesniegto grozījumu redakciju nodevusi komisijām, tātad – uzskatījusi par pietiekami pamatotu, lai nodotu lemšanai deputātiem. Kādēļ gan lai 11. Saeima necīnītos pret mūsu vecāku un vecvecāku ciešanu nonievāšanu un viņu pazemošanu arī mūslaikos?

Darbs pie atbilstošiem grozījumiem Krimināllikumā turpinās. Ja arī Tev ir kādas idejas un ierosinājumi, noformulē tos precīzi un dari man to zināmu! Strādāsim kopā un panāksim rezultātus par labu mums visiem!

TIKŠANĀS AR PASAULES BRĪVO LATVIEŠU APVIENĪBAS PRIEKŠSĒDĒTĀJU

23.02.2012. / Politika

Ceturtdien, 23. februārī, pēc ilgas darbu grafiku saskaņošanas tikos ar lielākās ārvalstīs dzīvojošo latviešu apvienības pārstāvjiem - Pasaules Brīvo latviešu apvienības (turpmāk - PBLA) jauno priekšsēdētāju Jāni Kukaini un PBLA pārstāvniecības Rīgā vadītāju Jāni Andersonu - lai pārrunātu Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas gaitu.

Saruna bija īsa un kodolīga – informēju Kukaiņa kungu par Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas gaitu un lūdzu viņa palīdzību ārvalsīts dzīvojošo latviešu informēšanas procesā. PRBL priekšsēdētājs, izprotot sarežģījumus jauno normu pieņemšanas gaitā, apsolīja palīdzēt gan informācijas izplatīšanā, gan apkopošanā.

PBLA un tās biedri visā pasaulē ir cilvēki, kuru intereses vistiešākajā veidā skar Pilsonības likuma grozījumi, tādēļ viņi ar visu sparu iesaistās visās aktivitātēs, kas saistītas ar grozījumu pieņemšanu.

Sarunas laikā ar Kukaiņa kungu vienojāmies par PBLA finansiālu atbalstu 2. martā plānotajai, Saeimas un Latvijas universitātes rīkotajai konferencei „Latvijas pilsonība 21. gadsimtā”. Savu dalību konferencē ir apstiprinājusi arī PBLA valdes locekle Dace Lutere–Timmele.

Paldies visiem ārvalsīts dzīvojošajiem latviešiem par aktīvu politisko līdzdalību!

 

OPERATĪVĀS DARBĪBAS LIKUMA PILNVEIDOŠANAS APAKŠKOMISIJA

23.02.2012. / Politika

Ceturtdien, 23. februārī, ar vadītāja un sekretāra vēlēšanām savu darbību uzsāka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Operatīvās darbības likuma pilnveidošanas apakškomisija, kurā strādāt mani deleģēja frakcijas „Vienotība” deputāti. Tātad esmu deputāts, kas iesaistījies tik komisiju un apakškomisiju darbā, cik maksimums pieļauj Saeimas Kārtības rullis, t.i. – strādāju divās komisijās un trīs apakškomisijās. Salīdzinājumam – vēl pavisam nesen nevarēja strādāt ne vairāk kā divās komisijās un divās apakškomisijās.

Operatīvās darbības likuma pilnveidošanas apakškomisijā strādās arī deputāti Jānis Ādamsons (SC), Edmunds Demiters (ZRP), Andrejs Elksniņš (SC), Kārlis Eņģelis (ZRP), Kārlis Krēsliņš, (VL-TB/LNNK), Dzintars Kudums (VL-TB/LNNK), Aleksejs Loskutovs (Vienotība), Ņikita Ņikiforovs (SC), Gunārs Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts), Dāvis Stalts (VL-TB/LNNK), Andrejs Judins (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS) un Valdis Zatlers (ZRP).

Apakškomisijas pirmais uzdevums bija ievēlēt tās vadību. Ierosināju par apakškomisijas priekšsēdētāju ievēlēt vienu no Latvijas labākajiem krimināllietu ekspertiem Andreju Judinu. Par manu priekšlikumu nobalsoja deviņi deputāti, pret – neviens un balsojumā atturējās četri deputāti, kuri savu balsi atdeva par otru šī amata kandidātu – Jāni Ādamsonu.

Par apakškomisijas sekretāru, ar divpadsmit balsīm „par” un vienam atturoties, tika ievēlēts Kārlis Seržants (ZZS).

Ceru būt noderīgs un sniegt savu ieguldījumu apakškomisijas darbā ar savām zināšanām un dzīves pieredzi. Veiksmi man un visiem kolēģiem apakškomisijas darbā!

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/...

FRAKCIJA „VIENOTĪBA”

23.02.2012. / Politika

FRAKCIJA „VIENOTĪBA” 23.02.2012. / Politika Ceturtdien, 23. februārī, frakcijas „Vienotība” deviņpadsmit (no divdesmit, iztrūkst Jānis Lāčplēsis) deputāti stājās viens otram pie sāniem un fotokameras priekšā, lai iemūžinātu 11. Saeimas frakcijas „Vienotība” deputātu sastāvu.

Varu teikt, ka šajā Saeimā no partijas „Vienotības” ievēlēti profesionāļi no ļoti daudzām sfērām. Vairāki juristi un filologi, finansisti, uzņēmēji, arhitekts, pedagogi, ārlietu eksperti, zinātnieks un diplomāts. Pieņemu, ka varbūt arī dažas savu kolēģu kvalitātes nemaz nenojaušu.

Kvalitatīvas iekšējās komunikācijas rezultātā, viens no otra ļoti daudz mācāmies un mūsu starpā valda uzticība – nezināšu es, zinās kolēģis, bet darbs ir kopīgs!

Domāju, ka turpinot strādāt šādā sastāvā un ar tādu katra personīgo atdevi kā šobrīd, izpelnīsimies Latvijas tautas uzticību un 12. Saeimas frakcijā būsim jau vairāk kā trīsdesmit! Veiksmi mums un mūsu atbalstītājiem!


No kreisās: Arvils Ašeradens, Ilma Čepāne, Jānis Reirs, Ingmārs Čaklais, Ingūna Rībena, Dzintars Zaķis, Solvita Āboltiņa, Dzintars Ābiķis, Atis Lejiņš, Aleksejs Loskutovs, Rasma Kārkliņa, Edvards Smiltēns, Andris Buiķis, Andrejs Judins, Janīna Kursīte Pakule, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ina Druviete, Ainārs Latkovskis, Lolita Čigāne.
Ernesta Dinkas foto.

PĀRRUNĀJOT PILSONĪBAS LIKUMU AR VALSTS PREZIDENTU

22.02.2012. / Politika

Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas trešdien, 22. februārī, kā Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītājs ierados Rīgas pilī, lai pārrunātu aktualitātes Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas gaitā. Sarunas laikā detalizēti iepazīstināju Valsts prezidentu ar apakškomisijas veikto darbu Pilsonības likuma grozījumu sagatavošanā (šobrīd rit darbs pie likuma redakcijas sagatavošanas 2. lasījumam parlamentā) un izteicu cerību, ka Saeimā darbs ar grozījumiem varētu tikt pabeigts jau šovasar.

Tā kā Valsts prezidents atzinīgi novērtēja līdzšinējo veikumu, tad no savas puses lūdzu Bērziņa kungam personīgu atbalstu procesos, kas saistīti ar sabiedrības ieinteresēšanu un aicināšanu uz publiskām diskusijām par grozījumiem Pilsonības likumā. Šādas publiskās diskusijas veicinātu sabiedrības locekļus izteikties, apspriesties un pārrunāt jautājumus, par kuriem šobrīd lemj likumdevējs grozot Pilsonības likumu. Mērķis - lai Saeimā pieņemtie Pilsonības likuma grozījumi būtu kvalitatīvi, atbilstoši Latvijas un tās sabiedrības interesēm, tātad pārrunāti, dažādos sabiedrības slāņos (arī medijos, nevalstiskās organizācijās, publiskās konferencēs, interešu grupās un arī iespējams, ģimenēs) apspriesti un vairākumam pieņemami kā jau tas demokrātiskā un tiesiskā valstī pienākas.

Valsts prezidents solīja ņemt vērā manu lūgumu un apņēmās arī turpmāk sekot Pilsonības likuma grozījumu virzībai Saeimā, nepieciešamības gadījumā iesaistoties arī viedokļu apmaiņā.

Jau kā pirmo atsaucību manam lūgumam varu minēt Prezidenta kancelejas preses dienesta izplatīto preses relīzi, kas vispusīgi ataino mūsu tikšanos.

Valsts prezidents atbalsta Pilsonības likuma grozījumu pamatmērķus un virzību

2012. gada 22. februāris.

Informāciju sagatavoja Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas šodien, 22. februārī, Rīgas pilī notika Valsts prezidenta un Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītāja Ingmāra Čaklā saruna, kuras laikā komisijas vadītājs detalizēti iepazīstināja Valsts prezidentu ar apakškomisijas veikto darbu Pilsonības likuma grozījumu sagatavošanā uz 2.lasījumu parlamentā. Darbu pie likuma grozījumiem apakškomisija aizsāka 2011.gada vasarā un cer, ka Saeimā darbs ar grozījumiem varētu tikt pabeigts jau šovasar.

Valsts prezidents atzinīgi novērtēja apakškomisijas līdzšinējo veikumu un aicināja nekavēties ar grozījumu izskatīšanu un virzīšanu nākamajam lasījumam parlamentā.

I.Čaklais informēja, ka viņa vadītā apakškomisija Pilsonības likuma grozījumu priekšlikumus izskata, balstoties uz diviem galvenajiem pamatvirzieniem - dubultpilsonības institūtu un nepilsoņu ģimenēs dzimušo bērnu pilsonības iegūšanas iespējām.

Attiecībā uz nepilsoņu bērniem un vecāku iespējām viņus pieteikt Latvijas pilsonībā apakškomisija ir vienojusies virzīt Saeimai vienkāršotu pieteikšanās procedūru. Turpmāk tiek plānots atteikties no abu vecāku parakstīta iesnieguma nepieciešamības, aizstājot to ar vienkāršotu veidlapu, kur pietiktu ar viena vecāka parakstu. I.Čaklais īpaši uzsvēra, ka par šādu kārtību apakškomisijas deputāti vienojušies bez domstarpībām: "Mums ir jācīnās par katru Latvijas pilsoni, kas ir lojāls šai valstij un vēlas iegūt pilsonību," piebilda apakškomisijas vadītājs.

Par dubultpilsonības jautājumu apakškomisijā vēl turpinās debates. Attiecībā uz latviešiem, kas sakarā ar okupāciju devās trimdā, un viņu pēcnācējiem tiks rasts pretimnākošs risinājums. Bērnam līdz ar dzimšanas brīdi varēs veidoties dubultpilsonība, kā arī bērns iegūtu Latvijas pilsonību pat tad, ja tikai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un to vēlas. Citos gadījumos dubultpilsonība, iespējams, varētu tiktu atļauta ar Eiropas Savienības, NATO un EFTA dalībvalstīm. Šis jautājums vēl apakškomisijā tiek debatēts.

Šā gada 2. martā plānota Pilsonības likuma grozījumu apspriešanai veltīta konference, kurā piedalīties aicināti arī starptautiskie tiesību eksperti.

Valsts prezidents pauda pilnīgu atbalstu apakškomisijas veiktajam un apņēmās arī turpmāk sekot Pilsonības likuma grozījumu virzībai Saeimā nepieciešamības gadījumā iesaistoties arī viedokļu apmaiņā.”

Paldies Prezidentam par izrādīto interesi un paldies arī viņa „atbalsta komandai” par interesanto sarunu! Pēc tikšanās interviju, lai runātu par tikko notikušo tikšanos, lūdza arī televīzijas kanāls PBK.

http://www.leta.lv/search/...

http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19183

 
 
 
Izmantoti Prezidenta Kancelejas fotomateriāli.

VIZĪTE LIETUVĀ

21.02.2012. / Politika

Lai pārrunātu mūsu valstu sadarbību un stiprinātu Latvijas un Lietuvas parlamentāriešu kontaktus, 20. un 21.februārī kopā ar kolēģiem deputātiem Romualdu Ražuku (ZRP), Raivi Blumfeldu (VL-TB/LNNK), Viktoru Valaini (pie frakcijām nepiederošs deputāts) un Jeļenu Lazarevu (SC) devos vizītē uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu. Uz kaimiņvalsts parlamentu.

Gan Saeimas gaiteņos, gan masu medijos ir izskanējuši vairāki viedokļi par Saeimas deputātu dibinātajām sadarbības grupām ar citu valstu parlamentiem. Manā skatījumā šīs grupas ir Latvijas valsts iespēja veidot sadarbību ar citām valstīm, dalīties pieredzē un, iespējams, pat sniegt vai saņemt palīdzību visdažādākajās jomās. Savu darbu deputātu grupā sadarbībai ar Lietuvas parlamentu uzsāku jau 10.Saeimas laikā, kad biju šīs grupas vadītājs. 11. Saeimā grupas vadītājs ir kolēģis, kurš visu mūžu cieši sadarbojies ar Lietuvu – Romualds Ražuks.

Jau 10.Saeimas laikā ar Lietuvas parlamentāriešu vizīti Saeimā tika uzsākta aktīva sadarbība ar Lietuvas kolēģiem Seimā. Neskatoties uz to, ka abu valstu attiecības tiek stiprinātas Baltijas asamblejas ietvaros, šāda veida divpusējo attiecību uzturēšana dažkārt ir pat svarīgāka.

Vizītes grafiks ir sasprings – plānotas tikšanās ar Lietuvas Republikas Seima prezidija pārstāvjiem, Seima deputātu sadarbības grupas ar Latvijas parlamentu pārstāvjiem, Seima Ārlietu komisijas deputātiem, vairākiem ministriem, kā arī Latvijas vēstnieku Lietuvā.

Kā jau kārtīgiem ciemiņiem pienākas, vizīti iesākām ar ekskursiju Seimā, kur namatēvi izrādīja greznās reprezentācijas telpas, ikdienas darba telpas un, protams, īsumā iepazīstināja mūs ar Lietuvas parlamenta un valsts vēsturi. Mani pārsteidza veids kā lietuvieši skaidro 1918.gada 16.februāra nozīmi Lietuvas vēsturē - pretēji latviešiem, kuri savu valsti izveidoja 1918. gada 18. novembrī, lietuvieši uzsver, ka viņu valsts 1918. gadā tikusi tikai atjaunota. Lai izprastu šo skatījumu ir jāzina, ka no 14. līdz 16. gadsimtam Lietuvas lielkņaziste dominēja Austrumeiropā, 16. gadsimta vidū tā apvienojās ar Poliju, un izveidoja Polijas - Lietuvas ūniju, kas bija viena no lielākajām valstīm pasaulē līdz 18. gadsimta beigām.

Patīkams pārsteigums bija pati Seima ēka. Atšķirībā no Latvijas parlamenta ēkas, Lietuvas Seims ir jauna ēka ar plašām, gaišām telpām, uz kurām skatījos ar nelielu skaudību, jo mūsu pašu parlamentā bieži gadās situācija, ka, piemēram, komisiju sēdēs visiem dalībniekiem vienkārši nav kur apsēsties. Lieki piebilst, ka visi Seima gaiteņi pildīti vēstures liecībām – seniem pierakstiem, relikvijām, fotogrāfijām un dāvanām no ārzemju viesiem.

Vizīšu neatņemama sastāvdaļa ir kopējas pusdienas, kurās noris pārrunas neoficiālā gaisotnē. Šoreiz uz pusdienām mūs aicināja Seima vicespīkeris un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Česlavs Stankēvičs (Česlovas Stankevičius) un Seima deputāti.

Pēc tam devāmies uz oficiālo tikšanos ar Seima deputātu sadarbības grupu ar Latvijas parlamentu un Seima Ārlietu komisiju. Ļoti liela interese bija par Latvijā tikko noritējušo referendumu. Plašākus komentārus par to Lietuvas televīzijām sniedza arī mūsu delegācijas vadītājs Romualds Ražuks. Otrajā dienā par šo tēmu tikām pamatīgi izprašņāti arī preses konferencē. Katrā tikšanās reizē no lietuviešu kolēģu puses saņēmām daudz labu vārdu un atbalstu latviešu valodai.

Diena strauji gāja uz beigām un bija pienācis laiks oficiālajām vakariņām ar Seima deputātu sadarbības grupas ar Latvijas parlamentu deputātiem. Tikāmies ļoti interesantā restorānā, ko paši lietuviešu kolēģi dēvē par „atbildi Ķirsona „Lido” restorānam” – ļoti gaumīgi un interesanti iekārtotajā atpūtas centrā un restorānā „Belmontas”.

Vizītes otrā diena sākās ar tikšanos ar ministru Lietuvas Enerģētikas ministrijā un Ekonomikas ministrijā ar ministrijas kancleru.

Pēc vizītēm ministrijās atkal devāmies uz Seimu, kur bija paredzēta preses konference par valodas referendumu Latvijā. Žurnālistu skaitliskā izteiksmē gan nebija daudz, bet interese liela.

Vizīti kopumā vērtēju kā izdevušos. Tikšanās laikā ar Lietuvas amatpersonām centāmies pārrunāt plašu tēmu spektru, gan vispārīgas, gan aktuālas lietas.

Varu teikt, ka būtiskākā sarunu tēma - abu valstu enerģētikas politiku apspriešana. Gan Latvijas, gan Lietuvas intereses šajā jomā sakrīt – gūt maksimālu neatkarību enerģētikas jomā. Par apsveicamu uzskatu lietuviešu kolēģu aktivitāti šī jautājuma risināšanā – tiek sperti lieli, dažkārt pat agresīvi soļi.

Sarunās gan ar Lietuvas Seima deputātiem, gan citām amatpersonām, dalījāmies pieredzē kūrortu un atpūtas nozares sakārtošanā. Arī šajā jomā lietuvieši ir pieredzes bagāti – likumi ir sakārtoti, ieceres jau gadiem realizētas dzīvē un rezultātu redzēt var ikviens Lietuvas iedzīvotājs un tūrists.

Jāmin, ka šogad paredzētas Lietuvas Seima vēlēšanas. Arī vizītes laikā pieredzējām vietējos politiskos strīdus un novērojām politiķu nevēlēšanos atsevišķās jomās izpaust detaļas.

Runājot par enerģētisko neatkarību, protams, tika pārrunāts arī sašķidrinātās gāzes termināla būvniecības process Klaipēdā. Mūs interesēja Lietuvas kolēģu redzējums par šī gāzes termināla devumu enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai gan Lietuvā, gan visā Baltijas reģionā, jo realizējot tieši šo ieceri, Lietuva zaudē interesi atbalstīt Latvijas ieceri par kopīgu termināli Latvijā.

Lai nodrošinātu Lietuvas enerģētisko neatkarību, aktīvi tiek pētītas arī slānekļa gāzes izmantošanas iespējas Lietuvas nākotnē. Tās ir milzu izmaksas un laikietilpīgs izpētes process, bet arī par to tiek domāts.

Prieks, ka izdevās visu šo, arī Latvijai būtisko informāciju, iegūt no pirmavotiem, nevis par to lasīt laikrakstos vai kā citādi „pastarpināti” uzzināt.

Starp citām pārrunātajām tēmām - uzņēmuma Palink „nedienas” Latvijā, kultūras sakaru attīstība (vairākas ļoti konkrētās jomas un idejas), iespēja mācīt abu valstu valodas abu valstu skolās (sākumā pierobežā), Lietuvas starptautiskā televīzijas kanāla retranslēšanas iespēja Latvijā, tūrisma iespēju paplašināšana, pārrobežu kopējie projekti un citas būtiskas aktualitātes.

Otrās dienas noslēgumā ciemojāmies Latvijas vēstniecībā Lietuvā pie vēstnieka Mārtiņa Virša, kur apskatījām vēstniecības telpas un, protams, pārrunājām aizvadīto vizīti Lietuvā. Paldies arī mūsu kolēģiem par ieguldīto darbu! Vizītes organizācijā „paldies!” pienākas arī Martinam Olekšam no LR Saeimas starpparlamentu attiecību biroja, kas mums bija atbalsts abu dienu garumā.

Paldies lietuviešu kolēģiem par interesanto vizīti! Gūts patiešām daudz un ceru, ka sadarbība nākotnē turpināsies tik aktīvi kā visi kopā nolēmām!

http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/...

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/73139/...

http://www.diena.lv/latvija/viedokli/...

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/...

http://www.labdien.lv/romualds-razuks-lietuva-liela-interese...

http://www.bizness.lv/sabiedriba/id/17407/romualds-razuks-lietuva-liela-interese...

http://www.respublika.lt/lt/naujienos/lietuva/lietuvos_politika/...

http://ru.delfi.lt/news/politics/latvijskie-deputaty-v-litve...

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

UZ LIETUVU!

19.02.2012. / Politika

Š.g. 31. janvārī Latvijas Republikas Saeimas deputātu sadarbības grupa ar Lietuvas Republikas parlamentu tikās ar Lietuvas vēstnieku Latvijā Ričardu Deguti, kurš aicināja deputātus vizītē apciemot Lietuvu. Protams, ielūgumu pieņēmām!

Rīt, 20. februārī, sešu cilvēku sastāvā Saeimas delegācija dodas uz Lietuvu, lai iepazītos ar Lietuvas kolēģiem, pārrunātu aktualitātes gan Latvijā, gan Lietuvā, kā arī pārrunātu enerģētikas jautājumus ar Lietuvas Ekonomikas un Enerģētikas ministriju pārstāvjiem.

Vizītes laikā paredzētas arī neformālas aktivitātes – ekskursija Lietuvas Seimā un vakariņas ar Seima sadarbības grupas ar Latvijas Republikas parlamentu pārstāvjiem.

Par vizītes norises gaitu lasiet šeit pat, manā mājas lapā www.caklais.lv, jau nākamnedēļ.

CIEMOS PILSONĪBAS UN MIGRĀCIJAS LIETU PĀRVALDĒ

17.02.2012. / Politika

Piektdien, 17. februārī, Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija un kolēģes no Saeimas juridiskā biroja devās izbraukuma sēdē uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Rīgas 4.nodaļu, lai iepazītu tās darbu, dzīvē novērotu pilsonības iegūšanas procesa gaitu.

Jau pie ārdurvīm mūs sagaidīja PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs un PMLP priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.

Pārvaldes darbinieki Saeimas deputātiem bija sarīkojuši interakīvu ekskursiju, kuras laikā Gorbunova kungs nodemonstrēja „pa soļiem”, kā iespējams naturalizācijas kārtībā iegūt Latvijas pilsonību, tostarp tikām iepazīstināti gan ar nepieciešamo dokumentu noformēšanas kārtību, gan eksāmenu izstrādes un kārtošanas gaitu.

Pēc tam sēdāmies pie apspriežu galda, kur Gorbunova kungs deputātus iepazīstināja ar jaunāko statistiku par nepilsoņiem un viņu attieksmi pret naturalizāciju, pamatotu gan ar aptauju faktiem, gan savstarpējā komunikācijā iegūto informāciju.

Diemžēl uz izbraukuma sēdi bija ieradušies vien pieci apakškomisijas deputāti. Kopīgais kolēģu atzinums - ekskursija PMLP bija ļoti vērtīga un noteikti palīdzēs Pilsonības likuma pilnveidošanas procesā!

Paldies Jānim Citskovska kungam par uzaicinājumu! Tagad esmu palicis parādā PMLP darbiniekiem vienu ekskursiju Saeimā. Aicināti!

 
 
 
 
 
 
 

VALĒRIJA NOVODVORSKA UN KONSTANTĪNS BOROVOJS
LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMĀ

16.02.2012. / Politika

Ceturtdien, 16. februārī, daudzi Saeimas deputāti pēc kārtējās Saeimas sēdes darbu nebeidza un nedevās mājās, bet devās uz ārkārtas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi Saeimas sarkanajā zālē, kur bija sanākuši mediji un citi interesenti, lai tiktos ar Latvijā un austrumeiropā plašu atpazīstamību guvušiem krievu disidentiem un cilvēktiesību aktīvistiem Valēriju Novodvorsku un Konstantīnu Borovoju.

Šī bija jau mana otrā tikšanās ar abiem krievu aktīvistiem, jo iepriekšējā dienā ar viņiem tikos Rīgas domes Demokrātisko patriotu frakcijas organizētajā sarunā.

Tikšanās sākumā komisijas vadītāja Ināra Mūrniece pateicās Novodvorskas kundzei un Borovoja kungam par ierašanos Latvijā un centieniem visādā veidā atbalstīt mūsu valsti, kā arī aicināja izteikt domas par pēdējā laikā Latvijā notiekošajām provokācijām.

Novodvorskas kundze uzslavēja Latviju par tās panākumiem cilvēktiesību attīstības jomā un piebilda, ka ar baltu skaudību skatās uz latviešiem, kuriem vien 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas izdevies savu valsti pacelt tik augstā līmenī. Viņa norādīja, ka cilvēktiesības Latvijā pat tiek pārāk strikti ievērotas!

Arī uz deputātu jautājumiem abi disidenti atbildēja tieši, atklāti un emocionāli, ko vajadzētu mācīties darīt visiem Latvija sabiedrības locekļiem, tostarp Latvijas sociologiem, politologiem un arī politiķiem.

Uz jautājumu, ko divdesmit gados esam izdarījuši nepareizi, ka šobrīd atrodamies šādu provokāciju virpulī, Novodvorskas kundze atbildēja, ka latviešu lielākā kļūda ir bijusi un ir neiešana uz vēlēšanām. Viņa aicināja visus latviešus iet un izteikt savu gribu, jo savādāk to viņu vietā izteiks kāds cits! Arī es gan priekšvēlēšanu kampaņā, gan visur citur tiekoties ar cilvēkiem esmu aicinājis uz to pašu. Acīmredzot nebūšu darījis to pietiekami „skaļi”.

Kā Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētājs jautāju abiem cilvēktiesību ekspertiem par iespējamu dubultpilsonību ar Krieviju. Uz šo jautājumu atbilde mani nepārsteidza, drīzāk apstiprināja manu viedokli. Pieļaut dubultpilsonību ar Krieviju būtu lielākā latviešu tautas kļūda, kas atstātu neatgriezeniskas sekas un Latvijas un tās tautas turpmāko pastāvēšanu. Krievu specdienesti nevilcinātos iegūt „fiktīvus” Latvijas pilsoņus savās rindās, lai vēl vairāk kurinātu etnisko naidu un šķeltu sabiedrību Latvijā. Šis būtu liels trieciens arī visai Eiropas Savienībai, jo krieviem durvis uz Eiropu tiktu pavērtas daudz plašāk.

Sarunā, protams, izskanēja vairākas unikālas atziņas un patiesi šokējoša informācija par notikumiem Krievijā, Kremļa politiku un specdienestu darbību.

Sēdes noslēgumā Novodvorskas kundze simboliski pateicās visiem klātesošajiem un „nākotnes demokrātiskās Krievijas vārdā” atzina Latvijas okupāciju.

Paldies ciemiņiem par atklātību un draudzību ar Latviju. To novērtējot, vienmēr gaidām ciemos atkal!

 

Preses konference
http://www.youtube.com/watch?feature=player_detailpage&v=zZXGMzvdXJg

Saeima
http://www.youtube.com/watch?v=u-qWG32MYPs

TV5 ar Andreju Mamikinu
http://www.tvnet.lv/online_tv/19998-bjez_cjenzuri_20120216

LTV1
http://ltvzinas.lv/?n=video&id=6507 

TVPRO100
http://www.youtube.com/watch?v=Ubnyg7uMrN8

900 sekundes (sākot ar 1:01:18 vai plkst. 8:01)
http://www.tvnet.lv/online_tv/19993-900_sekundes_20120216

LR1
http://www.latvijasradio.lv/zinas/arhivs.php?t=Borovojs

Radio 101
http://www.radio101.lv/lv/raidijumi/ausis_rits/raidijuma_arhivs/a/8416...

Radio Baltcom
http://www.mixnews.lv/ru/audio/38
(meklēt - В программе "Разворот" - представитель российской либеральной оппозиции
Константин Натанович Боровой - выпуск за 17 февраля)

Latvijas Avīze
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=342125...

IR
http://www.ir.lv/2012/2/16/borovojs-putins-zaudejis-aukstasinibu

Sallijas Benfeldes intervijas
http://demokratiskiepatrioti.lv/
http://www.ir.lv/2012/2/22/multfilmu-varoni-un-zeme-kura-zied-tikai-kartupeli

Par vizīti īsumā
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/265085/0
http://rus.delfi.lv/news/daily/politics/novodvorskaya-i-borovoj-my-priehali-spasat-latviyu.d?id=42133884
http://rus.delfi.lv/news/daily/politics/novodvorskaya-referendum-eto-operaciya-iniciirovannaya...
http://rus.tvnet.lv/novosti/obschjestvo/190973-rjefjerjendum_iniciirovali_rossiyskije_spjecsluzhbi
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/410884-referendumu_iniciejusi_krievijas_specdienesti 

Akcija pie Krievijas vēstniecības
http://www.youtube.com/watch?v=NZHL-bYRkkg&feature=youtu.be

TIKŠANĀS AR KRIEVU DISIDENTIEM RĪGAS DOMĒ

15.02.2012. / Politika

Trešdien, 15. februārī, Saeimas deputāti tika aicināti uz tikšanos ar nu jau Latvijā slavenajiem krievu disidentiem un demokrātijas atbalstītājiem Valēriju Novodvorsku un Konstantīnu Borovoju. Šie cilvēki plašu atpazīstamību Latvijā ieguva neilgi pēc Saeimas vēlēšanām, kad savos interneta video blogos asi kritizēja partijas Saskaņas Centrs piekopto promaskavisko politiku un Kremļa ideju realizēšanu Latvijā ar mērķi destabilizēt situāciju valstī un šķelt sabiedrību.

Uz sarunu Rīgas domes Demokrātisko patriotu frakcijā tika aicināti gan Saeimas, gan Rīgas domes deputāti. Šo iespēju gan izmantoja retais, bet man šī tikšanās bija nozīmīga.

Sarunas gaitā viesi izklāstīja aktuālākos notikumus Krievijā, kurus „Kremļa kontrolētie mediji” propagandas nolūkos neatspoguļo plašākai sabiedrībai. Vairākkārtīgi tika uzsvērta Putina ietekme pār visiem procesiem valstī un Kremļa nedemokrātiskā, melīgā politika.

Arī uz klātesošo jautājumiem par situāciju Latvijā un Kremļa ietekmi uz pēdējā laika krievvalodīgo un nepilsoņu aktivitātēm Latvijā, abi disidenti atbildēja tieši un atklāti – Krievijas specdienesti ir gan ideju autori, gan galvenie organizatori, gan kampaņu finansētāji. Borovoja kungs un Novodvorskas kundze bija patiesi izbrīnīti un šokēti, ka Latvijas iedzīvotāji to nezina vai nevēlas tam ticēt.

Diskusijā tika aptverti vairāki temati, bet visur būtība un skaudrā patiesība viena – Latvijas valstij nelojāli cilvēki, ar „Putina Krievijas” atbalstu, Latvijā sēj sabiedrības nestabilitātes un etniskā naida sēklu.

Aicinu VISUS Latvijas iedzīvotājus neļauties provokācijām. Zaudētāji būsim mēs visi! – tieši tā varu tulkot dzirdēto šajā tikšanās reizē, un mudinu par to aizdomāties ikvienu.

Paldies Demokrātiskajiem patriotiem gan par abu Krievijas viesu uzaicināšanu uz Latviju, gan par aicinājumu man apmeklēt šo tikšanos! Noderīgi un vērtīgi. Paldies personīgi Jānim Mārtiņam Skujam par ieguldīto darbu vizītes organizēšanā, un esmu priecīgs, ka varēju palīdzēt dažos organizatoriskajos darbos.

No viesiem atvadījos, sakot „uz tikšanos”, jo jau nākamajā dienā Novodvorskas kundze un Borovoja kungs ieplānojuši viesoties Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kurā arī man ir tas gods strādāt.

 
 
 
 

PAŠVALDĪBU DARBA GRUPAS TIKŠANĀS AR VESELĪBAS MINISTRI INGRĪDU CIRCENI

10.02.2012. / Politika

Pēc četru nedēļu ilga pārtraukuma (parasti izlaižam 3 nedēļas), piektdien, 10. februārī Vienotības frakcijas telpās atkal kopā sanāca Vienotības Saeimas frakcijas deputātu Lolitas Čigānes un manis organizētā pašvaldību darba grupa. Kā jau ierasts uz to tika aicināti visi Vienotības partijas biedri un citi interesenti.

Šīs sēdes darba kārtībā viens jautājums - Veselības aprūpes aktualitātes un sasāpējušie jautājumi: saruna ar veselības ministri Ingrīdu Circeni.

Lai gan sēdes tēma tikai daļēji atbilst darba grupas mērķiem un uzdevumiem, ar Lolitu Čigāni nolēmām, ka šī būtu lieliska iespēja informēt mūsu partijas pārstāvjus pašvaldībās par aktualitātēm veselības nozarē un par ministres patiesi revolucionārajām iniciatīvām. Šādas tikšanās var uzskatīt par efektīvu komunikācijas veidu starp valsts pārvaldi un iedzīvotājiem reģionos. Tieši, paplašināti un tikai „par to kas interesē”.

Sēdes gaitā veselības ministre Ingrīda Circene klātesošos informēja par pēdējā laika aktualitātēm un padarīto, kā arī aicināja klātesošos uzdot sev interesējošos jautājumus, ko arī daudzi dalībnieki izmantoja. Prieks, ka uz darba grupas sēdi bija ieradušies veselības nozares pārstāvji. Tas noteikti padarīja diskusiju daudz kvalitatīvāku un vērtīgāku.

Sarunas gaitā tika pārrunātas tādas tēmas kā veselības aprūpes sasaiste ar nodokļu maksāšanu, slimības lapu izsniegšanas kārtība, medikamentu pieejamība un cenas, kā arī citi pēdējā laikā plašu sabiedrības rezonansi raisoši jautājumi.

Ministre pateicās visiem darba grupas dalībniekiem par iespēju šādā veidā informēt un skaidrot notikumus veselības aprūpes jomā. Jau vēlāk Circenes kundze atzina, ka dzirdējusi arī vairākas labas idejas un konstruktīvu kritiku, kas noteikti palīdzēs uzlabot darba kvalitāti.

Pilna darba grupas sēdes atskaite būs pieejama visiem Vienotības biedriem e-pastos, bet, ja vēlies to saņemt arī Tu, vērsies pie mana palīga Mārtiņa Smalkā (martins.smalkais@saeima.lv).

 
 
 

TIKŠANĀS AR IEDZĪVOTĀJIEM VIENOTĪBAS BIROJĀ

08.02.2012. / Politika

Trešdien, 8. februārī, turpinot partijas Vienotība iedibinātās labas komunikācijas principus gan partijas iekšienē, gan saziņā ar iedzīvotājiem, pieteicos „dežūrēt” Vienotības birojā, Rīgā. Ikviens iedzīvotājs tika aicināts uz individuālu pieņemšanu pie manis, 11. Saeimas deputāta Ingmāra Čaklā.

Šādas tikšanās bijušas jau iepriekš un plānoju tās arī turpmāk. Turklāt, ne tikai Vienotības birojā, bet arī Saeimā un visā Latvijā (protams, pirmkārt manā vēlēšanu apgabalā – Vidzemē). Arī šobrīd un turpmāk Vienotības birojā notiek un notiks tikšanās ar Saeimas deputātiem un partijas līderiem. Atliek sekot līdzi manai (www.caklais.lv) un Vienotības (www.vienotiba.lv) mājas lapai. Tagad arī www.gudrasgalvas.lv ir izveidota sadaļa kalendārs, kas dod iespēju katram deputātam informēt visus par savām tikšanās reizēm.

Neskatoties uz to, ka paziņojums par pieņemšanas laikiem tika publiskots gan partijas mājas lapā, gan portālā gudrasgalvas.lv un citās interneta vietnēs, iedzīvotāju atsaucība un aktivitāte (iespējams aukstuma ietekmē!) nebija manāma.

Šo pusotru stundu pavadīju kopā ar savu palīgu, pārrunājot ikdienas darba pienākumus, plānojot nākamo dienu darba kārtību Saeimā un gaidot ciemiņus. Apciemoja mūs gan tikai pāris partijas biedri.

Atkārtoti aicinu visus Latvijas iedzīvotājus nākt ciemos pašiem vai arī aicināt deputātus, kuriem pagājušā gada 2. oktobrī vēlēšanu zīmē ievilkāt „+”, pie sevis, lai runātu un noskaidrotu, ko viņi izdarījuši Jūsu un visas Latvijas labā kopš vēlēšanām! Mana atsaucība jau no 10. Saeimas laikiem nav mainījusies – Aiciniet! Es atbraukšu!

Ar deputātu pieņemšanas laikiem iespējams iepazīties Vienotības mājas lapā http://ej.uz/n9mb.

TIKŠANĀS AR VĀCIJAS ĀRKĀRTĒJO UN PILNVAROTO VĒSTNIEKU

06.02.2012. / Politika

Pirmdien, 6. februārī, Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Vācijas parlametnu tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Klausu Burkhartu (Klaus Burkhardt), lai iepazītos un pārrunātu svarīgākās aktualitātes mūsu abu valstīs, Eiropas Savienībā un pasaulē kopumā.

Tikšanās aizritēja savādāk kā ierasts šādās amatpersonu vizītēs. Izpalika ievadvārdi par Vāciju, jo tā visiem labi pazīstama, un vēstnieks aicinājuma deputātus uzreiz uzdot jautājumus.

Vēstnieks izteicās gan par Latvijas un Vācijas augstskolu sadarbību, gan par Vācijas pieredzi integrācijas politikas veidošanā. Šajā sakarā vēstnieks atzina, ka arī Vācijā integrācijas politika pēdējos gados ir cietusi neveiksmi, kam par cēloni ir lielais skaits tautību, kuru pārstāvji Vāciju sauc par savām mājām, kā arī reliģiskās, paražu un ģimenes tradīciju atšķirības starp vāciešiem un Vācijā dzīvojošajām minoritātēm.

Latvijas deputātus satrauca arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles nesen paustais viedoklis par minoritāšu kvotām valsts civildienestā. Mierinot deputātus, vēstnieks norādīja, ka šī ideja vairāk attiecināma nevis uz valsts pārvaldi, bet, piemēram, ugunsdzēsējiem un policisiem.

Kā Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītājs jautāju Burkharta kungam par Pilsonības likumu Vācijā un dubultpilsonības iespējām. Uz manu jautājumu vēstnieks atbildēja, ka pilsonības jautājums Vācijā nav aktuāls, joma ir pietiekami sakārtota un debates par Pilsonības likumu nav Vācijas aktuālajā dienas kārtībā.

Par vēl vienu svarīgu aktualitāti uzskatīju Vācijas nostāju Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ratifikācijas sakarā, uz ko vēstnieks atbildēja, ka, protams, sabiedrībā par to tiek runāts, bet Vācijas valdības nostāju viņš nezinot, vien piebilda, ka sabiedrības nostāja šī nolīguma sakarā parāda, cik liela uzmanība valstu valdībām ir jāpievērš jaunākajām tehnoloģijām un interneta videi. Šim apgalvojumam varu pievienoties, bet atbilde mani līdz galam nepārliecināja.

Tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Klausu Burkhartu bija kārtējais pierādījums tam, ka deputātu sadarbības grupām ar citu valstu parlamentiem ir liela vērtība. Daudz jaunas informācijas, viedokļu un ideju. To atzina arī pats vēstnieks, slavējot Saeimas deputātus par iniciatīvu šādas sadarbības grupas izveidē.

Novēlot turpināt sadarbību un komunikāciju abu valstu starpā, atvadījāmies un apņēmāmies šādas tikšanās rīkot biežāk.

VIENOTĪBAS KULTŪRAS DARBA GRUPA

02.02.2012. / Politika

Ceturtdien, 2. februārī, VIENOTĪBAS Kultūras darba grupa aicināja mani pastāstīt par aktualtiātēm jaunās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ievēlēšanas procesā. Zīmīgi, ka darba grupas sēde notika dienā, kad Saeima nulle kā bija ievēlējusi jaunās padomes sastāvu.

Priecē, ka interese un vēlme uzklausīt ir liela. Jautājumu un komentāru kā vienmēr daudz. Diemžēl, laika trūkuma dēļ, atbildēt uz visiem un plaši izstāstīt visu jaunās padomes ievēlēšanas procesa gaidu nebija iespējams, bet par pamatlietām centos informēt.

Lielākā daļa darba grupas dalībnieku pauda viedokli, ka jaunais padomes sastāvs noteikti ir labāks par aizejošo. Patīkami,ka to novērtē arī kolēģi.

Ieteikumus komunikācijas procesa uzlabošanai gadījumos, kad darba grupa formulē savu attieksmi pret kādu notikumu vai procedūru, kas ir Saeimas frakcijas darba kārtībā, es pieņemu un ierosinājis dažus uzlabojumus, ceru redzēt praktiskajā darbībā jau pavisam drīz.

Paldies par aicinājumu un atbalstu! – Kultūras darba grupai teicu es un dodoties prom, atstāju viņus lemt par nākamo nopietno darba kārtības jautājumu – par aktualitātēm Nacionālās Operas situācijā.


 
 

PAR LATVIEŠU VALODAS VALSTISKO LOMU

02.02.2012. / Politika

Latvijas Republikas Saeima savā 2012.gada 2.februāra sēdē pieņēma paziņojumu „Par latviešu valodas valstisko lomu”. „Saskaņas centra” frakcija demonstratīvi atteicās balsot, pārējās frakcijas (arī pie frakcijām nepiederošie deputāti) šo paziņojumu atbalstīja.

”Latvijas Republikas Saeimas
Paziņojums
„Par latviešu valodas valstisko lomu”

Latvijas Republikas Saeima:

apstiprina, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem;

uzsver, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir nedalāmi saistīta ar Latvijas valstisko identitāti, Latvijas valsts būtību, tās izveidošanas un pastāvēšanas jēgu;

atgādina, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur iespējama latviešu kultūras un valodas pastāvēšana un attīstība;

pauž pārliecību, ka latviešu valodai kā visu valsts iedzīvotāju kopīgajai valodai ir būtiska nozīme demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības nodrošināšanai Latvijā;

atgādina, ka Latvijas valsts ir izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās ceļā un Latvijas valsts pienākums ir pastāvīgi nodrošināt latviešu nācijas, valodas un kultūras ilgtspēju;

vēlreiz apstiprina, ka Latvijas valsts garantē visu Latvijas mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību;

atgādina, ka Eiropas Savienība, respektējot dalībvalstu identitāti, balstās tādās vērtībās kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības un ka šīs vērtības ir arī Latvijas kā Eiropas nacionālas un demokrātiskas valsts vērtības;

norāda, ka ikviens Saeimas deputāts ir zvērējis (svinīgi solījies) stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu;

un aicina:

1. Visus Latvijas pilsoņus piedalīties 18.februāra tautas nobalsošanā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu;
2. Visus Latvijas iedzīvotājus un to apvienības sadarboties Latvijas valstiskuma nostiprināšanā un sabiedrības saliedēšanā, nosodīt jebkāda veida nacionālā naida un neiecietības sludināšanu;
3. Valsts institūcijas aktīvi īstenot sabiedrības saliedēšanas politiku, popularizēt latviešu valodu un paplašināt tās apgūšanas iespējas; veicināt uzticēšanos starp sabiedrības grupām, starp iedzīvotājiem un valsti; informēt visus Latvijas iedzīvotājus par Latvijas valstiskuma tiesiskajiem, politiskajiem un vēsturiskajiem pamatiem un pilsoņu demokrātiskās līdzdalības iespējām.”

Mūsu lēmumu ļoti labi pamatoja kolēģe Ina Druviete (http://ej.uz/wd5w, http://ej.uz/uw7s un http://ej.uz/6zn1), tāpēc varēju atļauties savā runā nerunāt par būtību, bet izmantot iespēju mudināt šo dokumentu atbalstīt ikvienam Saeimas deputātam. Mana runa:

„Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!
Godātie deputāti!

Jūsu priekšā ir Paziņojums „Par latviešu valodas valstisko lomu”. Paziņojumā Saeimas deputāti norāda, ka ikviens Saeimas deputāts ir zvērējis vai svinīgi solījies stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Tagad runāšu tikai un vienīgi par šo vienu frāzi „stiprināt latviešu valodu”, kas ietverta arī Satversmē un deputāta zvērestā, kuru katrs deputāts izteicis vismaz vienu reizi, bet kā zinām - īpaši talantīgie pat vairākas reizes desmit minūšu laikā.

Ko nozīmē stiprināt?

Vārdnīcā letonika.lv ir teikts, ka stiprināt sinonīmi ir spirtot, spēcināt, uzmundrināt, atspirdzināt, nostiprināt.

Skatāmies, kas rakstīts latviešu valodas gramatikas grāmatās un vārdnīcās. Stiprināt ir darbības vārds. Darbības vārds ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus. Darbības vārds nenoteiksmē nosauc darbību.

Darbība ir kustība;
pāreja no kāda stāvokļa citā;
spēju, enerģijas izmantošana, lai ko pārveidotu, lai radītu;
enerģijas izpausme, kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē;
rīcība, pasākumi, lai sasniegtu kādu mērķi;
pasākumi, ko darbošanās laikā realizē;
gribas izpaudums, kam saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas;
raksturīga norise;
dzīvības procesi;
darbošanās, darba process.

Tas viss no vārdnīcas.

Darbības vārds stiprināt nozīmē – panākt, būt par cēloni, ka kļūst stiprs vai stiprāks, ka palielinās stiprība, spēks, nozīme, kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.

Tātad darbības vārds nozīmē kaut ko darīt, pozitīvā nozīmē, nevis nedarīt neko, atturēties no darbības, vai nedarboties.

Ja es kādam gribu pārmest bezdarbību, jālūkojas pirmkārt uz sevi.

Un tagad par latviešu valodu. Kā es stiprinu valodu?

Es tajā runāju pats, runāju ar citiem. Latviešu valodā es lasu un rakstu, mācu to, laboju valodu sevī, laboju citiem, ikdienā uzlaboju. Es analizēju valodu, izmantoju to darbā, radu šai valodā darbus. Tas nozīmē stiprinu latviešu valodu sevī, vidē un sabiedrībā.

Ko darāt Jūs? Katrs Jūs. Kādas ir Jūsu darbības attiecībā uz valsts valodas stiprināšanu? Ir deputāti, kas šajā valodā nerunā ne savā starpā, ne publiski, ikdienas darbā nelieto. Latvijas parlamenta deputāti, kas savā mūžā ne reizi nav veikuši nevienu latviešu valodu stiprinošu darbību.

Minētais ir aicinājums. Aicinājums pārdomām un rīcībai.

Bet šobrīd rosinu Jūs visus veikt vienu konkrētu darbību (kādam noteikti pirmo savā mūžā!) latviešu valodas stiprināšanas labā – visi kopā godprātīgi nobalsosim par šo paziņojumu.

Ja kāds balso pret vai atturas, tad man ir aizdomas, ka viņš no vārdnīcas ir spējis saprast tikai pirmo darbības vārda stiprināt sinonīmu „ spirtot” pie kam kopā ar prievārdu „ par” – „spirtot par latviešu valodu”.

Kolēģi, stipriniet sevi un latviešu valodu!

Dievs svētī latviešu valodu!”

IEVĒLĒTA JAUNĀ NEPL PADOME!

02.02.2012. / Politika

Ceturtdien, 2. februārī, noslēdzās ilgā un smagā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (turpmāk – Komisija) cīņa par jauna, kvalitatīva un reformēt spējīga Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāva ievēlēšanu. Šis ir visas Latvijas sabiedrības ieguvums, man – labi padarīta darba sajūta.

Turpmākos piecus gadus NEPLP strādās – Ainārs Dimants, Gints Grūbe, Aija Dulevska-Cālīte, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris.

Svarīgi piebilsts, ka jaunās padomes ievēlēšana ir nozīmīga ar vēl vienu faktu – pirmo reizi šādas amatpersonas tika ievēlētas Saeimā atklāti, balsojot par katru kandidātu atsevišķi! Par jauno kārtību mediji ziņojuši jau iepriekš, šodien tā tika pielietota dzīvē. Esmu pārliecināts, ka tieši atklātais balsojums nodrošināja visu kandidātu ievēlēšanu. Pārāk liels bija ieinteresēto lobiju spiediens visos līmeņos, lai to nejustu.

Daļēji esmu neizpratnē par opozīcijas rīcību debašu laikā. No abu opozīcijas partiju deputātu puses izskanēja pat viņiem neraksturīgi daudz nepatiesu un sagrozītu apgalvojumu. Bez nopietnas argumentācijas un pamatojuma, vairāki opozicionāri aicināja lēmumprojektu nodot atkārtotai caurskatīšanai Komisijā. Pat daži komisijā strādājošie opozīcijas deputāti atļāvās apgalvot, ka piecu kandidātu izvēlēšanas procedūra bijusi nedemokrātiska un slepena, lai gan jau vairāki politikas vērotāji un eksperti atzinuši, ka tik atklāta un izdiskutēta kandidātu izvirzīšanas procedūra Saeimā vēl nav redzēta.

Aicinātu turpmāk opozīcijas deputātus būt konsekventiem savos izteikumos un atklāti runāt par saviem patiesajiem mērķiem. Pēc šodienas debatēm šķiet, ka Zaļo un zemnieku savienības un Saskaņas centra rindās valda haoss un satraukums, ka NEPLP turpmāk darbosies godīgi, kvalitatīvi un visas sabiedrības interesēs.

http://www.ir.lv/2012/2/2/saeima-ievele-jauno-neplp-sastavu

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/409291-ieveleta_jauna_neplp

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=340553:saeima-apstiprina-jauno-neplp-piecnieku&catid=72:politika&Itemid=95

http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-jauno-neplp-sastavu.d?id=42099960

http://www.brivalatvija.lv/sakumlapa/dainis-mjartans-ievelets--nozimiga-darba?langs=1596

 
 
 
 

PAR NACIONĀLO ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PADOMI*

02.02.2012. / Politika

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pienākumi un padomes locekļu ievēlēšanas kārtība noteikta Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Izvēloties kandidātus attiecīgie tiesību akti ievēroti, pārkāpumu nav, līdz ar to pārmetumu izteicēji vai nu nezina šo kārtību vai arī to nesaprot.

Jau kādu laiku pirms Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa izsludināšanas Vienotības partijā, tad frakcijā, un pēc tam ar citām frakcijām un konkrētiem deputātiem runājām par padomes kandidātu atlases kritērijiem, kas atbilstu mūsdienu vajadzībām un nāktu par labu sabiedrībai un valstij kopumā. Rezultātā nonācām pie secinājuma, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes svarīgākie uzdevumi tuvākajā nākotnē būs:

  1. Nostiprināt kvalitatīvu informācijas telpu latviešu valodā, uzsverot tās nozīmi demokrātijas labā funkcionēšanā un nacionālās identitātes nostiprināšanā.
  2. Nodrošināt nacionālās informācijas telpas attīstību vienota Eiropas Savienības audiovizuālo pakalpojumu tirgus apstākļos un konkurējot ar audiovizuālo produkciju no citiem tirgiem.
  3. Pārraudzīt un veicināt administratīvi vienota, bet redakcionāli daudzveidīga sabiedriskā medija izveidi, tai skaitā ierosinot un piedaloties nepieciešamo likumu izmaiņu sagatavošanā, kā būtiskākie minami: likums par sabiedrisko mediju, precizēts sabiedriskais pasūtījums un tā izpildes kontrole, sabiedriskā medija aiziešana no reklāmas tirgus, dažādoti sabiedriskā mēdija ienākumi.
  4. Panākt būtisku sabiedrisko mediju kvalitātes uzlabošanu, nostiprinot kvalitatīvu un neatkarīgu žurnālistiku, panākot, ka sabiedriskie mediji kļūtu par žurnālistikas profesionālā līmeņa un standartu paraugu Latvijā.
  5. Nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu mērķtiecīgu sabiedrisko pasūtījumu, efektīvi kontrolēt tā izpildi, tā, lai sabiedriskais medijs piedāvātu kvalitatīvas ziņas un diskusiju raidījumus, aptverot un atspoguļojot viedokļu daudzveidību sabiedrībā; nodrošinātu kultūras, bērnu un izglītojošos raidījumus.
  6. Veicināt vienotas kvalitatīvas informācijas telpas izveidi Latvijā un tās pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus piedāvājot specifiskus raidījumus mazākumtautībām.
  7. Nodrošināt efektīvu elektronisko mediju uzraudzību: latviešu valodas un Eiropas produkcijas proporcijas ievērošanu, reklāmas proporcijas kontroli, u.c. likumā noteiktos regulējumus.
  8. Sakārtot elektronisko mēdiju darbības vidi moderno informācijas tehnoloģiju attīstības kontekstā, tas ir - apraide un tās izmaksas, noteikumi kabeļtelevīzijām, sabiedriskais pasūtījums komerctelevīzijām, frekvences, elektronisko mēdiju darbības izmaiņas platjoslas apstākļos, godīga konkurence.


Mēs uzskatām, ka nepieciešams ievēlēt tādu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kas spētu izpildīt šos uzdevumus un nodrošināt, lai sabiedrībai nozīmīgais pakalpojums, kuru sniedz elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, būtu kvalitatīvs. Tāpēc, izvēloties nākamās Padomes locekļus, mēs vērtējām katra kandidāta demokrātijas kvalifikāciju, izpratni par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem Latvijas nacionālajā un demokrātiskajā valstī, gatavību reformām, kandidāta zināšanas un profesionālās kvalifikācijas, kā arī izpratni par mēdiju tirgu Latvijā un mediju ekonomiku kopumā. Mums ir svarīgi, lai nākamās Padomes sastāvs kopumā nodrošinātu atbilstību minēto uzdevumu izpratnei.

Esmu pārliecināts, lai 5 cilvēki izpildītu visus likumā noteiktos Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzdevumus un simtprocentīgi sasniegtu visus mērķus ir jāstrādā pilnu slodzi un ar maksimālo atdevi. Diemžēl šobrīd arī noteiktais padomes locekļa atalgojums ir pārāk mazs. Bet, kad sabiedrība redzēs jaunās padomes produktīvo darbu es aicinu atgriezties pie iespējas paplašināt padomi vismaz līdz 7 cilvēku sastāvam un rast iespēju adekvāti palielināt arī atalgojumu.

Par konkursa norisi. Tika pieteikts 41 kandidāts. Visi atbilst likumā minētajiem kritērijiem. Tāpēc komisija lēma rīkot konkursu vairākās kārtās, izdarot priekšatlasi. Kandidāti tika apspriesti ne tikai komisijā, arī katrā frakcijā. Pie mums vērsās daudzu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, ar kuriem kopā apspriedām kandidātus, tāpat notika arī individuālas diskusijas ar interesentiem, kam bija savs viedoklis par kandidātiem vai konkursa gaitu. Personīgi es izvērtēju katru kandidātu un pieņēmu savu lēmumu, balstoties uz minētajiem kritērijiem, izmantojot punktu sistēmu.

Tiekoties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un lūdzot tām izklāstīt savus kritērijus, guvu bagātīgus, dažādus, brīžam arī savstarpēji izslēdzošus viedokļus, taču visi tika uzklausīti, sadzirdēti un pēc iespējām salāgoti, lai tos varētu ņemt vērā vērtējot kandidātus.

Šīs diskusijas ir iespaidīgs pretarguments tiem, kas runā par slepenību, procesa neskaidrību un kandidātu izvirzīšanas nesaprotamo kārtību.

Protams, tik lielā konkursā ir ļoti grūti būt ar katru individuālam, bet diemžēl neredzu citu formātu, kurā to varētu izdarīt labāk.

Izvēlēties no tik liela profesionāļu skaita atbilstošākos ir sarežģīti un atklāti balsot ir grūti. Ne velti gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti gribēja atteikties no balsojuma „pret”, bet balsot tikai ar „par”, tādā veidā uzsverot tikai īpaši labāku kandidātu.

Komisijas sēdes un balsojumi bija atklāti, presē plaši atspoguļoti, publiskas debates par padomes sastāvu un kandidātiem notika ne tikai Saeimā, bet arī ārpus tās. Varu teikt, ka viss šis izvēles process ir unikāls, jo pirmo reizi padomes sastāvam kandidātus izvirza sabiedriskās organizācijas, bet deputāti atklāti balso gan komisijā, gan Saeimā.

Komisijas lēmums balsojumam Saeimā nodot tikai 5 kandidātus ir nevis ļaunprātība vai neizdarība, kā to daži mēģina pasniegt, bet apzināts solis. Tik lielu informācijas gūzmu kā šajos mēnešos guva komisijas deputāti, izskatījuši, izvērtējuši un pārrunājuši, nav cilvēka spēkos aptvert šajā neilgajā laikā kopš kandidātu izvirzīšanas līdz šai Saeimas sēdei. Gribu arī uzsvērt, ka šo lēmumu – virzīt tikai 5 kandidātus uz Saeimas balsojumu atbalstīja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti.

Demokrātija paredz uzvaru tiem, par ko balsojis vairākums. Man ir ļoti žēl, ka konkursa gaitā paši izstājās vai arī diskusijās zaudēja vairāki, manuprāt, ļoti vērtīgi un spēcīgi kandidāti. Anita Brauna, Pēteris Krilovs, Diāna Bērza, Ilmārs Muuls, Ilze Strenga, Rolands Tjarve u.c.

Pēdējā kārtā palika tikai 15 kandidāti. Tas nebija liels skaits un deva iespēju uz kandidātiem paskatīties ne tikai individuāli, bet arī vērtēt viņus kā komandas cilvēkus. Deva iespēju saprast, kurš ar kuru būtu spējīgs sastrādāties un veidot to padomi, kas nosacīti būtu „sapņu komanda” uz ko gan nevalstiskās organizācijas, gan sabiedrība kopumā cer. Un protams arī es kā deputāts, kas atbildīgs par šo kandidātu izvirzīšanu visas Saeimas priekšā.

Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu iepriekšējās padomes pārstāve režisore Dzintara Geka novēlēja: „Būt komandai un neapkarot vienam otru!”. Manuprāt šo izvirzīto 5 personību profesionalitāte un apņēmība ir tā, kas minēto var garantēt.

* Teksts no manas runas debatēs, ievēlot jauno Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi 2012. gada 2. februārī.

DOMBROVSKA TREŠĀS VALDĪBAS PIRMĀS 100 DIENAS

27.01.2012. / Politika

Kaut arī par Saeimas deputātu kļuvu jau pēc valdības apstiprināšanas un par to tieši balsojis neesmu, ar manu atbalstu tā var rēķināties. Šajās dienās aprit simboliskās 100 dienas šai, jau trešajai Valda Dombrovska valdībai.

Jāatzīst, ka valdības veidošanas process radīja mainīgas sajūtas ik dienu. Skaidrs bija tikai viens – Dombrovska komandai bija un ir jāturpina strādāt, lai noslēgtu starptautiskā aizdevuma programmu un nodrošinātu stabilitāti valstī. Šajā gadījumā uzskatu, ka panāktais rezultāts bija izcīnītās cīņas vērts!

No padarītā būtiskākais ir veiksmīgi pabeigtā starptautiskā aizdevuma programma, kas izslēdz jebkuras diskusijas par Latviju kā jauno Argentīnu, kurai neizbēgami draud defolts. Tieši otrādi, šogad starptautiskā līmenī mūsu valsts tiek rādīta kā gandrīz vienīgā valsts Eiropā, kas atguvusi finanšu tirgu uzticību un kur notiek sekmīga ekonomiskā attīstība.

Valdības darba sākumā pieņemts valsts galvenais finanšu dokuments – 2012. gada valsts budžets ar saistītajiem grozījumiem 29 likumos. Budžeta konsolidācija praktiski neskars nodokļu jomu un tiks saglabāti arī līdzšinējie nodokļu atvieglojumi.

Tāpat starp lielākajiem Dombrovskas valdības panākumiem var minēt Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma vai, tā sauktās, „nulles deklarācijas” pieņemšanu. Neskatoties uz to, ka darbs pie tā sākts jau krietni sen, pilnīgu tā izstrādi un pieņemšanu kavējuši dažādi šķēršļi, kas, manuprāt, galvenokārt tika radīti mākslīgi kādu personu savtīgos nolūkos.

Līdzīgu iemeslu dēļ Dombrovska komandai Saeimā nebija izdevies pieņemt apjomīgos un vēsturiskos grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas paredz amatpersonu atklātu ievēlēšanu. Galīgajā lasījumā minētie grozījumi Saeimas kārtības rullī pieņemti šī gada 19. janvārī un turpmāk atklātā procedūrā plānots ievēlēt Saeimas Prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un virkni citu likumos noteiktu amatpersonu. Tādējādi jebkuram interesentam uzreiz pēc balsojuma būs pieejama informācija par to, kā katrs deputāts ir balsojis par konkrēto amatpersonu. Un noslēpties pēc kārtējā balsojuma izgāšanas nebūs iespējams.

Tāpat par nozīmīgiem panākumiem atzīstami fakti, ka 2011. gada 17. novembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā iecēla Jaroslavu Streļčenoku un 2012. gada 12. janvārī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amatā - Kristapu Zakuli, kas notika gandrīz bez liekiem konfliktiem un „tirgošanās”.

Kopumā uzskatu, ka Ministru kabinets līdz šim strādājis godam – tiek risinātas sen sasāpējušas problēmas un skaidri saskatāms tālākais valdības darbības virziens. Pēc Valda Dombrovska teiktā jāstrādā pie Nacionālās attīstības plāna pieņemšanas un realizācijas, valsts konkurētspējas paaugstināšanas, investīciju piesaistes, eksporta veicināšanas un demogrāfiskās situācijas uzlabošanas.

Pozitīvi vērtējamas gan jauno ministru, gan jau pieredzējušo kolēģu ambīcijas veikt reformas un aktīvi strādāt. To arī novēlu turpmākajā darbā!

Ar valdības paveikto pirmajās 100 dienās plašāk vari iepazīties:
http://vienotiba.lv/jaunumi/zinas/dombrovska-valdibas-simts-dienas-paveiktie-darbi/

PIEŅEMŠANA ĀRLIETU MINISTRIJĀ

26.01.2012. / Politika

Atzīmējot Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 91. gadadienu un izstādes „Diplomātija un māksla. Jāzeps Grosvalds” atklāšanu, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ceturtdien, 26. janvārī, rīkoja pieņemšanu Ārlietu ministrijā. Uz pieņemšanu tika aicinātas valsts amatpersonas, esošie un bijušie diplomāti, vēstnieki, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Zīmīgi, ka šis svinīgais pasākums iekrita dienā, kad notika nu jau tradicionālās Ārpolitikas debates Saeimā.

Pasākuma gaitā ārlietu ministrs pateicās ārlietu ministrijas darbiniekiem un Latvijas diplomātiem par darbu. Rinkēviča kungs pasniedza vairākus Ministru kabineta un Ārlietu ministrijas Atzinības rakstus cilvēkiem par veiksmīgo sadarbību un sniegto ieguldījumu Latvijas Republikas diplomātijas stiprināšanā.

Savukārt izstāde iepazīstināja ar mākslinieku Jāzepu Grosvaldu (1891–1920) – spilgtu personību, kas devusi nozīmīgu ieguldījumu diplomātijas, kultūras un sabiedriskās domas veidošanā. Ar Jāzepu Grosvaldu un viņa ģimeni man bija zināma saistība laikā, kad biju Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs. Mākslinieka tēvs Fridrihs Grosvalds bija Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs laikā no 1886. gada februāra līdz 1919. gada augustam, t.i., visilgāk no visiem RLB priekšsēdētājiem - 32 gadus no vietas.

Šādu pasākumu apvienošana ir ļoti vērtīga, taču tos, kuri izstādi nepamanīja (protams, svarīgāk bija pašiem „atrādīties”, paēst un parunāties „zibspuldzes gaismās”), tomēr aicinu atrast laiku un to apskatīt (http://ejuz.lv/7tz2s).

Mūsu diplomātiem novēlu arī turpmāk neapstāties pie sasniegtā, bet uzstādīt arvien jaunus, varbūt pat ambiciozus mērķus. Arī Grosvalds dzīvoja laikā, kas parādīja, ka nevaram izdzīvot „noslēdzoties” no pārējās pasaules.

http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2012/janvaris/26-6/

http://www.lnmm.lv/en/lnmm/info/visit/event/2012/jazepa-grosvalda-darbu-izstade-arlietu-ministrija-event528/

 

NEPLP IZVĒLĒTI PIECI LABĀKIE KANDIDĀTI

26.01.2012. / Politika

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ceturtdien, 26. janvārī, atklāti balsojot izvirzīja piecus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kandidātus izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā. Par kandidātiem plānots balsot 2. februāra Saeimas sēdē.

Pirms balsojuma komisijas deputāti vienojās, ka balsošanas biļetens būs derīgs vien tad, ja tajā „PAR” būt atzīmēts ne vairāk kā pieciem kandidātiem. Visi deputāti šādai norunai piekrita un pārpratumi neradās arī balsu skaitīšanas laikā.

Saskaitot balsis, konstatēja, ka ir pieci kandidāti, kuri saņēmuši septiņu deputātu (no vienpadsmit) atbalstu, līdz ar to apstiprināšanai Saeimā tika virzīti (alfabētiskā kārtībā) Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Gints Grūbe, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris.

Jau pēc pirmajām medijos publiskotajām ziņām tika saņemti vairāki negatīvi komentāri un viedokļi gan par pašiem izvirzītajiem kandidātiem, gan izvirzīšanas procedūru.

Kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts, vistiešākajā veidā varu visiem „neticīgajiem” apliecināt, ka gan kandidātu izvērtēšanas, gan apspriešanas process bija atklāts un caurspīdīgs, pirmkārt, tādēļ, ka kandidātus konkursam pieteica nevalstiskās organizācijas, otrkārt, kandidāti tika vairākkārtīgi vērtēti gan publiskās atklātās diskusijās, gan arī atklātās komisijas sēdēs. Man kā komisijas deputātam bija pietiekams laiks un iespējas iepazīt visus kandidātus un savu izvēli izdarīju balsojot „PAR” konkursa dalībniekiem, kuri vislabāk spēs pildīt NEPLP uzdevumus.

Varu teikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vērtējām ne tikai katra kandidāta individuālas spējas, bet mums bija svarīgi redzēt komandu, kas spēj novērst visas tās problēmas, par kurām runā iepriekšējā NEPLP darbā, kā arī attīstīt un realizēt jaunās stratēģijas un attīstības plānus.

Gadījumā, ja jaunā NEPLP netiks apstiprināta Saeimā, tad atbildība būs jāuzņemas kā man tā arī pārējiem komisijas locekļiem par slikti padarītu sagatavošanās darbu. Ja jaunā NEPLP tiks apstiprināta, bet neattaisnos uz to liktās cerības un tās darbs nebūs efektīvs, tad par to atbildība būs jāuzņemas visiem Saeimas deputātiem kopā. Esmu pārliecināts - darbs ir padarīts kvalitatīvi, tāpēc arī rezultātam ir jābūt labam. To arī novēlēšu pēc jaunās NEPLP ievēlēšanas!

 
 
 
 

MANA RUNA SAEIMAS ĀRPOLITIKAS DEBATĒS

26.01.2012. / Politika

26. janvārī tika sasaukta Saeimas sēde lai debatētu par Latvijas ārpolitiku, aktualitātēm pasaulē un Eiropas Savienībā.

Ar ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā uzstājās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pēc ministra ziņojuma debatēs uzstājās 26 deputāti, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Ojārs Kalniņš, kā arī visu frakciju pārstāvji, tai skaitā arī es.

Turpinājumā - mana, 2012. gada 26. janvāra Saeimas Ārpolitikas debatēm rakstītā runa:

"LATVIJAS RESURSS PASAULĒ

Godātais Valsts prezidenta kungs!
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Godātais Ministru prezidenta kungs!
Godātie Ministri!
Ekselences!
Kolēģi!*

Vēlreiz paldies ārlietu ministram par ziņojumu!

Šodien es vēlētos pievērsties ziņojuma sadaļai, kas veltīta sadarbībai ar latviešu diasporu ārvalstīs. Piekrītu, ka šī dialoga veidošana tuvākajos gados ieņems nozīmīgu vietu. Bet, kādu?

Kā Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītājs esmu daudzkārt ticies arī ar ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem un viņu organizāciju vadītājiem. Vai ik vienā sarunā tautieši rosina dot politisku signālu, ka Latvijas valstsvīri pieliek vienlīdz lielas rūpes un izjūt politisko atbildību par ārvalstīs dzīvojošiem pilsoņiem, kā Latvijā dzīvojošiem. Tā ir atvērta sajūta.

Darāmo darbu sarakstā ārlietu ministrs ir atzīmējis arī atbalstu grozījumu veikšanai Pilsonības likumā, kas ļautu iegūt dubultpilsonību ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem. Protams, mēs uz to ejam! Bet…

Domāju, ka mums uz šo jautājumu jāskatās mazliet plašāk, nekā viena likuma ietvars to atļauj. Latvieši stāsta, ka savulaik brāļi Kaudzītes ceļu no Piebalgas līdz Rīgai, lai piedalītos Rīgas Latviešu biedrības kopsapulcē, mēroja vairākas dienas. Mūsdienās diennakts laikā mēs varam apbraukt apkārt zemeslodei. Ir pienācis laiks arī uz Pilsonības likumu paskatīties no 21. gadsimta skatu punkta.

Vienlaikus mums jāraugās uz šo likumu arī vairāku gadu desmitu perspektīvā. Ideālā variantā - izlabojam likumu tā, lai 21. gadsimta laikā tas vairs nebūtu jāgroza. Nenoliedzami, tas ir izaicinājums!

Tai pat laikā mums jāapzinās, ka lielais izbraucēju skaits un izmaiņas Pilsonības likumā, kas paplašinās pilsoņu loku, liks mums diskutēt arī par izmaiņām citos likumos. Būs nepieciešams krietni paplašināt valsts sniegto pakalpojumu elektronisko pieejamību. Un vai nav pienācis laiks obligātām parlamenta vēlēšanām?

Uzskatu, ka jānosprauž mērķi un jāizdara izvēle.

Ja mūsu mērķis ir „dabūt” cilvēkus atpakaļ, tad laika vairs nav daudz. Daži gadi ir tas laiks, kad cilvēki aprod ar jauno situāciju un atrod darbu, pārceļas arī ģimene. Sākumā viņi ir gatavi atgriezties, pēc tam jau pārāk pieraduši jaunajā vietā.

Diemžēl esmu secinājis, ka tradicionālās latviešu organizācijas, ar kurām Ārlietu ministrija uztur dialogu, ne vienmēr pārstāv plašus diasporas slāņus. II. Pasaules kara un pēckara emigrācijas latvieši bieži nesadarbojas ar jaunajiem aizbraucējiem. Vai - vāji sadarbojas.

Ārlietu ministrijai jāmeklē ceļi, kā sasniegt arī nesenos izbraucējus. 20 neatkarības gadi ir pierādījuši, ka pēckara emigranti kūtri atgriežas Latvijā, tāpēc ja mēs ceram uz atgriešanos, tad mērķauditorija ir nesenie izbraucēji.

Vairāk gan redzu, ka šobrīd izbraucēju atgriešanās ir „neiespējamā misija”. Tāpēc mūsu mērķis ir viņu saiknes ar Latviju iespējami ciešāka saglabāšana. Savā ziņā Ārlietu ministrija var kļūt gan par tiltu, gan filtru konstruktīvas un auglīgas sadarbības virzienā, taču ne tikai Ārlietu ministrija. Sadarbībā iesaistāmas visas ministrijas un katra savā jomā pēc vajadzības. Jārada un jādarbina vienoti mehānismi un instrumenti. Tā piemēram, jāpiedāvā vienota un īpaši izstrādāta metodika mācībām latviešu bērnu dārzos un svētdienas skolās ārzemēs, jāizveido visā pasaulē pieejams Latvijas televīzijas starptautiskais kanāls, jārada iespējas piedalīties balsošanā vēlēšanās un referendumos elektroniski utt.

Ierosinu uz aizbraucējiem paraudzīties arī no cita skatu punkta. Viņi nav Latvijai pazuduši cilvēki, viņi ir Latvijas resurss pasaulē. Aicinu jaunajā Stratēģijā iekļaut arī tās iespējas, ko sniedz mūsu pilsoņi ārpus Latvijas – plaši ekonomiskie, kultūras, zinātnes kontakti, pieredzes apmaiņa un Latvijas vārda nešana pasaulē. Kāpēc mums neizmantot to, ko citas valstis sen jau izmanto?

Tāpēc es apsveicu ārlietu ministrijas ieceri šogad izstrādāt visaptverošu politikas plānošanas dokumentu par sadarbību ar diasporas tautiešiem.

Jau tagad strādājot pie likumprojektiem jāatzīst, ka bez ārvalstīs dzīvojošo tiešas un aktīvas līdzdalības rezultātu nebūs. Es gribētu izmantot šo izdevību, lai aicinātu diasporas latviešu organizācijas uz aktīvu, enerģisku un konstruktīvu dalību. Viņiem ir iespēja saredzēt to, ko mēs nevaram saskatīt. Mēs visi esam spējīgi uz emocionālu viedokli vai rīcību, bet darbs pie likumprojekta prasa racionālu pieeju un konkrētus formulējumus. Un tieši šobrīd vēl jo vairāk - aktuālākajā jautājumā - paplašinot Latvijas pilsoņu loku un saglabājot izbraucēju saikni ar dzimteni. Ārlietu ministrs savā ikdienas darbā varētu uz to viņus aicināt.

Trīs simti tūkstoši izbraukušo. Demogrāfisko situāciju labot nav viegli un nākotnes prognozes nav iepriecinošas. Kas notiks tālāk? Tukšajā vietā nāks citi! Tas ir pietiekams arguments, lai visu valsts pārvaldes iestāžu (ne tikai Ārlietu ministrijas!) plānos, stratēģijās un perspektīvās nospraustu mērķus sadarbībai ar Latvijas pilsoņiem ārpus valsts robežām.

Mūsu mērķu sasniegšanai ir jāatrod pareizie paņēmieni, no detaļām jābūvē māja. Tikai tad lielais mērķis tiks sasniegts - Sprīdītis atgriezīsies mājās! Latviešu diasporas jautājums nebūs ārpolitikas debašu dienaskārtībā, bet tā būs iekšpolitikas nozare."

* Runa nolasīta nedaudz mainot uzrunā minētās personas, viņu klātneesamības dēļ.

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs komentējot debatēs dzirdēto
http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0126_029-1200.htm:

„… Par Čaklā kunga minēto diasporu. Paldies liels, mēs tiešām, esam pievērsuši jau pagājušogad un šogad ļoti lielu uzmanību šiem jautājumiem. Es gribētu teikt tā, ka šis gads būs iezīmīgs ar to, ka mēs arī risinām ļoti praktiskas lietas. Kaut vai palielinot mūsu konsulāro darbinieku skaitu Īrijā un Lielbritānijā. Jūs nevarat iedomāties, kādās rindās šobrīd cilvēkiem ir jāstāv. Mums ir jāsāk ar tādam elementārām lietām. Tas tiek risināts. Tāpat vēstniecības kļūst pakāpeniski par tādiem arī nu, vietējiem arī centriem. Taču tas, ko es gribētu teikt, ka mēs esam arī runājuši ar nevalstiskām organizācijām, esam runājuši ar dažādām organizācijām, kas pārstāv mūsu tautiešus un mums šis kontakts ir labs, taču viena lieta, kur, domājams, vēl būs ļoti labi un daudz jāstrādā ar pašvaldību savienību, ir pašvaldību iesaiste, jo tikai un vienīgi, jāsaka, labākais mehānisms kā cilvēki uztur saikni, tā ir pašu vietējā novada dome, pašvaldība un es jau esmu teicis, ka dažreiz pašvaldības sekretārs spēj izdarīt vairāk nekā liels... viss valsts aparāts un šī lieta mums ir jāņem vērā. Mēs arī strādājam pie integrētas valsts politikas, kura būs gatava tieši tam kā uzturēt saikni ar diasporu…”

Debašu turpinājumā arī Saeimas deputāts Arvils Ašeradens atsaucās uz manu runu un turpināja šīs aktuālās tēmas izklāstu.

http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=2141

TIKŠANĀS AR ARMĒNIJAS REPUBLIKAS ĀRLIETU MINISTRU
EDVARDU NALBANDIANU

25.01.2012. / Politika

Trešdien, 25.janvārī, Saeimas sadarbības grupas ar Armēnijas Republikas parlamentu deputāti Saeimā tikās ar Armēnijas Republikas ārlietu ministru Edvardu Nalbandianu (Edward Nalbandian).

Ministrs klātesošos Saeimas deputātus informēja par aktualitātēm Armēnijā un tās interesēm un centieniem ārlietu jomā. Armēnijai ir ļoti svarīgs Latvijas atbalsts jautājumā par vīzu režīma atvieglošanu ar Eiropas Savienību. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā lielo armēņu diasporu – vairāk nekā divas trešdaļas armēņu dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.

Diskusijai pārejot jautājumu un komentāru daļā no mūsu puses, vērsu ministra uzmanību uz vieņa iepriekš pieminēto armēņu diosporu un tās saknēm Latvijā. Slavējot, norādīju, ka armēņu kopienas pārstāvji Latvijā ne tikai ir atbildīgi un lojāli Latvijas valstij, viņi ir arī talantīgi cilvēki. Ļoti daudzi no viņiem ir spēcīga Latvijas mākslas sastāvdaļa.

Nalbandiana kungs jau no paša sākuma bija atraktīvs, atvērts un radīja atbrīvotības atmosfēru visiem klātesošajiem. Ar šādiem cilvēkiem sarunas vienmēr raisās un ir interesantas. Diemžēl atvēlētais laiks mums bija vien 45 minūtes.

Nobeigumā ministrs pateicās deputātiem par sadarbības grupas izveidošanu un aicināja arī mūs viesoties Armēnijā, norādot, ka svarīgi būtu ne vien atbraukt ciemos, bet šādus apmaiņas braucienus rīkot regulāri, jo vienīgi tā esot iespējama reāla un praktiska darbība pie abu valstu sadarbībai. „Saku to no pieredzes. Un jo biežāk, jo labāk!” – viņš piebilda.

To arī viens otram novēlējām un atvadījāmies, cerot uz drīzu atkalredzēšanos.

 
 
 

TIKŠANĀS AR VĒSTNIEKU ROLANDU LAPPUĶI

20.01.2012. / Politika

Piektdien, 20. janvārī, Vienotības Saeimas frakcijas telpās tikos ar Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieku darbam ar diasporas latviešiem Rolandu Lappuķi, lai barikāžu atceres dienas pasākumu noskaņās pārrunātu vēl vienu latviešu tautai būtisku tēmu – grozījumus pilsonības likumā.

Piedaloties komisijas sēdē, Lappuķes kungs vērsās pie manis kā Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītāja, lai iegūtu informāciju un uzzinātu manu redzējumu par likuma grozījumiem. Šī informācija vēstniekam nepieciešama savu tiešo darba pienākumu veikšanai.

Lai gan informācija par tapšanas stadijā esošajiem pilsonības likuma grozījumiem ir pieejama visā pasaulē ar elektronisko mediju starpniecību, bieži cilvēkiem tomēr paliek neatbildēti jautājumi. No savas puses centos situāciju ar Pilsonības likuma labojumiem raksturot maksimāli plaši, norādot uz problēmām un plānotajiem risinājumiem. Esmu pārliecināts, ka pēc mūsu tikšanās Lappuķes kungs ir gatavs uz visiem tautiešu jautājumiem atbildēt.

Ja arī Tev ir neatbildēti jautājumi par Pilsonības likuma grozījumiem un atbildi nespēj sameklēt arī manā mājas lapā, droši sazinies ar mani vai manu palīgu Mārtiņu Smalko pa e-pastiem ingmars.caklais@saeima.lv vai martins.smalkais@saeima.lv.

 

„JAUNA NEDĒĻA” INTERESĒJAS PAR NEPLP

19.01.2012. / Politika

Latvijas Televīzijas analītiskā raidījuma „Jauna nedēļa” vadītājs Egīls Zariņš, ceturtdien, 19. janvārī, aicināja mani uz Saeimas bibliotēku, lai iztaujātu par jaunās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – NEPLP) ievēlēšanas procesu, kandidātu izvērtēšanas kritērijiem un vispārējām pārdomām par notiekošo ap NEPL padomes maiņu.

Jautājumi ierastie – kas, kā, kāpēc un par ko? Centos sniegt iespējami īsas, kodolīgas un viegli uztveramas atbildes, jo uzskatu, ka ikvienam jābūt informētam par tik nopietnu jomu kā elektronisko mediju telpu, tās uzraudzību un attīstību. Paldies par iespēju paust savu viedokli un, iespējams, padarīt šo procesu vēl atklātāku!

Raidījumu tiešraidē vari skatīties otrdien, 24. janvārī, plkst. 21.15, Latvijas Televīzijas 1. kanālā (LTV1).

 
 

NEPL JAUNĀS PADOMES IEVĒLĒŠANA FINIŠA TAISNĒ

01.01.2012. / Politika

Jaunās Elektronisko pašsaziņu līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) locekļu ievēlēšanas process „iestūrējis” finiša taisnē. Paveikts liels darbs un nu palicis pats galvenais – piecu kandidātu izvēlēšana komisijā un nodošana balsojumam Saeimā. Tieši par piecu kandidātu izvirzīšanu otrdien, 17. janvārī lēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Piecu kandidātu izvirzīšana plānota 26. janvāra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ārkārtas sēdē pulksten 8.00. Tas lemts, lai visi komisijas locekļi varētu piedalīties balsojumā, arī tie, kas visu pārējo nedēļu pavada komandējumā ārpus valsts. Komisijas deputāti cer jaunās NEPLP locekļu ievēlēšanas procesu pabeigt un sveikt jauno padomi jau 2. februāra Saeimas sēdē.

Iepriekš vairakkārt izskanējis, ka jaunās padomes ievēlēšanas process bijis neredzēti atklāts un caurspīdīgs. Priecē, ka šo procesu varēsim noslēgt bez liekām aizdomām un negācijām, ko varētu izraisīt pēkšņi un negaidīti rezultāti slēgtā balsojuma situācijā. Saeimas Kārtības rullī veikto izmaiņu rezultātā likumdevējs ir noteicis sev „atklātos balsojumus”. Izmaiņas paredz amatpersonu ievēlēšanu balsojot atklāti. Un kā pirmais no tādiem balsojumiem varētu būt tieši par NEPLP jauno sastāvu.

Nākamnedēļ turam īkšus un ceram uz visu deputātu saprātu. Tad arī varam sagaidīt jaunu un kvalitatīvu NEPL padomi!

http://www.delfi.lv/news/national/politics/komisija-vel-neizvelas-neplp-loceklu-kandidatus-varetu-neatbalstit-pasreizejos-padomes-parstavjus.d?id=42059676

 

KAM, TAVUPRĀT, JĀBŪT PILSONĪBAS LIKUMĀ?

15.01.2012. / Politika

Darbs pie Latvijai un tās cilvēkiem tik ļoti būtiskajiem grozījumiem Pilsonības likumā rit pilnā sparā. To varu apgalvot kā Juridiskās komisijas Pilsonības likuma apakškomisijas vadītājs. Šobrīd tiek apkopoti visi līdz 1. janvārim likumprojektā iesniegtie grozījumi, lai tos, sakārtojot un precizējot, tālāk virzītu izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā un pieņemšanai 2. lasījumā Saeimas sēdē. Arī Tev vēl ir iespēja ielekt pēdējā vagonā un izteikt savas domas par līdz šim sagatavotajiem grozījumiem un pateikt, ko Tu vēlies mainīt šajā likumā!

Likumprojekts Grozījumi Pilsonības likumā ir pieejams šeit - http://ej.uz/474n. Savukārt iesniegtie priekšlikumi apskatāmi šeit - http://ej.uz/6fr9. Šie ir deputātiem pieejamie materiāli. Izmanto tos arī Tu un piedalies tiesību aktu jaunradē, sniedzot savus komentārus vai ierosinājumus! Kā vienmēr – esmu gatavs tos uzklausīt – ingmars.caklais@saeima.lv.

PIRMĀ PARTIJAS VIENOTĪBA DOMES SĒDE

14.01.2012. / Politika

Jaunais, 2012. gads Latvijā sācies ar vairākiem ļoti būtiskiem notikumiem, kas tuvāko mēnešu laikā ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Lai pārspriestu dažus no tiem, 14. janvārī Latvijas Kara muzejā kopā sanāca pirmā partijas „Vienotība” dome.

Ar referātem par gaidāmo referendumu valsts valodas statusa piešķiršanai krievu valodai uzstājās trīs kompetentas dāmas, vēršot partijas biedru uzmanību uz gaidāmā referenduma nopietnību un ietekmi uz Latvijas valstiskumu un sabiedrību.

Tiesību nozares eksperte, partijas un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa dalījās pārdomās par referenduma morālo ietekmi uz Latvijas sabiedrību un politiskajiem notikumiem. Ar pilnu uzrunas tekstu iespējams iepazīties http://ej.uz/ktcq.

Premjera Valda Dombrovska ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte vērsa partijas biedru uzmanību uz pasākumiem, kas būtu veicami, lai šādas absurdas prasības no radikāļu puses vairs negūtu plašu sabiedrības uzmanību. Ar Ēlertes kundzes runas pamatatziņām iespējams iepazīties http://ej.uz/4q61.

Tieslietu eksperte, bijusī Satversmes tiesas tiesnese un šobrīd Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne dalījās pārdomās par šī referenduma tiesisko pusi un informēja biedrus par 30 Saeimas deputātu parakstīto pieteikumu Satversmes tiesai ar prasību apturēt referendumu un atzīt to par nelikumīgu.

Pēc uzrunām ikvienam klātesošajam tika dota iespēja uzdot jautājumus referentēm un piedalīties debatēs.

Domes sēdes otrajā daļā premjers Valdis Dombrovskis klātesošos informēja par jaunākajiem notikumiem Eiropas Savienībā un Eirozonā. Kā vienu no svarīgākajiem mērķiem tuvākajā laikā Dombrovskis minēja Latvijas nepieciešamību pievienoties ES26 līguma valstīm, tādējādi kļūstot par vienu no 26 Eiropas valstīm, kura veidotu Eiropas savienības un Eirozonas kodolu. Līgums paredz tā dalībvalstīm ievērot fiskālo disciplīnu un atbildīgu budžeta plānošanu atbilstoši ekonomikas ciklam.

Sēdes noslēgumā tika pieņemts partijas paziņojums „Par latviešu valodu – pret sašķeltu sabiedrību”. Ar pilnu tā tekstu iespējams iepazīties šeit - http://ej.uz/ffwp.

Partijas „Vienotības” domes sastāvā ietilpst partijas vadība, Valdes locekļi, Saeimas un pašvaldību deputāti, partijas nodaļu vadītāji un delegāti no nodaļām.

 
 
 
 
 
 

SOCIĀLIE JAUTĀJUMI PAŠVALDĪBU DARBA GRUPĀ

13.01.2012. / Politika

13.janvārī Vienotības Saeimas frakcijas deputātu organizētā pašvaldību jautājumu darba grupa sanāca uz šī gada pirmo sēdi. Sēdē piedalījās arī Vienotības biedri Labklājības ministre Ilze Viņķele un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, ar kuriem runājām par aktualitātēm sociālajā jomā. Galvenais problēmjautājums – sociālā drošības tīkla pasākumi un to ietekme uz iedzīvotāju nodarbinātību un motivāciju iespējami ātri atgriezties darba tirgū.

Sēdes laikā ministre klātesošos informēja par būtiskākajiem sociālā drošības tīkla pasākumiem un aicināja sēdes dalībniekus no pašvaldībām dalīties pieredzē un uzdot jautājumus. Nevienam nav noslēpums, ka sociālā joma ir ļoti sāpīgs temats katrā pašvaldībā, tādēļ gandrīz ikvienam bija ko teikt.

Noslēgumā ministre veltīja atzinīgus vārdus visiem sēdes dalībniekiem un pateicās par vēlmi iesaistīties labklājības nozares pilnveidošanā. Viņasprāt esot izskanējušas vairākas vērā ņemamas idejas, kuras viņa solījās, sazinoties ar to autoriem, precizēt un ieviest dzīvē.

Arī šīs sēdes atskaite būs pieejama visiem Vienotības biedriem e-pastu sarakstē un visiem citiem pēc atsevišķa pieprasījuma (jautāt manam palīgam Mārtiņam Smalkajam - martins.smalkais@saeima.lv).


 
 

PILSONĪBAS LIKUMA KONFERENCE

13.01.2012. / Politika

Jau uzsākot darbu Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti nolēma rīkot pilsonības jautājumiem veltītu publisku konferenci. Konferenci plānots organizēt sadarbībā ar Latvijas Universitāti un žurnālu „Jurista vārds”. Konferences darbā plānots iesaistīt plašu ekspertu loku un tādējādi pirms grozījumu veikšanas Pilsonības likumā, veicināt visaptverošu diskusiju par likumā grozāmajām normām ne tikai ekspertu vidū, bet arī visplašākajā veidā iesaistot sabiedrību.

Plānotais nosaukums „Latvijas pilsonība 21. gadsimtā”.

Sākotnēji konferenci bijām plānojuši jau janvārī, bet dažādu tehnisku iemeslu dēļ tā šobrīd tiek plānota 2. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Detalizēts konferences apraksts ar dienas kārtību, pieaicināto ekspertu vārdi un cita informācija tiks publiskota tuvāko nedēļu laikā. Šobrīd tiek veikti priekšdarbi konferences veiksmīgai norisei, notiek tikšanās ar organizatoriem un dalībniekiem.

Aicinu ikvienu aktīvi līdzdarboties un palīdzēt Latvijā izveidot kvalitatīvu, ilgtermiņa Pilsonības likumu.

 
 

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19226-konference-par-pilsonibas-jautajumiem-notiks-24-februari

PIETEIKUMS SATVERSMES TIESĀ
PAR REFERENDUMA NELIKUMĪBU

13.01.2012. / Politika

Trīsdesmit Saeimas deputāti ir iesnieguši Satversmes tiesā pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem.

Pieteikumu parakstījuši: Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Ināra Mūrniece, Ilmārs Latkovskis, Inese Laizāne, Romāns Naudiņš, Dāvis Stalts, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Raivis Blumfelds, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš, Dzintars Kudums (visi NA), Ilma Čepāne, Dzintars Zaķis, Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens, Jānis Reirs, Janīna Kursīte-Pakule, Ina Druviete, Rasma Kārkliņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Ingūna Rībena, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš (visi Vienotība) un Iveta Grigule (ZZS).

Neatbalstu izteiktos viedokļus, ka pieteikumu iesniegt nevajadzēja, vai, ka tas ir stipri novēlots un to vajadzēja darīt uzreiz pēc parakstu vākšanas. Vērsties Satversmes tiesā varēja tikai tad, kad Valsts Prezidents likuma grozījuma dokumentus bija nodevis izskatīšanai Saeimā, tātad ne ātrāk kā 2011. gada 20. decembrī. Saeima savu viedokli pateica, noraidot šo nepieņemamo likumprojektu un tagad vienīgi Satversmes tiesa var pielikt punktu šādu absurdu un galēji pretvalstisku referendumu rīkošanai.

Varu vēl tikai piebilst – sagatavot iesniegumu Konstitucionālajai tiesai dažās nedēļās nav viegls darbs un jautājums prasa nopietnu iedziļināšanos un attieksmi. Paldies visiem, kas piedalījās un palīdzēja!

Iesnieguma teksts apskatāms:
http://g1.delfi.lv/doc/File_complete.pdf

Cita informācija:
http://www.ir.lv/2012/1/12/prezidents-un-premjers-st-nevelas-noradit-ka-apturet-referendumu
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/63827-satversmes-tiesa-iesniedz-pieteikumu-par-referenduma-atzisanu-par-nelikumigu.htm
http://m.diena.lv/latvija/politika/papildinata-16-14-na-iesniegusi-pieteikumu-satversmes-tiesa-par-referenduma-nelikumibu-13925396
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/406825-satversmes_tiesa_iesniegts_pieteikums_par_referenduma_atzisanu_par_nelikumigu
http://www.delfi.lv/news/national/politics/30-deputatu-pieteikumu-st-pret-valodas-referendumu-kutris-jau-nodevis-tiesas-kolegijai.d?id=42049716
http://www.latvijasradio.lv/zinas/raksts.php?id=32413&gr=0

TIKŠANĀS AR NEPLP KANDIDĀTIEM SAEIMĀ

11.01.2012. / Politika

Turpinot darbu pie jaunās Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – NEPLP) kandidātu atlases, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (turpmāk – Komisija), kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji Saeimas Sarkanajā zālē, Komisijas sēdes ietvaros, tikās ar otrajai kārtai izvirzītajiem 17 kandidātiem. Sēde tika organizēta Sarkanajā zālē, lai piedalīties varētu gan visi kandidāti, gan deputāti, kuri nav Komisijas sastāvā, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji un citi interesenti.

Strauji tuvojas esošās NEPLP pilnvaru termiņa beigas un Saeimas deputātu pienākums ir ievēlēt kvalitatīvu, strādāt spējīgu padomi. Par jaunās padomes mērķiem un veicamajiem darbiem esam runājuši jau vairākus mēnešus, tagad atlicis precizēt, kuri cilvēki būs spējīgi šos darbus pildīt. Šī bija pēdējā tikšanās ar kandidātiem pirms deputātu izvēles izdarīšanas.

Komisijas sēde sākās ar pārsteigumu. Par nožēlu, divi spēcīgi kandidāti – Anita Brauna un Pēteris Krilovs – bija atsaukuši savas kandidatūras, neminot (vismaz tobrīd) iemeslus. Viņu lēmumu, protams, respektēju un ceru, ka viņi arī neesot padomē līdzdarbosies mediju telpas uzlabošanā.

Katrs no atlikušajiem 15 kandidātiem tika aicināts izteikties par trim tēmām – Latvijas elektronisko mediju ilgteriņa attīstība, divas aktuālas problēmas, kas būtu jārisina NEPLP sabiedrisko mediju jomā un divas aktuālas problēmas, kas NEPLP būtu jārisina komercmediju jomā.

Augstu vērtēju šādas diskusijas, ja tās izdodas pēc būtības un, līdzīgi kā jau iepriekšējās reizēs, šo pārrunu rezultātā izkristalizējās spilgtākie kandidāti – tie, kuri nozari izprot, vēlās pozitīvas pārmaiņas un spēj pārliecināt pārējos, ka uzlabojumus veiks kvalitatīvi, maksimāli īsā termiņā.

Diskusijā izskanēja vairākas ļoti vērtīgas idejas, kuras ir vērts atcerēties un kuras ir vērts nākošajai padomei realizēt vai aicināt realizēt tos, kam tas ir tiešais pienākums. Turpinājumā par dažām no tām.

Ivars Zviedris ierosināja Sabiedriskās televīzijas budžetā paredzēt līdzekļus visdažādākajiem „pilotprojektiem”. Šādi eksperimentālie projekti padarītu sabiedrisko mediju atraktīvāku, atvērtāku novitātēm un ļautu to padarīt interesantāku sabiedrībai.

Māra Eglīte aicināja LTV7 pārveidot tikai un vienīgi par reģionālo kanālu, kur atspoguļotu reģionālo televīziju programmas. Plašākus komentārus un argumentāciju Eglītes kundze par šo tēmu gan nesniedza, bet ideja visādā ziņā ir apspriežama.

Vairāki diskusijas dalībnieki runāja par likumu izmaiņām. Tā gan nav NEPLP kompetencē un pirmajā brīdī šādus ierosinājumus var uztvert kā vispārīgu runāšanu, bet priecē, ka daži kandidāti pārzina arī plašsaziņas līdzekļu regulējošos likumus un iedziļinoties gatavi piedāvāt konkrētus uzlabojumus nozares attīstībai.

Uzskatu, ka vēlreiz savu nespēju parādīja esošie padomes locekļi. Uz jautājumu, kas būtu pirmās lietas, kas jaunajai padomei būtu jārealizē, uzsākot darbu, Sergejs Kārītis norādīja, ka būtu jāceļ NEPLP autoritāte. Šādas vispārīgas atbildes, manuprāt, norāda uz to, ka kandidāts joprojām „nezina”, kas padomei būtu jādara, jo, ja zinātu, atbilde būtu konkrēta un tieša.

Man jāatvainojas iepriekšējās padomes locekļiem, kuri kandidē uz atkārtotu termiņu, jo jau kopš pārrunu sākšanas novembrī, ikreiz tieši šos kandidātus uzklausu ar „aizdomām”. Uz ikkatru viņu ierosinājumu skatos skeptiski. Cenšos tā nedarīt, bet bieži vien, atkal un atkal, pieķeru sevi pie šīm domām. Pie kam šie kandidāti, manuprāt, nav pienācīgi analizējuši un izvērtējuši savu darbību, nav plānojuši, ko vēl vajadzētu izdarīt. Tā kā uzskatu, ka padome līdz šim nav darbojusies labi, vēlējos kādā no diskusijām dzirdēt iepriekšējās padomes locekļu viedokli, kā šo darbu uzlabot un kāpēc man būtu jātic, ka viņi šoreiz strādās labi. To, diemžēl, nedzirdēju ne šoreiz, ne citās reizēs. Viņi gan norāda uz darbiem, kas būtu jādara, bet izklausās, ka tas neattiecas uz viņiem.

Vienlaicīgi būtu godīgi atzīt arī Daces Bucenieces zināšanas mediju jomā un labās idejas. Tādas ir. Par vienu no labākajām idejām var pieminēt nepieciešamību digitalizēt sabiedrisko mediju arhīvus.

Ainārs Dimants norādīja uz mediju nozīmi valsts demokrātijas attīstībā, akcentējot, kā primāro tieši medija saturu. Doma konkrēta un šādam uzstādījumam pilnīgi piekrītu.

Ilmārs Muuls sev atvēlētajās minūtēs runāja par Latvijas televīzijas translācijas nodrošināšanu. Hannu Digital, Lattelecom un Latvijas Valsts Radio un Televīzijas centrs – „spēlētāji”, kas piedalās šīs translācijas nodrošināšanā, katrs pieprasa peļņu, kā rezultātā translācijas izmaksas dramatiski augstas. Muula kungs uzskata, ka šī situācija ir nepieņemama un ir jāstrādā pie tās sakārtošanas.

Arī Ivars Zviedris runāja par sabiedrisko mediju pamatu sakārtošanu, minot diezgan spilgtus piemērus.

Reti kurš no kandidātiem runāja par reģionālajiem medijiem, kaut problēmas tajos ir ne mazums.

Gints Grūbe uzskata, ka būtu jāmaina Sabiedriski konsultatīvās padomes statuss un jāļauj tai piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izstrādē un tā izpildes kontrolē. Ir jāpāriet no formālās uz reālo darbību!

Rolands Tjarve uzskata, ka apvienoto sabiedrisko mediju, kas sevī ietvertu gan Latvijas Televīziju, gan Latvijas Radio, ja grib, tad var izveidot trīs mēnešu laikā. Šim apgalvojumam pilnībā piekrītu un šādu ieceri pilnībā atbalstu! Līdz šim par šo tēmu izskanējušie viedokļi noteica vien to, ka šāds medijs jāveido. Prieks, ka kāds nāk klajā ar konkrētu darbu izpildes termiņu.

Tjarves kungs aicina izstrādāt jaunu sabiedriskā medija finansēšanas modeli, piesaistot to pie IKP. Arī šāda iecere, pie plašas un skaidri izprotamas argumentācijas, ir atbalstāma.

Dainis Mjartāns norādīja uz ieceri LTV vienu kanālu padarīt par „pasaules” kanālu, lai šādā veidā izplatītu nepastarpinātu informāciju par notikumiem un aktualitātēm valstī un dotu latviešiem ārzemēs iespēju sekot līdz notikumiem Latvijā, saglabājot šāda veida saikni ar tēvzemi. Šāda iecere līdz šim realizēta arī Lietuvā un citur.

Ļoti daudz labu domu! Svarīgi tās visas sadzirdēt, atcerēties un gribēt ieviest, tiem, kas tiks ievēlēti. Paldies visiem, kas līdz šim piedalījušies NEPLP kandidātu izvēles procesā. Lai arī publiskajā telpā izskanējuši daudz sliktu vārdu par NEPLP vēlēšanām, uzskatu, ka izvēlēšanas process ir kvalitatīvs, maksimāli izslēdzot liekas manipulācijas. Ceru, ka tā notiks arī turpmāk.

 
 
 

DISKUSIJA SAEIMĀ PAR NEPLP

10.01.2012. / Politika

Jauno gadu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (turpmāk - Komisijas) deputāti iesāka turpinot 2011. gada beigās iesāktos darbus. Jau 10. un 11. janvārī Saeimas Sarkanajā zālē komisijas deputāti un citi interesenti tikās ar biedrību, nodibinājumu un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, lai vēlreiz izvērtētu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – NEPLP) kandidātus un pārrunātu aktualitātes to izvēlē. Sarunā piedalījās gan aktīvisti, kuri seko līdz jauno padomes locekļu vēlēšanu procesam jau no paša sākuma, gan organizāciju pārstāvji, kuri savu viedokli par kandidātiem pauda pirmoreiz.

Katram no klātesošajiem tika dotas pāris minūtes, lai izteiktos par kritērijiem, kuri būtu jāņem vērā deputātiem ievēlot jauno NEPLP. Līdz šim publiski izskanējusi vien kritika par Saeimas deputātu personīgajiem kritērijiem, bet šoreiz savus kritērijus tika aicināti izteikt paši sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Izskanēja daudzi ļoti labi kritēriju priekšlikumi, bet jāsaka, ka vairums no tiem jau ņemti vērā vai arī atkārtojās. Paldies tiem, kuri savus kritērijus minēja. Tos mēs centīsimies ņemt vērā. Kuri izvēlējās savus kritērijus slēpt, droši vien darīs to arī turpmāk un turpinās tikai kritizēt.

Otrajā jautājumu aplī diskusijas dalībnieki tika aicināti izteikt atbalstu konkrētiem kandidātiem un izteikt viedokli par jaunās padomes ievēlēšanas procesu. Izdevību nosaukt konkrētus kandidātus izmantoja retais, bet vairāki izteica atbalstu tiem, kurus izvirzījusi viņu pašu organizācijas.

Atļaušos publiskot dažas no izskanējušajām tēzēm.

RSU Komunikācijas katedras vadītāja Anda Rožukalne kā vienu no svarīgākajiem kritērijiem minēja spēju veikt ātras un principiālas pārmaiņas mediju jomā Latvijā. Šādam uzstādījumam noteikti var piekrist. Kā vēl vienu kritēriju Rožukalnes kudze minēja līdzšinējo pieredzi. Diemžēl, esošajiem kandidātiem pieredze ir, bet darbība nav sevi attaisnojusi.

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāve Dita Arāja uzsvēra, ka ir svarīgi saprast, vai kandidāti ir iedziļinājušies un izprot nozari kā tādu.

LU Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Komunikācijas studiju nodaļas zinātniskā asistente Ieva Beitika uzsvēra, ka kandidāti būtu jāvērtē arī pēc spējas strādāt komandā.

Reģionālo televīziju asociācijas valdes priekšsēdētās Jānis Galviņš uzskata, ka kandidātiem būtu jāspēj norobežoties no partiju un personīgajām interesēm. Arī šādam kritērijam varu pilnībā piekrist.

Tenis Bikovskis, biedrības „Latgaļu Sāta” pārstāvis, aicināja Saeimas deputātus izvērtēt iespēju padomē ievēlēt reģionālo mediju ekspertu. Viņaprāt vienam padomes loceklim būtu jābūt no Latgales un kā piemērotu kandidātu minēja Daini Mjartānu.

Paldies TV3 žurnālistei Oditai Krenbergai par atzinīgu vārdu veltīšanu Komisijai, kas šo ievēlēšanas procesu patiesi padarījusi iespējami caurspīdīgu, atklātu un atšķirīgu no iepriekšējiem. Par pašu procesu publiskajā telpā līdz šim izteikta vien kritika, tādēļ īpaši patīkami, ka kaut ko pozitīvu savā vērtējumā izsaka augsta ranga žurnālists.

LTV žurnālists un LŽA pārstāvis Arnis Krauze lūdza deputātus rūpīgi izvērtēt, vai katra kandidāta izteiktais viedoklis ir patiess nozares izpratnes atspoguļojums. Žurnālists norādīja, ka iemācīties tekstu un diskusijā publiski to paust ir viena lieta, bet rosināt pozitīvas izmaiņas un spēja realizēt plānoto – pavisam cita.

Arī Arnis Krauze atzinīgi vērtēja Komisijas panākumus caurspīdīgas kandidātu izvērtēšanas veicināšanā. Varu teikt paldies ikvienam, kurš komisijas deputātiem velta pozitīvus vārdus par procesu. Tas noteikti motivē izvēles procesa pilnveidi turpināt.

Arī NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes loceklis Edvards Ratnieks atzinīgi vērtēja padomes ievēlēšanas procesu.

Diskusijā klātesošo uzmanība tika vērsta uz statistiku par krievvalodīgajiem televīzijas kanāliem. Pēdējā gada laikā RenTV, PBK un TV3Plus ir ar daudz lielāku auditorijas pieaugumu, nekā latviešu kanāli. Arī šo rādītāju var uztvert kā iepriekšējās padomes darbības novērtējumu ar mīnusa zīmi.

I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) priekšsēdētājs un Latvijas Armēņu kultūras centra līdzpriekšsēdētājs Rafi Haradžanjans izteica neapmierinātību ar mazākumtautību satura raidījumu trūkumu plašsaziņas līdzekļos. Un taisnība. Diemžēl no konkrētiem kandidātu izvēles kritērijiem izskanēja tikai – „esošie var kandidēt”.

Vēl kāds no diskutētājiem pauda uzskatu, ka ēnā palikuši tādi kritēriji kā pārmaiņu vadības pieredze, spēja piesaistīt ES fondu līdzekļus un spēja noskaidrot sabiedrības vēlmes sabiedriskā pasūtījuma izstrādes procesā. Nepiekrītu. Mēs tos atceramies.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes (LTRKP) loceklis Jurģis Ābele atgādināja, ka diskusija par sabiedriskajiem medijiem ir jāuztur visus piecus padomes darbības gadus, nevis šī tēma jāaktualizēt tikai uz padomes vēlēšanu laiku. Šim viedoklim pilnībā piekrītu, bet vēlētos to precizēt, sakot, ka sarunas par šo tēmu jāorganizē arī nevalstiskajām organizācijām un medijiem, ne tikai Saeimai, vai tās komisijai.

Pēc Ābeles kunga domām, padomes sastāvā jābūt dažādu nozaru ekspertiem. Par šādu uzstādījumu jau vairākkārt ir sprieduši gan deputāti, gan sabiedriskās organizācijas, bet viedokļi lielākoties dalās. NEPLP kūrētās nozares noteikti ir vairāk kā 5 eksperti spēj „nosegt”.

LTRKP loceklis arīdzan aicināja deputātus balsošanai Saeimas sēdē virzīt visus 17 kandidātus. Šim lūgumam gan nesekoja argumentācija, tātad pieņemu, ka tam nav izšķiroša nozīme vēlēšanu procesā.

SIA „Lattelecom” Korporatīvo attiecību daļas direktors un Darba devēju konfederācijas pārstāvis Anrī Leimanis vērsa uzmanību uz to, ka padomē darbojas ne vien pieci tās locekļi, bet arī izpildinstitūcija. Viņš izteica cerību, ka NEPLP jaunais sastāvs vairāk komunicēs ar sabiedrību, lai parādītu, ka tiešām strādā tās labā.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvis Uldis Lavrinovičs izteica aicinājumu jaunās padomes locekļiem veidot nacionālo saturu Eiropas kontekstā. Arī šim aicinājumam varu pilnībā pievienoties.

Šajā nozarē bieži saduras divas pretējas intereses - platformu turētāju un platformu lietotāju. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka uzskata, ka šobrīd virsroku ņem platformu turētāji, kas līdz ar to diktē noteikumus. Jaunajai padomei jāspēj šo situāciju izlīdzināt. Šādam viedoklim piekrita arī žurnāliste Odita Krenberga.

NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un biedrības „Latvijas Pilsoniskā alisanse” direktore Rasma Pīpiķe norādīja, ka nav veikta iepriekšējās padomes darbības novērtējums un tas traucē jauno kandidātu izvērtēšanai.

Kāds no debatētājiem norādīja uz NEPLP locekļu ierobežojumiem darba tirgū, ko varot minēt par vienu no iemesliem divu kandidātu priekšlaicīgai aiziešanai no konkursa. Uzskatu, ka ierobežojumi ir pamatoti, bet neadekvāts ir padomes locekļu atalgojums. Deputāti šo problēmu ir konstatējuši un noteikti pie tās risināšanas ķersies līdzko padomes ievēlēšana pazudīs no dienas kārtības. Es noteikti aicināšu meklēt iespējas NEPLP tuvā nākotnē palielināt arī skaitliski.

Vēlreiz izsaku lielu pateicību visiem, kas palīdz jaunās NEPLP ievēlēšanas procesu padarīt iespējami atklātu un caurskatāmu. Centīsimies šādu praksi iedibināt kā tradīciju!

Saites:
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rīt uzklausīs 17 NEPLP kandidātus: http://ej.uz/uocp
Video: Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzklausa NEPLP locekļu kandidātus: http://ej.uz/wvr5

MANA 4. SESIJA LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMĀ

30.12.2011. / Politika

Ir nostrādāts pirmais 11. Saeimas darba periods un nu jau kopā Saeimas deputāta amatā esmu aizvadījis vienu pilnu gadu, vai cienījamas četras sesijas. Tuvojas gadu mija un ir laiks atkal atskatīties uz padarīto.

Atgādināšu, ka par 11. Saeimas deputātu kļuvu, Valdim Dombrovskim atkārtoti kļūstot par Ministru prezidentu, proti, esmu deputāts ar, tā saukto, „mīksto mandātu”.

Katra Saeimas deputāta pienākums vēl joprojām ir piedalīties Saeimas darbā, kā to paredz Saeimas kārtības ruļļa 7. punkts, kas ietver darbu komisijās, apakškomisijās un darba grupās. Sev atvēlēto laiku deputāta amatā lieki nešķērdēju – turpinu būt aktīvs un kolēģi saka „ka ar savu piemēru dzenāju arī citus”.

Par jaunievēlētās Saeimas sastāvu viedoklis man radās, varētu teikt, ātri. Esmu sapratis, ka sauklis „jaunos iekšā, vecos ārā” nav devis cerēto un simtprocentīgi pozitīvu rezultātu, jo darbs Saeimā prasa ne vien skaļu balsi un vēlmi „apkarot ļaunumu”. Izšķirošu lomu bieži spēlē zināšanas, izglītība, vispusīgs redzes loks un pieredze. Šādu īpašību, diemžēl, daudziem jaunievēlētajiem deputātiem nav, vai var jau būt, ka vēl nav izdevies parādīt.

Esmu deleģēts pārstāvēt partiju „Vienotība” Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Pieprasījumu komisijā. Turpinu darbu arī 11.Saeimā izveidotajās apakšstruktūrās - Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā un Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā, pēdējā kā komisijas priekšsēdētājs.

Jāatzīst, ka būtu vēlējies strādāt Juridiskajā komisijā, taču šāda iespēja 11. Saeima man netika dota. Iemesli saprotami un pieņemami – komisiju sastāvi tiek veidoti balstoties uz kvotu sistēmas principiem un šoreiz Juridiskajai komisijai no Vienotības frakcijas tika deliģēti pieredzējušākie kolēģi – Ilma Čepāne, Andrejs Judins un Solvita Āboltiņa. Turklāt visi trīs ar „cietajiem” mandātiem.

Līdz ar jauna Saeimas sastāva ievēlēšanu, būtiskas izmaiņas jūtamas ikkatrā līdz šim ierastā darbībā. Visvairāk to izjūtu Pieprasījumu komisijā, kur strādāju arī iepriekšējā sasaukumā. Duāli vērtēju opozīcijā esošo Saskaņas centra deputātu regulāros pieprasījumus premjeram Valdim Dombrovskim. Vairums no tiem ir neprofesionāli, nekvalitatīvi un nepārdomāti sagatavoti, un pie tam ar tikai vienu vēlmi – tā sacīt - „iegriezt”. Pozitīvi vērtējams ir fakts, ka opozīcijas deputāti (vismaz daļa) kaut ko dara.

Negatīvi vērtēju arī pēkšņo Pieprasījumu komisijas vadības maiņu. Lai gan apzinos, ka sākotnējais Pieprasījumu komisijas vadītājs Ēriks Ojārs Kalniņš (V) ir ārlietu eksperts un viņa kļūšana par Ārlietu komisijas vadītāju bija objektīva, uzskatu, ka Romualda Ražuka (ZRP) pēkšņā pārnākšana uz Pieprasījumu komisiju un ievēlēšana par komisijas priekšsēdētāju ir nemākulīgi slēpta kāre pēc amata „par katru cenu”.

Vēl joprojām visi ir laipni aicināti ierosināt aktuālas tēmas apspriešanai Pieprasījumu komisijā. Jebkurā jomā un līmenī Latvijā ir kas uzlabojams un ja arī Tu palīdzēsi kādu jomu padarīt Latvijas iedzīvotājiem pretimnākošāku, jutīsimies labāk visi! Otra manis pārstāvētā komisija ir Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Par tās darbību biju dzirdējis maz, tādēļ turp gāju gan ar piesardzību, gan ar nojautu, ka šīs komisijas darbā varu sniegt arī jūtamu pienesumu.

Par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas galveno uzdevumu rudens sesijā var nosaukt jaunas Nacionālo Elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes sastāva ievēlēšanu. Šobrīd, kad darbs pie šī jautājuma ir jau pusē, varu teikt, ka diezgan pamatīgi esmu iepazinis 41 šīs jomas profesionāli, no kuriem tikai daļu iepriekš nepazinu nemaz. Ar detalizētu katra kandidātu izvērtēšanas posma aprakstu vari iepazīties manā mājas lapā www.caklais.lv.

Kā jau minēju, 11. Saeimā turpinu darboties tajās pašās apakškomisijās, kurās 10.Saeimas sasaukuma laikā – Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā un Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā (10.Saeimā – Juridiskās komisijas apakškomisija darbam ar grozījumiem Pilsonības likumā).

Tiesu politikas apakškomisija kopš tās nodibināšanas novembra sākumā ir sanākusi uz četrām sēdēm. To arī šajā sasaukumā vada deputāte un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Lai gan varētu šķist, ka šīs apakškomisjas funkcijas pārklājās ar pašas Juridiskās komisijas darbu, varu Jūs mierināt sakot, ka tā nav. Juridiskā komisija nodarbojas ar visu jomu likumu skatīšanu, bet nepieciešama arī atsevišķa apakškomisija, kura analizē un piedāvā risinājumus Latvijas tiesu sistēmas straujākai atveseļošanai, jomai, kura līdz šim par daudz bijusi atstāta novārtā.

Arī šajā Saeimā tika izveidota Juridiskās komisijas Pilsonības likuma apakškomisija un arī šajā sasaukumā Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un mana Vienotības frakcijas kolēģe Ilma Čepāne uzstāja, lai tieši es turpinu darbu pie šī apjomīgā un latviešiem tik ļoti būtiskā likuma grozījumiem. Protams viņai par šo uzticību (tomēr avansā) paldies!

Par nožēlu jāsaka, ka gribētāju ir daudz, bet darītājus jāmeklē ar uguni. Ierosinājumu apjoms – milzīgs. Katram indivīdam sava sāpe, katrai organizācijai – sava. Ļoti maz visaptverošu ierosinājumu. Darbu apgrūtina un bremzē argumentu un pamatojuma trūkums ļoti daudziem ierosinājumiem, kuri pēc būtības ir pieņemami, bet iespējams prognozēt, ka, pieņemot atsevišķas normas, tās varētu tikt apstrīdētas.

Ja arī Tev ir idejas kā pilnveidot Pilsonības likumu un par tām vēl neesi runājis skaļi – dari to! Lai gan priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2012. gada 1. janvāris, padomus un idejas esmu gatavs uzklausīt vienmēr.

Esmu iesaistījies deputātu darba grupās sadarbībai ar Gruzijas, Baltkrievijas, Francijas. Armēnijas, Polijas, Lietuvas (kā grupas priekšsēdētāja vietnieks), Zviedrijas (kā grupas priekšsēdētāja vietnieks), Norvēģijas, Nīderlandes, Turcijas, Japānas, Kanādas, Vācijas, ASV, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Taivānas, Indijas, Krievijas, Somijas, Ķīnas, Čehijas un Brazīlijas parlamentiem.

Iesaistos tik daudzās darba grupās ar mērķi noskaidrot, kuras no šīm visproduktīvāk un aktīvāk strādā, kurās man būs interesanti strādāt un kuru darbā es visvairāk justu savu pienesumu. Sevis izvēlētās parlamentu sadarbības grupas iedalu divās daļās – tās, kuras var palīdzēt un ko mācīt mums un kurām varam palīdzēt un ko mācīt mēs. Ar laiku noteikti izdarīšu izvēli par labu aptuveni 5-7 darba grupām, kuras visprecīzāk atbildīs maniem augstākminētajiem kritērijiem.

Novembra vidū ar kolēģēm Lolitu Čigāni un Rasmu Kārkliņu realizējām mūsu kopideju un Vienotības frakcijas telpās sarīkojām pirmo Vienotības biedru un citu interesentu darba grupu pašvaldību darbu regulējošo likumu grozījumu izstrādāšanai. Līdz šim ir notikušas divas sēdes un trešā tiek plānota 2012. gada janvāra vidū, atsākoties ikdienas darba ritmam Saeimā. Ar darba grupas aktualitātēm, plāniem un padarīto varat iepazīties manā mājas lapā vai pēc katras sēdes pieprasot sēdes atskaiti manam palīgam Mārtiņam Smalkajam (martins.smalkais@saeima.lv). Vienotības biedriem atskaite tiks nosūtīta automātiski.

Esmu saņēmis nelielu kabinetu (dalu to kopā ar kolēģi Alekseju Loskutovu), datoru un printeri, caurlaides, informatīvos materiālus, piekļuvi Saeimas iekštīklam, personisko Saeimas e-pasta adresi un citas darbam noderīgas lietas. Kancelejas preces un saimniecības lietas deputāts pērk pats no deputāta algas.

Manuprāt, būtiskākie 11.Saeimas rudens sesijā pieņemtie likumi:

1. Pieņemts valsts budžets 2012. gadam.

Saeima 15. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu „Par valsts budžetu 2012.gadam” un grozījumus 29 likumos, kas saistīti ar valsts budžetu.

Nākamajā gadā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 4,516 miljardu latu apmērā, bet izdevumi – 4,641 miljardu latu apmērā. Mērķdotācijas pašvaldībām plānotas 210,7 miljonu latu apmērā. Gada vidējā inflācija plānota 2,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Budžeta konsolidācijas pasākumi šogad praktiski neskars nodokļu jomu, tiks saglabāti arī līdzšinējie nodokļu atvieglojumi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamais minums tāpat kā šogad būs 45 lati un atvieglojums par apgādībā esošu personu 70 lati mēnesī.

2. Saeimā pieņemtais Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums uzliek pienākumu iedzīvotājiem deklarēt savu mantu un fiksēt skaidras naudas apjomu, tādējādi ierobežojot pelēko ekonomiku, kas kropļo konkurenci un traucē korupcijas apkarošanai.

3. Ar Saeimas izdarītajiem grozījumiem Krimināllikumā pilnībā tiek izslēgts soda veids – nāves sods. Tādējādi Latvija ir izpildījusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. protokolā noteikto un atteikusies no nāvessoda piemērošanas arī par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā.

4. Kravas auto vadītājiem Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanai būs iespēja pieteikties elektroniski, tā izvairoties no ilgstošas dīkstāves pierobežā. To paredz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavotie grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā.

5. Juridiskās komisijas dienas kārtībā ir grozījumi Krimināllikumā – tie paredz attiekties no padomju laika mantojuma Krimināllikumā, mazināt sodus par mantiskiem noziegumiem un plašāk ieviest brīvības atņemšanai alternatīvus sodus.

6. Turpinās arī pagājušajā Saeimā aizsāktais darbs pie Pilsonības likuma grozījumiem, kas risinās vairāk nekā desmit gadu laikā uzkrātās problēmas, tostarp dubultpilsonības jautājumu, pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem.

7. Izmaiņas gaidāmas arī Saeimas darba organizācijā – otrajā lasījumā atbalstīta atteikšanās no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, tiks pārskatīts arī Saeimas komisiju saraksts. Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī iniciatīvu, kas paredz tiesības ne mazāk kā 5000 Latvijas pilsoņiem iesniegt Saeimā kolektīvu iesniegumu.

8. Grozījumi Iesniegumu likumā paredz mazināt tiesu noslodzi un novērst situāciju, kad persona par saņemto atbildi var tiesāties vairākkārt. Plānots, ka lietas par administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību turpmāk izskatīs tikai vienā tiesu instancē – Administratīvajā rajona tiesā.

Arī turpmāk esi laipni aicināts manā mājas lapā www.caklais.lv sekot līdz manai darbībai Saeimā un maniem viedokļiem par notiekošo Latvijā – gan politikā, gan citās dzīves jomās.

Turpinu tikties ar iedzīvotājiem, uzklausīt viedokļus, problēmas un idejas, kā arī rīkot ekskursijas Saeimā. Ja tevi kaut kas ko šī visa interesē, lasi mājas lapā www.caklais.lv vai sazinies ar manu palīgu Mārtiņu Smalko – e-pasts: martins.smalkais@saeima.lv , tel. 26757207.

Drosmi! Veiksmes! Panākumus!

http://www.youtube.com/user/SaeimaSAB#p/a/u/0/sVU2hznfdqk

NEDĒĻAS DEPUTĀTS KĀ GODA TITULS

29.12.2011. / Politika

Interneta portālā GudrasGalvas.lv pieejama jauna sadaļa – „Nedēļas deputāts”. Simt nedēļu laikā portāla apmeklētāji varēs tuvāk iepazīt katru no 11. Saeimā ievēlētajiem deputātiem, portālā uzdodot deputātiem jautājumus un saņemot uz tiem atbildes, kā arī noskaidrojot ievēlētā tautas kalpa uzskatus par aktuāliem jautājumiem.

Pirmā „Nedēļas deputāte” bija Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), kurai sekoja abi priekšsēdētāja biedri – Inga Bite (ZRP) un Andrejs Klementjevs (SC). Visus nākošos „Nedēļas deputātus” izvēlēsies portāla lietotāji balsojot mājas lapā GudrasGalvas.lv.

No 2011. gada 29. decembra līdz 2012. gada 5. janvārim arī man, kā septītajam pēc kārtas, ir iespēja būt GudrasGalvas.lv „Nedēļas deputāta” godā. Portālā iespējams noskatīties pāris minūšu garu videointerviju, kurā var dzirdēt ar manu viedokli par atklātajiem balsojumiem un citām šī brīža aktualitātēm. Portāls sniedz Jums iespēju uzdot man jautājumus, sekot līdz manām aktivitātēm miniblogu portālā twitter.com, kā arī iepazīties ar manu CV.

GudrasGalvas.lv ir viens no instrumentiem, kas nodrošina iespēju uzdot tiešus jautājumus, sekot aktualitātēm un piedalīties. Kamēr šie pamatprincipi būs svarīgi veidotājiem, es viņus vienmēr atbalstīšu. Aicinu to darīt arī Tev!

Paldies GudrasGalvas.lv organizatoriem un visiem, kas balsoja par mani kā Nedēļas deputātu!

AKTUĀLĀKAIS PILSONĪBAS LIKUMA GROZĪJUMU PIEŅEMŠANAS PROCESĀ

27.12.2011. / Politika

Ziņoju visā pasaulē Latvijai lojāliem cilvēkiem, kuri pagaidām vēl dažādu apsvērumu dēļ oficiāli nav Latvijas pilsoņi, bet sirdī mūžam tādi jūtas – darbs pie Pilsonības likuma grozījumiem rit pilnā sparā un ejam lieliem soļiem uz priekšu. Šobrīd Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti ir vienojušies par formu kā strādāt pie Pilsonības likuma grozījumiem. Precīza darba procedūras izstrāde ir būtiska, veicot jebkuru uzdevumu. Prieks, ka pamati ir stabili.

Esam saņēmuši un turpinam saņemt daudz konkrētus un arī nekonkrētus priekšlikumus, padomus, ieteikumus, aizrādījumus, utt. Lielu darbu ir paveikuši Ministru kabineta (MK) darbinieki, kas 21. decembra apakškomisijas sēdē prezentēja MK sēdē pieņemtos grozījumus. Diemžēl jāatzīst, ka arī šajā situācijā pierādījās ministriju nespēja savstarpēji sadarboties un strīdus jautājumus risināt ārpus Saeimas telpām. Šie strīdi var būt par pamatu topošo likuma grozījumu iespējamiem „zemūdens akmeņiem”, kuri var radīt problēmas gan grozījumu pieņemšanas procesā, gan likuma izpildes procesā.

Strauji tuvojas priekšlikumu iesniegšanas termiņš 2. lasījumam – 2012. gada 1. janvāris. Tas nozīmē, ka atlicis būs vēl tikai viens Pilsonības likuma grozījumu apspriešanas posms.

Jāatzīst, ka no līdz šim iesniegtajiem priekšlikumiem ļoti daudzi ir nepieņemami. Piemēram, „Saskaņas Centrs” priekšlikumi, kuri paredz piešķirt pilsonību automātiski visiem nepilsoņu bērniem, kuri dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta un dubultpilsonības ierobežojumu atcelšanu (tajā skaitā arī Krievijas Federācijas pilsoņiem). Bīstami ir tas, ka „Saskaņas Centra” 11. Saeimas frakcija uzskata, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājušie 20 gadi ir pietiekams termiņš, lai atceltu ierobežojumus iegūt pilsonību naturalizācijas ceļā tiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri pēc 1991. gada bija Latvijas Komunistiskās partijas biedri vai VDK darbinieki.

Dažu mēnešu laikā paredzēts caurskatīt visus iesniegtos priekšlikumus un izstrādāt Pilsonības likuma grozījumus galīgajā variantā. Diemžēl laika trūkuma dēļ nāksies pārcelt janvāra vidū plānoto konferenci par Pilsonības likuma grozījumiem. Galvoju, ka konference, neskatoties uz laika trūkumu, notiks pirms galīgās likuma grozījumu redakcijas pieņemšanas Saeimā. Šobrīd konference tiek plānota februāra beigās sadarbībā ar Latvijas Universitāti.

Paldies visiem, kuri jau ir paspējuši iesaistīties un palīdzēt Pilsonības likuma grozījumu tapšanā. Taču vēl joprojām atgādinu, ka labprāt uzklausīšu jebkuru viedokli tādēļ, ja tev tāds ir – neturi pie sevis!

http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/saskanas-centrs-ierosina-pieskirt-pilsonibu-represetajiem-762

http://www.diena.lv/latvija/politika/sc-pilsonibu-nepilsonu-berniem-japieskir-automatiski-13922661

http://www.delfi.lv/news/national/politics/zrp-rosina-likuma-noteikt-automatisku-pilsonibas-iegusanu-latvija-dzimusajiem-nepilsonu-berniem.d?id=41981474

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=337277:mudina-pilsonbu-pieirt-automtiski&Itemid=93

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/404951-sc_prasa_pilsonibu_nepilsonu_berniem_un_citas_izmainas

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/260016

ZIEMASSVĒTKI SAEIMĀ

22.12.2011. / Politika

Nu jau par ikgadēju tradīciju kļuvis Ziemassvētku sajūtas gūt arī Saeimā starp kolēģiem un draugiem. Arī šogad rūķīši bija parūpējušies, lai Saeima vismaz Ziemassvētkos šķistu draudzīgāka un atvērtāka katram garāmgājējam un apmeklētājam.

Jēkaba ielā pie Saeimas nama 22. decembrī norisinājās radošā Ziemassvētku darbnīca, kurā tapa svētku pārsteigumi bērniem no ģimenēm, kurām līdzcilvēku atbalsts šobrīd ir nepieciešams visvairāk. Ziemassvētku melodijām skanot, Saeimas deputāti, darbinieki un brīvprātīgie palīgi glazēja piparkūkas, piepildīja kārumu paciņas un izgreznoja rūķu cepures. Šīs dāvaniņas papildinās tos ziedojumus, kas Saeimā savākti ikgadējās labdarības akcijas ietvaros. Paldies Latvijas Samariešu apvienībai par lielisko organizāciju un sirsnīgo attieksmi.

Neilgi pirms Saeimas sēdes beigām izsludinātajā pārtraukumā deputātus un Saeimas darbiniekus ar Ziemassvētku dziesmām priecēja vokālais ansamblis. Saeimas kafejnīcas darbinieces bija parūpējušās par piparkūkām un karsto upeņu dzērienu.

Jāpiemin, ka svētku sajūtu radīja arī apziņa, ka tiek slēgta 11. Saeimas rudens sesija – laiks, kad pārdomāt izdarīto un neizdarīto, kā arī pēdējais brīdis ieplānot darbus nākamajam darba cēlienam, ja tas vēl nav izdarīts.

Priecīgus, gaišus Ziemassvētkus un labiem darbiem un nedarbiem bagātu Jauno 2012. gadu! Šodien to teicām visi viens otram.

http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19190-ziemassvetku-radosa-darbnica-jekaba-iela

 
 
 
 
 
 

CĪŅA AR NEKAUŅĀM

22.12.2011. / Politika

Man kā 11. Saeimas deputātam mandāts tika apstiprināts tikai 2011. gada 3. novembra Saeimas sēdē. Diemžēl jau pirmajā dienā „iepazinos” ar jaunā likumdevēja pārstāvju nekaunīgāko daļu.

Šai sēdē deputāta Andreja Elksniņa (Saskaņas Centrs, turpmāk SC) runas laikā izmantoju man Latvijas Republikas Saeimas Kārtības rullī 71. punktā noteiktās deputāta tiesības uz starpsaucieniem.

Taču deputāts Andrejs Elksniņš (SC), vai nu nepārzinot Kārtības ruļļa normas par deputāta tiesībām un pienākumiem, vai arī aiz iedzimtas vai iegūtas nekaunības, pārkāpa minēto 71. punktu, uzsākot ar mani sarunu no tribīnes, izsakot man adresētus diskriminējušus un cieņu aizskarošus izteicienus un norādot, ka man nav tiesības uz starpsaucieniem, jo deputāts esmu tikai pirmo dienu. No tā secinu, ka esmu diskriminēts pēc deputāta amatā iecelšanas termiņa.

Notikušajam par pierādījumu kalpo attiecīgās Saeimas sēdes stenogrammas fragments: „[..]Es šajā gadījumā visnotaļ atbalstu atklātas vēlēšanas, jo tik tiešām man ir apriebies skatīties, kā koalīcija nespēj vienoties par jautājumiem - ne attiecībā uz Saeimas Prezidija vēlēšanām (un tas ir secinājums, mēs redzam sekas), ne attiecībā uz (Troksnis. Starpsaucieni. No zāles dep. I. Čaklā starpsauciens.)... Jūs tikko... vispār šodien pirmo dienu atnācāt. Ko jūs te runājat? (Aplausi.) Ne arī attiecībā uz citiem jautājumiem.[..]”

Pēc konsultācijām ar pieredzes bagātākiem kolēģiem nolēmu izmantot man piešķirtās deputāta tiesības un 8. novembrī vērsos ar iesniegumu Saeimas mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (turpmāk - Komisijā), lūdzot ierosināt lietu pret deputātu Andreju Elksniņu un izvērtēt notikušo.

16. novembrī saņēmu Komisijas atbildes vēstuli, kurā tiku informēts, ka Komisijas deputāti savā tās pašas dienas Komisijas sēdē ir izskatījuši manu iesniegumu, bet būtiskus Kārības ruļļa vai deputātu ētikas kodeksa pārkāpumus nav konstatējuši. Kolēģi centās mani mierināt, sakot, ka Komisijai deliģētais partijas „Saskaņas Centrs” deputāts mutiski aizrādīs savam frakcijas kolēģim, kā arī aicināja mani izturēties ar sapratni pret jauno deputātu pieredzes trūkumu.

Tā kā atbildes vēstulē nebija man pieņemamu argumentu un faktu, vērsos pie Komisijas darbiniekiem ar lūgumu noklausīties 16. novembra sēdes audioierakstu. Noklausījos. Prieks bija neviltots!

Pēc audioieraksta noklausīšanās secināju, ka deputāti, svētku gaisotnē izskatot manu iesniegumu, nav diskutējuši un vērtējuši manu iesniegumu pēc būtības, līdz ar ko, manuprāt, lēmums neierosināt lietu un nepiemērot deputātam Elksniņam Kārtības rullī paredzētās sankcijas, nav adekvāts.

Lai arī Tu sajustu svētku gaisotni, piedāvāju arī Tev iespēju iepazīties ar Komisijas 16. novembra sēdes audioierakstu.

SĒDES AUDIOIERAKSTS

Šā gada 1. decembrī vērsos Komisijā ar atkārtotu lūgumu izskatīt manu 8. novembra iesniegumu un šoreiz to izvērtēt pēc būtības. Vērsu Komisijas deputātu uzmanību uz Kārības rullī noteikto deputātu iesniegumu izskatīšanas kārtību, kas paredz, ka lietu pret deputātu, pret kuru vērsies cits deputāts, nevar neierosināt.

Dienu pēc 21. decembra Komisijas sēdes, kurā tika izskatīta deputāta Elksniņa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lieta un uz kuru bijām aicināti gan es, gan deputāts Elksniņš, bet, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevarēju apmeklēt, saņēmu Komisijas vēstuli ar paziņojumu, ka Komisijas deputāti ir izskatījuši lietu, uzklausot A. Elksniņa viedokli un ņemot vērā abos manos iesniegumos minētos faktus, un nolēmuši lietu slēgt nepiemērojot deputātam Elksniņam nevienu no Kārtības rullī paredzētajām sankcijām.

Vēl joprojām uzskatu šo lēmumu par netaisnīgu, nepamatotu un neadekvātu. Pie tam minētajam deputātam pašos pamatos nav skaidrs ko pieklājas vai nepieklājas teikt, kur nu vēl ko drīkst vai nedrīkst. Un ne tikai no tribīnes, bet arī Saeimas komisiju darba laikā.

Jaunības neapdomība, vāji nervi un nespēja savaldīties nav vērā ņemami iemesli, kas attaisno rupjību un nekaunību. Centīšos arī turpmāk norādīt uz šīm „kļūdām”. Turpinām cīnīties par taisnību un labāku Saeimu!

NEPLP KANDIDĀTU IZVIRZĪŠANA 2. KĀRTAI

19.12.2011. / Politika

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19. decembra komisijas ārkārtas sēdē atklāti balsojot, izvirzīja septiņpadsmit kandidātus darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP).

Atļāvos nepiekrist kolēģu priekšlikumam noteikt kandidātu skaitu virzībai uz otro atlases kārtu, jo uzskatu, ka tādā veidā tiek ierobežotas manas tiesības izteikt personīgu atbalstu visiem man pieņemajamiem kandidātiem. Tā vietā ierosināju otrajai kārtai virzīt tikai tos kandidātus, kuri saņēmuši vairāk par pusi no komisijas deputātu balsīm. Diemžēl mans ierosinājums tika noraidīts un balsojot deputāti lēma par 15 kandidātu virzīšanu 2. kārtai, bet, ja vairākiem šo sarakstu noslēdzošajiem kandidātiem balsu skaits būs vienāds, tālākai kandidatūras vērtēšanai tiks virzīti visi, kuriem balsu skaits būs vienāds.

14 kandidāti ieguva vairāk nekā pusi komisijas deputātu balsu, un tie ir Anita Brauna, Ainārs Dimants, Aija Duļevska, Māra Eglīte, Gints Grūbe, Pēteris Krilovs, Andris Mellakauls, Aleksandrs Mirlins, Dainis Mjartāns, Ilmārs Muuls, Rita Našeniece, Ilze Strenga, Rolands Tjarve un Ivars Zviedris. Otrajai kārtai tika virzīti vēl trīs kandidāti, kuri ieguvuši četras balsis - divi pašreizējie padomes locekļi Dace Buceniece, Sergejs Kārītis, un arī Andris Ķēniņš.

Deputāti vienbalsīgi atbalstīja NEPLP kandidātu izvērtēšanas otro kārtu nesasteigt un rīkot publiskās debates ar kandidātu dalību, kā arī uzaicināt sabiedriskās organizācijas un interesentus, lai uzklausītu viņu viedokļus gan par principiem, gan par kritērijiem. Debatēsim, protams, arī par kandidātiem, arī viņu plusiem un mīnusiem. Tikai pēc tam Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lems, cik un kuri kandidāti tiks virzīti tālākai izvērtēšanai Saeimai.

Paldies visiem, kuri palīdz pieņemt lēmumus, izsaka viedokli par kandidātiem un procedūru, kā arī ir ieinteresēti labākā iespējamā padomes sastāva ievēlēšanā. Šis ir ļoti nozīmīgs 11. Saeimas darba pienākums un ceru, arī lielākā deputātu daļa to apzinās.

 
 
 

http://www.diena.lv/latvija/zinas/papildinata-13-53-saeimas-komisija-uz-otro-kartu-izvirza-17-neplp-kandidatu-13921470

http://www.ir.lv/2011/12/19/saeimas-komisija-uz-otro-kartu-izvirza-17-neplp-kandidatu

http://zinas.nra.lv/latvija/politika/62266-saeimas-komisija-uz-otro-kartu-izvirza-17-neplp-kandidatu.htm

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=336612:saeimas-komisija-uz-otro-krtu-izvirza-17-neplp-kandidtu&catid=72&Itemid=95

http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=4314

http://www.youtube.com/watch?v=d6HtFLxmErE&feature=plcp&context=C36aae99UDOEgsToPDskKTQhNdnMlb6eeveIcM-Ez5

http://ww0.latvijasradio.lv/zinas/43066.htm

PAŠVALDĪBU DARBA GRUPAS OTRĀ SĒDE

16.12.2011. / Politika

Šā gada 16. decembrī Vienotības Saeimas frakcijā notika jau otrā 11. Saeimas deputātu Lolitas Čigānes, Rasmas Kārkliņas un manis, Ingmāra Čaklā, organizētā Vienotības biedru un citu interesentu darba grupa grozījumiem pašvaldību darbu regulējošajos likumos.

Pirmajā sēdē, kas norisinājās 25. novembrī, klātesošos informējām par mūsu kā deputātu vīziju par to, kāpēc šī darba grupa vajadzīga un kādā veidā tai vajadzētu strādāt. Esam plānojuši uzrakstīt katras darba grupas sēdes detalizētu pārskatu, kuru var saņemt, nosūtot personīgu pieprasījumu manam palīgam Mārtiņam Smalkajam uz e-pasta adresi: martins.smalkais@saeima.lv. „Vienotības” kolēģi tādu saņem automātiski visi.

Paldies visiem, kuri nenobijās, saņēmās un ieradās arī uz otro darba grupas sēdi. Īpaši interesantu šo sēdi padarīja Ķekavas novada domes deputāta Ilgoņa Leišavnieka atskats uz pirmajā darba grupas sēdē izrunāto - prezentācija par deputātu skaitu pilsētu un novadu pašvaldībās un darbu pašvaldību izpildinstiūcijās.

Sēdes turpinājumā darba grupas dalībnieki tika aicināti diskutēt par Saeimā iesniegto priekšlikumu noteikt, ka pašvaldības ieceļ skolu direktorus uz četriem gadiem ar iespēju tikt apstiprinātiem atkārtoti. Diskusijas pamatā tika aicināts atbildēt uz jautājumu, vai šāda reforma vairotu izglītības kvalitāti jeb tieši pretēji - pavērtu ceļu iespējamai subjektīvai pieejai? Paldies deputātes Inas Druvietes palīgam Didzim Šēnbergam par profesionālo, uz faktiem un argumentiem balstīto viedokli.

Ar detalizētāku darba grupas otrās sēdes gaitu, izskanējušajiem viedokļiem un informāciju par nākotnes plāniem iespējams iepazīties jau iepriekš minētajā veidā – mans palīgs Mārtiņš Smalkais labprāt nosūtīs sēdes pārskatu tieši Tev.

Turpinām darboties un aicinām arī citus būt aktīviem!

 

„PRET” PAREIZTICĪGO ZIEMASSVĒTKIEM
KĀ OFICIĀLAJIEM VALSTS SVĒTKIEM

06.12.2011. / Politika

1. decembra Saeima sēdē kārtējo reizi noraidīja "Saskaņas centra" (SC) deputātu piedāvātos grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām. Tai skaitā priekšlikumu, kas paredzēja 7. janvārī svinēt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus. Lai gan tehniski kļūdījos un nobalsoju „par”, šo ierosinājumu, protams, neatbalstu. Par savu kļūdu informēju gan Saeimas prezidiju, gan medijus.

Šī bija viena no reizēm, kad pieredzējušu kolēģu argumentācija no Saeimas tribīnes bija īsa, kodolīga, precīza un balstīta un faktiem. Lai gan biju izlēmis kā balsošu, Inas Druvietes argumentācija mani pārliecināja vēl vairāk. Prieks strādāt kopā ar profesionāliem, pieredzējušiem kolēģiem. Šie ir gadījumi, kad no kolēģa uzstāšanās vienkārši mācos. Paldies!

Saeimas sēdes stenogramma ar Inas Druvietes kundzes runu no Saeimas tribīnes:

„Cienījamie kolēģi!

Šis ir mans devītais gads Saeimā un devītā reize, kad es runāju pret šo likumprojektu. Un es nepateikšu neko jaunu.

Atgādināšu Latvijas svētku, atceres un atzīmējamo dienu ideju. Tie ir visai valstij kopīgi svētki, kuros mēs stiprinām mūsu sabiedrības vienotību, atceramies vēsturi un godinām mūsu kritušos karavīrus.

Šeit nav runa ne par reliģijas brīvību, ne par ticības brīvību, ne par tiesībām atzīmēt jebkura veida svētkus, kad to vēlas gan privātpersonas, gan personu grupas. Šeit ir runa par valsts svētkiem, nevis par konfesionāliem svētkiem. Paskatīsimies savos kalendāros! Tur ir rakstīts „Ziemassvētki”, nevis luterāņu, katoļu, metodistu... un atcerēsimies šo garo uzskaitījumu, kuru vēl pagājušajā Saeimā mums piedāvāja Kārlis Šadurskis. Šeit nav runa par konfesiju! Un, ja mēs ņemtu vērā jūsu piedāvājumu, tad tādā gadījumā mums būtu jāizdara arī grozījums ierakstā, kas ir 24.decembris, un jāprecizē, kuru konfesiju pārstāvji tad šos svētkus svinētu.

Tālāk. Kā zināms, mūsu valstī baznīca ir šķirta no valsts un visas reliģijas mūsu valstī ir vienlīdz cienījamas. Tādā gadījumā kalendārs varētu tikt papildināts arī ar citu konfesiju svētkiem, bet līdz ar to pilnībā mainītos arī princips, pēc kura tad svētki tiek atzīmēti gan mūsu kalendārā, gan arī mūsu dzīvē.

Un visbeidzot. Nevienu norisi, nevienu priekšlikumu mēs nedrīkstam vērtēt atrauti no konteksta. Un pašreiz vairāk par visu mums ir svarīgi stiprināt mūsu sabiedrības vienotību - gan etnisko, gan lingvistisko, gan arī starpkonfesionālo. Un tieši tādēļ, ja mēs Latvijas sabiedrību sadalīsim arī pēc svētku svinēšanas principa, tad kurš teiks, ka tas nāks par labu mūsu sabiedrības integrācijai, ka tas stiprinās mūsu vienotību, ka tas neradīs papildu šķelšanos starp Latvijas cilvēkiem?

Tāpēc, ņemot vērā šos un vēl daudzus citus argumentus, izrādot cieņu visām reliģijām, visām konfesijām, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo pašreizējā situācijā pozitīvu seku šādu svētku iekļaušanai kalendārā nebūs.

Paldies.”

http://www.delfi.lv/news/...

 Anna Auziņa. Mazliet mīlestības
Ir. 2011. gada 21. decembris

VISI UZ REFERENDUMU! VISI BALSOJAM PRET!

06.12.2011. / Politika

Tā nu ir sanācis. Kāpēc? Ko tas dos vai atņems? Un visus citus jautājumus ko varētu vēlēties šodien uzdot, atbildēs nākotne.

Šobrīd, pēc notikušā fakta – savāktajiem aptuveni 200 000 parakstiem, ikvienam Latvijas valstij lojālam pilsonim ir jāizpilda savs pienākums: jādodas uz referendumu un jābalso PRET krievu valodu kā otro valsts valodu.

Tā ir mana pārliecība, tieši tā es darīšu un aicinu visus rīkoties tāpat!

Lūdzu, ieklausieties! Šodien partija „Vienotība”, kopā ar vēl divām politiskajām organizācijām uzrunā Latvijas sabiedrību:

Partiju „Vienotība”, Zatlera Reformu partijas, Nacionālās apvienības
paziņojums
Rīgā, 2011. gada 6. decembrī

Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir Latvijas neatkarīgās valsts pamats. Kopā ar pārējiem Satversmes pamatprincipiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts, tās teritorija ir nedalāma un vara pieder tautai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda izsaka Latvijas valsts būtību.

Sekojot tādu politiķu aicinājumiem, kas ir noskaņoti pret Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem, iespējams, ir savākti paraksti referendumam, kura nolūks ir panākt krievu valodai otras valsts valodas statusu. Šo politiķu mērķis ir izmantot referendumu, lai sašķeltu Latvijas sabiedrību.

Tāpēc „Vienotības”, Zatlera Reformu partijas, Nacionālās apvienības valdes:

  1. aicina visu tautību Latvijas pilsoņus balsot PRET krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties tautas nobalsošanā. Tā mēs vēlreiz apliecināsim un nostiprināsim Latvijas valsts nacionālo un demokrātisko identitāti un latviešu valodu kā kopīgu pamatu visiem Latvijas iedzīvotājiem un saliedētai sabiedrībai;

  2. augstu novērtē to Latvijas krievu, baltkrievu, ukraiņu un citu tautību politiķu un sabiedrisko darbinieku nostāju, kuri ir aicinājuši neiesaistīties kampaņā pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu;

  3. nosoda mēģinājumus apšaubīt Latvijas valstiskuma pamatus un sašķelt Latvijas sabiedrību;

  4. aicina Latvijas politiskās partijas ieņemt līdzīgu nostāju.


ATSĀKAS DARBS PIE PILSONĪBAS LIKUMA GROZĪJUMU IZSTRĀDES

30.11.2011. / Politika

Paldies kolēģiem Saeimā par izteikto atbalstu un uzticēšanos man jau otro Saeimas sasaukumu pēc kārtas vadīt Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju. Apakškomisijas sekretāra amatā ievēlēta politikā vēl nepieredzējusī, bet visādā ziņā profesionālā un entuziastiskā Zatlera Reformu partijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

Šīsdienas pirmajā sēdē deputāti vienojās, ka darbam pie Pilsonības likuma grozījumiem jābūt intensīvam un rezultāts jāpanāk iespējami īsā termiņā, taču par termiņu svarīgāka ir grozījumu kvalitāte un pastāvošo problēmu atrisinājums. Likums skar ļoti plašu iedzīvotāju loku un rezultāts nevar būt sasteigts vai neizdiskutēts. Uzskatu, ka pusgads ir ilgākais saprātīgais termiņš, kādā likuma grozījumi būtu jāsagatavo un jāpieņem.

Šodien vienojāmies par trim jautājumu blokiem, kas tiks risināti ar likuma grozījumiem. Pirmais no tiem ir dubultpilsonības iegūšana „ārvalstīs dzīvojošajiem”. Šis jautājums apakškomisijā ir iztirzāts jau 10. Saeimas laikā, tādēļ deputāti uzreiz sāks skatīt otro jautājumu bloku - pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem. Savukārt trešais jautājumu bloks saistīts ar pilsonību tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.

Ņemot vērā, ka Pilsonības likums nav grozīts kopš 1997. gada un satur atsauces uz vairs spēkā neesošiem normatīvajiem aktiem, tajā būs nepieciešama arī virkne tehnisku grozījumu. Vienojāmies aicināt valdību sniegt priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam, tostarp izvērtējot nepieciešamās tehniskās izmaiņas, lai likums atbilstu laika garam.

Jau iepriekš esmu aicinājis man sūtīt jebkādu informāciju par šķēršļiem tautiešiem iegūt Latvijas pilsonību un arī vēl joprojām tādu gaidu. Ja arī Tev ir ko teikt šajā jautājumā, raksti man uz ingmars.caklais@saeima.lv. Veiksmi un panākumus mums visiem!

TIKŠANĀS AR DEMOKRĀTISKAJIEM PATRIOTIEM

28.11.2011. / Politika

Agrs rīts, plašas, ar patīkamu kafijas aromātu pildītas telpas un nepiespiesta, draudzīga atmosfēra – tā iesākās 28. novembra rīta cēliens.

Kopā ar palīgu Mārtiņu Smalko devāmies uz biedrības „Demokrātiskie patrioti” biroju, kur tiku aicināts pārrunāt grozījumus likumos, kas regulētu Saeimas deputātiem izmaksājamo kompensāciju piešķiršanas kārtību un apmērus pēc deputāta mandātu termiņa beigām.

Lai gan palikām katrs pie sava viedokļa, tika gūta izpratne un pretējais viedoklis tika ne vien uzklausīts, bet arī saprasts. Pēc sarunas radās sajūtu, ka arī turpmāka sadarbība problēmu risināšanā ir ļoti iespējama.

Paldies biedrības līdzdibinātājam, biedram un 11. Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Dāvim Staltam par uzaicinājumu un kvalitatīvo viedokļu apmaiņas procesu.

PARTIJAS „VIENOTĪBA” 1. KONGRESS

26.11.2011. / Politika

26. novembrī jau tradicionāli ārpus Rīgas, šoreiz Tukumā, norisinājās partijas Vienotības kongress. Vienotībai ir svarīgi, lai partijas lielie pasākumi notiktu ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos. Vienotība vēlas būt lielākā reģionālā Latvijas politiskā organizācija un tādu pasākumu kā kongresu īstenošana kādā no reģioniem tuvina partiju sabiedrībai.

Šogad 6. augustā notika partijas Vienotība dibināšanas kongress. Sestdien notikušais partijai Vienotība bija 1. kongress un tajā tika vēlēta Vienotības vadība. Šoreiz vēlēšanas tika organizētas ievērojot Vienotības dibinātāju partiju (Jaunais laiks, Pilsoniskā Savienība, Sabiedrība citai politikai) kvotas. Bet tas pēdējo reizi, jo nākamgad, protams, būsim objektīvāki.

Vienotība ir politiska organizācija, ko veidojušas trīs dažādas partijas ar atšķirīgiem viedokļiem daudzos jautājumos, bet, ņemot vērā lēmumu par vienas partijas izveidi, ir jūtami uzlabojusies partijas iekšējā demokrātija, kas atšķirīgos viedokļus satuvina. Var just, ka partijas biedri ietekmējas viens no otra, kopējie mērķi veidojas no trīs partiju idejām un vadlīnijām, tādēļ jācer, ka spēsim pārņemt to saprātīgāko un racionālāko, kas valstij un sabiedrībai būs vajadzīgs Vienotības pārstāvjiem strādājot Seimā un valdībā.

Kongress ir vieta, kur satikt tos, kurus ikdienā nesatiek, uzzināt vērtīgus jaunumus no dažādiem Latvijas novadiem un klātienē skaidrot kolēģiem Saeimā notiekošos procesus.

Par kongresu bija liela žurnālistu interese. Kongresa gaitā bija vairākas kvalitatīvas uzrunas. Augstu vērtēju Solvitas Āboltiņas prasmes un spēju „ņemt varu”. Un ļoti priecājos par Veiko Spolīša ievēlēšanu augstajā amatā. Apsveicu arī visu pārējo Vienotības jauno vadību!

Arī es tiku izvirzīts Vienotības valdei un pietrūka tikai 2 balsis, lai tiktu ievēlēts. Ņemot vērā, ka nebiju neko mērķtiecīgi darījis, lai izveidotu savu atbalstītāju loku, acīmredzami, ka šāds rezultāts ir pozitīvs.

Jaunievēlētajām amatpersonām (arī ētikas un revīzijas komisijās) vēlu veiksmes un patiesi ceru, ka mums visiem kopā veiksies!

Par Kongresu:

http://www.diena.lv/latvija/politika/vienotibas-kongress-tukuma-13917274

http://www.diena.lv/latvija/politika/vienotibas-kongress-tukuma-13917274?image=4#gallery

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/257074

http://zinas.nra.lv/latvija/60702-vienotibas-merkis-latviju-tris-gados-padarit-par-tautsaimniecibas-izaugsmes-lideri-baltija.htm

http://www.vienotiba.lv/jaunumi/zinas/vienotiba-pienem-rezoluciju-par-latvijas-attistibas-merkiem/ http://www.vienotiba.lv/jaunumi/zinas/

Ievēlēta „Vienotības” vadība un valde:

http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-vienotibas-priekssedetaju-ieveleta-aboltina-domi-vadis-kalniete.d?id=41935574

http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotibas-valde-ievele-20-loceklus.d?id=41936200

http://www.ir.lv/2011/11/26/aboltina-vienotibai-ir-jaklust-par-sinonimu-vardam-atbildiba

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/400884-vienotibas_valdes_priekssedetajas_amata_ieveleta_aboltina

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/400902-ieveleta_vienotibas_valde

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/257060

Kongresa runu atspoguļojums:

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/257071

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/257056

 
 
 
 
 
 

VIENOTĪBAS DARBA GRUPA

24.11.2011. / Politika

Piektdien, 24. novembrī Saeimas deputāti un VIENOTĪBAS biedri Lolita Čigāne, Rasma Kārkliņa un es aicinājām visus VIENOTĪBAS pašvaldību vadītājus, deputātus, aktīvistus un citus interesentus uz kopēju darbu pie iniciatīvām un grozījumiem likumos, kas regulē pašvaldību darbu („Par pašvaldībām”, „Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, „Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, u.c.).

Izveidotās darba grupas mērķis ir maksimāli īsā laika posmā izstrādāt konkrētus, grozījumus šajos likumos. Līdz pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2013. gada martā, atlikuši vien 16 mēneši. Tas nozīmē, ka šobrīd ir optimāls laika posms līdz vēlēšanām, lai vērtu vaļā un grozītu šos likumus, tai pat laikā netiekot apvainotiem priekšvēlēšanu populismā.

Uz pirmo sēdi bija ieradušies negaidīti daudz kompetentu interesentu. Dienas kārtība šādi jautājumi: 2. līmeņa pašvaldības jeb apriņķi, pašvaldību deputātu statuss, pašvaldību referendumi un citas pašvaldību problēmas. Galvenais šīsdienas sēdes uzdevums – paust savu viedokli par pašvaldību darbu un problēmām, kas tieši skar pašvaldības un to iedzīvotājus. Ideju daudz, vēlme darboties liela. Tas, protams, priecē. Paldies Lolitai un Rasmai par atbalstu un līdzdalību.

Nākošā darba grupas sēde piektdien, 16. decembrī, plkst. 13.00, Vienotības frakcijas telpās. Gaidām arī Tevi!

Caurlaidei vari pieteikties personīgi pie mana palīga Mārtiņa Smalkā pa tālruni 26757207 vai sūtot e-pastu martins.smalkais@saeima.lv.

 
 
 
 

IESAISTĪŠANĀS SAEIMAS APAKŠKOMISIJU DARBĀ

16.11.2011. / Politika

Saeimas Juridiskā komisija 16. novembra sēdē pieņēma lēmumu, veicinot pēctecības principa ievērošanu, turpināt darbu pie tiesu darbības pilnveidošanas un Latvijai tik ļoti būtiskā Pilsonības likuma sakārtošanas. Šim nolūkam tika izveidotas divas apakškomisijas – Tiesu politikas apakškomisija un Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija, kas pie šiem problemātiskajiem jautājumiem strādājušas jau 10. Saeimā.

Darbam tiesu politikas apakškomisijā pieteikušies deputāti Solvita Āboltiņa (Vienotība), Inga Bite (ZRP), Irina Cvetkova (SC), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Ilma Čepāne (Vienotība), Andrejs Elksniņš (SC), Kārlis Eņģelis (ZRP), Andrejs Judins (Vienotība) un Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK). Un patiesībā – izbrīna, ka tik maz no 11. Saeimā ievēlēto juristu skaita.

Savukārt pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sastāvā būs ne vairāk kā divi deputāti no katras frakcijas – tā lēma Juridiskā komisija. Frakcijas deleģēja un apakškomisijā strādās: deputāti Valērijs Agešins (SC), Boriss Cilēvičs (SC), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Ilma Čepāne (Vienotība), Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK), Valdis Liepiņš (ZRP), Inese Lībiņa-Egnere (ZRP), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) un Kārlis Seržants (ZZS).

Ceru, ka darbs būs produktīvs un deputāti konstruktīvi strādās pie apakškomisijām nodotajiem jautājumiem, aizmirstot politiskās ambīcijas un rīkojoties valstiski atbildīgi. 10.Saeimā, strādājot šajās divās apakškomisijas, pārliecinājos, ka te sekmīgi risina problemātiskos jautājumus un panāktie rezultāti gūst atbalstu arī sabiedrībā.

http://www.diena.lv/latvija/zinas/saeima-izveido-tiesu-politikas-un-pilsonibas-likuma-grozijumu-apakskomisijas-13915525

http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19019-juridiska-komisija-izveido-tiesu-politikas-apakskomisiju-un-pilsonibas-likuma-grozijumu-apakskomisij

http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-izveido-tiesu-politikas-un-pilsonibas-likuma-grozijumu-apakskomisijas.d?id=41774215

SVINĪGAIS BRĪDIS PIE BRĪVĪBAS PIEMINEKĻA

11.11.2011. / Politika

Valsts prezidents Andris Bērziņš piektdien, pie Brīvības pieminekļa uzrunājot Rīgas garnizona karavīrus, aicināja Latvijas iedzīvotājus Lāčplēša dienā "klusu pieminēt tos, kas atdevuši dzīvību par Latviju", vakarā iededzot mājās sveces un pastāstot bērniem, kas šī ir par dienu un kādēļ tā Latvijai nozīmīga.

Prezidents atgādināja, ka 11. novembrī "mēs godinām visus tos karavīrus, kuri ir lējuši savas asinis un atdevuši dzīvību mūsu dzimtenes Latvijas vārdā". "Pirms 92 gadiem latvju armija, pārsvarā septiņpadsmit - divdesmitgadīgi puikas, cīnoties ar Bermonta armiju, bija neapturami, un 1919. gada 11. novembrī Rīga bija brīva," sacīja Bērziņš.

Pasākumā piedalījās arī ārvalstu vēstnieki, Saeimas deputāti, ministri un dažādas militārpersonas.

Stāvot dažus metrus no garām soļojošiem karavīriem, varēju labi saskatīt viņu sejas. Tas bija interesanti – katrs no viņiem bija lepns par šo iespēju maršēt, viņiem bija ne tikai svētki, bet arī gods. Tas bija neviltots un patiess, jo šādi maršējot, nav nevienam nekas jāslēpj vai jāizrāda. Viņi dara savu darbu – ierindā soļo. Bet … viens centās notvert prezidenta skatienu, jo maršē šim prezidentam pirmo reizi, cits, cenzdamies nepacelt zodu par augstu, mēģināja ieraudzīt augstumos trīs zvaigznes, cits vērās pāri laukumam, kādā konkrētā punktā, jo bija līnijā pirmais, kam seko vēl desmit citu kāju pāru. Nekad nebiju aizdomājies - Karavīri soļo cēli! Un skaisti!

 
 
 
 

PILSONISKĀS SAVIENĪBAS PĒDĒJĀ VALDES SĒDE

10.11.2011. / Politika

Politiskā partija „Pilsoniskā Savienība”, savā kopsapulcē pieņemot lēmumu veidot politisko partiju apvienību „Vienotība”, ieslēdza laika pulksteni. Vēlāk sekoja lēmums kopā ar „Jauno Laiku” un „Sabiedrība Citai Politikai” veidot kopīgu partiju. 6. augustā Valkā „Vienotības” dibināšanas kongress un tad jau iesniegti dokumenti jaunās partijas reģistrācijai.

Tagad, kad jaunās partijas izveides process tuvojas noslēgumam, arī „Pilsoniskā Savienība” sanāca uz savu pēdējo pēdējās valdes sēdi. Pēdējā sēdē piedalījās Ģirts Valdis Kristovskis, Kārlis Šadurskis, Jānis Avotiņš, Lolita Čigāne, Ina Druviete, Ilma Čepāne, Sandra Kalniete, Janīna Kursīte – Pakule, Linda Medene, Anna Seile, Ilze Vergina un es. (Vēl pēdējā valdē bija ievēlētas Inese Vaidere un Līvija Plavinska.)

Pēdējā valdes sēde kā jau pēdējā. Daži pēdējie stratēģijas jautājumi un tad pārdomas, runas un sarunas par panākto, sasniegto un sapņoto.

Es lepojos, ka politikā ienācu tieši ar „Pilsonisko Savienību”. Saku PALDIES visiem kolēģiem un domubiedriem par kopīgi paveikto un ļoti ceru, ka izdarīsim visu, lai „Vienotība” pēc būtības būtu ar „Pilsoniskās Savienības” demokrātijas izpratni un mērķiem. Tagad un vienmēr!

 
 
 

TIKŠANĀS AR VESELĪBAS MINISTRI INGRĪDU CIRCENI

07.11.2011. / Politika

Agrā rīta stundā devos uz veselības ministriju, lai tiktos ar nozares vadītāju. Jāpaspēj satikties vēl pirms ministrei sākas aktīvā diena ministrijā un ministru kabinetā.

Mans ierašanās mērķis nav apsveikt kolēģi ar jauno izaicinājumu – ministra amatu, vai sūdzēties par kādām problēmām nozarē, bet gan kā 11. Saeimas deputātam, kas ievēlēts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pārrunāt darāmos darbus ar 10. Saeimas šīs komisijas vadītāju.

Paldies Ingrīdai par atvēlēto laiku un priecē fakts, ka ļoti daudzos jautājumos esam vienisprātis. Veiksmes darbos! Mums abiem.

SAEIMAS DEPUTĀTA PALĪGS MĀRTIŅŠ SMALKAIS

03.11.2011. / Politika

Lai gan Vienotības komanda 11. Saeimā ir sarukusi, mana komanda turpina strādāt pilnā sastāvā. Šajā Saeimas sasaukumā Čaklā palīgkomandas galvenais vilcējspēks un mana labā roka būs Mārtiņš Smalkais, kurš pieredzi palīga arodā ieguvis jau 10.Saeimas laikā.

Mārtiņš mācās Latvijas Jūras akadēmijā, Ostu un kuģošanas vadības bakalaura programmā, kā arī kopš š.g. septembra neklātienes studenta statusā apgūst Saeimā tik ļoti nepieciešamās tiesību zinātnes Juridiskajā koledžā.

Jebkurā jautājumā esat aicināti sazināties ar manu palīgu Mārtiņu (mob. tel. 26757207 vai e-pasts: martins.smalkais@saeima.lv).

11. SAEIMAS DEPUTĀTS

03.11.2011. / Politika

Tehnisku iemeslu dēļ, ar nedēļas nokavēšanos 3. novembra kārtējā 11. Saeimas sēdē sešiem deputātiem, kas parlamentā aizvietos par ministriem kļuvušos partijas biedrus, apstiprināja mandātus. Tā saucamos mīkstos mandātus.

VIENOTĪBAS Vidzemes vēlēšanu sarakstā biju palicis astotais - pirmais aiz svītras. Tagad deputāta pienākumus pildīšu aizvietojot par Ministru prezidentu kļuvušo Valdi Dombrovski. Kopumā no VIENOTĪBAS mīkstos mandātus saņēma četri deputāti - es un trīs kolēģi no 10. Saeimas sasaukuma – Lolita Čigāne, Arvils Ašeradens un Rasma Kārkliņa. Svarīgi piebilst, ka visi bez kļūdām šodien arī nodeva svinīgo solījumu.

Jaunajā sasaukumā sēdēšu pašā Saeimas sēžu zāles vidū, otrajā rindā. No šīs vietas labāk redzams, dzirdams un „psiholoģiski” ir daudz vieglāk iesaistīties. To parādīju jau dažas minūtes pēc mana deputāta statusa apstiprināšanas – divreiz kāpu tribīnē diskutēt un vairākkārt no zāles, ar Saeimas Kārtības rullī paredzētajām tiesībām, palīdzēju deputātiem tribīnē ar svarīgām piezīmēm. No Saeimas tribīnes iesaistījos divu būtisku jautājumu apspriešanā – par tiesnešu ievēlēšanas kārtību un par Kārtības ruļļa izmaiņām, kas paredzētu atklātus balsojumus par amatpersonu vēlēšanām.

11. Saeimā strādāšu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kā arī turpināšu darbu Pieprasījumu komisijā, kuras pirmā sēde notika uzreiz pēc 3. novembra Saeimas sēdes, un tajā par jauno komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Ēriks Ojārs Kalniņš. Noteikti turpināšu iesaistīties gan apakškomisiju darbībā, gan sadarbības grupās ar citu valstu parlamentiem. Jau pirmajā dienā iesaistījos deputātu grupā sadarbībai ar Gruzijas parlamentu.

Darbs dara darītāju. Un darbs ir sācies!

 
 

http://www.juristavards.lv/?menu=DOC&id=236586

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/253792

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/254737

http://www.diena.lv/latvija/zinas/saeima-apstiprina-mandatus-sesiem-deputatiem-13913024

http://www.ir.lv/2011/11/3/saeima-apstiprina-mandatus-sesiem-deputatiem

VIENOTĪBAS VIDZEMES NODAĻU KONFERENCE KOCĒNOS

01.11.2011. / Politika

Pēdējā laikā, jaunās valdības veidošanas procesa kontekstā, bieži tika pieminēti vārdi „partijas iekšējā demokrātija”, „lēmumu pieņemšana partijas iekšienē”, utml.

1. novembrī VIENOTĪBAS Vidzemes nodaļu nosacītā kopsapulce Kocēnos ir pierādījums tam, ka VIENOTĪBĀ nav problēmu ar savstarpējo biedru un vadības atklātu komunikāciju, un lieliem soļiem tiek iets uz jebkura biedra diskomforta samazinājumu līdz minimumam.

Pārstāvji no visām VIENOTĪBAS Vidzemes nodaļām tika aicināti uzklausīt, uzdot jautājumus un noskaidro, lai tālāk nestu ziņas uz savām nodaļām. Laiku skaidrot un atbildēt bija izbrīvējuši gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, gan Saeimas deputāti un valdes locekļi.

Interese par valstī notiekošo ir liela. Uztraukto arī ne mazums, bet visi gatavi cīnīties un darīt. Šis atkal bija viens svarīgs solis.

Ak, jā - uzslava lieliski renovētajam kultūras namam! Piemērs citiem. Malači!


10. SAEIMAS JURIDISKĀS KOMISIJAS PĒDĒJĀS SĒDE

05.10.2011. / Politika

Iesaistīšanās Juridiskās komisijas darbā man bija vēl nebijusi pieredze gan no profesionālā, gan cilvēciskā viedokļa. Paldies komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānes kundzei, kura gandrīz katru komisijas sēdi man padarīja par visaptverošu lekciju jurisprudencē un dzīves uztverē kopumā. Liels paldies jāsaka arī visiem Saeimas Juridiskā biroja darbiniekiem un Juridiskās komisijas konsultantiem, kuri strādāja ar pilnu atdevi un ļoti profesionāli.

Par komisijas darbu saku atzinīgus vārdus. Tās sastāvā darbojās divpadsmit deputāti, no kuriem pieci – opozīcijas. Lai gan daudzos jautājumos un balsojumos opozīcijas deputāti vadījās pēc savas partijas politiskajiem uzstādījumiem, visi deputāti likumprojektu izskatīšanas gaitā strādāja ar godprātīgi, korekti un necentās bojāt likumprojektu juridisko saturu. Izņēmumi ir vienmēr, bet par tiem ne šoreiz.

Attēlā 10. Saeimas Juridiskās komisijas nepilns sastāvs. No kreisās - Ņikita Ņikifarovs (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Ingmārs Čaklais (V), Andris Caunītis (V), Solvita Āboltiņa (V), komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V), komisijas priekšsēdēdētāja biedrs Valērijs Agēšins (SC), komisijas sekretārs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK/VL), Andris Bērziņš (ievēlēts no Rīgas, PLL), Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Pēdējās sēdē diemžēl nepiedalījās un kopbildē nav redzami Gundars Daudze (ZZS) un Laimis Šāvējs (ZZS).

 

VIENOTĪBAS NODAĻA IKŠĶILĒ

04.10.2011. / Politika

Ne vienmēr nesaskaņas galvaspilsētā atspoguļojas arī novados. Nu jau kādu laiku Ikšķilē kopā sanāk, diskutē un darbojas cilvēki, kuri sevi sauc par VIENOTĪBAS nodaļu. Līdzšinējo triju partiju robežas jau sen kā dzēstas. Par Ikšķiles nodaļas atvērtību un vēlmi strādāt komandā mani pārliecināja, pirmkārt, tas, ka sanāksmē piedalījās arī Ropažu domes priekšsēdētāja vietnieks un SCP Ropažu nodaļas vadītājs Ivo Skudiķis (tuvāk iepazīts arī priekšvēlēšanu aģitācijas braucienos pa Vidzemi, kad kopā kandidējām uz 11. Saeimu no Vienotības saraksta Vidzemē), un, otrkārt, - sanāksmes gaitā nodaļā tika uzņemta jauna biedre un klātesošie piebilda, ka tuvākajā laikā Vienotības Ikšķiles nodaļā iestāsies vēl vairāk jaunu biedru.

Uz tikšanos tiku aicināts ar mērķi stāstīt, skaidrot un palīdzēt saprast. Sarunas sākumā uzklausīju partijas biedru viedokli par notiekošo valstī, par jaunumiem pašvaldības līmenī un procesiem partijas iekšienē. Visgarākā diskusija izvērtās par aktualitāti valstī Nr. 1 – vēlēšanas, pēcvēlēšanu notikumi, valdības veidošana, parijas stratēģija un nostāja. Centos atbildēt uz visiem jautājumiem un viest skaidrību. Ceru, ka izdevās.

Paldies, Ikšķiles novada priekšsēdētājam Indulim Trapiņam par viesmīlīgo uzņemšanu! Aiciniet vēl! Atbraukšu kaut apskatīt "topošo" Ikšķili. Jāuzslavē ne vien apjomīgos satiksmes sistēmas uzlabojumus, kur darbi rit pilnā sparā, bet arī tikko pabeigto Ikšķiles vidusskolas rekonstrukciju. Prieks, ka cilvēki dara, strādā un rada!

 
 
 

SALACGRĪVAS NĒĢU TACIS

29.09.2011. / Politika

Uzreiz pēc vēlēšanām, kopā ar kolēģiem (dažiem no Vienotības Vidzemes saraksta kandidātiem), ko šai gadījumā var saukt arī par „cīņu biedriem” pēc garā priekšvēlēšanu skrējiena nolēmām apsēsties un mierīgi parunāt. Un ne par politiku.

Par tikšanās vietu izvēlējāmies Salacgrīvu. Vai vēl precīzāk – Salacgrīvas slavenos nēģu tačus.

„Kurķis” ir ne tikai instruments, kas noderīgs nēģu zvejā, bet arī māju nosaukums aktīviem ļaudīm, kas saimnieko apgādājot visus kārumniekus ar gardajiem nēģiem.

Mums bija iespēja gan noskatīties filmu par šo amata prasmi, gan redzēt praktiskos materiālus un arī darba „rūgto” un smago pusi.

Arī nēģus nogaršojām. Svaigi ceptus. Gardus. Bet vienu gan tagad zinu – tas nenāk viegli, un cilvēki, kas izvēlās šo amatu, ir patiesi sava dzīves veida patrioti.

Veiksmes viņiem! Paldies kolēģiem par ideju, un Jūs visus aicinu aizbraukt un pašiem visu redzēt! Un nogaršot!


 
 
 
 
 

ĪSS ATSKATS UZ PAVEIKTO LIKUMDOŠANAS JOMĀ

21.09.2011. / Politika

10. Saeima savu darbu uzsāka 2010. gada 2. novembrī. Ikdienā deputāta pamatdarbība notiek komisijās, kuru darbību nosaka Saeimas kārtības rullis, un sagatavojoties likumprojektu izskatīšanai. Parlamenta sēdes, kuras varētu nosaukt par komisiju darba kopsavilkumu, notiek vienu reizi nedēļā ceturtdienās. Šobrīd Saeimā strādāju divās pastāvīgajās parlamenta komisijās – Pieprasījumu komisijā, kur esmu priekšsēdētāja biedrs, un Juridiskajā komisijā, kā arī divās apakškomisijās - Juridiskā komisijas apakškomisijā darbam ar grozījumiem Pilsonības likumā, kur esmu priekšsēdētājs, un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā. Četru mēnešus strādāju arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā. Esmu vairāku deputātu grupu sadarbībai ar citu valstu parlamentiem dalībnieks, tajā skaitā esmu priekšsēdētājs deputātu grupai sadarbībai ar Lietuvas parlamentu un deputātu grupa sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu, priekšsēdētāja vietnieks deputātu grupai sadarbībai ar Armēnijas parlamentu. Divpadsmit reizes esmu uzstājies no tribīnes Saeimas sēdēs.

Juridiskās komisijas pārziņā galvenokārt ir tieslietu jomas likumprojektu sagatavošana izskatīšanai Saeimā, un tie skar tiesu sistēmas darbu, regulē materiālās un procesuālās tiesību normas, nosaka tiesu izpildītāju, notāru un advokātu darbību, kā arī reglamentē maksātnespējas procesu. Komisijas kompetencē ir arī lemt par izmaiņām Satversmē, Saeimas Kārtības rullī un vēlēšanu likumos, arī par valsts kontroliera, tiesnešu un citu ar tieslietu sistēmu saistītu amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu no amata.

Viens no apjomīgākajiem bija darbs ar grozījumu sagatavošanu likumam „Par tiesu varu”, kas būtiski maina tiesnešu darba novērtēšanas sistēmu. Atceroties, cik asas un kaismīgas bija diskusijas saistībā ar valdības lēmumu tiesnešu atalgojuma jautājumā, kura atrisināšanai trešās varas pārstāvji vērsās Satversmes tiesā, gribu norādīt, ka turpmāk svarīgāks par amatā nostrādāto gadu skaitu būs katra tiesneša darba izvērtējums – nolēmumu kvalitāte, aktivitāte savas profesionālās un akadēmiskās kvalifikācijas paaugstināšanā, sabiedriskā darbība un citi faktori. Grozījumi tiesu varas likumā paredz, ka trīs gadu periodā, sākot ar 2013. gadu, visu tiesnešu darbs tiks izvērtēts atbilstoši jaunajiem noteikumiem.

Kā īpašs darbs Saeimai bija Juridiskās komisijas izstrādātie grozījumi Saeimas Kārtības rullī – tiem jānosaka detalizētu kārtību, kādā iespējams pārbaudīt deputātu valsts valodas prasmi. Iepriekš šādas kārtības nebija, tādēļ nebija iespējams arī praksē piemērot normu par deputāta izslēgšanu no Saeimas nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ.

Saistībā ar valsts valodu izmaiņas veiktas arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā – tajā, piemēram, noteikts, ka par preces pavadošo dokumentu nenodrošināšanu valsts valodā turpmāk varēs sodīt arī juridiskas personas, kā arī palielināts maksimālais sods par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Ilgas diskusijas un kompromisa meklējumi – tā varētu raksturot darbu, sakārtojot sodu sistēmu smago automašīnu vadītājiem, kuri neievēro darba un atpūtas laika prasības; atbildība tiks vērsta arī pret neapzinīgo autovadītāju darba devējiem, nosakot bargus sodus par ļaunprātīgu un apzinātu rīcību.

Vēl no būtiskākajiem likumprojektiem gribu pieminēt grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kas efektivizēs nekustamo īpašumu un ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un izmaiņas Civilprocesa likumā, kas paātrinās civillietu izskatīšanu, it īpaši to kategoriju lietas, kas saistās ar maza apmēra prasībām, naudas un uzturlīdzekļu piedziņu.

Savukārt Pieprasījumu komisijas darbību var iedalīt divos virzienos – Saeimas deputātu pieprasījumu izskatīšana un sabiedrībā aktuālu jautājumu (nekārtību) izpēte. Tā, piemēram, pēdējā – pavasara sesijā – deputāti bija iesnieguši tikai vienu pieprasījumu; tas adresēts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem. Pēc vairākkārtējas informācijas uzklausīšanas un analīzes pieprasījumu noraidījām. Jāpiezīmē, ka citkārt deputātu pieprasījumi nav retums – Saeimas vēsture atceras, ka deputāti tādus iesniedza pat pa vairākiem vienas parlamenta sēdes laikā.

No jautājumiem, ko komisijā skatījām un kas radīja vislielāko interesi un rezonansi sabiedrībā, jāmin zemes kadastrālās vērtības noteikšanas un zemes nomas maksas aprēķināšana zem daudzdzīvokļu ēkām, ja tās pieder citai personai. Daudz laika prasīja arī informācijas iegūšana un apkopošana par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbildībā esošajām valsts atbalsta programmām un Eiropas Savienības līdzekļu apguvi, kā arī iedzīvotāju neizpratni un sašutumu izraisījusī HES celtniecība uz Vaidavas upes.

Visu komisiju un apakškomisiju izskatīto jautājumu klāstu var apskatīt - http://ej.uz/xqee.

Lai gan izdarīts ir ne mazums, daudz vairāk palicis ieceru un plānu līmenī. Kā nozīmīgāko uzskatu darbu Juridiskās komisijas apakškomisijā darbam ar grozījumiem Pilsonības likumā, kas būs nozīmīgi visām tām Latvijai lojālajām personām, kurām pienākusies, bet kaut kādu birokrātisku vai citu iemeslu dēļ pilsonība liegta. Ar lielu atbildību tiek rosināta dubultpilsonības legalizēšana. Ārkārtīgi svarīga ir arī pilsonības atgriešanas procedūra tiem latviešiem, kas savulaik no tās bija spiesti atteikties, vai kam tā ir atņemta (piemēram dubultpilsonības nepieļaušanas dēļ).

Cerams, ka nākamā Saeima novērtēs šo iestrāžu svarīgumu un nozīmīgo darbu turpinās. Nenoveļot atbildību un darīšanu uz citiem, esmu gatavs iesākto padarīt līdz galam un novest līdz sekmīgam rezultātam.

TURPINĀM STRĀDĀT UN BŪT AKTĪVI!

20.09.2011. / Politika

Paldies!

Jau otrais ieraksts manā mājas lapā sākas ar vārdu paldies, bet tas patiešām nāk no sirds un ir pa īstam.

Paldies visiem tiem, kas sestdien atrada laiku, iespēju un motivāciju, lai dotos uz vēlēšanu iecirkni un paustu savu attieksmi, izdarot izvēli par labu vienam no 13 kandidātu sarakstiem. Nepiekrītu tiem, kas uzskata, ka var izvēlēties gan aizejot uz iecirkni, gan paliekot mājās. Nē! Iespēja ietekmēt, mainīt un uzlabot bija tikai tiem, kas aizgāja un skaidri un nepārprotami izdarīja savu izvēli. Tie, kas neaizgāja, gan parādīja savu attieksmi, vienlaikus arī pazeminot minimālo slieksni iekļūšanai jaunajā parlamentā.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka šoreiz izdarīta izvēle par labu tiem deputātu kandidātiem, ar kuriem iespējama personiska saskarsme - satiekot, sazvanot, uzrakstot; pavaicājot, pastāstot, diskutējot. Esmu centies neatteikt nevienam piedāvājumam satikties un aprunāties, arī pirmsvēlēšanu laikā personīgi apbraukājot visus Vidzemes pagastus, pilsētas, novadus. Tāpēc arī ļoti personīgi gribu pateikt paldies tiem, kas to novērtēja, izvēloties „Vienotības” sarakstu un atzīmējot tajā arī mani.

Pagājušajās vēlēšanās pirms gada Jūsu attieksme man ļāva no 24. vietas sarakstā pakāpties uz 12., šoreiz - no 9. vietas sarakstā uz 8. provizoriskajos rezultātos. Esmu pirmais „aiz svītras” un vērtēju to kā ļoti labu rezultātu, - mana līdzšinējā darba un attieksmes, zināšanu un spēju, enerģijas un aizrautības pozitīvu novērtējumu.

Es noteikti neapstāšos, nepārtraukšu un nepaiešu malā. Es turpināšu. Jo esmu ienācis politikā uz palikšanu ilgākā perspektīvā.

Visbeidzot gribu pateikt – esmu izbrīnīts, ka cilvēki, šķiet, joprojām ilgojas pēc mesijas, Laimes lāča, lielā glābēja vai kā tamlīdzīga. Iespējams, tiek gaidīti jauni izpildītāji, lai gan vēlēšanu rezultāti skaidri un gaiši parāda, ka izvēle bijusi par labu tām vērtībām, ideāliem, plāniem un iecerēm, kas jau sākotnēji iekļauti „Vienotības” (pirms tam – katras to veidojošo partiju) programmā. Tagad svarīgākais - spēt tos īstenot dzīvē un nepievilt vēlētāju uzticību. Mums ir jāstrādā kopā ar tiem, kam tas ir svarīgāks par visu citu. Esmu to apņēmies un, cik manos spēkos būs, to arī darīšu!

PĒDĒJĀ EKSKURSIJA 10. SAEIMĀ

20.09.2011. / Politika

Vēl neesi paguvis/-usi manā pavadībā izstaigāt Saeimas ēku? Neesi dzirdējis/-usi par deputāta pieredzi, strādājot katrā no Saeimas ēkām? Vienkārši vēlies labi pavadīt piektdienu un uzzināt kaut ko jaunu? Šo piektdien, 23. septembrī, visi laipni aicināti uz Saeimas atvērto durvju dienu!

Ja vēlies ekskursiju manā pavadījumā zvani vai raksti manam palīgam Mārtiņam: tālr. - 26757207, e-pasts – martins_sm@inbox.lv. Vairāk informācijas par pasākumu http://ej.uz/cjmp.

Tiekamies Saeimā!

PALDIES VISIEM, VISIEM, VISIEM!

15.09.2011. / Politika

Priekšvēlēšanu sprints beidzies - tas bija salīdzinoši īss, tomēr ļoti spraigs un intensīvs. No mums visiem tas prasīja koncentrēšanos, izturību, mērķtiecību un... man šķiet, arī humora izjūtu. Jo stresainās situācijās, kad kaut kas neiet kā plānots, kad kaut kas tiek kavēts vai atcelts, svarīgi atrast kaut ko, par ko visiem kopā pasmaidīt. Mums tas noteikti izdevās.

Vēlos pateikt paldies visiem, kas iesaistījās vai tika iesaistīti manā priekšvēlēšanu kampaņā. Vislielākais paldies manai ģimenei par sapratni, atbalstu un aktīvo līdzdarbošanos. Paldies manai komandai - zinu, ka dažkārt nebija viegli, bet visi kopā mēs to paveicām. Paldies arī kolēģiem no Vidzemes saraksta, Saeimas un "Vienotības" - draudzīgs plecs, atbalsts un sadarbība gan pirmsvēlēšanu braucienu organizēšanā, gan tikšanās laikā ar vēlētājiem apliecināja - par spīti nelabvēļu teiktajam, mēs tomēr esam vienoti. Un paldies visiem tiem, ar kuriem satikāmies manos Vidzemes braucienos - sarunas, jautājumi, arī pārmetumi un ieteikumi palīdzēja labāk izprast, kas tieši un konkrēti interesē katru no jums. Nevis visus kopā un globāli, bet katru atsevišķi un ļoti personīgi.

Klāt vēlēšanu diena, un es aicinu visus izdarīt savu izvēli. Pirmkārt, par labu balsošanai iepretim palikšanai malā, kritizēšanai un skepsei. Katrai balsij, katram viedoklim ir ārkārtīgi liela un nepārvērtējama nozīme. Stāvēt malā līdzinās gļēvulībai, un vienmēr vieglāk mācīt nekā iet un darīt pašam. Es aicinu iet un darīt.

Otrkārt, par labu darītājiem iepretim debessmannas solītājiem. Apzinoties, ka situācija valstī nav spoža, runas par milzu algām, lielām pensijām un labklājību līdz ar saulrietu ir pilnīgi nepamatotas. Vēl vairāk - tās ir absolūti nereālas. Jo vienkārši nav izpildāmas. Es aicinu izvērtēt paveikto un paļauties uz tiem, kas jau praksē pierādījuši savas spējas un varēšanu. Ziniet, brīnumi nenotiek, un, ja notiek, tad ne jau gluži uzreiz pēc vēlēšanām.

Vienu vārdu sakot - es aicinu izvēlēties un būt lepniem par savu izdarīto izvēli! Lai tā Jums neliek vilties.

Lai mums visiem veicas!

http://www.balsoparlatviju.info/kandid257ti.html

PĒDĒJĀ PRIEKŠVĒLĒŠANU DIENA

15.09.2011. / Politika

15. septembris – pēdējā priekšvēlēšanu diena. Un labi vien ir! Noguruši esam ne tikai mēs - kandidāti un vēlēšanu procesā iesaistītie, bet visi Latvijas cilvēki. Pirmkārt - no reklāmām, no muļķības un naida.

Pēdējo dienu mēs – trīs 11. Saeimas deputātu kandidāti – Ivo Skudiķis, Ilgonis Leišavnieks un es – pavadījām „Vienotības” teltī Ogrē un Siguldā. Ogrē mūsu trijotnei pievienojās Aivars Veiss, bet Siguldā Juris Žūriņš.

Runājām ar cilvēkiem, skaidrojām procesus un atbildējām uz jautājumiem.

Kampaņa ir galā. Paldies visiem, kas izteica viedokli, kas atbalstīja un palīdzēja! Vienlaikus atvainojos tiem, kam likās, ka esam pārāk uzbāzīgi un traucējoši. Atvainojos, jo mūsu mērķis visā šīs kampaņas laikā bija tikai izstāstīt par sevi, saviem plāniem un mērķiem. Klusējot to izdarīt nav iespējams. Paldies, ja saprotat! Un visiem mums veiksmes!

 
 
 
 
 

CIEMOS UZ STRENČIEM

14.09.2011. / Politika

Atsaucoties aicinājumam, „Vienotības” deputātu kandidāti Jānis Siliņš, Juris Žūriņš, Ivo Skudiķis, Ilgonis Leišavnieks un es, Ingmārs Čaklais, devāmies uz Strenčiem, lai tiktos ar vēlētājiem.

Man tika uzticēts gods atnākušajiem nodot sveicienus no novadnieces, deputātes un arī deputātu kandidātes Ilmas Čepānes.

Jautājumu loks kā parasti plašs – par pensijām, par ražošanas virzienu izvēli, par nodokļiem un to veidošanas politiku, deputātu algām, par mežu likumu utml.

Cilvēki Strenčos augstu vērtē Valda Dombrovska veikumu. BET! Sakot paldies Valdim Dombrovskim, viens svarīgs aizrādījums – „Viņš par maz emocionāli runā! Mums svarīgos brīžos gribētos dzirdēt iedvesmojošāku Ministru prezidentu! To nododiet Valdim.” Nodosim!

 
 

"VIENOTĪBAS" TELTS VĒJU PILSĒTĀ VALMIERĀ

14.09.2011. / Politika

Trešdien, 14. septembrī, priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumu priekšpēdējā dienā devos uz Valmieru. Diena bija patīkami silta, taču vējš... Turpceļā uz Valmieru pāri lielceļa divām joslām bija nogāzies koks. Biju pirmais, kas par šo postažu paziņoja avārijas dienestam. Eh, reti sanāk parunāt ar tām atsaucīgajām meitenēm!

Kad Valmieras centrā slējām „Vienotības” zaļo telti, kubiskā telpa ieņēma bumbas formu un kā balons gatavojās pacelties gaisā. Labi, ka stiprie un drosmīgie Vienotības deputātu kandidāti Jānis Siliņš, Juris Žūriņš, Ivo Skudiķis, Ilgonis Leišavnieks un es, bijām klāt un spējām noturēt telti nepārtapt gaisa balonā (skatīt foto).

Tikpat stipra kā Valmieras vējš ir arī valmieriešu pārliecība par savu izvēli balsojumam 11. Saeimas vēlēšanās. Šajā divu nedēļu maratonā, kad gandrīz katru dienu braucu pa Vidzemi, lai tiktos ar vēlētājiem, tieši pēdējās divās dienās ir jūtams, ka vidzemnieku lielākā daļa dosies uz vēlēšanām un ir izlēmuši, kuru no trīspadsmit partiju sarakstiem izvēlēsies kā savējo. Atlikusī daļa ir tie, kas svārstās starp diviem vai trim sarakstiem, taču jūtams, ka lēmums tūlīt, tūlīt tiks pieņemts.

Šodien man gandarījumu radīja ne tikai sarunas ar atbalstītājiem un laba vēlētājiem, bet arī skeptiķiem un citu partiju atbalstītājiem. Cilvēki ir gatavi parunāt, mierīgi bez kašķa un savstarpējiem apvainojumiem diskutēt par valstij kopumā svarīgām tēmām, loģiski pamatot savu viedokli vai lēmumu.

Bija patīkami satikt gan pilnīgi nepazīstamus valmieriešus, gan senus paziņas, ar kuriem dzīves ceļi krustojušies jau agrāk.

Pēc vējotajām sarunām Valmieras centrā, pateicoties mūsu kolēģim Jānim Siliņam, devāmies uz BMX trasi, lai „dzīvajā” apskatītu šo Valmieras lepnumu. Šogad apceļot Vidzemi ievēroju BMX trases arī cituviet. Tiešām kvalitatīvas un aicinošas. Skat - http://ej.uz/83e2.

 
 
 
 

TIKŠANĀS LIELVĀRDĒ

13.09.2011. / Politika

Otrdien, 13. septembrī, mēs - divi 10. Saeimas deputāti un 11. Saeimas deputātu kandidāti – Ingmārs Čaklais un Ainārs Latkovskis – viesojāmies Lielvārdes kultūras namā. Patīkami pārsteidza salīdzinoši daudzie sanākušie interesenti.

Lai taupītu laiku un maksimāli precīzi sniegtu auditorijai nepieciešamo informāciju, uzreiz lūdzām uzdot konkrētus jautājumus, kas satrauc lielvārdniekus. Spektrs bija visai plašs un aptverošs – sākot ar to, cik maksā nomedīt alni un kāpēc valsts tik nolaidīgi rīkojās attiecībā uz „airBaltic” un beidzot ar apsaimniekošanas līgumu netaisnīgajiem nosacījumiem, mežu politiku un profesionālās izglītības reformas nepieciešamību. Centāmies atbildēt izsmeļoši un precīzi.

Gribu atgādināt kundzei, kura uzdeva gandrīz desmit jautājumus, ka mans ierosinājums izskatīt jūsu apsaimniekošanas līgumu bija domāts nopietni. Atsūtiet to man, mēģināsim tikt skaidrībā ar tā būtību. Esmu pārliecināts, ka gluži bezcerīgs tas nav – palīdzēsim!

Mani uzrunāja arī sabiedriskās organizācijas „Gaismasdārzs” vadītājas Sandras satraukums par Latvijas mežiem. Vienojāmies drīzumā tikties vēl.

Šodien publiski atvainojos par visu mūsu neizdarīto un galvenokārt - par neizskaidroto.

Pirms doties uz kultūras namu, iegriezos pie Lielvārdē ļoti zināmas un cienījamas personības - ilggadējas skolotājas, režisores un sabiedriskās darbinieces Dzidras Bļodones (ja nemaldos, nebijām tikušies kopš dramaturga Gunāra Priedes bērēm). Dzidrai veselība šodien neļauj piedalīties pasākumā un ar mana mācītāja Jura Zariņa gādību sarīkojām individuālu pasākumu. Patiesībā tas bija ne tikai prieks, bet arī gods! Paldies, Dzidra, par atbalstu! Paldies, Juri!

 
 
 

PĀRLIECINĀTĀ MADONA

13.09.2011. / Politika

Otrdien, 13. septembrī, kopā ar vēl trīs kolēģiem - Ilgoni Leišavnieku, Ivo Skudiķi un Juri Žūriņu - tikāmies ar madoniešiem „Vienotības” organizētajā teltī Madonas pilsētas pašā centrā.

Diemžēl saule šoreiz nebija mūsu sabiedrotā, un iespējas satikt vairāk vēlētāju aizdzina lietus. Taču tie madonieši, kas patiesi vēlējās pārrunāt aktualitātes, spītējot laika apstākļiem, atrada veidu, kā paciemoties mūsu teltī.

Šoreiz man kā 10. Saeimas Juridiskās komisijas loceklim nācās atbildēt uz daudziem juridiskas dabas jautājumiem un kā juristam sniegt konsultācijas par individuāliem gadījumiem.

No skolas nākot, pie telts apstājās arī daži astoņpadsmitgadnieki. Jaunieši ir optimisti un tā arī uztver dzīvi. Viņi aktīvi uzdeva jautājumus, lūdza skaidrot un pamatot saņemtās atbildes. Jautāja arī par savām iespējām piedalīties politikas veidošanā. Prieks, ka jauni cilvēki vēlas darboties. Pats galvenais – viņos jūtu vēlmi uzlabot, ierosināt, panākt reālu rezultātu.

Daudzkārt madonieši pieminēja problēmas darbā. Kāda tiesu sistēmas darbiniece pārmeta policijai viņu darbības zemo kvalitāti un arī kvantitāti, kas liedz iespēju atklāt noziegumus, atrast un sodīt vainīgos. Viņa aicināja tam pievērst lielāku uzmanību un nepieciešamības gadījumā drosmīgi rīkoties.

Secināju, ka atšķirībā no citām vietām Vidzemē, kur viesojos pirms dažām dienām, Madonā iedzīvotāji strikti izlēmuši, par ko balsot pēc trim dienām, un šī izlēmība bija acīmredzama un dzirdama. Izpausmes dažādas, bet ar lielu pārliecību.

Bija patīkami, ka madonieši izsaka novēlējumus un lūgumus par konkrētām tēmām, kas svarīgas katram no mums, visiem un valstij kopumā.

 
 
 

"VIENOTĪBAS" TELTS ALŪKSNĒ

12.09.2011. / Politika

Strauji tuvojas vēlēšanas. "Vienotības" telts ceļo arī pa Vidzemi, šoreiz kārta Alūksnei. I I I draudzīgā kompānija - Ilgonis, Ivo un Ingmārs uzrunāja alūksniešus. Šoreiz bijām izvēlējušies taktiku - neuzrunāt pašiem, bet ļaut nākt klāt un uzdot jautājumus. Šāda pieeja deva rezultātus.

Alūksnieši runāja gan par savām vietējām pašvaldības problēmām, gan visas Latvijas sāpēm. Par aizbraukušajiem tautiešiem, par rītdienu, pensijām, nepareizajiem pabalstiem. Cilvēki stāstīja savus dzīvesstāstus. Kāda sieviete ar sunīti runāja par saviem Latvijā un pasaulē izkaisītajiem bērniem. Patiesais krievs Nikolajs - invalīds ar vienu kāju - dalījās pārdomās par slinkumu, par Latvijas ačgārnajiem un arī liekajiem pabalstiem, par nākotnes cerībām. Daudzas mazas tikšanās, kas ideāli parādīja kopējo sabiedrības noskaņojumu.

Sagadīšanās pēc tieši šodien Alūksnē viesojās arī Centrālā vēlēšanu komisija, un mūsu telti apmeklēja tās pārstāvis Kārlis Kamradzis. Pēcpusdienā devāmies prom, lai jau rīt tiktos ar iedzīvotājiem Madonā.


 
 
 
 

OGRĒ - KATRAM PA DEPUTĀTAM

12.09.2011. / Politika

Vēl nebijis notikums manā politiskajā karjerā – tikšanās laikā katram iedzīvotājam pa deputātam! Uz tikšanos ar „Vienotības” Vidzemes saraksta deputātu kandidātiem (Aināru Latkovski, Jāni Siliņu, Aivaru Veisu, Ilgoni Leišavnieku, Ivo Skudiķi un mani) Ogres mūzikas skolā bija ieradušies vien seši interesenti. Bet tiešām tie bija INTERESENTI – cilvēki, kam interesē, kuri vēlas zināt, kuri nekautrējas jautāt un arī nebaidās sadzirdēt.

Dažkārt par tādu publiku ir lielāks prieks nekā par pilnu auditoriju. „Ģimeniskā sajūta”, kā to sarunas sākumā precīzi nosauca kolēģis Ainārs Latkovskis, nepameta ne uz brīdi – mierīga atmosfēra, zemi balsu tembri, inteliģentas sarunas, sapratne un atbalsts. Pietrūka vien kamīns ideālai ģimenes sajūtai. Paldies visiem, kuri ieradās. Uz tikšanos!

 
 
 
 

VIDZEMĒ VIENALDZĪGO IR MAZ

11.09.2011. / Politika

Šodien devos braucienā pa Vidzemi, lai apmeklētu vietas, kur vēl nebiju bijis šajā pirmsvēlēšanu laikā - Allaži, Allažmuiža, Avoti, Babīte, Baldone, Baloži, Daugmale, Gauja, Garkalne, Inciems, Inčukalns, Krustiņi, Ķegums, Ķekava, Lēdurga, Lielvārde, Loja, Mālpils, Murjāņi, More, Nītaure, Piņķi, Ragana, Ropaži, Spuņciems, Tīraine, Tome, Upmala, Vidriži, Zaķumuiža, Zaube un citas nedaudz mazākas un lielākas vietas. Starp citu – vai tu zini, kur ir Akenstaka?

Siltā rudens saule un svētdienīgā atmosfēra bija īsti piemērots brīdis, lai sastaptu vēlētājus un aprunātos ar viņiem. Kā jau visur - viedokļu dažādība ir visplašākā. No "mēs jau esam jūsējie!" līdz "par to partiju? Nekad!". Daudzi cer uz to, ka būs labāk. Tomēr, jautāti par to, kas, viņuprāt, ir labāk, samulst. "Vairāk naudiņas...", „Varbūt visu glābs tautas vēlēts prezidents?” u.c. bez dziļāka pamatojuma minēti varianti.

Patīkami, ka vidzemnieki rūpējas par savu vidi - arī pie daudzdzīvokļu mājām, kurām sen nepieciešama atjaunošana, gādīgas saimnieces sastādījušas krāšņas puķu dobes. Latvietim ir svarīga vide, kurā viņš dzīvo. Sakārtota apkārtne palīdz sakārtot arī savas domas.

Jautājumu bija daudz, daudz arī neapmierinātības un kritikas. Priecājos, ja tā ir konstruktīva un vērsta uz attīstību. Tad tā apliecina, ka neesam vienaldzīgi un mums sāp Latvijas liktenis. Vidzemē vienaldzīgo ir maz. Tā ir mana šodienas mācība un nākotnes cerība. Cerēsim kopā! Rīkosimies!

 
 
 

"VIENOTĪBA" TIEKAS AR VĒLĒTĀJIEM MĀRUPĒ

08.09.2011. / Politika

Ceturtdien, 8. septembrī, Mārupes kultūras namā "Vienotības" Vidzemes apgabala vēlēšanu saraksta pārstāvji tikās ar mārupiešiem. Mēs, gluži kā dziesmā par Kaupēnu, pavisam bijām četri – es, Ilgonis Leišavnieks, Normunds Orleāns un Mārtiņš Bojārs, savukārt mārupiešu interesi pārstāvēja ap divdesmit potenciālo vēlētāju. Diemžēl bēdīgi, bet fakts - uz tikšanos nebija ieradušies jaunieši, kuru Mārupē netrūkst.

Sākotnēji sanākušo jautājumi skāra lokālas problēmas – apgaismojumu, vietējo ielu remontu, plānoto nekustamā īpašuma nodokli, atbalstu represētajiem. Daudzi no atnākušajiem izmantoja iespēju, ka var aci pret aci parunāt ar pašreizējo novada domes priekšsēdētāju Mārtiņu Bojāru.

Tomēr pamazām saruna ieguva valstiskākus apmērus, un es ar gandarījumu secināju, ka mārupiešiem rūp gan demogrāfijas problēmu risinājums valstī, iespējamās izmaiņas izglītības jomā, kā arī svarīgākie darbi, ko mēs kā deputātu amata kandidāti plānojam paveikt likumdošanā, ja tiksim ievēlēti Saeimā. Konkrēti jautājumi – īsas, konkrētas atbildes uz tiem (protams - ar izņēmumiem).

Radās iespaids, ka tikšanās reizei atvēlētā laika bija par maz – viena mārupiete nelaida vaļā manu elkoni, jo gribēja noskaidrot vēl vairākas sev būtiskas aktualitātes. Pametu skatu pār plecu – līdzīgi klājās arī pārējiem kandidātiem. Priecē, ka cilvēkiem ir patiesa interese par notiekošo un to, kā būs nākotnē. Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka viss ir bezcerīgs, jo cilvēkus pārņēmusi apātija. Vismaz Mārupē to noteikti nejuta.

 
 

PAR NAMDURVĪM VIDZEMĒ

05.09.2011. / Politika

Ai, tu, mana brāļa sēta,
Tik cēlā(i) vietiņā.
Kupls auga ozoliņ(i)s
Pie bāliņa namdurvīm.

Strazdiņš dzied galotnē(i),
Lakstīgala pazarē.
Retam tādi tīrumiņi
Kā manam(i) brālītim.

Kalnā ievas balti zied(a),
Lejā strauja upe tek.
Kalnā teku pušķoties(i),
Lejā - balti mazgāties.

(Latviešu tautasdziesma)

Pirmdien, 5. septembrī, kopā ar saviem atbalstītājiem atkal devos pie vēlētājiem. Mani sagaidīja Barkava, Cesvaine, Dzelzava, Ērgļi, Jaunkalsnava, Jumprava, Lazdona, Lēdmane, Lubāna, Ļaudona, Madona, Meirāni, Mētriena, Murmastiene, Prauliena, Sauleskalns, Stalidzāni, Varakļāni un arī citas mazāk vai vairāk sakoptas vietas Vidzemē. Tieši šajā braucienā pieredzēju vissakoptākās namdurvis un, diemžēl, arī visnetīrākās un nožēlojamākās mājas ieejas.

Tautasdziesma šī raksta sākumā nav nejauši. Latviešiem jau izsenis bija svarīgas namdurvis. Tās liecināja par mājas iemītnieku darba tikumu, kārtības mīlestību un viesmīlību.

Mūsdienās namdurvis sākas ar mauriņu, ēkas fasādi, piebraucamo celiņu, zvana pogu, durvju kodu atslēgu vai sarunu iekārtu un kā neatņemu brauciena intereses objektu, kurā ievietoju savu informatīvo bukletu, - pastkastīti. Tās bija sērijveida, ļoti senas un ne tik senas, individuāli izgatavotas, dažviet arī kā dizaina objekti, bet bija arī apdedzinātas, zirnekļu tīkliem apaustas, cauras, bez durvīm un arī zemē nokritušas.

Lai kā mājas īpašnieks nedomātu, tomēr pastkastītes izskats liecina par saimnieku (un nebūt ne par kaimiņu!). Ar nožēlu jāsaka - tik ļoti daudzās vietās tiek rādīta absolūta necieņa pret vēstules rakstītāju, kaimiņu, pastnieku un sabiedrību kopumā.

Taču nepatīkamo novērsa jaukas tikšanās ar Vidzemes apceļotājiem, kas vēl „ķēra vasaru aiz astes”. Starp tiem arī satiku twitera biedrus. Un tā šosejas malā - es uz auto sliekšņa, viņi uz divriteņa rata – runājāmies par politiku, bet šoreiz „dzīvajā”.

 
 
 

PIETURVIETAS VIDZEMĒ

05.09.2011. / Politika

3. un 4. septembrī es un „manējie” (draugi un atbalstītāji) devāmies priekšvēlēšanu braucienā uz Vidzemi. Mērķis – Alsviķi, Alūksne, Ape, Augšlīgatne, Bērzkrogs, Cēsis, Dzērbene, Gaujiena, Gulbene, Ineši, Jāņmuiža, Jaungulbene, Jaunpiebalga, Liepa, Līgatne, Litene, Lizums, Palsmane, Priekuļi, Ranka, Rauna, Sigulda, Silva, Smiltene, Stāmeriena, Taurene, Variņi, Vecpiebalga, Vecstāmeriena, apdzīvota vieta ar visa reģiona nosaukumu Vidzeme, Tirza, Turaida un citas skaistas vietas.

Vairākkārt mūsu lielākais traucēklis bija lietus, kas gāza kā ar spaiņiem gan Siguldā, gan Cēsīs.

Lielākā cilvēku atsaucība un ieinteresētība bija vērojama nelielajās apdzīvotajās vietās. Sarunas raisījās viegli un nepiespiesti gan ar kādas mājas iedzīvotājiem, kas pie parādes durvīm apsprieda vietējos jaunumus, bet, ieraugot mani, bija gatavi iesaistīties diskusijā par valstiskiem jautājumiem, gan ar kādu vīrieti, kurš bija izvedis pastaigā suni, gan arī skumīga paskata cilvēku, kurš acīmredzot palicis bez mājām un iztikas līdzekļiem. Jautājumi, savs viedoklis, ieteikumi, arī pārmetumi, bet nekur nesastapos ar rupjībām, apvainojumiem vai klajām negācijām. Centos nevairīties ne no vienas tēmas, kas interesēja iedzīvotājus, tādēļ plānotais vietu apmeklējums, protams, ievilkās līdz tumsai.

Patīkami pārsteidza Palsmane – par spīti grūtībām, kas skar gandrīz visus, palsmanieši līdzekļu trūkumam likuši pretī izdomu, fantāziju un skaistuma izjūtu. No dabas materiāliem izveidotās figūras parkā, pie mājām un skolas lika pasmaidīt un apbrīnot – redz, var arī tā.

Vienu no bukletiem iedevu simpātiskai dāmai ar velosipēdu. Viņa neticīgi aplūkoja bukleta bildi, tad mani, tad vēlreiz bildi, un likās, ka viņa tik un tā nenoticēja, ka vīrietis fotogrāfijā uz bukleta vāka un es sava busiņa atvērtajā logā esam viena un tā pati persona. Atpakaļskata spogulīti paspēju ieraudzīt, ka sieviete joprojām šaubīdamās groza galvu.

Gandarīja pēkšņa tikšanās aci pret aci, kurā iesaistījās vesela grupa Rankas iedzīvotāju un es ar sievu Daci. Sīvā un ilgā argumentu un viedokļu cīņa beidzās ar priecīgu un draudzīgu neizšķirtu. Vīrietis, kurš prasīja uzrādīt čeku par bukletu drukāšanu kā apliecinājumu, ka netērēju valsts līdzekļus, nevarēja uzrādīt čeku par kreklu, kas viņam todien bija mugurā kā apliecinājumu, ka to pircis pats. Vienojāmies, ka vieglāk neteikt, ka otrs ir zaglis, pieļaujot, ka ne visi „pār vienu kārti metami”. Šķiet, ka viņš aizdomājās arī par to, cik viegli mest ēnu pār citu tikai ar savām aizdomām vien.

Īpašu sveicienu gribu nosūtīt jautrajai kompānijai, kas svinēja dzimšanas dienu. Aicinājumam atbraukt un parunāt ilgāk noteikti atsaukšos pie pirmās iespējas.

Ak, jā, - vēl varu ieteikt labu naktsmītni Apē - lauku tūrisma centru „Grūbe”. Jauki, atsaucīgi cilvēki, kam arī darbi iet no rokas. Lai izdodas arī turpmāk!


 
 
 
 

DESMITNIEKS ALOJĀ

02.09.2011. / Politika

Braukt 120 kilometrus un satikt 10 cilvēkus... Jautāsiet - kāda tam jēga? Jēga tāda, ka iespēja sastapt 10 interesantus sarunu biedrus vienuviet – it īpaši 120 kilometrus no mājām - ir diezgan neikdienišķi.

Šoreiz uz tikšanos ar iedzīvotājiem Alojā devos kopā ar Saeimas kolēģi Aināru Latkovski, kā arī "Vienotības" Vidzemes saraksta deputātu kandidātiem Ilgoni Leišavnieku un Jāni Siliņu. Tikšanās vietā mūs sagaidīja vēl divi deputātu kandidāti – Juris Žūriņš un Marija Gladkija.

Galvenā atziņa pēc sarunas – cilvēkus, arī šķietami nabadzīgos lauku reģionos, tāpat interesē globālas lietas. Jautājumi, kas sniedzas tālāk par savu degungalu. Paldies par diskusiju, paldies par interesi!

 
 

ARĪ LIMBAŽOS

02.09.2011. / Politika

Startējām Alojā, finišējām Limbažos. Manuprāt, deputātu tikšanās ar iedzīvotājiem nenotiek pietiekami bieži, līdz ar to divas tikšanās ārpus Rīgas vienā dienā nav īpaši bieži.

Limbažos no Alojas braucošo deputātu kandidātu kontingentu papildināja divas daiļās Saeimas kolēģes - Ina Druviete un Ilze Vergina.

Limbažos interesentu loks jau krietni lielāks nekā Alojā. Tas priecē. Starp klātesošajiem gan skeptiķi, gan optimisti, bet katrs ar savu viedokli un skatu uz lietām, gatavi uzklausot papildināt savus informācijas krājumus! Tas norāda, ka sabiedrība aug, izglītojas. Cilvēki arvien vairāk cenšas nespriest par notiekošo, balstoties uz „viena tante teica” principu.

 
 
 
 

RAIBĀ VIDZEME

01.09.2011. / Politika

Augusta pēdējās divās dienās busiņš „čaklais.lv” un tā braucēji ar mani priekšgalā devās divu dienu ceļojumā pa Vidzemi ar mērķi satikt vēlētājus.

Ainaži, Aloja, Ādaži, Burtnieki, Carnikava, Eriņi, Ērģeme, Jelgavkrasti, Kārķi, Kadaga, Kocēni, Liepupe, Mazsalaca, Matīši, Mērnieki, Mustkalni, Naukšēni, Pārgauja, Rencēni, Rozēni, Rubene, Rūjiena, Rūpnieki, Salacgrīva, Saulkrasti, Seda, Skaņkalne, Stalbe, Staicele, Straupe, Strenči, Svētciems, Ungurpils, Vaidava, Valka, Valmiera, Vecate, Vilzēni, Virķēni, Zvejniekciems – šīs un ne tikai šīs tik raibās vietas Vidzemē ieraudzīju un ceru, ka arī busiņu „čaklais.lv” nepamanīt nevarēja.

Žēl, ka vēlēšanas notiek tik reti, jo šāda izbrauciena iniciatīva radusies tikai un vienīgi priekšvēlēšanu kampaņas dēļ. Dīvainākais, ka šādas tikšanās ārpus kampaņām ir mazāk interesantas tieši vēlētājiem, nevis kandidātiem, vai deputātiem (saku to no savas personīgās pieredzes!). Šur tur apciemojumu vietās uz mums no pastkastēm lūkojās pirms gada tajā ievietotie mani 10. Saeimas priekšvēlēšanu bukleti.

Atšķirībā no iepriekšējiem šī gada braucieniem šoreiz vidzemnieki paši nāca klāt, interesējoties, kas tas par zaļi balti krāsoto auto un kas mēs par tādiem braucējiem. Kad pēc pirmajiem pārmītajiem vārdiem tapa skaidrs, kas es tāds un ko daru, turpinājās sarunas „plašā spektrā”.

Amizantākā vides dizaina objekta titulu šajā braucienā izpelnījās ar melnzemi pildīta un pie koka piesieta keramiskā izlietne. Tā sakot – uz nekurieni!

 
 
 
 

SVĒTDIENA LIMBAŽOS

28.08.2011. / Politika

Svētdienas, 28. augusta, rīts Mārupē bija saulains - kā radīts kārtējam izbraukumam ar busiņu „čaklais.lv”. Situācija gan nedaudz mainījās Limbažos - debesis apmācās, brīžiem nedaudz, bet brīžiem diezgan spēcīgi lija, tomēr tas nekādi nespēja iespaidot mūsu komandas lielisko noskaņojumu - diena izdevās!

Šajā dienā limbažniekus un pilsētas viesus aicināja gadatirgus pašā Limbažu centrā. Līdzās amatniecības, augļu un dārzeņu piedāvājumam, mūzikai, kārdinošai ēdienu smaržai dzīvojāmies arī mēs - "Vienotība" savu zaļo un labi pamanāmo telti bija uzslējusi pašā gadatirgus centrā. Protams, dažus tas kaitināja, bet, paldies Dievam, mēs visi neesam vienādi!

Līdz pusdienlaikam teltī saimniekoja trīs Saeimas deputātu kandidāti - es, vietējais - Juris Žūriņš - un Ilgonis Leišavnieks. Mums aktīvi palīdzēja arī mana sieva Dace un vairāki citi atbalstītāji. Kamēr kandidāti un vēlētāji aci pret aci pārrunāja aktualitātes politikā un ekonomikā, mūsu palīgi aicināja "Vienotības" telti apmeklēt arī tirgotājus - kas zina, varbūt izdodas abpusēji noderīga saruna par to, kas svarīgs un nozīmīgs viņiem, kādus novērojumus un vērtējumus viņi apkopojuši, ar gadatirgus apmeklētājiem sarunājoties.

Lai arī sākotnēji nedaudz kautrīgi, tomēr limbažnieki stāstīja gan par notikumiem pilsētas dzīvē, gan priekiem un nedienām savā personīgajā lokā. Tā kā kopš iepriekšējās priekšvēlēšanu kampaņas aizritējis tikai gads, man atmiņā labi palicis, ka iepriekš jautājumi un interese bija vispārināta, bet šoreiz dominēja pavisam konkrētas lietas - vai uzņēmēji varēs iegūt atbalstu, ja Eiropas fondu nauda piešķirta, bet bankas atsakās to finansēt; kurš no uzņēmējdarbības veidiem būtu vispiemērotākais cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanai iespējami īsā laikā; kuras profesijas pārstāvjiem ir vislielākās izredzes atrast darbu; vai patiesi var ticēt un uzticēties Valda Dombrovska izaugsmes plānam? Tā un līdzīgi.

Protams, bija arī sarūgtinātie un dusmīgie, bet mans secinājums ir viens - cilvēki skaidri zina, vai viņi atbalsta vai neatbalsta "Vienotību"; daudz mazāk (nekā agrāk) ir to, kas vispār nezina, par ko balsot.

Bet pa to laiku busiņš „čaklais.lv” bija izmetis nelielu līkumu, sveicinot iedzīvotājus Umurgā, Viļķenē un Ozolainē.

 

SESTDIENA OGRES NOVADA ZĪMĒ

28.08.2011. / Politika

Sestdien, 27. augustā, es un mana komanda busiņā „čaklais.lv” apmeklējām Ogres novadu. Dienas laikā nobraucām vairāk nekā 400 kilometru un viesojāmies Ikšķilē, Lauberē, Līčupē, Ķeipenē, Madlienā, Ogrē, Ogresgalā, Salaspilī, Saulkalnē, Suntažos, Taurupē un Ulbrokā.

Izbrīnu un pārdomas manī raisīja acīmredzamais - esam izcili bagāta valsts, kas vasaras beigās un rudeņos var lepoties ar fantastisku ābolu ražu. Diemžēl, izrādās, ka nevienam šo bagātību tā īsti nevajag, tāpēc tā mētājās zemē un, visticamāk, tur arī sapūs.

Īsajās, bet sirsnīgajās sarunās ar vidzemniekiem uzklausīju padomus partijai turpmāk rīkoties asāk - pieņemt stingrākus lēmumus un konsekventi tos pildīt. Cilvēki arī lūdza nodot savus laba vēlējumus pašreizējam valdības vadītājam un "Vienotības" premjera kandidātam arī pēc vēlēšanām Valdim Dombrovskim. Sveicināšu un informēšu!

Šis bija pirmais ceļojums visas dienās garumā pie vēlētājiem Vidzemē šīs kampaņas laikā. Redzējām sauli gan austot, gan norietot. Kopā ar palīgiem nolēmu ceļojumus iemūžināt fotogrāfijās un arī video, lai vēlāk veidotu foto sēriju un videoklipiņu. Pēc pirmā brauciena jau apkopotas vienotā stilā veidotas fotogrāfijas un video ar Čaklo busiņu galvenajā lomā.


 

SARUNA BALDONĒ

26.08.2011. / Politika

Pilsoniskās savienības deputāti, kas ir Baldones domes mazākums un opozīcija (http://ej.uz/11r5), uzaicināja 11. Saeimas deputātu kandidātus no "Vienotības" Vidzemes saraksta ciemos uz Baldoni. Savulaik esmu bijis viens no šīs nodaļas dibināšanas iniciatoriem. Šoreiz uz tikšanos biju kopā ar kolēģiem Ilgoni Leišavnieku, Edvardu Smiltēnu un Jāni Siliņu.

Domes deputāti Gertija Beinardte un Artis Puriņš uzsāka diskusiju par problēmām izglītības sistēmā, kas tieši skārušas Baldones skolu. Jāsaka godīgi, dažas lietas Baldonē mani nepatīkami pārsteidza, bet kolēģi jau uzsākuši meklēt risinājumus, un, ja varēšu, centīšos palīdzēt.

Diskusijas laikā secinājām, ka izvirzītās izglītības sistēmas problēmas būtu Saeimas Izglītības komisijas „lauciņš”, tādēļ vienojāmies, ka baldonieši apkopos visu vajadzīgo informāciju un dosies pie mūsu kolēģiem parlamenta komisijā.

 
 

LATVIJAS NEATKARĪBAS ATJAUNOŠANAI - 20!

22.08.2011. / Politika

21. augustā pirms divdesmit gadiem Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" - pārejas periods ceļā uz pilnīgu Latvijas neatkarības atjaunošanu bija noslēdzies. Vēl Vecrīgā dunēja tanki un gaisā virmoja dūmi, vēl valdīja nedrošība un neziņa, bet mēs jau bijām brīvi. 111 no 201 Latvijas parlamenta deputāta bija PAR. Par brīvību. Par neatkarību. Par Latviju!

Šogad par godu Latvijas neatkarības atjaunošanai de facto nolikām ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pirmo reizi arī jaunā valsts prezidenta Andra Bērziņa vadībā. Ne tikai valsts augstākās amatpersonas, ministri, deputāti un diplomāti, bet arī daudzi, daudzi no tiem, kas šī notikuma nozīmība ir ne tikai atzīmējamā diena valsts svētku kalendārā.

Kopā ar visiem biju arī es - pirmo reizi kopā ar sievu Daci un meitu Elīzu oficiālā ziedu nolikšanā. Domāju, ka kopīgā himnas dziedāšana un cilvēku vienošanās saviļņoja visus klātesošos. Katrā ziņā par patriotisma un saviļņojuma trūkumu runāt nav pamata - bijām gandrīz tādi paši kā toreiz, savu oficiālo neatkarības ceļu uzsākot.


 
 

LAIPNI LŪGTI SAEIMĀ!

22.08.2011. / Politika

Atzīmējot Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienu, iedzīvotājiem bija iespēja apmeklēt Saeimu - apskatīt tās interjeru, Sēžu zāli, reprezentācijas telpas un apskatīt arī svētkiem veltītās izstādes. Lai cik pārsteidzoši tas būtu, interese par šo iespēju bija milzīga - svētdien vien Saeimas namā viesojās gandrīz divarpus tūkstoši cilvēku.

Arī es biju aicinājis visus interesentus izmantot šo svētku reizi Saeimas apmeklējumam. Manuprāt, ļoti svarīgi ir veicināt izpratni par Saeimu un tās darbu, jo bieži vien masu medijos paustā informācija par parlamentu, tā darbu un deputātiem tiek klāstīta citādāka nekā tā ir vismaz manā ikdienā. Tādēļ viesiem skaidroju veidu kā notiek likumu pieņemšanas process, pastāstīju, kur iespējams atrast izskatāmos likumprojektus, un mudināju, ka ikviens var iesaistīties caur sabiedriskajām organizācijām vai individuāli sniedzot savus ierosinājumus likumu uzlabošanai.

Saprotot, ka ne visi, kas ļoti vēlējās apskatīt likumdevēju "no iekšpuses", to paspēja vai varēja izdarīt, aicinu izmantot iespēju un pieteikties tos, kas vēlētos paciemoties Saeimā (ingmars.caklais@saeima.lv). No savas puses varu apsolīt aizraujošu ekskursiju, foto iespējas un interesantus komentārus par to, ko oficiālajās apskatēs mēdz nepateikt. Saeimas apskatē kopā ar Jums piedalīšos arī es - stāstīšu, rādīšu, komentēšu, atbildēšu uz jautājumiem, diskutēšu... Vārdu sakot, būšu Jūsu gids.

 
 

TIKŠANĀS MADONĀ

19.08.2011. / Politika

Kopā ar Vienotības kolēģiem, 11.Saeimas deputātu kandidātiem Ilzi Verginu, Ilgoni Leišvnieku, Igoru Aleksandrovu, Jāni Siliņu un Andi Caunīti Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā tikos ar mūzikas skolas pasniedzējiem, Madonas puses iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Apmeklētāju nebija daudz un tēmas visplašākās, par visām dzīves jomām. Var teikt – katram pa savai problēmai, bet visiem SĀP DZĪVE!

Uz pasākumu bija ieradies arī „ konkurents” - Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis, bijušais īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības Finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks, ar kuru šajā tikšanās reizē daudzos jautājumos bijām vienā "koalīcijā". Vērtīgi un patiesi.

Vienu no šīs tikšanās savdabīgākajām tēzēm izvirzīja mūzikas skolas ilggadējs vadītājs Artis Kumsārs – „Nav neviena cilvēka, kurš būtu beidzis mūzikas vai mākslas skolu, un kurš sēdētu cietumā!” Iespējams, ka tas ir pārāk skaļi teikts un varbūt tā nav absolūta patiesība, taču nav apstrīdams fakts, ka mākslas vai mūzikas izglītību ieguvušam jaunam cilvēkam ir plašāks redzes loks, papildus prasmes un pieredze. „Un tas ir pietiekams pamatojums, lai mūzikas un mākslas skolas pilnībā finansētu no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem” – ir pārliecināts nopelniem bagātais skolotājs. Protams, arī man gribētos, lai viņam nekad par to nebūtu „jācīnās”.

Esmu ievērojis, ka šajā priekšvēlēšanu laikā ne tikai deputātu kandidāti ir kļuvuši atvērtāki, bet arī vēlētāji ir aktīvāki. Tā turpināt! Paldies visiem, kas piedalījās, uzdodot jautātājumus un paužot savu viedokli.

 
 
  

ČAKLAIS BUSIŅŠ

19.08.2011. / Politika

Vai atceraties - pirms gada ap šo pašu laiku Vidzemi apbraukāja dzīvespriecīgs balti zaļš busiņš ar uzrakstu www.caklais.lv? Savā vidū mēs to tā arī saucam par ČAKLO BUSIŅU.

Labā ziņa – šoruden tas braukās atkal, tikai nedaudz pamainītā veidolā. Pirmkārt, tas būs cits busiņš (tiem, kas konsekventi seko auto markām); otrkārt, tas ir ieguvis nedaudz citādu ietērpu, bet... Tajā nemainīgi braukšu es un mana komanda; tas joprojām būs jautrs un optimisma pārpilns un, tāpat kā pagājušogad, centīsies pabūt visur.

Ceru, ka busiņš un/vai es tiksim sagaidīti kā draugi, nevis kārtējie atbraucēji, kas pirms vēlēšanām cenšas pārliecināt cilvēkus par kaut ko, kam paši tā īstti un līdz galam netic. Esmu atvērts jebkuram jautājumam, jebkurai problēmai un jebkuram no Jums. Ja redzat busiņu ar www.caklais.lv, nāciet droši klāt - parunāsimies! Mūs var arī aicināt ciemos un „kategoriski pieprasīt” ierašanos!

P.S. Manā mājaslapā es Jūs regulāri informēšu par plānotajiem maršrutiem. Jau šodien - Madona!

 
 

„DELNA” SEKO LĪDZI UN RĀDA TEV. ATLIEK DOMĀT!

18.08.2011. / Politika

Pirmsvēlēšanu laikā un pirmsvēlēšanu vietnē www.kandidatiuzdelnas.lv sabiedrība par atklātību " Delna" apkopojusi 10. Saeimas deputātu balsojumus par viņuprāt svarīgākajiem tiesiskajiem jautājumiem. Tālāk seko divas labas ziņas - manus balsojumus tabulā atrast ir ļoti vienkārši, jo tie sarindoti alfabēta secībā, tāpēc Ingmārs Čaklais ir pašā augšgalā. Otrs - visi balsojumi, ko "Delna" vērtējusi, man atzīmēti ar zaļu kvadrātiņu - tie bijuši par. Vai kā es to saku – Latvijai izdevīgi.

Esmu balsojis par atļaujas došanu veikt kratīšanu A. Šlesera dzīvesvietā, partiju melno kasu kriminalizēšanu, deputātu imunitātes atcelšanu un ofšoru patieso īpašnieku atklāšanu. Līdzīgi man, vēl vairāki Saeimas kolēģi var lepoties ar 12 zaļiem kvadrātiņiem (tieši tik balsojumus apkopojusi un analizējusi " Delna") - galvenokārt no "Vienotības" un "Visu Latvijai-TB/LNNK".

"Delna" norāda, ka lielākā daļa no balsojumiem tiesiskuma jomā notikusi līdzšinējās Saeimas atlaišanas gaisotnē - pēc Valsts prezidenta rīkojuma nr. 2. Tas protams izskaidro dažu deputātu attieksmes strauju mainību. Man prieks, ka to nevar attiecināt uz mani - esmu bijis konsekvents.

Es patiesi lepojos par šiem balsojumiem un savu attieksmi un, liekot roku uz sirds, varu apgalvot - ja būtu jābalso vēlreiz, mana izvēle būtu tāda pati.

Paldies „Delnai” par paveikto darbu un novēlu izturību turpināt! Visiem mums atliek sekot līdzi, domāt un rīkoties!

 Pilns attēls

 Līga Stafecka. Delna atklāj 10. Saeimas darbus tiesiskas valsts jomā
Delna. 2011. gada 17. augusts

VIDEOČATĀ – PAR LATVIEŠIEM ĀRZEMĒS

12.08.2011. / Politika

Piektdien, 12. augustā, partijas „Vienotība” rīkotajā videočatā piedalījos es un parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš. Diskusijas tēma – latvieši ārzemēs, viņu saikne ar dzimteni, iespējamais dubultpilsonības piešķiršanas mehānisms un aizbraucēju varbūtējā atgriešanās Latvijā.

Videočats ilga stundu, un tā laikā tika iesūtīti ļoti daudz jautājumu – tas liecina, ka šī tēma sabiedrībā ir tikpat aktuāla kā ekonomiskās vai sociālās problēmas, jo pēc būtības ir ar tām saistīta.

Kā Saeimas apakškomisijas darbam ar Pilsonības likuma grozījumiem vadītājs varēju pastāstīt par tendencēm, kas iezīmējas cilvēku vēstulēs un sarunās par tiem gadījumiem, kad kādu dīvainu iemeslu vai sakritību dēļ kāds ir zaudējis vai, kas ir vēl dīvaināk, nav ieguvis Latvijas pilsonību. Esmu par šī jautājuma sakārtošanu un atkal un atkal uzsveru, ka mūsu valstij vajadzīgs katrs latvietis.


 

UZ 11.SAEIMU!!!

09.08.2011. / Politika

9. augustā Centrālajai vēlēšanu komisijai tika iesniegts partijas „Vienotība” deputātu kandidātu saraksts 11. Saeimas vēlēšanām. Tajā pieteikti 115 deputātu kandidāti, to vidū arī pašreizējie Saeimas deputāti un valdības pārstāvji, pašvaldību vadītāji un uzņēmēji, kā arī jauni un līdz šim plašākai sabiedrībai nezināmi savas jomas profesionāļi.

Sausā statistika liecina, ka „Vienotības” sarakstā ir 22 ilglaicīgi parlamenta deputāti un ministri; 19 jauni Saeimas deputāti (arī es); 110 kandidātiem ir augstākā izglītība (tostarp man), 48 no tiem (mani ieskaitot) ir maģistra grāds; 16 no sarakstā iekļautajiem kandidātiem ir tiesību zinātņu pārstāvji (to vidū esmu arī es).

Manu vārdu un uzvārdu, kā jau iepriekš, meklējiet Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ar 9. numuru, bet mani pašu – mājaslapā www.caklais.lv un ingmars@trepes.lv.

Tā kā 7 mēneši, kas bija atvēlēti iepriekšējas Saeimas darbam, bija krietni par maz, lai parādītu un pierādītu savas zināšanas, varēšanu, godaprātu un spējas, es plānoju (vai ceru) turpināt iesākto. Bet par to sīkāk esmu gatavs stāstīt gan lielām auditorijām (lūdzu, informējiet mani par Jūsu pusē iecerētiem vai jau sagatavotiem un izsludinātiem pasākumiem), gan mazām grupiņām (arī mājas viesībās, talkās, ābolu novākšanas reizēs utt); speciāli organizētos saietos un neplānotās tikšanās; varu runāt ļoti īsi un koncentrēti, bet spēju arī sīki un detalizēti. Vienu vārdu sakot – esmu atvērts visdažādākajiem priekšlikumiem un gatavs piedalīties visneiedomājamākajās diskusijās.

Aicinu iesaistīties arī brīvprātīgos palīgus – nopietnus un mazāk nopietnus, bet visnotaļ atbildīgus, godīgus un čaklus cilvēkus. Priekšvēlēšanu pieredze var gan noderēt, gan uzjautrināt!

TIKŠANĀS AR „PILSONISKĀS SAVIENĪBAS” ĶEKAVAS NODAĻU

23.07.2011. / Politika

Pēc partijā iekšēji pieņemtiem noteikumiem, viens no maniem kā Pilsoniskās savienības (PS) valdes locekļa un Saeimas deputāta pienākumiem ir uzturēt tiešus kontaktus ar savas partijas nodaļām un biedriem. Tādas katram šefībā tiek nodotas dažas.

PS Ķekavas nodaļa rīkoja savas nodaļas tikšanos burvīgā vietā - brīvdabā Ķekavas novada, Bērzmentē, „Mežavairogos” Tautas nobalsošanas par 10. Saeimas atlaišanu dienā.

Pēc nodaļas vadītāja Mārtiņa Stirāna uzaicinājuma arī es devos todien ciemos. „Mežavairogos” mūs laipni sagaidīja saimniece Danuta Priede, kura ir arī mājas zoo un dzīvnieku patversmes vadītāja (www.mezavairogi.lv).

Tēmas? Kas aktuāls, par to arī runājām. Runājām par politiskajām aktualitātēm Ķekavā, Saeimā un valstī kopumā, par Pilsoniskās Savienības un Vienotības nākotni, un, protams, par dzīvniekiem un likumdošanu, kas skar šo jomu.

Cienājām un cienājāmies. Draudzīgā atmosfērā laiks aizskrien nemanot. Paldies saimniekiem un visiem kas velta savu laiku, lai mēs visi kopā dzīvotu labāk.

Tos, kam svarīgi ir dzīvnieki, aicinu gan aizbraukt apskatīties mājas Zoo (ir arī trīs lāči!), gan ziedot www.mezavairogi.lv, lai vēl dažiem mīluļiem klātos labāk. Varbūt kāds no jums tur satiks savu labāko draugu – ausaino, ūsaino un astaino ķepaini.

 
 
 
 

TIKŠANĀS „VIENOTĪBAS” BIROJĀ

12.07.2011. / Politika

Vecrīgā, Kaļķu ielā 28 (ieeja no Vaļņu ielas) ir izveidots politisko partiju apvienības „Vienotība” atvērtais birojs. Jebkuram vēlētājam ir iespēja turp doties un noskaidrot viņam interesējošo jautājumu. Mūsu interese – lai būtu vairāk gudru un izglītotu vēlētāju.

Uz tikšanos ar vēlētājiem 12. jūlijā biju ieradies arī es. Kaut Vienotības mājas lapā informācija bija pieejama, interesentu nebija daudz. Atnāca gan tādi, kam konkrēti risināmas problēmas, gan vienkārši „papļāpātgribētāji”.

Kamēr mēs iekš biroja risinājām savas „politiskās lietas”, ārpusē sākās unikāls koncerts, ar burvīgiem dalībniekiem. Publika bija sajūsmā!

Par nākamo tikšanos informācija atkal būs pieejama www.vienotiba.lv

 

VALSTS PREZIDENTA ATVADU PASĀKUMĀ LIKTEŅDĀRZĀ

04.07.2011. / Politika

3. jūlijā, atsaucoties Valda Zatlera aicinājumam tautai, devos uz Kokneses Likteņdārzu, kur notika Valsts prezidenta amata termiņa noslēguma pasākums "Tas vārds, kam spēks". To organizēja Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar "Kokneses fondu". Pasākumā piedalījās daudzi Latvijā pazīstami dziedātāji, aktieri un radošo aprindu darbinieki, to vidū Māra Zālīte, Zigmārs Liepiņš, Nora Ikstena, Igo, Aiša, Intars Busulis, Olga Rajecka, Andris Bērziņš, Rūdolfs Plēpis, Putnu balle un citi. Neskatoties uz stipro lietu, bija ieradušies vairāk kā tūkstotis cilvēku, ikvienam līdzi ņemot laukakmeni, ko plānots iebūvēt Likteņdārza amfiteātra akmens krāvumā. Likās, ka koncentrējot labās domas, kopējiem spēkiem izdevās atvirzīt pat lietus mākoņus, lai baudītu mākslinieku priekšnesumus, kas mijās ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku uzrunām.

Uzskatu, ka mans kā "Vienotības" Saeimas deputāta pienākums bija būt klāt Valsts prezidenta rīkotajā pasākumā, jo īpaši ņemot vērā, ka esam izteikuši aicinājumu Valdim Zatleram pievienoties "Vienotībai". Neaizmirsīsim, ka nesenajās prezidenta vēlēšanās "Vienotības" deputāti atbalstīja Zatlera kandidatūru.

Dodoties uz Koknesi, mani vadīja arī tīri profesionāla interese - būdams režisors, vēlējos klātienē vērot šo īpašo reizi četros gados iespējamo pasākumu.

Bija manāms, ka organizatori bija gaidījuši lielāku atsaucību. Iespējams, ka apmeklētājus aizbaidīja spēcīgais lietus, tomēr iespējams, ka tā bija arī cilvēku neticība iespējai mainīt Latvijas politiku. To apliecina arī salīdzinoši mazā jauniešu klātbūtne pasākumā. Mēs nevaram izmainīt laika apstākļus, bet varam mainīt cilvēku attieksmi.

Valsts prezidenta Likteņdārzā izskanējušais "Paldies!" sabalsojās ar klātesošo pateicību par viņa prezidentūras laikā paveikto.

 Valsts prezidents atvadās
Latvietis. 2011. gada 6. jūlijs

 
 
 
 
 
 

LATVIJA IR GRŪTA

22.06.2011. / Politika

Kad laikraksta Latvietis redaktors mani palūdza izteikt savu viedokli par stāvokli Latvijā, nodomāju – jā, Latvija tiešām ir stāvoklī. Lai arī tā ir vārdu spēle, tomēr savā ziņā varam vilkt arī paralēles – Latvija ir grūta, tā cīnās ar spēka trūkumu, tai pat laikā vērojama arī pieaugoša enerģija, cerības, pozitīva domāšana. Vienlaikus arī visas problēmas, kas izriet no šādas situācijas.

Vienīgais, par ko Latvijas cilvēkiem šodien nākas domāt, ir, kur rast spēku, lai varētu iztikt, lai varētu izdzīvot šai laikā, lai pārvarētu grūtības un vēlāk atgriezties pie normālas attīstības. Dzīvot valstī, kur tiek konsolidēts budžets, un šis process vistiešākā veidā skar katru ģimeni, ir ārkārtīgi grūti. Tomēr mums jāapzinās, ka zināmā mērā tā ir samaksa par to, ko esam ļāvuši nodarīt, vai vēl trakāk, paši darījuši ļaunu mūsu valstij, mūsu cilvēkiem un sev pašiem. Es aicinu ikvienu padomāt, kā ietekmēt situāciju, lai nepieļautu problēmu atgriešanos un rīt būtu labāk.

Viens no veidiem, kā ietekmēt norises, ir nākamās Saeimas vēlēšanas. Es aicinu vēlētājus nevis skatīties – kas patīk vai kas nepatīk, bet nopietni vērtēt. Izvērtēt, ko katrs ir solījis un ko no solītā izpildījis. Ja deputāti ar piecu minūšu starplaiku bez papildus informācijas iegūšanas par vienu un to pašu jautājumu var nobalsot pilnīgi pretēji, tad tas liecina par viņu atbildības līmeni. Šādiem cilvēkiem nevajadzētu tikt ievēlētiem.

Ikvienam no mums un arī visiem kopā būtu jāsaprot divas galvenās lietas: pirmkārt – ir jāiet uz vēlēšanām. Jāiet, lai paustu savu viedokli un lai iegūtu pārstāvību. Tad uzvarēs spēcīgākais, un nevienam nebūs iemesla gausties, ka viņa viedoklis nav pārstāvēts. Otrkārt, no deputātiem ir jāprasa pieņemto lēmumu pamatojums, līdzīgi kā to dara sabiedriskās organizācijas. Tas apliecinās, ka esam ievēlējuši gudrus cilvēkus, bet, ja būsim ievēlējuši muļķus, tad uzreiz to manīsim.

Šobrīd ir lielas jukas un milzīgas bailes, jo visi saprot, ka tā, kā bija, tā gluži vairs nebūs. Prezidents Valdis Zatlers ar ierosinājumu atlaist Saeimu ir panācis, ka mainīsies pats process. Vai tam būs pozitīvs, vai negatīvs rezultāts – to rādīs laiks. Gribu aicināt cilvēkus sadzirdēt ne tikai to, ka Valdis Zalers aicināja atlaist Saeimu, bet arī atlaišanas iemeslu – tā tika atlaista, jo nauda bija ieguvusi pārāk lielu ietekmi uz varu, bet tā tam nevajadzētu būt. Un paziņojot par Saeimas atlaišanu, Prezidents deva iespēju tautai rīkoties, lai tā nekad vairs nebūtu. Sabiedrībai ir jāsadzird. Tas ir pats galvenais. Jo, ja ikviens sadzirdēs, spēs pats sev pateikt, kas ir svarīgi, tikai tad būs uzvara. Un es nerunāju par personālijām, bet gan par pamatvērtībām.

Ingmārs Čaklais
Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs

 Ingmārs Čaklais. Latvija ir grūta
Latvietis. 2011. gada 22. jūnijs

OTRĀ EKSKURSIJA SAEIMĀ

16.06.2011. / Politika

Ar prieku atkārtoju - Latvijas Republikas Saeima piedāvā ekskursijas, kas turklāt nemaksā nevienu santīmu.

Mana tēta dzimšanas dienā - 16. jūnijā uz vienu no tādām jau otro reizi šogad pieteicāmies kopā ar daļu no saviem atbalstītājiem un vēlētājiem. Strādāju Saeimā jau astoto mēnesi un papildus oficiālajai informācijai, ko sniedz Saeimas gids, varu runāt, kā organizēts Saeimas darbs, un izstāstīt gan savu darba pieredzi, gan arī kādu netipisku gadījumu vai kuriozu.

Tādā veidā varu arī atskaitīties saviem vēlētājiem un atbalstītājiem par to, kas izdarīts pirmajos mēnešos, kā arī aicināt ikvienu ne tikai mani atbalstīt, bet arī personīgi aktīvāk iesaistīties likumprojektu iniciēšanā un Saeimas ikdienas darbā.

Un arī šī nav pēdējā paredzētā tikšanās. Kas piesakās?


 
 
 
 

PIEMIŅAI 14. JŪNIJA UPURIEM

15.06.2011. / Politika

Šogad aprit 70 gadi kopš traģiskajiem 1941. gada 14. jūnija notikumiem, kad PSRS vadība sarīkoja nežēlīgu Latvijas iedzīvotāju masveida izsūtīšanu, „baigās vasaras” notikumiem skarot vairākus tūkstošus iedzīvotāju.

Deportācijas notika pēc padomju “čekas” pavēles, lai atbrīvotu okupēto teritoriju no “sabiedriski bīstamiem elementiem” un “tautas ienaidniekiem”. 1941.gada 14.jūnija deportācijās cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji – gan latvieši, gan ebreji, gan krievi un poļi, tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs. Nāves sods tika izpildīts vairāk nekā 690 Latvijas iedzīvotājiem. Daļa arestēto, kuriem bija piespriests augstākais soda mērs, nomira vēl pirms nāves soda izpildīšanas. Ieslodzījuma vietās nomira vairāk nekā 3400 arestēto Latvijas Republikas pilsoņu. Tie ir neizdzēšami fakti. Tos mums ir jāatceras un jāpiemin. Vienmēr!

Kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru, premjeru Valdi Dombrovski, Saeimas Prezidija locekļiem, kā arī kolēģiem deputātiem, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, 14. jūnijā 11.00 piedalījos ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa. Prezidents Valdis Zatlers un LPRA priekšsēdētājs Gunārs Resnais pie Brīvības pieminekļa teica uzrunas klātesošajiem.

Nav Latvijā ģimenes, kura nav cietusi šajās smagajās PSRS represijās. Šodien pie pieminekļa noliecot galvu es domāju arī par savējiem.

 Ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa
LR Saeima. 2011. gada 14. jūnijs

 LETA/BNS. 1000 cilvēku ar ziediem pulcējās pie Brīvības pieminekļa
TVnet. 2011. gada 14. jūnijs

 
 
 
 

MURGAINĀ SKOLU REFORMA LIMBAŽOS

11.06.2011. / Politika

Šī gada 1.jūnijā saņēmu vēstuli no 98 Limbažu novada iedzīvotājiem, kuri pauda neapmierinātību ar Limbažu pilsētas izglītības iestāžu reorganizāciju. Viena gada laikā no 2010.gada maija līdz 2011.gada maijam pašvaldība ir pieņēmusi piecus savstarpēji nesaistītus lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju. Iedzīvotāji ar to nav apmierināti, tāpēc vēstulē aicināja šī gada 10.jūnijā plkst.12.00 ierasties Limbažu 3.vidusskolā, lai uz vietas izvērtētu situāciju un apturētu Limbažu novada domes patvaļu. Atsaucoties uzaicinājumam, 10. jūnijā devos uz Limbažu 3.vidusskolu, kur bija pulcējušies skolas vadība, skolēnu vecāki, pedagogi, Saeimas deputāti un droši vien drosmīgākie no novada vadības.

Jāatzīst, ka jau iepriekš pasākumā „Kafija ar politiķiem” (par pasākumu jau rakstīju savā mājas lapā), kādas jaunietes izvirzīja diskusijā jautājumu par Limbažu skolu reformām. Kaut arī iepriekš biju dzirdējis, ka Limbažu pašvaldība veic haotiskas reformas, kuras nespēj izskaidrot ieinteresētajām pusēm un sabiedrībai, nebiju šajās problēmās iedziļinājies, jo ar skandāliem apvītas lietas parādās dažādās pašvaldībās un ne vienmēr visur ir racionāls pamats iedziļināties Saeimas deputātiem. Toreiz sarunas laikā jaunietēm uzdevu jautājumus: „Kāpēc pašvaldība tā rīkojas? Kāpēc pašvaldība veic vienu pēc otras kļūdainas reformas un nevēlas nākt pretī iedzīvotājiem?” Jaunietes samulsa. Es taujāju: „Varbūt tas ir personāliju jautājums? Varbūt kādam ir izdevīgi? Kāds vēlas konkrētu amatu?” Jaunietes atkal nevarēja atbildēt. Es turpināju jautāt: „Varbūt korupcija? Varbūt kādam tiek kāds materiāls labums? Varbūt tas ir kāda īpašuma jautājums?” Un arī tad jaunietes nevarēja atbildēt, vien minēja, ka kāds no manis nosauktajiem motīviem arī varētu būt patiesais haotisko darbību iemesls.

Paradoksāli, bet tagad pēc vēstules saņemšanas un tikšanās Limbažos, es tāpat kā jaunietes nevaru atbildēt uz jautājumiem, kurus pats toreiz uzdevu. Izskatās, ka Limbažos mērķtiecīgi tiek veikts skolu iznīcināšanas darbs. Seko jautājums – vai nejauši (tā sakot – aiz stulbuma), vai apzināti un mērķtiecīgi? Abi varianti man ir nepieņemami.

Tāpēc vēlos pateikties Limbažu 3.vidusskolas direktoram un pedagogiem par tiem mērķiem, kurus viņi izvirza un uz kuriem ved gan skolu kopumā, gan bērnu personības, gan arī uzslavēt par izvēlēto taktiku šajā sarežģītajā krīzes situācijā. Savukārt, ar nožēlu jāsecina, ka lielākā daļa pašvaldības deputāti tā arī nesaņēma drosmi, lai atnāktu uz tikšanos. Piebildīšu, ka vēl 15 minūtes pirms pasākuma Ina Druviete kā Saeimas atbildīgās komisijas vadītāja, aicināja Domes deputātus nekavējoties nākt un piedalīties sarunā. Atsaucība nesekoja. Secinājums loģisks un ar darbībām pamatots - Limbažos pašvaldība pilnībā un mērķtiecīgi konfliktē ar iedzīvotājiem, ignorējot viņu vēlmes un neizskaidrojot savu rīcību.

Tikšanās laikā kurioza situācija izveidojās, kad Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve sākot aizstāvēt ministrijas viedokli, runāja par dokumentu, kas vairs nebija spēkā, jo dienu pirms tikšanās Limbažos, 9.jūnijā pašvaldība jau bija pieņēmusi kārtējo reorganizācijas plānu un ministrija par to pat nebija informēta.

Salīdzināju radušos situāciju ar Jūrmalas pilsētas domi (sešus gadus Jūrmalā vadīju Sabiedrisko attiecību nodaļu), kur arī dažus gadus atpakaļ dažādu iemeslu dēļ tika uzsākta skolu reforma, kuras viens no mērķiem bija Jūrmalas alternatīvās skolas slēgšana vai pievienošana citai skolai. Toreiz arī aktīvi iesaistījās sabiedrība - bija pikets, manifestācija un neapmierinātība. Un pēc pāris gadiem Jūrmalas pilsētas dome savus plānus mainīja un reorganizāciju atcēla. Tātad ar sabiedrības spiedienu to var panākt! Jūrmalas pilsētas domes deputāti nekad nav izcēlušies kā labi pašvaldības saimniekotāji, tā vienmēr tiek „zākāta” (pelnīti un arī nepelnīti) kā pašvaldība kur tiek pieņemti nepopulāri lēmumi. Šoreiz man jāsaka - Limbažu pašvaldība pārspēj Jūrmalas pašvaldību. Un lai kāds nepārprot - tā nav uzslava.

Šobrīd Limbažu novada domei jāizvēlas viens no risinājumiem - ir jāpieņem tāda reforma, ko atbalsta iedzīvotāji, vai viss jāatstāj nemainīts, atliekot reformas līdz saprātīgam risinājumam. (Jāsaka, Limbažos ir unikālā situācijā, kur vienas skolas vadība un vecāki ir izstrādājuši alternatīvu lēmumprojektu par reorganizāciju. Un tas izskatās daudz loģiskāks.)

Diskusijas karstumā, patiesā sašutumā man nācās publiski citēt blakus sēdošo Saeimas deputātu Māri Kučinski, kurš gan nebija domājis izteikt šos vārdus publiski, bet visu šo klausoties klusi komentēja: „Man jau liekas, ka viņi ir idioti!”. Un tas nav mēģinājums kādu konkrētu personu apvainot, bet tas ir kopējās neloģiskās un veselā saprāta apdalītās situācijas apzīmējums.

Ceru, ka šis lēmums tiks pārskatīts. Drosmīgiem vadītājiem tas būtu tikai cienīgi!

 Protesti pret Limbažu skolu reformu nerimst
Auseklis. 2011. gada 16. jūnijs

 
 
 
 

DEPUTĀTU GRUPA SADARBĪBAI AR BRAZĪLIJAS PARLAMENTU TIEKAS AR CETURTDAĻLATVIETI

09.06.2011. / Politika

Dažādu iemeslu dēļ Latvijā dzīvo daudzu citu valstu pilsoņi, arī Brazīlijas. 7. jūnijā Saeimā es kā deputātu grupas sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu vadītājs tikos ar „vienu ceturtdaļlatvieti” - brazīlieti Andrē Sousu, kam viens no vecvecākiem ir latvietis. Andrē ir jauns uzņēmējs, kas ir nodibinājis savu uzņēmumu Latvijā un mēģina veicināt sadarbību starp mūsu valsti un Brazīliju.

Iespējams šī tikšanās pati par sevi ir nenozīmīgs fakts, bet par to runāt liek stereotips, kas Latvijā dominē – Brazīlija ir tāla, eksotiska valsts un nekas vairāk. Esmu secinājis, ka Latvijas iedzīvotāji nezina un neredz, ka Brazīlija ir piektā lielākā pasaules valsts gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā, un astotā lielākā ekonomika pasaulē ar kāpjošu ekonomikas pieaugumu. Tātad, tieši šādā stadijā Latvijai izdevīga. Latvijai šie apstākļi ir jāizmanto, jāmeklē iespējas sadarboties ar šo valsti un tās cilvēkiem. Piemēram - Brazīlija ir valsts, kas ir otrā lielākā saldētās putnu gaļas piegādātāja mūsu kaimiņvalstij Krievijai. Mums ir zināms, ka Brazīlija apsver iespējas atvērt savu vēstniecību Igaunijā. Tad tā meklē tiešu saikni ar Eiropas Savienību un Latvijai ir unikāla iespēja būt tranzītvalstij Brazīlijas un citu valstu biznesam.

Šīs tikšanās laikā centāmies atrast tos šķēršļu, kas šobrīd pastāv abu valstu sadarbībai un meklējām iespējamos risinājumus to pārvarēšanai un novēršanai. No praktiskā sadarbībā iesaistītajiem cilvēkiem ir viskorektāk gūt informāciju. Tieši tāpēc šādas tikšanās ir nozīmīgas un tieši tam ir domāts starpparlamentu sadarbības grupas. Arī Latvijas parlamenta grupa sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu.

LATVIJAS VALSTS PREZIDENTA VĒLĒŠANAS

03.06.2011. / Politika

2011.gada 2.jūnijā 10. Saeimas deputāti balsoja par Latvijas Valsts prezidentu. Latvijas Valsts prezidenta amatam tika izvirzīti divi kandidāti - līdzšinējais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) izvirzītais kandidāts – Saeimas deputāts Andris Bērziņš. Vēlēšanas notika aizklāti divās kārtās. Otrajā vēlēšanu kārtā par Latvijas Valsts prezidentu tika ievēlēts Andris Bērziņš.

Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram savu lojalitāti izrādīju un uz otro termiņu ieteicu trīskārši. Pirmkārt - kā Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšsēdētājs, kad RLB Dome oficiālā vēstulē aicināja Saeimu balsot par Zatleru. Otrkārt - kā Saeimas deputāts no „Vienotības”, nominējot Zatlera kandidatūru. Un visbeidzot - arī personīgi, savā mājas lapā un intervijās žurnālistiem norādot savu izvēli - balsot par Valdi Zatleru.

Diemžēl Latvijā pat tai skaitā Saeimā nenotiek demokrātiska un atklāta saruna par lēmumiem, kurus pieņem. Deputāti, diemžēl nav izņēmums. Uzskatu, ka pie balsojuma rezultāta 53 pret 41, būtu jānāk vismaz pusei (tātad 25 deputātiem) ar savu pārliecību un pamatojumu, kāpēc Andris Bērziņš ir labāks. Bet notika otrādi - vairums deputātu no Saeimas tribīnes pauda atbalstu Zatleram un tikai pāris deputāti pamatoja atbalstu Bērziņam. Pēc šādām debatēm par Valsts prezidentu vajadzēja kļūt Zatleram. Tādēļ secinu, ka vairums deputātu savu izvēli izdara citu iemeslu vadīti nevis pēc pārliecības. Jo ja tev ir pārliecība, tad tavs pienākums ir kāpt tribīnē un izteikties!

Sāp, ka lēmumi, ko Saeima pieņem šādā veidā, ir ar neparedzamām tālāk ejošām sekām. Šobrīd ir ievēlēts Valsts prezidents, kam lielākā sabiedrības daļa neuzticas. Arī nepelnīti, bet ko lai dara, ja ir milzu neuzticība pašam ievēlēšanas procesam. Paradoksāli, taču nevaru apgalvot, ka neuzticos Andrim Bērziņam kā cilvēkam, kolēģim, personībai. Esmu dzirdējis labas atsauksmes no kolēģiem, kuri viņu pazīst tuvāk. No personīgās pieredzes Pieprasījumu komisijā, kurā abi strādājam kopā, varu teikt - viņš vienmēr ir bijis racionāls, korekts un ar iniciatīvu. No šī viedokļa nožēlojams ir tieši šis viņa kandidatūras izvirzīšanas un tam sekojošais ievēlēšanas process, bet ne viņa personība.

Un tomēr ceru, ka līdzīgi kā četrus gadus atpakaļ – slikts ir tikai sākums, un jaunais prezidents ar savu darbību pierādīs, ka viss viņa darbs ir veltīts Latvijai.

Vienmēr jāatceras, ka ja jaunais prezidents pieņems „nepareizus” (negribu lietot vārdu „amorālus”) un Latvijas valstij neizdevīgus lēmumus, tad Latvijas Republikas Satversmē ir ne tikai 48. pants*, bet tajā ir arī 51. pants**. Es negribētu dzīvot valstī, kurā šīs tiesības ir „jāiedarbina”, tādēļ ceru, ka līdzīgi kā par Valdi Zatleru tagad, mēs kādreiz par Andri Bērziņu varēsim teikt: „Lai nu kā tur bija ar to sākumu, mēs ievēlējām labu prezidentu un Latvija no tā ir tikai ieguvēja!”. Es tiešām ceru!

* 48. pants - „Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.”

** 51. pants - „Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēlē jaunu Valsts Prezidentu.”

 
 
 

TIKŠANĀS AR „GLABLATVIJU.LV” VEIDOTĀJU

31.05.2011. / Politika

„Mans vārds ir Matīss Bārtulis, esmu 22 gadus jauns juridiskās fakultātes students no Latvijas. Es nepārstāvu nevienu politisko spēku, kā arī neieņemu amatu kādā valstiskā institūcijā vai organizācijā. Es esmu individuāli neitrāla persona, kas ir gatava darīt to, ko nav uzdrošinājušies citi. Esmu biedrības SAVE LATVIA, kas ir dibināta īpaši šai kampaņai un, kam nav peļņas gūšanas rakstura, dibinātājs un biedrs. Es neesmu te, lai izliktos par varoni, bet gan, lai rīkotos un iesāktu pozitīvu notikumu ķēdi. Īstie varoņi būs tie, kuri atbalstīs kampaņu „Glāb Latviju” un pievienosies Latvijas glābēju sarakstam. Mana valsts ir parādā, un mans plāns ir mēģināt palīdzēt Latvijai nokārtot parādsaistības, ko veido aizņēmums no Starptautiskā Valūtas fonda 1.68 miljardu eiro apmērā, lai valsts var pievērsties parāda kārtošanai ar tiem, kam tā ir visvairāk parādā - Latvijas iedzīvotājiem.Es organizēju kampaņu „Glāb Latviju” (angļu valodā „Save Latvia”) un esmu apņēmies iesaistīt atbalstītājus no visas pasaules, aicinot ikvienu atbalstīt manu ieceri ar vismaz simbolisku ziedojumu. Ziedojumu mērķis ir uzkrāt līdzekļus un vēlāk, vienojoties ar valsts vadību, iemainīt tos pret noteiktiem darbiem valstī.”

Šādu tekstu savā mājas lapā „GlabLatviju.lv” raksta autors. Vēlēdamies viņa iniciatīvu atbalstīt aicināju Matīsu uz tikšanos.

Tikāmies Rīgas Latviešu biedrībā. Pārrunājām viņa iniciatīvu un atbildēju uz improvizētās intervijas jautājumiem.

Izteicu savu vēlējumu - savākto naudu jebkurā gadījumā ziedot valstij un tieši tā to skaidrot sabiedrībai – ziedojums valstij, lai cilvēkiem, kas iesaistās projektā nebūtu ne mazāko šaubu par projekta patiesajiem mērķiem. Jebkuras atkāpes „tad jau redzēs” utt. liek šaubīties un neveicina vēlmi atbalstīt.

Savu solījumu - pastāstīt par projektu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim esmu izpildījis, tāpat esmu aicinājis viņu rast iespēju projekta organizatorus uzaicināt pie sevis uz sarunu.

Vēlu veiksmes projektam!

http://www.draugiem.lv/SAVELATVIA/news/?p=5259044

„KAFIJA AR POLITIĶIEM”

22.05.2011. / Sabiedrība

Noslēdzoties Eiropas Jaunatnes nedēļai, 20. maija rītā Ģertrūdes ielas teātrī piedalījos pasākumā „Kafija ar politiķiem”. Pasākuma laikā tikos ar atvērtāko un enerģiskāko sabiedrības daļu - jauniešiem, lai pie kafijas tases kopā ar saviem kolēģiem Saeimā – deputātiem Andri Bērziņu (PLL), Daci Reiniku (ZZS), Aleksandru Sakovski (SC), Jāni Dombravu (VL-TB/LNNK), Edvardu Smiltēnu un Alekseju Loskutovu (abi Vienotība), kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem diskutētu ar jauniešiem par viņu iesaistīšanās un līdzdalības iespējām politikā. Diskusiju vadīja Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Domu apmaiņa noritēja neformālā gaisotnē. Jaunieši uzdeva jautājumus, mēs sniedzām atbildes vai izteicām viedokļus, apmainījāmies idejām, un kopīgi mēģinājām rast risinājumus problēmām. Galvenokārt jaunieši runāja par jauniešu organizāciju stiprināšanas iespējām, par uniformu ieviešanu skolā, par informācijas apmaiņu starp jauniešiem, par veidiem kā padarīt efektīvāku jauniešu pašpārvaldi, par to kā motivēt jauniešus atgriezties Latvijā, par jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī, kā arī par to kā celt latviešu pašapziņu vispār.

Pēc kopīgajām sarunām izveidojās situācija, ka diskusijas turpinājās pa tematiskām grupām. Lai arī ielūkojos visās diskusiju grupās, tomēr vairāk iesaistījos tieši divās no tām. Pirmajā grupā kopā ar jauniešiem apkopojām galvenos internetresursu avotus, ko jaunieši izmanto, lai apmainītos ar informāciju, kā arī izvērtējām to nozīmīgumu un iepējas. Savukārt visasākās diskusijas izvērtās tieši otrajā grupā, kur kopā ar jauniešiem diskutējām par viņu iespējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībā. Šis bija tas gadījums, kad nepareizi noformulētu problēmu izšķetinot, tā ieguva pavisam citu nokrāsu. Prieks, ka man bija iespēja lauzt jauniešu stereotipus un ka viņi kā jaunas spēcīgas personības nenobijās šo vingrinājumu veikt līdz galam! Galvenais secinājums - patīkami diskutēt ar jauniem, spēcīgiem, drosmīgiem un atvērtiem cilvēkiem!

Organizatoru pasākuma vērtējums: http://ej.uz/bn59

Paldies organizatoriem un visiem aktīvajiem jauniešiem!

 
 
 

DEPUTĀTU PORTRETU GALERIJA SAEIMĀ

21.05.2011. / Politika

No šī gada marta sākuma līdz pat 15. aprīlim Saeimas sēdēs viesojās Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņi, kuri zīmēja deputātu portretus un iemūžināja zīmējumos Saeimas darbu.

19. maijā Saeimas Lielajā vestibilā varējām apskatīt projekta „Portretu galerija” ietvaros tapušos deputātu portretus. Jāatzīst, šis bija lielisks veids kā sevi un savus kolēģus ieraudzīt neparastā un mazliet sarkastiskā formātā.

Piekrītu portretu galerijas atklāšanā Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas teiktajam, ka izstādi apskatīt ir aicināti tie deputāti, kuriem ir humora izjūta. Tā kā pieskaitu sevi pie tādiem, tad ar lielu interesi apskatīju jauno mākslinieku sniegumu. Lai arī lielu daļu no kolēģiem neizdevās atpazīt, tomēr sevi atradu trijos no izstādītajiem darbiem. Paldies māksliniecei Zīlei un citiem jaunajiem māksliniekiem. Atpazinu sevi, tātad - trāpījāt!

Visiem - veiksmi turpmākajos darbos!


 

 Skolēni zīmē Saeimas deputātus
Politika.lv. 2011. gada 16. jūnijs

TIKŠANĀS AR PARTIJAS BIEDRIEM SAULKRASTOS

18.05.2011. / Politika

Svaiga jūras vēja brīze, priežu meža klusums, miers un pie cilvēkiem radušas stirnas – tāds bija fons sarunām ar partijas biedriem Saulkrastos, kur devāmies kopā ar Saeimas deputātu un Pilsoniskās Savienības (PS) valdes locekli Kārli Šadurski, PS partijas ģenerālsekretāri Sanitu Stelpi un PS biroja pārstāvi Mairu Tauri.

Saulkrastos mūs sagaidīja aktīvi PS biedri un atbalstītāji, kuri dalījās pārdomās, meklēja problēmu risinājumus un vēlējās dzirdēt „pa tiešo” no tiem, kas piedalās politiskajos procesos klātienē - kas notiek galvaspilsētā?

Kā ierasts sarunu sākām ar īsu aktualitāšu izklāstu. Šīs dienas aktualitāte – politiskās apvienības „Vienotība” pārtapšana partijā, jaunās partijas „ceļa karte” un birojs.

Pretim saņēmām vietējas politiskās situācijas izklāstu, taču kontekstā ar to nemanot, atgriezāmies pie aktualitātēm gan partijā, gan Saeimā, gan valstī kopumā – tas kā pierādījums, ka viss šai pasaulē ir vienots.

Paldies aktīvajiem Saulkrastu iedzīvotājiem, kuriem acīm redzami nav vienaldzīgs savas pilsētas liktenis! Spēku, izturību un pacietību!


 

BRAZĪLIJAS GRUPAI JAUNS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

12.05.2011. / Politika

12. maijā Saeimas Dzeltenajā zālē rīkojām kārtējo Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu sēdi, lai ievēlētu jaunu šīs grupas priekšsēdētāju. Jāatgādina, ka līdzšinējais grupas priekšsēdētājs Juris Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu, līdz ar to bija nepieciešams ievēlēt jaunu priekšsēdētāju.

„Paldies par uzticību!” – šoreiz teicu es, jo, vienbalsīgi balsojot visiem klātesošajiem grupas kolēģiem, tiku ievēlēts šajā godpilnajā amatā. Varu tikai piebilst – centīšos!

TIKŠANĀS AR BRAZĪLIJAS UZŅĒMĒJIEM

11.05.2011. / Politika

10. maijā Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu tikās ar Brazīlijas uzņēmuma „Granada Enterprise” pārstāvjiem – uzņēmuma prezidentu Valentīnu Antonio Reisu, uzņēmuma mārketinga direktoru Fernando Pereiru, loģistikas direktoru Džordžu de Mello Gonzalesu, izpilddirektoru Džordžu Luisu da Silvu Medeiru un „Live Event” valdes locekli Leandro Fabrini. Latviju pārstāvēju es kā grupas priekšsēdētāja vietnieks (Juris Silovs, kas bija grupas vadītājs vairs nav deputāts), Andris Buiķis („Vienotība”), Einārs Cilinskis ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") un Edgars Zalāns ("Par Labu Latviju") un JCI Latvia biedrības pārstāvis Aigars Strauss.

Sarunu laikā pārrunājām sadarbības iespējas tranzīta, finansu pakalpojumu un politikas jomā. Brazīlijas investori pauda interesi veidot Latvijā loģistikas centrus, kas veicinātu importa un eksporta darījumus starp Brazīliju un Ķīnu, Krieviju un Eiropas Savienību. Tāpat uzņēmēji vēlas iesaistīties Latvijas banku sektorā vai pirkt banku, veidot sadarbību augsto tehnoloģiju un biodegvielas jomā.

Kā Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu priekšsēdētāja vietnieks, paudu atbalstu brazīļu investoru idejai par to, ka Latvija varētu būt kā tranzīta koridors starp Brazīliju un Eiropu, mūsu Rietumu un Austrumu kaimiņiem. Pozitīvi novērtēju brazīļu uzņēmēju vēlmi investēt naudu Latvijas finansu sektora attīstībā un aicināju Brazīlijas delegācijas pārstāvjus sadarboties, lai novērstu likumdošanas šķēršļus abu valstu veiksmīgai sadarbībai.

 
 
 

LATVIJAS REPUBLIKAS NEATKARĪBAS DEKLARĀCIJAS PASLUDINĀŠANAS 21. GADADIENA

06.05.2011. / Politika

Šogad 4.maijā, ir pagājis tieši 21 gads, kopš Latvijas PSR Augstākās Padome pieņēma Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju un līdz ar to lika pamatus tālākai Latvijas Republikas kā neatkarīgas valsts atjaunošanai.

Svinot šo nozīmīgo dienu, piedalījos vairākos pasākumos. Plkst. 12.00 notika Saeimas svinīgā sēde, kuras laikā Saeimas priekšsēdētāja teica runu (http://ej.uz/z46x). Pēc sēdes Saeimas pagalmā tapa kopīgā deputātu fotogrāfija. Uzmundrinājumam visi kopā nodziedājām „Nevis slinkojot un pūstot”.

Vēlāk, plkst. 14.00, spēlējot Nacionālo bruņoto spēku orķestrim, kopā ar citiem Saeimas deputātiem, Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, diplomātiem un bijušajiem Augstākās padomes deputātiem nolikām ziedus pie Brīvības pieminekļa. Patīkami pārsteidza „Ziedu Latvijas” kompozīcija pie Brīvības pieminekļa, kā arī Rātslaukumā un pie Laimas pulksteņa izvietotie vides objekti "Atceries!" - deviņdesmito gadu dzīvokļu istabu modeļi ar televizoriem, kuros varēja redzēt cilvēku atmiņas par Latvijas valstij izšķirošo dienu - 1990. gada 4. maiju. Malači abu ideju autori un veidotāji!

Apsveicu ikvienu Latvijā un arī Tevi mūsu valsts neatkarības atjaunošanas svētkos un aicinu arī turpmāk ikvienā savā darbā gādāt par mūsu kopīgo Latviju!

 
 

 Latvija no ziediem

 Saeimas kopbilde

 Istabas modelis

 Kristaps Kārkliņš. Ar lepnumu par Latvijas neatkarību
NRA. 2011. gada 5. maijs

EKSKURSIJA SAEIMĀ

01.05.2011. / Politika

Latvijas Republikas Saeima piedāvā ekskursijas, kas turklāt nemaksā nevienu santīmu.

29. aprīlī uz vienu no tādām pieteicāmies kopā ar daļu no saviem atbalstītājiem un vēlētājiem. Strādāju Saeimā jau sesto mēnesi un papildus oficiālajai informācijai, ko sniedz lielisks Saeimas gids, varu runāt, kā organizēts Saeimas darbs, un izstāstīt gan savu darba pieredzi, gan arī kādu netipisku gadījumu vai kuriozu. Nosacīti tādā veidā varu arī atskaitīties saviem vēlētājiem un atbalstītājiem par to, kas izdarīts pirmajos sešos mēnešos, kā arī aicināt ikvienu ne tikai mani atbalstīt, bet arī personīgi aktīvāk iesaistīties likumprojektu iniciēšanā un Saeimas ikdienas darbā.

Tikšanās pirmajā daļā Saeimas Protokola daļas vecākās konsultantes Līgas Amatas pavadībā devāmies ekskursijā pa Saeimas labirintiem. Ekskursijas laikā apskatījām - Saeimas garderobi, telpas ar Saeimai un deputātiem pasniegtajām dāvanām, Sarkano zāli, Dzelteno zāli, Balsošanas zāli un centrālo vietu - Sēžu zāli, kurā uz parlamenta sēdēm sanāk deputāti. Kaut arī Saeimas gide stingri noliedza sēdēt jebkurā Saeimas sēžu zāles krēslā, ar vien man dotajām tiesībām atļāvu saviem viesiem pasēdēt manā krēslā. Pēc oficiālās ekskursijas viesiem atrādīju Saeimas kafejnīcu, Juridiskās komisijas telpu, Viesu zāli ar tai pieguļošo Kamīna, Balto, Brūno un Zaļo zāli, kur tiek galvenokārt pieņemti ārvalstu viesi un notiek oficiālās fotografēšanās.

Pēc Saeimas ēkas apskates devāmies uz kaimiņēku - uz manu kabinetu, kuru šobrīd dalu uz pusēm ar deputātu Uģi Rotbergu. Satikām manu kolēģi Alekseju Loskutovu, bet pēc tam „Vienotības” frakcijas telpās diskutējām par Saeimas darbu kopumā, manu darbu tajā un atbildēju uz ciemiņu jautājumiem.

Manuprāt, ļoti svarīgi ir veicināt izpratni par Saeimu un tās darbu, jo bieži vien masu medijos paustā informācija par parlamentu, tā darbu un deputātiem tiek klāstīta citādāka nekā tā ir vismaz manā ikdienā. Tādēļ viesiem skaidroju veidu kā notiek likumu pieņemšanas process, pastāstīju, kur iespējams atrast izskatāmos likumprojektus, un mudināju, ka ikviens var iesaistīties caur sabiedriskajām organizācijām vai individuāli sniedzot savus ierosinājumus arī man personīgi, lai tos vēlāk ar kolēģiem varam izskatīt attiecīgajā komisijā.

Esmu pārliecināts, ka šo informāciju manējie nodos tālāk savējiem un tādējādi tiks veicināta sapratne un atbalsts Saeimas darbam lielākā sabiedrības daļā. Tas ir ļoti svarīgi, jo šobrīd tikai 15,3% iedzīvotāju uzskata, ka tie var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus Latvijā.

Daudzi no viesiem, promejot vēlējās paņemt grāmatiņu, kurā apkopota Latvijas Republikas Satversme un Saeimas Kārtības rullis. Un kā paši teica - ne tikai kā suvenīru.

Paldies visiem, kas atrada laiku un atnāca! Esmu pārliecināts, ka šī tikšanās būs vērtīgs ieguvums mums visiem! Šī noteikti nebija vienīgā ekskursija un šādā veidā esmu gatavs tikties ar jebkuru no savējiem, atliek tikai kļūt par „savējo” un tad pieteikties pie mana palīga Ivitas Nagles (ivita.nagle@saeima.lv) un norunāt tikšanas laiku.

Ekskursijas manā dzīvē vienmēr ir kā impulss. Un kāpēc gan lai šī būtu izņēmums!

 
 

ATBALSTS LATVIJAS VALSTS PREZIDENTAM VALDIM ZATLERAM

23.04.2011. / Politika

Politiskie lēmumi vienmēr tiek pieņemti, izvērtējot apstākļus. Atliek tikai zināt, kādus apstākļus, kas izvērtē un kas pieņem lēmumus.

Pēdējo dažu mēnešu laikā jau vairākkārt esmu izteicis savu viedokli, izvērtējot visus apstākļus, – Valdis Zatlers ir labākais kandidāts Latvijas Valsts prezidenta amatam 2011. gada vēlēšanās. Viedokli paudusi Rīgas Latviešu biedrības Dome ar aicinājumu deputātiem, Saeimas "Vienotības" frakcija, partijas "Pilsoniskās Savienības" kopsapulce ar rezolūciju un es personīgi, to apliecinot arī vairākās intervijās žurnālistiem.

Tāpēc Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājumu uz lasījumu saņēmu ar cerībām, ka prezidents iezīmēs valsts nākotnes ceļu NACIONĀLAI PĀRTIKUŠAI VALSTIJ!

Viņam un mums visiem veiksmes!

„SAEIMAS ZAĻAIS GURĶIS” NOMINĀCIJĀ „SAEIMAS MĀKSLINIEKS”

23.04.2011. / Politika

Ir pagājis pusgads kopš 10. Saeimas deputāti sāka darbu. Lai izvērtētu, kā Saeimas jaunpienācēji ir iejutušies un pilda savus pienākumus, TV3 skatītāju iemīļotais raidījums „Bez Tabu” pavasara sākumā uzsāka akciju „Saeimas zaļais gurķis”.

18. aprīļa rītā Rīgas Latviešu biedrības nama šņorbēniņos, no kurienes redzama mana mīļā Rīga, tikos ar „Bez Tabu” žurnālistiem, lai viņi veidotu sižetu par mani un manu darbību Mārupes teātrī, RLB un Saeimā. Lai iegūtu atsauksmes par manu darbu un personību, tika aptaujāti mani kolēģi biedrībā – biroja vadītāja Stella Līpīte un valdes loceklis Ivars Zvejnieks, kā arī Mārupes teātra valdes priekšsēdētāja un aktrise Dzintra Klintsone.

Lai arī sākotnēji tiku izvirzīts nominācijai „Saeimas izglītotākais” deputāts, tomēr 22. aprīļa „Bez Tabu” raidījumā mani, Māri Dzelzskalnu un Inesi Laizāni izvirzīja „Saeimas mākslinieka” nominācijai.

Skatītājiem bija iespējams balsot gan portālā www.delfi.lv, gan raidījuma laikā, zvanot pa norādītājiem tālruņu numuriem. „Delfu” balsojums bija mistisks un joprojām neizskaidrojams. Tā arī atbildu visiem, kas man zvana un raksta ar norādi: „Mēs balsojām, bet tur kaut kas nesakrīt skaitļos”. 65% no telefonaptaujas dalībniekiem nobalsoja par mani, un es ieguvu "Saeimas zaļā gurķa" titulu nominācijā ”Saeimas mākslinieks”.

Paldies atbalstītājiem! Gaidu savu apbalvojumu - grozu ar zaļajiem gurķiem!

 
 

„PILSONISKĀS SAVIENĪBAS” KOPSAPULCE

17.04.2011. / Politika

Partijas „Jaunais laiks” un „Sabiedrības Citai Politikai” savās kopsapulcēs par „Vienotības” kā vienotas partijas izveidi jau nobalsoja pirms kāda laika. Nu bija mūsu – „Pilsoniskās savienības” (PS) kārta.

Sestdien, 16. aprīlī notika partijas „Pilsoniskā savienība” kopsapulce, kurā dienaskārtības galvenie jautājumi bija valsts tautsaimnieciskās attīstības risinājumi un lēmums par dalību partijas „Vienotība” izveidošanā. Tāpat kopsapulcē ar balsojumu tika apstiprināts partijas priekšsēdētājs un tika ievēlēts jauns PS valdes sastāvs.

Kopsapulcē apstiprināja vairākas rezolūcijas – par prioritātēm ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, par partijas „Vienotība” veidošanu, par projektu Rail Baltica un par Valsts Prezidentu.

„Pilsoniskās savienības” kopsapulces dalībnieki ar lielu balsu vairākumu – 142 balsis „par”, četras balsis – „pret”, 16 – „atturas” pieņēma rezolūciju par partijas „Vienotība” veidošanu.

Ar 194 balsīm „par” kopsapulce apstiprināja Ģirtu Valdi Kristovski PS valdes priekšsēdētāja amatā uz nākamo termiņu. Tika ievēlēts jauns valdes sastāvs. PS valdē ievēlēti – Ilma Čepāne, Kārlis Šadurskis, Sandra Kalniete, Ina Druviete, Līvija Plavinska, Inese Vaidere, Jānis Avotiņš, Anna Seile, Janīna Kursīte-Pakule, Ilze Vergina, Lolita Čigāne, Ingmārs Čaklais, Dāvis Stalts, Linda Medene.

Prieks par jauno, spēcīgo valdi! Paldies visiem, kuri valdes vēlēšanās balsoja par mani!

Tikai kopā mēs esam spēks!

 
 
 

 Indra Sprance. “Vienotība” vienā partijā tik drīz varētu arī nepārtapt
IR. 2011. gada 16. aprīlis

 Jānis Bagātais. Uz PS valdi virza 23 kandidātus
LETA. 2011. gada 16. aprīlis

 Jānis Bagātais. PS turpinās vadīt Kristovskis; valdē neievēl Ēlerti un Ašeradenu
LETA. 2011. gada 16. aprīlis

VIENOTĪBAS TALKA

16.04.2011. / Politika

2010. gada 2. novembrī, dienā, kad 10. Saeimas deputāti nodeva zvērestu, tika izveidota Politisko partiju apvienības „Vienotība” Saeimas frakcija.

33 deputāti kā mikrokolektīvs strādā ikdienā Saeimas komisijās un biežāk satiekas frakcijas iknedēļas sēdēs. Vienīgā neformālā tikšanās forma – kāda deputāta jubilejas svinību reize.

Lai tas nekļūtu par normu, jau gada sākumā tika plānots, sagaidot pavasari, uzrīkot kādu interesantu, veselīgu un vērtīgu pasākumu ārpus Saeimas ēkām.

Jau vēlāk Aivars Volfs nāca ar aicinājumu doties visiem stādīt mežu Lestenes pusē. Tie, kas tika, tā arī darīja. Mums pievienojās arī Tukuma nodaļas ļaudis.

Tapa jauns mežs, bija garda zupa un dažas bildes par piemiņu.

 
 

VAI VIENOTĪBAI BŪT?

16.04.2011. / Politika

Daudz un dažādi pēdējā laikā tiek uzdots šis aktuālais jautājums. Man, protams, ir savs viedoklis. Un reizēm man to kāds arī pajautā.

Dienu pirms PS Kopsapulces tiku aicināts izteikties uz TV24 studiju intervijā ar Māri Zanderu. Māris Zanders joprojām ir viens no domājošajiem un saprātīgākajiem žurnālistiem LV. Patīkami sarunāties! Un mums - visiem pārējiem - lieliska iespēja padomāt!

 

JAUNA PALĪDZE SAEIMĀ

15.04.2011. / Politika

No 15. aprīļa par manu palīdzi Saeimā sāka strādāt Ivita Nagle. Ivita ir ieguvusi bakalaura grādu Politikas zinātnē un šobrīd turpina maģistratūras studijas Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā Biznesa vadības administrācijas (MBA) programmā.

Ivitas līdzšinējā darba pieredze saistīta ar ES finansēto projektu izstrādi un koordinēšanu izglītības, veselības un biznesa veicināšanas jomā. Pateicoties tam, Ivita ir ieguvusi labas koordinēšanas, komunikācijas un organizatoriskās prasmes, kas noderēs, pildot deputāta palīga darbu.

Jebkurā jautājumā esat aicināti sazināties ar manu palīdzi Ivitu (mob. tel. 29870415 vai e-pasts: ivita.nagle@saeima.lv).

Viņai - lai veicas!

TIKŠANĀS VALMIERĀ

09.04.2011. / Politika

2011. gada 8. aprīlī devos uz tikšanos pie vēlētājiem un kolēģiem Valmierā. Kopā ar mani bija arī deputāti Ina Druviete, Ilze Vergina, Kārlis Šadurskis, Arvils Ašaradens un partijas „Pilsoniskā savienība” ģenerālsekretāre Sanita Stelpe.

Uz tikšanos bija ieradušies interesenti no Limbažiem, Valkas, Strenčiem, Gulbenes, Alūksnes un Valmieras. Bija atsūtīti arī jautājumi un viedokļi no Cēsīm.

Sarunu tematu spektrs bija gana plašs. Runājām par politisko un ekonomisko situāciju valstī, par partijas „Vienotība” izveidi, par cilvēku noskaņojumu, par nākamām vēlēšanām, par kopīgu partiju darbu katrā no pilsētām, par ceļu sistēmu un remontu, par izglītības sistēmu, par nodokļu politiku, par pašvaldību un valsts sadarbību reģionos.

Priecē tas, ka gan deputāti, gan vēlētāji pierādīja - ir svarīgi tikties ne tikai pirms vēlēšanām, bet arī pēc tām.

 
 

PIRMO REIZI VADU SAEIMAS PIEPRASĪJUMU KOMISIJU

07.04.2011. / Politika

Kaut arī ir pagājis jau pusgads kopš esmu Saeimas deputāts, ļoti daudzas lietas joprojām notiek pirmo reizi. Līdzīgi kā pirmo reizi esmu komisijā, pirmo reizi tieku ievēlēts komisijas līdzvadībā, pirmo reizi esmu dibinātajā apakškomisijā, pirmo reizi vadu apakškomisiju, pirmo reizi dibinām deputātu grupu sadarbībai ar citas valsts parlamentu, pirmo reizi runāju no tribīnes, pirmo reizi lasīju no Saeimas tribīnes dzejoli, pirmo reizi diskutēju par likumprojektu, pirmo reizi aizstāvēju likumprojektu komisijas vārdā.

6. aprīlī pirmo reizi kā komisijas priekšsēdētāja biedrs, vadīju Pieprasījumu komisijas sēdi, jo vadītājs Augusts Brigmanis bija aizņemts svarīgās sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu un Aivaru Lembergu. Vai otrādi?!

6. aprīlī Pieprasījumu komisijā izskatījām jautājumu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darba organizēšanu, dienesta struktūru un to kapacitāti neparedzētu dabas katastrofu gadījumos. Uz komisijas sēdi tika uzaicināti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics, direktora vietniece Renāte Pupele un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Dagnija Staķe.

Deputāti aicināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Veselības ministrijas ekspertus, lai runātu par problēmām un situāciju neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmā. Eksperti bija sagatavojuši vizuāli un saturiski izsmeļošu prezentāciju, kas ļāva izprast kā tiek organizēta sistēma un secināt, ka 85% gadījumu medicīniskā palīdzība var tikt sniegta paredzētajā laikā: laukos - 25 minūšu laikā, bet pilsētās - 15 minūšu laikā. Eksperti uzsvēra, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu apgrūtina sliktais autoceļu stāvoklis un sakaru pārrāvumi, elektrības trūkuma dēļ. Eksperti norādīja, ka, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības finansējums netiks samazināts, ar esošajiem resursiem varēs nodrošināt palīdzību paredzētajā līmenī. Lai uzlabotu neatliekamās medicīniskās palīdzības kapacitāti, ir nepieciešams veikt slimnīcas personāla apmācību. Tika uzdoti jautājumi un sagatavotas atbildes.

VADĪŠU SAEIMAS APAKŠKOMISIJU DARBAM AR GROZĪJUMIEM PILSONĪBAS LIKUMĀ

07.04.2011. / Politika

Vēsturiski Latvija ir bijusi viena no tām valstīm, kas savā likumdošanā aizliegusi dubultpilsonību, tomēr Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai (ES) un ES dalībvalstīm atverot savu darba tirgu mūsu darbaspēkam, aktualizējies jautājums par dubultpilsonību. Protams, tie nav vienīgie iemesli.

Lai veiktu grozījumus 1994. gadā pieņemtajā Pilsonības likumā, šī gada aprīļa sākumā Saeimā tika izveidota Juridiskās komisijas apakškomisija darbam ar grozījumiem Pilsonības likumā. Par apakškomisijas priekšsēdētāju 2011. gada 6. aprīli vienbalsīgi tiku izvēlēts es, par apakškomisijas sekretāru Māris Dzelzskalns (ZZS). Apakškomisijā vēl strādās arī Ilma Čepāne (Vienotība), Valērijs Agešins (SC), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Imants Jānis Bekešs (PLL), Boriss Cilevičs (SC), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) un Oskars Zīds (ZZS). Lai diskutētu par paredzētajiem grozījumiem, tiks piesaistīti arī šīs jomas eksperti.

Grozījumi paredzēs būtiskas izmaiņas pilsonības piešķiršanas kārtībā, kā arī noteiks izņēmumus dubultpilsonības saņemšanai. Apakškomisija strādās pie četriem jautājumu blokiem. Pirmais skars- dubultpilsonības piešķiršanu trimdas latviešiem, otrais- kārtību kā to piešķirt Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārzemēs. Trešais jautājumu bloks skars tos cilvēkus, kam Latvijas pilsonība atņemta, dubultpilsonības aizlieguma dēļ. Ceturto jautājumu bloku skars jautājums par Latvijas pilsonības piešķiršanu Latvijā dzīvojošo nepilsoņu bērniem.

Vēlos uzsvērt, ka pilsoņu kopums ir viens no jebkuras valsts pamatakmeņiem. Likumā ir piedāvātas ļoti plašas izmaiņas un, to apzinoties, likumprojekta sagatavošanai atvēlēts pietiekami ilgs laiks, lai katrā jautājumā rastu pašu labāko risinājumu. Taču to nav iespējams izdarīt bez tiešas, plašas un aktīvas sabiedrības iesaistes. Tādēļ mums priekšā stāv reālās situācijas izvērtēšana, kā arī iespējamo risinājumu izvērtēšana Saeimā, konferencēs, sabiedriskajās organizācijās un arī ģimenēs.

Tuvākajos mēnešos Rīgas Latviešu biedrības namā esmu aicinājis organizēt konferenci, kuras laikā plašā ekspertu lokā tiks diskutēts par paredzētajiem grozījumiem Pilsonības likumā.

  Čaklais vadīs Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju
Diena. 2011. gada 6. aprīlis

  Pilsonības likumaapakškomisiju vadīs deputāts Čaklais
Delfi. 2011. gada 6. aprīlis

  Mārtiņš Vilemsons. Apakškomisiju darbam ar grozījumiem Pilsonības likumā vadīs deputāts Čaklais
LETA. 2011. gada 6. aprīlis

  Saeimas Preses dienests. Apakškomisiju darbam ar grozījumiem Pilsonības likumā vadīs Ingmārs Čaklais
saeima.lv. 2011. gada 6. aprīlis

 LETA. Deputāti skaidros, kāpēc daudziem trimdas latviešiem nav Latvijas pilsonības 
Sidnejas Latviešu Biedrības informācijas biļetens “Ritums” Nr. 682.  2011. gada 15. aprīlis 

LIETUVAS PARLAMENTA DEPUTĀTI RĪGĀ

05.04.2011. / Politika

Esmu iesaistījies divdesmit piecās Saeimas deputātu grupās sadarbībai ar citu valstu parlamentiem. Kopš 2010. gada 14. decembra esmu priekšsēdētājs deputātu grupai sadarbībai ar Lietuvas parlamentu. Uzskatu, ka šis deputātu pienākums ir efektīvs veids kā iemācīties ko jaunu no citiem vai iemācīt ko jaunu citiem valstiskā līmenī. Mans mērķis - gūt labumu Latvijai no sadarbības ar ikkatru valsti. Nav noslēpums, ka šodien valstu savstarpējās attiecības un starpvalstu sadarbība ir ļoti nozīmīga, lai risinātu problēmas, kas globalizācijas ietekmē pāraugušas valstu robežas.

Šī gada 4. aprīlī Saeimā viesojās Lietuvas Seima deputātu delegācija, kuras sastāvā bija Lietuvas Sadarbības grupas priekšsēdētājs Sauļus Pečeļūns, kā arī Lietuvas Nacionālā radio un televīzijas direktors Audrjus Sjauruševičs un Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks Neris Germans.

Vizītes laikā Saeimas telpās Lietuvas delegācijas pārstāvji tikās ar manis vadītās Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu pārstāvjiem, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem un Ārlietu komisijas deputātiem.

Sarunu laikā tika pārrunātas sadarbības iespējas starp abām valstīm kultūras un infrastruktūras jomā. Pēc Lietuvas delegācijas iniciatīvas tika pārrunāts jautājums par Lietuvas televīzijas programmu iekļaušanu Latvijas kabeļtelevīzijas kanālos un otrādi. Tāpat Lietuvas delegācija pauda vēlmi pārrunāt Latvijas - Lietuvas jūras robežlīgumu ratificēšanas iespējas. Latvijas puse rosināja veidot vēl ciešāku pārrobežu sadarbību starp Lietuvu un Latviju transporta, sakaru, enerģētikas (īpaši ātomelektroenerģijas), sporta un izglītības jomās, kā arī veidot aktīvāku sadarbību starp parlamentiem.

Man kā deputātu grupas priekšsēdētājam bija tas gods aicināt kolēģus uz pusdienām restorānā „Neiburgs”. Pusdienu laikā es latviešu un lietuviešu valodā citēju vienu no sava tēva Māra Čaklā dzejoļiem, kas, manuprāt, ir ļoti atbilstošs raksturojot šī brīža situācijai Latvijā, kam lietuvieši piekrita.

PELĒKA DIENA

Pelēka diena. Pelēka diena.
Būtu kaut melna bijusi viena!
Nebaidies, nebaidies – melnā pienāks,
lūgsies, kaut pelēka bijusi viena…

PILKĄJĄ DIENĄ

Pilkąją dieną. Pilkąją dieną.
O kad taip juodą, o kad taip vieną!
Laukęs sulauksi juodos dienos,
O dar maldausi pilkos nors vienos…

Pēc pusdienām devāmies uz Ārlietu ministru, kur sekoja tikšanās ar Ārlietu ministrijas ģenerālinspektoru un Latvijas puses pārstāvi Ziņojuma par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sadarbības attīstību nākotnē izstrādei Albertu Sarkani. Šis dokuments ar ļoti garo nosaukumu „Ziņojums par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sadarbības attīstību nākotnē” ir nozīmīgs abu valstu sadarbības un sapratnes veicināšanai abām valstīm svarīgos jautājumos.

Atvadījāmies ar solījumu tikties Lietuvā. Bet Lietuvas parlamenta delegācija savu vizīti noslēdza tiekoties ar Lietuvas kopienas pārstāvjiem Lietuvas vēstniecībā Latvijā.

Vai šai vizītei un sarunām ir kāda nozīme? Protams!

Piekrītu lietuviešu filozofa Arvida Jozaiša teiktajam kādā rakstā, kas pārtulkots arī laikrakstā „Diena”:

„Iznākums ir tāds, ka pēc divdesmit gadiem mēs nespējam sarunāties, neizmantojot krievu vai angļu valodu, bet TV informāciju viens par otru uzzinām, ieslēdzot „Pirmo Baltijas kanālu”. Jā, nevis viens otra „Panorāmu”, bet Maskavu. Lūk, tā ir Pirra uzvara! ....

Te nu rodas īsteni nekorekts jautājums: ar ko nodarbojas Baltijas asambleja? Kādēļ divos gadu desmitos tā nav sagatavojusi pat divas direktīvas (varēja taču pamānīties no Briseles pārpilnības raga), kas pieprasītu Latvijas un Lietuvas valdībām izdarīt tā, lai, pirmkārt, izglītības sistēmā baltu kaimiņu valodas mācība būtu obligāta, otrkārt, lai kaimiņi - balti skatītos viens otra TV kanālus bez jebkādām papildierīcēm. Kāpēc pat tas nav izdarīts?

Tādēļ, ka Baltijas asambleja ir nevis Lietuvas un Latvijas, bet trīs Baltijas valstu pārstāvniecība. Ja latvieši un lietuvieši tajā sāks nodarboties ar saviem tematiem, tūdaļ radīsies jautājums: bet kā tad igauņi? Viņiem nav nekādas nepieciešamības mācīties latviešu vai lietuviešu valodu, viņi mācās- un jau zina- somu valodu. Un jau sen skatās Somijas TV.

Skaidrs kā diena: Lietuvai un Latvijai pēc iespējas ātrāk nepieciešams izveidot jaunu asambleju, divu valstu sadraudzību. Nav svarīgi, kā to nosauks. Pasperot soli sānis, Igaunija jau pati visu pateikusi priekšā. Ja mēs domājam, ka tur runa ir tikai par finansēm un investīcijām, tad esam smieklīgi..”

 
 
 

 Vērtēs iespējas Latvijā raidīt lietuviešu TV programmas
DELFI. 2011. gada 4. aprīlis

  Mārtiņš Vilemsons. Latvija un Lietuva vēlas īstenot kopīgus kultūras un infrastruktūras projektus
LETA. 2011. gada 4. aprīlis

 

„VIENOTĪBAS” BIROJA ATKLĀŠANA UN TIKŠANĀS AR VĒLĒTĀJIEM DAUGAVPILĪ

02.04.2011. / Politika

Mums katram ir svarīgi apzināties, ka ir vietas, kur varam izteikties, kur mūs uzklausīs un kur tiksim arī sadzirdēti. Nu šāda vieta ir Daugavpilī – pirmais PPA „Vienotība” reģionālais birojs. Ja deputātiem tiek pārmests dialoga trūkums ar vēlētājiem, tad vēl vairāk tiek pārmesta reģionu atstāšana novārtā.

Nu vismaz par Latgales reģionu varam būt mierīgi – iedzīvotāji vienmēr būs laipni gaidīti Daugavpils „Vienotības” birojā, kur tiks aicināti nodot vēstules PPA „Vienotības” Saeimas deputātiem, izteikt viedokli un paust savas rūpes biroja darbiniekiem, kuri tad arī operatīvi nodos informāciju partijas pārstāvjiem Rīgā.

Aicinu visus aktīvi izmantot šīs Daugavpils biroja piedāvātās iespējas! Gaidām vēstules no jums! Jūs gaidiet mūs ciemos!

Bet iespēju iet ciemos mēs izmantojām uzreiz pēc biroja atklāšanas. Daugavpils Vienības namā bija aicināts ikviens daugavpilietis, kurš vēlējās izteikt savas domas par notiekošo valstī un uzklausīt kādu no pieciem šoreiz atbraukušajiem Saeimas deputātiem - Alekseju Loskutovu, Edvardu Smiltēnu, Klāvu Olšteinu, Solvitu Āboltiņu vai mani.

Vienības namā mūs sagaidīja nama direktore, laipni izrādija telpas un izstāstīja ar namu saistītās saimieciskās lietas. Jāpiebilst, ka Daugavpils Vienības namā mani sagaidīja ne tikai kā Saeimas deputātu, bet arī kā Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju. Daugavpils Latviešu biedrības biedri uzaicināja Rīgas Latviešu biedrības biedrus ciemos, piesolīja klātus galdus un kopīgus projektus. Tad jau uz tikšanos!

  Ivars Soikāns. Ar biroju Daugavpilī "Vienotība" apņēmusies doties tuvāk vēlētājiem
LETA. 2011. gada 1. aprīlis

TIKŠANĀS AR VĒLĒTĀJIEM KŪKOTAVĀ

02.04.2011. / Politika

Informāciju par pasākumiem parasti gūstu dažādos veidos. Šoreiz aicinājumu ierasties uz tikšanos ar deputāti Lolitu Čigāni izlasīju twitter.com un pēc tam viņas mājas lapā. Pasākums bija paredzēts 1. aprīlī. Jāiet uz labu laimi – ja izrādīsies joks, padzeršu rīta tēju ar kūciņu, ja ne – nekad nenāks par ļaunu uzklausīt, kas deputātiem sakāms, - pie sevis nosmēju.

Tā nu Lolitai, sev un citiem par pārsteigumu 1. aprīļa rītā gadījos Tērbatas ielas kafejnīcā „Kūkotava”.

Bieži Saeimas deputātiem tiek pārmesta nevēlēšanās tikties ar vēlētājiem – „ievēl un aizmirst’’. Bet 1. aprīlī, metot visus jokus pie malas, notika pretējais – deputātu gandrīz vairāk kā vēlētāju. Paldies dāmām, kuras ieradās un izteica viedokļus par aktualitātēm savā dzīvē un valstī kopumā. Un paldies manai kolēģei Lolitai Čigānei par sanākšanas organizēšanu!

 

 Īpaša iespēja cīruļiem
Lolitas Čigānes blogs. 2011. gada 30. marts

JAU OTRO REIZI „FRAKCIJU VIEDOKĻI”

31.03.2011. / Politika

Pēc katras Saeimas sēdes viens no katras frakcijas deputātiem piedalās „Frakciju viedokļos”. Jau otro reizi no Vienotības tas tika uzticēts man. Brīdī, kad runā, protams, neveiklības tekstā tu nejūti, tās saproti kad teksts jau kļuvis par burtiem uz papīra. Lai kā būtu, būtība, protams, ir svarīgākajā.

„Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas sēde, un turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par citām aktualitātēm.

Vadītāja. "Frakciju viedokļos” pirmais šodien runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SC frakcija). (Viedoklis lasāms pievienotajā materiālā.)

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas. Nākamais runās apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu!

M. Kučinskis (PLL frakcija). (Viedoklis lasāms pievienotajā materiālā.)

Vadītāja. Paldies Kučinska kungam no apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas. Nākamajam vārds nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Raivim Dzintaram. Lūdzu!

R. Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija). (Viedoklis lasāms pievienotajā materiālā.)

Vadītāja. Paldies Raivim Dzintaram no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas. Frakciju viedokļu izklāstu turpina apvienības „Vienotība” deputāts Ingmārs Čaklais. Lūdzu!

I. Čaklais (frakcija „Vienotība”):

Labdien visiem, kas klausās un dzird! Šodienas sēdes darba kārtībā, kā jau kolēģi minēja, pats aktuālākais bija, protams, jautājums par Pilsonības likuma atvēršanu.

Es gribu tomēr akcentēt vēl vienu likumprojektu, kuru mēs tomēr noraidījām (bija 37 balsis „par”, 51 – „atturas” un 1 – „pret”), – tas ir likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”. Šo grozījumu mērķis jeb šā likumprojekta mērķis bija diferencēt un pilnveidot atbildību par politisko partiju finansēšanas pārkāpumiem, nosakot kriminālatbildību par politisko organizāciju vai to apvienību nelikumīgu finansēšanu, kas izpaudusies atļautā finansējuma apmēra pārsniegšanā. Visi var paskatīties, kas un kā ir balsojis, un izdarīt secinājumus.

Par minēto aktualitāti attiecībā uz Pilsonības likumu. Jau no tribīnes teicu un gribu vēlreiz teikt paldies Valsts prezidentam par viņa ierosmēm, kas šajā gadījumā nebija likumprojekta veidā, bet bija vēstules formātā ar ierosinājumiem. Gribu teikt paldies nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijai par viņu ieguldījumu ar savu likumprojektu, kuru, loģiski, mēs komisijā pārrunājām. Šajā gadījumā likumprojekts, kas ir apvienības „Vienotība” ierosinājums, ir aizgājis tālāk. Un, manuprāt, mūsu šīsdienas diskusija par termiņu, kādā to izskatīt, un par visiem ierosinājumiem, kas ir iekļauti... Būtu ļoti svarīgi, lai šī aktualitāte tiktu pārnesta no Saeimas nama arī uz visu sabiedrību – gan uz mediju lauku, gan arī uz sabiedrības kopējo informācijas telpu. Kāpēc?

Valsti raksturo, var teikt, četri lielumi. Viens no tiem ir pilsoņu kopums. Pilsoņu kopums ir ļoti precīzi likumā atrunāts, un šis likums diemžēl ir kaut kad nodarījis pāri vienai daļai cilvēku, kam pienāktos pilsonība, un vienai daļai tas dara pāri arī šobrīd. Mūsu vēlme labot šo ir tieši ar to saistīta. Tāpēc es ļoti priecājos, ka Juridiskajā komisijā viedokļi ir izskanējuši ļoti korekti. Viedokļi ir apkopoti arī kaut vai, tā teikt, sarunas formātā, un šobrīd tas ir vienkārši korekti jāsakārto. Kāpēc to nevar tagad pieņemt tik ātri, kā to ierosināja viena no frakcijām? Ļoti vienkārši: tādēļ, lai sabiedrība tiešām saprot, ko mēs pieņemam. Saeimai ir jārāda, ka mēs pieņemam kvalitatīvus likumus. Līdz ar to pieņemt tagad ātri vienu un pēc mirkļa pieņemt otru – tas mums likās nepieņemami. Tas ir par termiņu.

Jāteic, ka kopumā mums ļoti trūkst tā, ka Saeima skaidro savus lēmumus, ka Saeima skaidro savus viedokļus. Mums trūkst tā, ka sabiedrība iesaistās. Es, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, esmu aicinājis par šo jautājumu rīkot atsevišķu diskusiju biedrībā un attiecīgi iesaistīt visu sabiedrību, lai šoreiz, kad pieņemsim šo likumu, tas tiešām būtu sabiedrības labā. Līdzīgi kā Juridiskajā komisijā... faktiski pretrunu, globālu pretrunu, nav. Ir, protams, tā, ka katrs vairāk vai mazāk mēģina savas intereses, teiksim, paredzēt ar kādu no punktiem. Šajā gadījumā ļoti priecājos, ka ir izveidota apakškomisija. Nepiekrītu tiem, kas saka, ka Pilsonības likuma izpildes komisija varētu dublēt šo darbu. Galīgi tam nepiekrītu, jo Juridiskā komisija vienkārši uzskatīja par iespējamu veidot šo apakškomisiju tāpēc, ka kapacitāte ir nedaudz nepietiekama. Un Pilsonības likumu mēs uzskatām par pārāk nozīmīgu.

Par pašu likumprojektu. Šobrīd, no vienas puses, ir jāskatās, kuriem cilvēkiem pilsonība savulaik nav iedota ar atsevišķām atrunām un kāpēc. Jārunā par kļūdām, tās ir jāanalizē un jācenšas no tām izvairīties nākotnē. Un, no otras puses, ir jāsaprot, ka ļoti sarežģīti būs atrunāt visus pārejas noteikumus jeb, pareizāk sakot, to, ko mēs darām ar tiem cilvēkiem. Tā, piemēram, ko mēs darām ar tiem cilvēkiem, kam šī pilsonība, dubultpilsonība ir atņemta tāpēc, ka viņi ir izvēlējušies kādu citu? Latvija ir bagāta valsts, bet – bagāta tikai ar savu vēsturi, tikai ar saviem cilvēkiem, tikai ar to, ko mēs varam izdarīt. Un pilsoņi ir tie, kas šo vēsturi veido, kas šos cilvēkus var veidot nākotnē. Tāpēc mēs šo jautājumu uzskatām par ļoti nopietnu, un es ceru uz ļoti nopietnu darbu šajā jautājumā.

Paldies!

Vadītāja. Paldies Ingmāram Čaklajam no apvienības „Vienotība” frakcijas. Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece. Lūdzu!

D. Reizniece (ZZS frakcija). (Viedoklis lasāms pievienotajā materiālā.)

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!”

Tā nu katrs savu iespēju ir izmantojis!

 Frakciju viedokļi 2011. gada 31. martā
LR Saeima. 2011. gada 31. marts

TIKŠANĀS AR VĒLĒTĀJIEM ZEMGALĒ

20.03.2011. / Politika

Cilvēkiem dažādos Latvijas novados ir atšķirīgas problēmas un viedokļi par notiekošo valstī. Tad nu mēs arī pēc vēlēšanām aktīvi apbraukājam Latvijas pilsētas, ciemus, pagastus un novadus, tos uzklausot. Jaunajā, 2011. gadā, esam ciemojušies vairākās vietās Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē. Lai tikšanos ar vēlētājiem padarītu maksimāli interesantu un vērtīgu, kopā ar mani regulāri brauc kāds no maniem kolēģiem Saeimā vai partijā, kā arī mani palīgi Saeimā.

Uz Aizkraukli braucām kopā ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri un tur mūs sagaidīja kolēģis Saeimā Ansis Saliņš. Sarunu sākām ar īsām atskaitēm par padarīto kopš ievēlēšanas, bet Inese pastāstīja par savu darbību Eiropas Parlamentā.

Savus viedokļus izteica Iecavas, Bauskas, Dobeles, Aizkraukles un Jēkabpils ļaudis. Aktuālās tēmas: izglītība, infrastruktūra un darba vietas, elektrība un nodokļu politika, Nacionālās attīstības programma, Tiesībsargs un „Vienotība”.

Interesanti bija uzklausīt partijas reģionālo nodaļu pārstāvju viedokļus par „Vienotības” kā vienotas partijas izveidi. Daudzi pārsteidza ar savu negatīvo attieksmi, bet izteiktie pamatojumi bija loģiski un vērā ņemami.

Cilvēki Latvijā ir interesanti un gudri. Par to pārliecinos katru reizi tiekoties ar vēlētājiem. Šie pasākumi ir ne tikai lieliska iespēja man uzklausīt cilvēkus, pastāstīt un diskutēt par notikumiem valstī, bet arī dod man iedvesmu aktīvi un radoši strādāt tālāk. Paldies visiem, kuri piedalās, izsaka savas domas un dalās uzskatos!

Neaizmirsti, ka arī tev ir iespēja mani un manus kolēģus satikt savā pilsētā! Raksti vēstules, e-pastus, zvani vai sūti pasta balodi – aicini ciemos un mēs noteikti aizbrauksim!

 
 
 

 'Vienotība' pārrunās vienotas partijas izveidi
DELFI. 2011. gada 24. februāris

 

DZEJOLIS NO TRIBĪNES VALDA DOMBROVSKA ATBALSTAM

18.03.2011. / Politika

Latvijas Republikas Saeimā 2011. gada 17. marta kārtējās sēdes darba kārtībā bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Pēc ziņojuma sekoja debates. Nebiju gatavojies kāpt tribīnē, taču, kad Saeimas kolēģi viens pēc otra kāpa tribīnē, lai izteiktu pārmetumus un aizrādījumus, ne mirkli savā acī baļķi tā arī neieraugot, nolēmu ņemt talkā latviešu literatūru. Un mans sapnis par dzejoli no Saeimas tribīnes ir realizēts. Tam lieliski kalpoja Māra Čaklā dzejolis:

DURVIS

Durvis, durvis...
Un aiz katrām durvīm -
burvis.
Ko viņš tur
bur?
Viens bur māju, kurā rīt
dzīvosim,
otrs uzbur zābaku, kuru kājā
stīvēsim.
Trešais slaiku gurķi
bur,
ceturtais bur to, ar ko
gurķim dur.
Piektais uzbur kolbā tādas
slimības,
ka ir jābur sestajam, kā ar tām
cīnīties.
Septītais augšā bur elektriskās
paslēpes,
astotais durvis bur, kas bez
atslēgām.
Devītais...
Durvis, durvis.
Un aiz katrām durvīm -
burvis.
Kurš tev ir -
piektais, sestais, septītais - gads?
Viens no viņiem, viens no burvjiem
esi tu
pats.

Protams, to speciāli nebiju mācījies, taču savas padsmitgadīgās pedagoģiskās pieredzes laikā ar šo dzejoli vismaz trīs jauniešus sagatavoju dalībai skatuves runas konkursos. Tādēļ atmiņā tas bija iespiedies, kaut nedaudz neprecīzi, bet tomēr varēju to likt priekšā saviem kolēģiem.

Un Māra Čaklā vārdi no Saeimas tribīnes noteikti tai kaunu nedara! Paldies par aplausiem un labiem vārdiem, kas sekoja gan no kolēģu, gan žurnālistu puses!

ĒNU DIENA SAEIMĀ

17.02.2011. / Politika

Skolēniem no visas Latvijas 16. februārī akcijas „Ēnu diena 2011” ietvaros bija iespēja iepazīt Saeimas deputātu un darbinieku ikdienu. „Ēnas” piedalījās Saeimas komisiju darbā, noklausījās Saeimas priekšsēdētāja stāstījumu par likumdošanas procesu, kā arī aplūkoja krāšņās reprezentācijas telpas, kurās Saeimas amatpersonas tiekas ar ārvalstu pārstāvjiem. Savas „ēnas” bija arī man, kuru „ēnot” izvēlējušies bija trīs atraktīvi vidusskolēni - Monta Čema un Agnese Apine no Rīgas Valsts Vācu ģimnāzijas un Kārlis Vītoliņš no Rīgas Angļu ģimnāzijas.

Dienas gaitā manas „ēnas” piedalījās Pieprasījumu un Juridiskās komisijas sēdēs, kā arī ar interesi klausījās deputātu diskusijas "Vienotības" frakcijas sēdē un piedalījās deputātu grupas sadarbībai ar Nīderlandes parlamentu dibināšanas sēdē. Dienas garumā notikumu gaitu „ēnām” komentēja mani palīgi – Anete un Mārtiņš.

Skatoties uz kolēģiem, varu secināt - diena izvērtās neparasti interesanta gan „ēnām”, gan pašiem „ēnojamajiem”. Lūk, manu "ēnu" komentāri:

Kārlis Vītoliņš:

Ēnu diena noteikti bija izdevusies un dāvāja man nebijušu pieredzi. Ēnu diena kopā ar Saeimas deputātu Ingmāru Čaklo man palīdzēja kliedēt savus, kā arī sabiedrībā valdošos stereotipus par Saeimas darbību un politiķa darbu. Šīs dienas laikā apmeklētās komisiju sēdes, "Vienotības" un ZZS frakciju sēdes noteikti sniedza neatsveramu ieguldījumu, skolā politikas stundās varēju pārliecinoši izteikties tēmās par Latvijas politisko sistēmu un šī brīža aktualitātēm valstī. Nebiju domājis, ka nākamajās dienās ar tādu interesi sekošu līdzi politiskajām kaislībām Tiesībsarga amata izvēlē!

Liels Paldies Ingmāram un viņa palīgiem par ieinteresētību "ēnās" un izsmeļošajām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem. Es guvu pārliecību, ka nekas nav neiespējams, un arī es kādu dienu tur varētu būt. 

Monta Čema:

Par iespēju "ēnot" savu iespējamo nākotnes profesiju uzzināju jau pagājušajā gadā, tomēr pieteicos tikai šajā gadā. Un nožēloju tikai to, ka nepieteicos arī uz iepriekšējām Ēnu dienām. Lai gan Saeimas deputāts nav gluži mana iecerētā profesija, tomēr izvēlējos tieši šo vakanci. Pirmkārt tādēļ, ka vēlējos redzēt, kur paliek manu vecāku nodokļos samaksātā nauda, otrkārt tādēļ, ka gribēju zināt, kā dzīvē izskatās vieta, kuru ikdienā redzu tikai tv ekrānā, un ko tie simts cilvēki dara diendienā. Secinajums pēc dienas, kas pavadīta, sekojot deputātam Ingmārs Čaklajam, - deputāta darbs, ja to dara ka pienākās, nav tik viegls kā man likās pirms tam. Es ieguvu arī interesantu pieredzi un jaunus iespaidus. Iepriecinaja arī tas, ka mans "ēnu devējs" un viņa palīgi bija ļoti atsaucīgi un ne tikai pastāstīja, kas un kā notiek, bet arī atbildēja uz visiem jautajumiem, lai arī cik dīvaini tie nebūtu. Un - ne katru dienu ir iespēja pasēdēt Saeimas priekšsēdētāja krēslā, tāpēc es noteikti piedalīšos arī nākamgad un iesaku to darīt arī citiem!

    

LATVIEŠU VALODA UN KĀRTĪBAS RULLIS

09.02.2011. / Politika

Nākas atkārtoties: Saeimas deputātam ir jāzina valsts valoda! Tā nav iegriba, tas ir likums. Latvijas Republikas Satversme to nosaka. Mūsu pamatlikums sākās ar vārdiem: Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi.

Tās 21. punkts skaidri un nepārprotami nosaka: Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.

Tāpat Saeima ir pieņēmusi sev Kārtības rulli. Tajā ir 18. pants, kas nosaka, ka deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.

Par klupšanas akmeni 10. Saeimā ievēlēto deputātu izslēgšanai no Saeimas sastāva par valodas nezināšanu draudēja kļūt „nespēja konstatēt”. Smieklīgi, ja nebūtu traģiski!

Radīti likumi, kuri ir absolūti precīzi formulēti, bet „viens sīkums”  un likumu piemērot nevar! „Vai negrib” nolēmu es, kad pievienojos pieprasījumam par lemšanu par deputāta izslēgšanu.

Un tagad visi draudzīgi ķeramies klāt pie Kārtības ruļļa labošanas lai kā teikts jau agrāk – „dažas tiesības padarītu par pienākumiem”. Saeimas Juridiskās komisijas darba kārtībā  Kārtības ruļļa grozījumi. Komisija lēma izveidot darba grupu. Un dīvaini izklausās dažu deputātu iebildes par likumu piemērošanas iespēju attiecībā pret 10. Saeimas deputātiem. Vai tiešām izredzētie? Visiem ir ko padomāt!

  Saeimas kārtības ruļļa grozījumus izstrādās darba grupā.
LR Saeima. 2011. gada 9. februāris

IZSKATOT LIKUMPROJEKTU
„GROZĪJUMI LATVIJAS ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU KODEKSĀ”

01.02.2011. / Politika

Šis bija pirmais gadījums manā deputāta darbā, kad, izskatot likumprojekta grozījumu ierosinājumus, pieredzēju atklātu, attiecīgās nozares pārstāvju lobiju, kas kopumā nekādā ziņā neatbilst visas Latvijas sabiedrības interesēm.

Saeimas Juridiskās komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un bija spiesta lūgt priekšlikumu autorus pārskatīt savus ierosinājumus un likumprojekta izskatīšanu pārcēla uz vēlāku laiku.

Komisijā diskutējot, atļāvos izteikties skarbi, jo ierosinātāju argumenti nespēja atbildēt uz mūsu uzdotajiem jautājumiem. Atvainojos visiem, kuri manis teikto uztvēra personīgi un kurus manis teiktais, iespējams, aizvainoja. Bet darbs ikvienam jādara kvalitatīvi un godīgi!

 http://www.saeima.lv/...autoparvadataju-sodisanai

PIEPRASĪJUMU KOMISIJA ATTĪSTĀS

01.02.2011. / Politika

Uz Saeimas Pieprasījumu komisiju 2011. gada 26. janvārī tika uzaicināts Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs runāt par Augstākās tiesas pagājušā gada darba rezultātiem un šī gada prioritātēm. Ļoti iepriecināja tas, ka Bičkoviča kungs bija ieradies ar sagatavotiem dokumentiem attiecībā uz Augstākā tiesā izskatītajām lietām un statistiku par iepriekšējiem gadiem.

Par šīs komisijas nozīmību vēlējos runāt, jo es pats esmu teicis, ka tikko biju iepazinies ar komisijas darbu, manas iekšējās sajūtas bija diezgan pretrunīgas. Daudzas lietas man likās neloģiskas un tikpat daudzas ar šo komisiju saistītās lietas man likās liekas.

Pretēji noskaņojumam, komisijas sēde ar Bičkoviča kungu izvērtās interesanta un ieguva sižetisku jēgu. Tas nozīmēja, ka abas puses, gan Bičkoviča kungs gan deputāti, bija gatavi sarunām, kuru laikā tika izskatītas vairākas problēmas un piedāvāti konkrēti risinājumi. Rets un patīkams brīdis!

Tā, piemēram, Bičkoviča kungs ļoti precīzi norādīja uz Latvijas Republikā pastāvošo haosu saistībā ar darba nespējas lapu objektīvu izsniegšanu. Un ja to saka Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tad tas ir publiski pateikts, un par to padomāt ir vērts vairākām Latvijas instancēm. Un es ceru, ka to šoreiz sadzird tie, kam tas ir jādzird! Sistēmā kaut kas ir jāmaina! Kā piemēru Bičkoviča kungs minēja, ka likumdošana paredz iespēju, „bruņojoties” ar slimības lapu, neierasties tiesā, līdz ar to tiek kavēta lietas izskatīšana. Rodas pilnīgi absurda situācija, kuru jebkurš var izmantot ļaunprātīgi.

Kā otru problēmu Bičkoviča kungs minēja, ka šobrīd termiņi tiesvedībām uz lietas izskatīšanu tiek noteikti uz 2012. gada otro pusi, kas man un arī pašam Augstākās tiesas priekšsēdētājam liekas pilnīgi nepieņemami. Pārrunājot tēmu un meklējot risinājumu Bičkoviča kungs konkrēti minēja četrus konstruktīvus priekšlikumus. Kā pirmo, nepieciešamību palielināt tiesnešu skaitu. Otrs ierosinājums no Bičkoviča kunga puses bija laika gaitā zemesgrāmatas tiesnešiem ļaut pārklasificēties par tiesu tiesnešiem. Trešais – „samazināt iespēju sūdzēties”. Kas nenozīmē, ka kādai iedzīvotāju grupai nav iespējas sūdzēties, bet gluži vienkārši rast risinājumu, atsevišķa kategorijas lietās samazinot pārsūdzības instanču skaitu. Un visbeidzot ceturtais - vienkāršot procedūras. Piemēram, ieviešot rakstveida tiesvedību. Tātad gluži vienkārši, dot iespēju rakstiski iesniegt prasījumu un rakstiski atbildēt. Faktiski veikt rakstveida procesu.

No sava viedokļa varu atbalstīt gandrīz visus Bičkoviča kunga priekšlikumus. Atļaušos nepiekrist nepieciešamībai brutāli palielināt tiesnešu skaitu, jo darbinieku skaita palielināšana, manuprāt, nevar būt efektīvs darba kvalitātes uzlabojums nevienā situācijā. Visi trīs atlikušie ierosinājumi man likās pat ļoti vērā ņemami un atbalstāmi. Dažus no tiem, jau iepriekš esam apsprieduši Juridiskajā komisijā (arī Vienotības frakcijā) un atzinuši to nepieciešamību.

Vēl bija interesanta tāda epizode, ka tika uzdots jautājums par tiesībsargu, kuram tūlīt beidzas termiņš un būtu jānāk jaunam. Kaut arī Augstākas tiesas priekšsēdētājs teica, ka viņam nosaucamu kandidātu nav, viņš mudināja paskatīties uz tiem, kas publiskā telpā jau ir izskanējuši, tajā skaitā uz Jautrīti Briedi, kura ir „ļoti labs speciālists”. Pastarpināti viņš izteica domu, ka varbūt vajadzētu runāt par jaunām tiesībsargu pilnvarām. Uz jautājumu, vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicina paplašināt likumsargu funkcijas un pilnvaras, viņš atbildēja apstiprinoši. To sabiedrība nevar nepamanīt, un tur ir par ko padomāt!

Šādas produktīvas sarunas un konkrētu risinājumu meklējumi rada situāciju, ka Pieprasījumu komisijai patiesi ir nozīme. Pirmkārt, tā ir domu apmaiņa, otrkārt, tās ir idejas. Un treškārt, ir vienošanās turpināt atrodot precīzas attīstības lietas.

Pēc sarunas ar Bičkoviča kungu, Pieprasījuma komisija manā skatījuma beidzot nonāca tajā kategorijā, kādā es to gribētu redzēt regulāri. Tur bija nozīme tikties, tam bija jēga un sekoja konkrēti priekšlikumi.

Vai nu tā ir sagadīšanās, vai nē, bet arī nedēļu vēlāk, kad Pieprasījumu komisijā tika uzaicināta Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa, saruna atkal izdevās! Cerības ik pa laikam piepildās!

DEPUTĀTAM IR JĀZINA VALSTS VALODA

27.01.2011. / Politika

Deputātam ir jāzina valsts valoda! Un tā nav iegriba. Tā ir fakta konstatācija. Gan Satversmē noteiktā, gan Kārtības rullī atrunātā. Un visbeidzot – ikviens deputāta kandidāts par to ir solījies pirms vēlēšanām un ikviens deputāts – nododot svinīgo solījumu.

Ķirurgs nevar operēt, ja viņam nav instrumentu, šoferis bez transporta līdzekļa ir kājāmgājējs. Arī deputāts bez iespējas lietot valodu ir tikai garāmgājējs. Valoda ir instruments! Instruments, kuru vismaz viens 10. Saeimas deputāts nevar lietot ikdienā, jo neprot. Es nemaz nerunāju par meliem un visbeidzot - necieņu pret valsti, vēlētājiem un kolēģiem. Un te nav nozīmes vai viņš ir labs cilvēks vai vienkārši dīkdienis!

Pirmo reizi kāpu Saeimas tribīnē, lai izteiktu viedokli. Žēl, ka tik skumjā jautājumā.

 Guntis Lēmanis. VIDEO: deputāti debatē par un pret deputāta Kravcova izslēgšanu no Saeimas
Diena TV. 2011. gada 28. janvāris

 Kravcovs uzrunā Saeimu latviski; viņa izslēgšanu vērtēs komisijās
Delfi. 2011. gada 27. janvāris

 Indra Sprance. Kravcovs: atcerieties, uz ceļiem sibīrieši nekad nav stāvējuši!
IR. 2011. gada 27. janvāris

  Jānis Zariņš. Valērijs Kravcovs Saeimā vēl paliks.
Latvijas Radio. 2011. gada 27. janvāris

TIKŠANĀS AR LIETUVAS VĒSTNIEKU

26.01.2011. / Politika

Kā Latvijas parlamenta sadarbības grupas ar Lietuvas parlamentu vadītājs 2011.gada 26.janvarī tiku uzaicināts uz tikšanos ar Lietuvas Republikas vēstnieku Latvijā Antanas Valionis. Šis cilvēks ir bijis Lietuvas Ārlietu ministrs ilgus gadus. Latvija var būt lepna par tik kompetentu un sadarbībai atvērtu kaimiņvalsts vēstnieku.

Laiks, ko pavadījām sarunās bija pavisam neilgs, tomēr paspējām izrunāt dažādas abām pusēm svarīgas tēmas.

Kā pirmo apskatījām  pārrobežas projektus un Eiropas Savienības līdzekļu efektīvu izmantošanu. Vēstnieks pauda viedokli, ka Lietuva, tāpat kā Latvija, to saskata kā finansiāli atbalstu savu mērķu sasniegšanai. Bieži vien ir nepieciešamas tikai divi subjekti (organizācijas), lai realizētu dažāda veida projektus. Latvijai un Lietuvai tā ir lieliska sadarbības iespēja.

Turpinājumā pārrunājām  kultūras sadarbību. Šo tēmu apspriedām ar konkrētiem piemēriem, kā vienu no tiem, vēstnieks minēja, Lietuvā ik gadu notiekošo Džeza festivālu, kurā viņš ļoti labprāt redzētu arī māksliniekus no Latvijas. Vēstnieks mudināja uz sadarbību, norādīdams, ka vienmēr šīm vienojošām lietām var atrast finansējumu, vajag tikai gribēt un rīkoties.

Runājām arī par sadarbības formātu ar Lietuvas parlamenta grupu. Vienojāmies, ka februāra laikā organizēsim tikšanos, kad Lietuvas parlamenta pārstāvji ierodas Latvijas parlamentā vai otrādi. Mūsu tikšanās mērķis ir nospraust konkrētus punktus mūsu parlamentu turpmākai sadarbībai.

Vēstnieks kā aktuālu minēja tēmu, kas ir svarīga gan Lietuvai, gan Latvijai - pārrobežu ceļi. Kad mūsu valstis atguva neatkarību, tika iekārtotas robežas un uzrakti visi pārrobežu ceļi. Vēlāk, kad iestājāmies Šengenas zonā radās nepieciešamība pēc šo ceļu atjaunošanas. Un tomēr tas nav vēl noticis. Ceļi ir ļoti nozīmīga lieta starp pierobežas rajoniem un tie ļoti var palīdzēt dažādai ekonomiskai un cita veida sadarbībai.

Pārrunājām arī citas sadarbības formas. Piemēram, sporta pasākumus starp Baltijas valstu parlamentiem, ko atzinām par veiksmīgu komunikācijas formu. Tā rezultātā nonācām pie sarunas par nepieciešamību organizēt kopīgu futbola spēli.

Sarunā apliecināju mūsu parlamentāriešu vēlmi veidot ciešu sadarbību ar Lietuvas parlamentu. Tas nozīmē, ka, piemēram, esot Latvijas parlamenta Juridiskās komisijas pārstāvis es ļoti vēlētos sadarboties ar Lietuvas parlamenta Juridiskās komisijas locekļiem. Mums ir ļoti daudz līdzīgas lietas un tas būtu liels ieguldījums pieredzes apmaiņā. Tas nozīmē, ka varam gūt pieredzi gan no viņu veiksmēm, gan neveiksmēm un otrādi.

Sarunu noslēdzot vēstnieks apstiprināja, ka no savas puses viņi ir atvērti jebkādai sadarbības formai un jebkurā brīdī viņi ir gatavi līdzdarboties.

DARBS SAEIMĀ UN VALDĪBĀ

21.01.2011. / Politika

PS deputāti, komisiju priekšsēdētāji un ministri par darbu Saeimā un valdībā. Tas ir īss ieskats atskaitē par deputātu un ministru paveikto, pirmie iespaidi un domas par darbu valdībā un Saeimā, kā arī nākotnes vīzijas un izvirzītie uzdevumi. Daži vārdi arī no manis.

http://pilsoniska-savieniba.lv/...

NekĀ personĪga, Kravcova kungs!

20.01.2011. / Politika

Ja es pats, vai "Vienotība" nenāk ar iniciatīvu, tad reizēm ir vērts atbalstīt kolēģu ierosinājumus. Šis bija tas gadījums.

PAR LAIKU PIRMS 20 GADIEM

20.01.2011. / Politika

Manā atmiņā barikādes palikušas ar pirmajiem uzbrukumiem - tie bija nopietni, un šķita, ka tūlīt, tūlīt notiks kaut kas.... Kaut kas neatgriezenisks. Tā laika sajūtas ir ļoti grūti izstāstīt un faktiski nav iespējams nodot cilvēkiem, kas paši tās nepiedzīvoja.

Atceros Latvijas Tautas frontesuzsaukumus nākt, skatīties un domāt; stāties aizsardzībā, palīdzēt un atbalstīt. Tobrīd biju Konservatorijas (tagad Latvijas Mūzikas akadēmija) students, kopā ar kursabiedriem sanācām mācību telpās, taču pastrādāt nevarējām. Kā topošie režisori nespējām radoši darīt darbu, ja apkārt notika kas tāds, kas valsti „grieza riņķī”. Vienojāmies ar pasniedzēju, ka mācības uz brīdi jāpārtrauc un jādodas tur, kur mums katram jābūt.

Iedibināju sev režīmu un dežūrēju pa naktīm. Redzēju, ka dienā pilsētā ir ļoti daudz cilvēku, tāpēc bija aizdomas – ja pēkšņi būs uzbrukums, tad tas būs naktī - laikā, kad Rīgas centrā uzturējās mazāk ļaužu. Protams, bija arī pieņēmums, ka visiem „večiem” jāiet sargāt naktī, un es sevi ļoti gribēju pieskaitīt pie tādiem, lai gan man bija tikai 19 gadi. Sešos vakarā jau biju ierindā, un tā - līdz nākamās dienas vidum, cik vien ilgi varēja izturēt. Atlikušās stundas pa dienu pagulēju, bet vakarā atkal devos turp. Tā turpinājās katru dienu.

Ikreiz, no rītiem atnākdams mājās, savā dienasgrāmatā ierakstīju dažus teikumus. Starp tiem gandrīz regulāri atkārtojās nožēla, ka man nav bērnu. Tas bija vienīgais pārdzīvojums - ja tiešām kas atgadīsies, pēc manis nekas nepaliks, jo neesmu paspējis sevi ierakstīt šajā dabas grāmatā.

Atmiņā ataust traģiskais brīdis, kad Lietuvā sāka braukt tanki. Tas līdzinājās šoka terapijai, kaut kam pilnīgi neticamam, jo biju pārliecināts - pretējās puses draudi un agresīvā rīcība tāda izrādīšanās vien ir. Nespēju noticēt, ka tanks brauks uz priekšu, ja tam pretī nostāsies cilvēki! Bet Lietuvā tā notika, armija tā rīkojās, un es biju šokēts. Tajā brīdī bija jāpārvērtē, vai esmu gatavs, vai vispār esmu spējīgs iet. Bet citādi mēs nevarējām – nav iespējams dzīvot tālāk un turpināt ikdienā ierastās lietas, ja pavisam līdzās notiek kaut kas tāds.

Dienā staigāju starp Ministra kabinetu, Dzirnavu ielas sakaru mezglu un Vecrīgu. Staigāju un skatījos, pētīju - kur atrasties būtu vajadzīgāk, svarīgāk. Bet naktī pie Raiņa pieminekļa pāri galvai svilpa lodes – īstas, nevis nosacītas. Mēs tā arī nezinām un neuzzinājām, kas tur bija un šāva; tobrīd sveši vecāki cilvēki norāva mūs, jauniešus, zemē. Mēs nesapratām, mums arī nebija pieredzes, kurā brīdī un kā jāreaģē.

Pastāvēja neatkārtojama un neaprakstāma kopības sajūta, jo visi zināja un labi saprata, kāpēc vajadzīgas barikādes. Tās bija vajadzīgas, jo taisnība bija mūsu pusē – mums bija tiesības un mēs gribējām paši savu valsti!

Tagad cilvēki bieži jautā - vai ir kas mainījies? vai arī tagad ietu? Man tas šķiet muļķīgs salīdzinājums. Protams, ka ietu! Noteikti ietu! Nekas jau nav mainījies, mēs joprojām gribam un varam! Tas, ka mums, iespējams, neveicās, nenozīmē, ka zudusi gribēšana un varēšana. Un tie skeptiķi, kas saka, ka mēs paši nemaz nespējam, tie vai nu personiski nespēj, vai nav ieinteresēti spēt.

Šobrīd jāatceras, ka barikāžu laikā katrs gāja. Gāja, nevis sēdēja pie televizora un skatījās, kā pārējie iet, vai pareizi iet un vai pareizi būvē barikādes. Kopības sajūta veidojās no tā, ka viens otram palīdzēja, pamācīja un uzlaboja lietas; no tā, ka visi bija iesaistīti. Latvijā pašlaik ļoti pietrūkst šīs visu iesaistes un apziņas – ko tad mēs visi gribam?

Bieži jautāju sev: kas uzlabojies, kamēr esmu Saeimā? Protams, gribētu nosaukt desmitiem lietu, bet pagaidām varu minēt tikai dažas. Žēl, ka panākumu nav daudz, bet es zinu – tie noteikti būs, tāpēc darīšu visu, lai to būtu pēc iespējas vairāk. Ticu saviem kolēģiem un ceru, ka arī viņi darīs tāpat - katrs un katrā situācijā. Un kad gan vēl to atgādināt, ja ne tieši šobrīd – Barikāžu piemiņas dienās!?

 

 

10. SAEIMAS PIRMĀ SESIJA AIZVADĪTA

Gandrīz atskaite

23.12.2010. / Politika

Ir nostrādāts pirmais 10. Saeimas darba periods. Tuvojas gadu mija, un ir laiks atskatīties uz pavadīto laiku.

Katra Saeimas deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā, kā to paredz Saeimas kārtības ruļļa 7. punkts, kas ietver darbu komisijās, apakškomisijās un darba grupās. „Deputāts vienā un tajā pašā laikā var būt ne vairāk kā divu patstāvīgo komisiju loceklis un divu apakškomisiju loceklis” kā to nosaka Saeimas kārtības ruļļa 153. punkta, 2. daļa. Esmu iesaistījies divu komisiju un divu apakškomisiju darbā un vairākās deputātu grupās sadarbībai ar citu valstu parlamentiem.

Esmu deleģēts pārstāvēt politisko partiju apvienību „Vienotība” Juridiskajā komisijā, Pieprasījumu komisijā (kā priekšsēdētāja biedrs), Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā.

Iesaistīšanos Juridiskās komisijas darbā uzstādīju kā vienu no prioritātēm, uzsākot darbu Saeimā. 10. Saeimas Juridiskās komisijas sastāvā ir daudz kompetenti un racionāli domājoši cilvēki, kuri Saeimas darbu ļoti lielā mērā darīs produktīvāku. Komisiju vada kolēģe Ilma Čepāne, kuru uzskatu par augsta līmeņa profesionāli šajā jomā. Sēdes notiek regulāri, vairākas reizes nedēļā. Aktīvi tiek lemts uz diskutēts par 9. Saeimā līdz galam neizskatītajiem likumprojektiem. Garas un grūtas darba stundas tika pavadītas izskatot 2011. gada budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus.

Kaut arī par pilnīgu absurdu uzskatu piemaksas pie deputātu pamatalgas par piedalīšanos komisiju un apakškomisiju darbā, jo uzskatu to par daļu no deputāta pamatdarba, tomēr dzirdu un saklausu pieredzējušāko kolēģu bažas par pilnasinīgu un pilnvērtīgu komisiju darbu. Ceru, ka 10. Saeima pierādīs, ka bažām nav pamata. Manu darbu šis atsevišķais maksājums neietekmēs.

Par darbu komisijās viedoklis veidojas lēni un pakāpeniski, savu viedokli par to izteikšu arī turpmāk. Katra ideja un viedoklis komisijā ir ļoti svarīgs. Deputāta pienesums komisijas vai apakškomisijas darbam ir tuvu nullei, ja sēdes tiek apmeklētas neregulāri vai strādāts (atsēdēts) tiek neiedziļinoties dokumentos.

Pieprasījumu komisijas darbā iesaistījos, kaut tās līdzšinējo darbību uzskatīju par maz jēdzīgu, bet saskatīju tajā milzīgu potenciālu attīstīties par ļoti produktīvu palīginstitūciju kopējā Saeimas darbā. Pirmajā komisijas sēdē tiku ievēlēts par komisijas priekšsēdētāja biedru, kura tiešais un galvenais pienākums – sastādīt komisijas dienaskārtību. Ceru, ka ar laiku šo funkciju paralēli pildīs visi komisijā iesaistītie deputāti, kopīgi apspriežot un domājot, kuras būtu aktuālākās problēmas, kurās vajadzētu papildus iedziļināties. Savus variantus esmu iesniedzis komisijā un arī pārējie – visu partiju kolēģi ir pievienojuši savus ieteikumus. Ja arī Tev ir ierosinājumi Pieprasījumu komisijas darba kārtībai – gaidu ierosinājumus! Jebkurā jomā un līmenī Latvijā ir kas uzlabojams un ja arī Tu palīdzēsi kādu jomu padarīt Latvijas iedzīvotājiem pretimnākošāku, jutīsimies labāk visi!

Esmu iesaistījies Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā, kuras izveidē biju viens no iniciatoriem. Varētu rasties priekšstats, ka šī apakškomisija dublē pašas Juridiskās komisijas uzdevumus, bet tas būtu paviršs vērtējums. Ja Juridiskā komisija nodarbojas ar likumdošanu kopumā, tad nepieciešama atsevišķa komisija, kura sakārto diezgan kritiskā stāvoklī esošo Latvijas tiesu sistēmu, kura līdz šim bijusi atstāta novārtā.

Otra manis izvēlētā apakškomisija ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija. Arī šajā komisijā saskatu lielu potenciālu Latvijas sporta sistēmas sakārtošanā.

Šīs apakškomisijas izvēlējos, jo to darbības perspektīvā saskatīju savu reālo pienesumu. Ņemot vērā, ka deputātam ir iespēja apakškomisijas mainīt, pieļauju, ka laika gaitā varētu iesaistīties citu apakškomisiju darbā, ja šajās nespēšu darboties pietiekami produktīvi. Vēlos deputāta iespēju darboties izmanot maksimāli par visiem simts procentiem.

Esmu atvērts jebkuriem reāliem priekšlikumiem jebkuras komisijas darbā un tad esmu gatavs būt Tavs pārstāvis un ideju aizstāvis tur.

Esmu iesaistījies deputātu darba grupās sadarbībai ar ASV, Vācijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Čehijas, Gruzijas, Itālijas, Japānas, Krievijas, Ķīnas, Šveices, Brazīlijas, Zviedrijas, Kanādas un Turcijas parlamentiem. Katru nedēļu turpinās arī jaunu grupu izveide.

Iesaistos tik daudzās darba grupās ar mērķi noskaidrot, kuras no šīm visproduktīvāk un aktīvāk stādā, kurās man būs interesanti stādāt un kuru darbā es visvairāk justu savu pienesumu. Sevis izvēlētās parlamentu sadarbības grupas iedalu divās daļās – tās, kuras var palīdzēt un ko mācīt mums un kurām varam palīdzēt un ko mācīt mēs. Ar laiku noteikti izdarīšu izvēli par labu aptuveni 5-7 darba grupām, kuras visprecīzāk atbildīs maniem augstākminētajiem kritērijiem.

Šai laika periodā esmu paguvis apgūt gandrīz visas pilnvērtīgam Saeimas deputāta darbam nepieciešamās praktiskās iemaņas. Darbā ir pieņemti divi deputāta palīgi – Anete Smalkā un Mārtiņš Smalkais, – kuri, lai gan pagaidām vēl tikai apgūst sava darba specifiku un gūst nepieciešamās iemaņas darbam valsts institūcijā, ir aktīvi un savus pienākumus pilda cītīgi.

Esmu saņēmis visas praktiskās lietas aktīva deputāta darba uzsākšanai, tai skaitā, nelielu kabinetu (dalu to kopā ar kolēģi Uģi Rotbergu), datoru un printeri, caurlaides, informatīvos materiālus, piekļuvi Saeimas iekštīklam, personisko Saeimas e-pasta adresi un citas darbam noderīgas lietas. Kancelejas preces un saimniecības lietas deputāts pērk pats.

Esmu pilnībā iejuties Vienotības frakcijas darba formātā. Priecē, ka frakcijas sēdes tiek sasauktas regulāri, tajās jautājumi tiek lemti demokrātiski, visu izrunājot pēc iespējas mierīgā gaisotnē. Esmu iniciējis dažas šī darba uzlabošanas nianses. Un tomēr - ir kur vēl tiekties, jo vairāki lēmumi, kas skar mūsu tiešo darbu, informācijas apriti un lēmumu pieņemšanas mehānismus, ir, maigi sakot, neizrunāti un neizskaidroti.

Mana lielākā iekšējā pretruna un neizpratne tieši apvienības „Vienotība” darbā un pilnveidošanās procesā ir atsvešinātā darbošanās no partiju apvienības Visu Latvijai!/TB/LNNK. Vēl pavisam nesen bijām gatavi startēt vēlēšanās kā viens spēks un tagad absolūta šī jautājuma ignorance. Turklāt apstākļos, kad „Vienotības” frakcijā jau ir piecu politisko partiju pārstāvji. Tad esam vai neesam vienotas ideoloģijas pārstāvji? Tas būs tuvāko mēnešu jautājums. Esmu gatavs diskusijām.

Kā vēl vienu ļoti absurdu lietu Saeimas darbā uzskatu komisiju un apakškomisiju darba laiku pārklāšanos. Šī problēma vēl nav atrisināta, lai gan esmu vairakkārt sūdzējies gan frakcijā, gan komisiju un apakškomisiju vadītājiem. Tā negadās bieži, un tas ir viegli sakārtojams. Atliek tikai gribēt!

Paldies visiem, kas jau šai laikā ir uzmeklējuši mani Saeimā un uzticējuši savus ierosinājumus un problēmas. Tas palīdz un tiešām apliecina, ka manis iedomātā darbības forma ir dzīvotspējīga un svarīga.

Ar mani vari sazināties: ingmars.caklais@saeima.lv, vai ingmars@trepes.lv, ar maniem palīgiem vari sazināties: anete.smalka@inbox.lv un martins_sm@inbox.lv

Manā mājas lapā www.caklais.lv ir iespēja sekot līdz gan manām aktivitātēm Saeimā, gan Rīgas Latviešu biedrībā un Mārupes Teātrī. Tu esi laipni aicināts uzdot sevi interesējošos jautājumus, izteikt idejas, sūdzības un atsauksmes gan man, gan maniem palīgiem. Šajās nedēļās jau esam atbildējuši uz vairākām vēstulēm ar lūgumiem, komentāriem un sūdzībām, un aicinu arī Tevi ar savu viedokli palīdzēt man deputāta darbā. Savu iespēju robežās tiekos ar vēlētājiem arī personiski, tāpēc, ja „padusē” kāds konkrēts ieteikums – gaidu ciemos!

Sveiciens svētkos! Vēlu veselību un daudz spēkus - nākamo gadu aktīvi darboties un sadarboties! Veiksmes!

Izmantoti foto no LR Saeimas mājas lapas.

IKVIENAS VALDĪBAS SVARĪGĀKAIS DOKUMENTS

16.12.2010. / Politika

Budžeta pieņemšana nekad nav viegls process. Īpaši tas izpaužas gados, kad Latvijā ir likumdevēja vēlēšanas. Tad spiež termiņi un iepriekš sastrādātais (gan labais, gan ne tik labais).

Ikvienam deputātam ir jābūt spējīgam izdarīt izvēli balsojot par ikvienu detaļu budžeta balsojumos. Un vienlaicīgi jāapzinās, ka budžetu veido Ministru Kabinets un ja esi tam dāvājis savu uzticību, tad vienas vai otras pretenzijas nedrīkst atņemt iespēju viņiem strādāt un pierādīt savu patiesību.

Es uzticos Valda Dombrovska vadītajai valdībai un esmu pārliecināts, ka valstij kopumā šobrīd šis ir labākais ejamais ceļš.

Demokrātija ir process un es esmu apņēmies piedalīties, lai Latvijā dzīvot visiem būtu labāk. Domāju par to ikvienā savā darbībā! Par to uzņemos atbildību!

Izmantots video no LR Saeimas mājas lapas.

PIKETS PIE SAEIMAS BUDŽETA PIEŅEMŠANAS DIENĀ

16.12.2010. / Politika

Pirms budžeta pieņemšanas un diskusijām par to biju apņēmies uzklausīt iedzīvotāju viedokli. Runāju ar daudziem, arī saviem vēlētājiem – nozaru pārstāvjiem, speciālistiem un vienkārši draugiem. Katram gan redzējums, gan sāpe ir cita un galvenais secinājums – sarunāties, sarunāties un vēlreiz sarunāties. SARUNĀTIES – tas ir tad, kad runā un dzirdi. Un sadzirdi! Abpusēji.

Vēl viena šāda iespēja man radās tieši pirms 16. decembra Saeimas sēdes, kurā tika plānots pieņemt 2011. gada budžetu 2. galīgajā lasījumā, kad pie Saeimas bija pulcējušies daži cilvēki, piketējot pret, viņuprāt, netaisnīgo budžeta projektu. Dodoties no frakcijas sēdes uz Saeimas sēdi, pakavējos pie piketētājiem, uzklausot viņus un izskaidrojot deputātu un valdības viedokli vairākos ar budžetu saistītos jautājumos. Pat ja nesapratāmies visos jautājumos, ceru, ka vismaz viens otru dzirdējām. Un paldies par idejām!

 

Izmantoti foto no LR Saeimas mājas lapas.

VĒLĒTĀJA UN DEPUTĀTA ROKASGRĀMATA

09.12.2010. / Politika

Viena no manām prioritātēm iesaistoties politikā bija padarīt Latvijas politiku caurspīdīgāku un saprotamāku visiem Latvijas iedzīvotājiem. Kā Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs un 10. Saeimas deputāts esmu apņēmies veicināt iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos gan politiskajos, gan sabiedriskajos procesos. Grāmatas „Soli pa solim uz atbildīgu politiku Saeimā: vēlētāja un deputāta rokasgrāmata", manuprāt, ir mazs, bet nozīmīgs solis ceļā uz šī mērķa sasniegšanu. Ceru, ka cilvēki izlasīs un iesaistīsies arvien vairāk.

 

 

 

Izmantoti foto un video no LR Saeimas mājas lapas.

DEPUTĀTU PALĪGI

07.12.2010. / Politika

Situācija fiksēta. Tituli izdalīti. Tagad DARBS un ATBILDĪBA! Uz to arī ceru!

Ģirts Zvirbulis. Bez palīgiem būtu sliktāki likumi.
Latvijas Avīze. 2010. gada 7. decembris

10. SAEIMA SĀK DARBU

02.11.2010. / Politika

2010. gada 2. novembrī Latvijas Republikas 10. Saeima sanāk uz pirmo sēdi. Katrs jaunievēlētais deputāts nodod svinīgo solījumu un tiek vēlētas amatpersonas.

Satversmes 18. pants nosaka, ka Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:

“Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”

Tātad brīdī, kad deputāts ir teicis šos svarīgos vārdus, viņš ir kļuvis par Saeimas deputātu.

Un aktīvais darbs ir sācies!

PALDIES TEV!

2010. gada 2. novembrī es esmu kļuvis par vienu no simts 10. Saeimas deputātiem. Šodien es vēlos izteikt visdziļāko pateicību visiem saviem atbalstītājiem.

Paldies Tev, ka 2. oktobra dienā atradi laiku un izmantoji mums doto iespēju kopīgi lemt mūsu valsts likteni.

Paldies Tev, ka turpmākos četrus gadus vadīt valsti esi uzticējis „Vienotībai” - izglītotiem, atbildīgiem, pieredzējušiem un strādāt gribošiem cilvēkiem un, ka viņu vidū esi saskatījis arī mani.

Īpašs Paldies Tev, kurš esi bijis viens no vairāk kā simts tūkstoš vēlētājiem, kuri dāvājuši man savu uzticību.

Vissirsnīgākais Paldies Tev, kurš esi viens no 6070 vidzemniekiem, kuri noticējuši manām idejām un patiesajai vēlmei padarīt mūsu nākotni labāku.

Kā arī Paldies Tev, kurš esi bijis viens no tiem, kas manī nesaskatīja vienu no mūsu valsts pārstāvjiem 10. Saeimā, izsvītrojot mani no saraksta, jo tieši Tu esi tas, kurš dod man stimulu strādāt un pierādīt Tev savas patiesās spējas.

Paldies Tev par sniegto atbalstu, izteikto uzticību un doto iespēju sevi pierādīt!

Tavs Latvijas Republikas 10. Saeimas deputāts
Ingmārs Čaklais

02.11.2010.

IZLASI, KOMENTĒ, BALSO, JAUTĀ UN KRITIZĒ!

Aktuāli un daudz. Tieši tā var raksturot informācijas daudzumu par Kandidātiem internetā. Arī par Ingmāru Čaklo. Piedalies! Atraksti kā sokas: ingmars@trepes.lv

Par mani internetā:

Manis veidotas un administrētas mājas lapas:
www.caklais.lv
www.mariscaklais.lv
www.caklais.lv

Mani var atrast:
http://www.draugiem.lv/group/92502/
https://twitter.com/ingmarscaklais
http://lv-lv.facebook.com/people/Ingmars-Caklais/100001306945453

Šajās saitēs varat balsot par mani, jautāt man, izteikt viedokli par mani:
http://gudrasgalvas.lv/kandidats/ingmars_caklais
http://www.vienotiba.lv/kandidati/kandidatu-tops/
http://www.ir.lv/politika/partijas/vienotiba/kandidati/ingmars-caklais/notikumi

Ja par mani atrodi citu informāciju internetā, vai kāda saite nestrādā, lūdzu, atsūti info man: ingmars@trepes.lv

Veiksmes darbos!

VISA VIDZEME NO MĀRUPES LĪDZ VALKAI!

Divu mēnešu garumā vairākas dienas nedēļā un gandrīz katru sestdienu un svētdienu, veicot aģitācijas pasākumus, dalot bukletus un uzrunājot vēlētājus uz ielām, esmu pabijis Latvijas pilsētās, ciemos un apdzīvotās vietās Vidzemes pusē.

Aģitācija, sarunas, izpēte, palīdzība un sadarbība. Šīs un citas sadarbības formas tika izmantotas lai uzzinātu par problēmām, runātu par aktualitātēm, iepazīstinātu ar sevi un saviem plāniem.

Ainaži, Allažmuiža, Aloja, Alsviņi, Alūksne, Ape, Augšlīgatne, Babīte, Baldone, Baloži, Barkava, Bērzkrogs, Burtnieki, Carnikava, Cēsis, Cesvaine, Dzelzava, Dzērbene, Ērgļi, Ērģeme, Garkalne, Gauja, Gulbene, Inciems, Ineši, Jasmuiža, Jaungulbene, Jaunkalsnava, Jaunpiebalga, Jūrmala, Kadaga, Kaiva, Kārķi, Kocēni, Ķegums, Ķeipene, Ķekava, Laubere, Lēdurga, Līčupe, Lielvārde, Liepa, Liepupe, Līgatne, Limbaži, Litene, Lizums, Lubāna, Ļaudona, Madliena, Madona, Mālpils, Mārupe, Matīši, Mazsalaca, Meirāni, Mērnieki, Mētriena, More, Murmastiene, Mustkalni, Naukšēni, Nītaure, Ogre, Palsmane, Piņķi, Priekuļi, Ragana, Ranka, Rauna, Ropaži, Rozēni, Rubene, Rūjiena, Salacgrīva, Salaspils, Sauleskalns, Saulkrasti, Seda, Sidgunda, Sigulda, Silva, Skujene, Skulte, Smiltene, Spuņņciems, Staicele, Stalidzāni, Stāmeriena, Straupe, Strenči, Suntaži, Svētciems, Taurene, Taurupe, Tīraine, Tome, Tirza, Upmala, Vaidava, Valka, Valmiera, Varakļāni, Variņi, Vecate, Vecpiebalga, Vecstāmeriena, Velēni, Vidriži, Vidzeme, Virķēni, Zaube, Zejniekciems te visur esam bijuši. Es, Čaklais Busiņš, mani palīgi, atbalstītāji un draugi.

Esmu ticies ar vēlētājiem paša, citu kandidātu vai Vienotības biroja organizētos īpašos pasākumos šajās Latvijas pilsētās, ciemos un apdzīvotās vietās:

Ainaži, Alūksne, Cēsis, Gulbene, Inčukalns, Jaunpiebalga, Jūrmala, Ķegums, Ķekava, Limbaži, Madliena, Madliena, Mārupe, Ogre, Ropaži, Rūjiena, Salacgrīva, Sigulda, Valka, Vangaži, Variņi.

Maz. Bet diviem mēnešiem – daudz!

Ceļojumos pa Vidzemi devos kopā ar saviem atbalstītājiem, kas aģitēja gan saulē, gan lietū, gan agrā rītā, gan vēlā vakarā. Kāds mūs sauca par Vienotības faniem, cits par Čaklā desantu, bet daudzi teica – savējie! Tikšanās reizēs atbildēju uz vēlētāju jautājumiem, stāstīju par sevi, saviem darbiem un gūto pieredzi. Saņēmu daudz labu ceļa vārdu un vēlējumu. Bija arī skeptiķi un Vienotības pretinieki, kurus centos pārliecināt un kuriem stāstīju savu redzējumu par darāmajiem darbiem, kā rezultātā dažu labu arī „pārvilku savā pusē”. Īpaši sveicieni Indulim no Rūjienas!

Esmu noguris, bet gandarīts, jo lēmums apceļot Vidzemi, lai tiktos ar Vidzemes iedzīvotājiem aci pret aci, sniedza man ieskatu Vidzemes tālāko nostūru iedzīvotāju ikdienā un rūpēs, par kurām gan zināju no attāluma, taču šī klātesamība nostiprināja manu pārliecība, ka varu būt viņu pārstāvis Latvijas parlamentā un rūpēties, lai pēc četriem gadiem, es ieraugu Vidzemi labāku - ražojošu, sakoptu un bagātāku.

Veiksmes, tālredzību un jēgpilnus darbus vēlu gan sev, gan arī visiem vidzemniekiem !

 

MIĶEĻDIENAS GADATIRGUS MĀRUPĒ

Te nu jutos kā savējais. Tik daudz mūsējo, kas teicās balsot par savējiem, var būt tikai mājās. Un tieši tā arī Mārupes gadatirgū jutos – kā pie kaimiņiem blakussētā parunājot.

Kopā ar mani informatīvos materiālus mārupiešiem dalīja, par sevi un nākotni stāstīja deputātu kandidāti Inese Muhka (arī mārupiete), Ilgonis Leišavnieks un Edvards Smiltēns.

Starp mārupiešiem, kas viesojās Vienotības teltī, bija arī Mārupes novada domes priekšsēdētājs – Mārtiņš Bojārs, kas visiem mums vēlēja veiksmes.

Arī politiskais konkurents (bet Mārupītes kopšanas talkā jau vairākus gadus sadarbojamies!) no Zaļo un zemnieku savienības Viesturs Silenieks teltij garām paiet nevarēja.

Un tirgus, starp citu, ir lieliska vieta lai nopirktu ne tikai divus milzu kabačus, burkānus, kāpostus, redīsus un citus dārzeņus (To visu mēs ar sievu nopirkām. Bet bija kas pirka adījumus, stādus, ādas izstrādājumus, sieru utt), bet arī lai atbalstītu vietējos ražotājus un iegādātos „Trauku mazgāšanas līdzekli” ko ražo sia RIKRA.

Bija brangi! – teica dūšīgs onka Oskars.

Un veiksmes visiem dalībniekiem arī turpmāk!

 
 
 
 

TRIECIENREKLĀMA

Sākumā nesapratu - kāpēc tik histēriskā tempā pieaug http://www.caklais.lv apmeklētība. Kurš PR elements nostrādājis? Izrādās TVNET un Latvijas (Ne)atkarīgā Televīzija veic triecienreklāmas kampaņu!!! Pie tam bez saskaņojuma ar mani! 2x vienā raidījumā - SUPER!!

ĶEKAVAS GADATIRGUS

Pateicoties „vietējiem” Vienotības kolēģiem - Ilgonim Leišavniekam un Andrim Ceļmalniekam Ķekavas gadatirgū bija uzslieta Vienotības telts, kurā varēja sasildīties, un, dzerot kafiju, tērzēt ar deputātu kandidātiem. Arī es tur piedalījos un aicināju balsot par Vienotību - par labāku Latviju!

Mūsu policija mūs apsargā! – pārfrazējam kādreiz skandēto. Un iepazīstas ar kandidātiem – ģīmis pret ģīmi!

 
 
 

MADLIENAS PANSIONĀTĀ

Ar Pilsoniskās Savienības biedra un mana atbalstītāja Linarda Poča starpniecību tiku uzaicināts tikties ar vēlētājiem Madlienas pansionātā. Lielākoties pasākumu apmeklēja pansionāta darbinieki un iedzīvotāji.

Tika jautāts par dzīves augstākas kvalitātes sasniegšanas iespējām, darba vietām un par to vai „nebūs sliktāk”. Kā vienmēr, arī šoreiz apliecināju, ka uzticos Valda Dombrovska uzsāktajai ekonomiskajai politikai un tāpat kā vēlētāji ceru uz to labāko. No savas puses varu dot spēku, enerģiju un pratu, lai mums visiem veiktos labāk. Atgādināju, ka mēs 2. oktobrī neejam vēlēt skaistākos, vai klusākos utt. Mēs ejam vēlēt 100 tautas pārstāvjus, kas lems kādai ir jābūt likumdošanai pēc kuras dzīvos visa valsts vismaz nākamos četrus gadus. Un to ir jāapzinās izvēloties politisko spēku un velkot plusus un mīnusus biļetenos un dzīvē.

Pansionāta viens no iemītniekiem – omulīgais Uldis teica: „Mēs esam veci, bet mēs vēl kaut ko labu gribam. Gan dzirdēt gan redzēt.” Apsolīju parūpēties, lai Mārupes Teātris un varbūt arī kāds deju kolektīvs, vai koris atbrauktu un iepriecinātu jaukos Madlienas pansionāta ļaudis. Lai viņiem visiem veselība un veiksmes! Paldies saku arī pansionāta aprūpes kolektīva ļaudīm – par cilvēcību un mīļumu!

 
 

BĀNĪŠA SVĒTKI GULBENĒ, STĀMERIENĀ UN ALŪKSNĒ

Šogad jau desmito reizi 107 gadus vecais Gulbenes – Alūksnes bānītis svinēja pats savus svētkus. Kā ierasts, svētki norisinājās Gulbenē, Stāmerienā un Alūksnē.

Tradīcija svinēt Bānīša svētkus ik septembra pirmajā sestdienā aizsākās 2000.gadā ar domu godināt veterānu - pēdējo regulāri kursējošo bānīti ne tikai Latvijā, bet pat visā Baltijā.

Tā ir diena, kad ikviens apmeklētājs var pavizināties mazajā vagoniņā, iepazīt bānīša ikdienas gaitas, kā arī priecāties un līksmot baudot dažādos priekšnesumus.

Bānīti pavadīja ceļā no Gulbenes. Šeit man bija tas gods baudīt stacijas bufetes labumus pie padomju laika bufetnieces.

Arī Stāmerienā ar Bānīti tikāmies - sagaidījām un pavadījām ceļā uz Alūksni. Brīdī, kad bānītis bija piebraucis Alūksnē, spēlēja orķestris un darbojās atraktīva stacijas sardze - Mana milicija mani sargā!

Čaklā Busiņa dalībnieks Mārtiņš pat nevarēja noturēties un devās dejā ar kādu no klātesošajām svētku viešņām.

Ikkatra vietā svētki tika svinēti jautrībā – ar dziesmām, dejām, mielošanos, tirgošanos un pat teātra izrāžu lūkošanu. Svētki visiem un ikvienam.

“Latvijā nav cita šaursliežu dzelzceļa, tāpēc par Bānīti ir jātur rūpe un nedrīkst pazaudēt tā vērtību,” tā saka alūksnieši un es tam pievienojas.

Saules mūžu Bānītim!

Atvadāmies no Alūksnes, tālāk ceļš uz Api.

Vairāk:

http://www.banitis.lv/lat/jaunumi20100904_2.htm

http://www2.gulbene.lv/tourism/index.php?option=com_content&task=view&id=304&Itemid=1

http://www.aluksniesiem.lv/portals/vietejas/raksts.html?xml_id=11235

 
 
 

ČAKLAIS BUSIŅŠ

Pateicoties labiem draugiem un paziņām, tapa ČAKLAIS BUSIŅŠ, kurš nemāk runāt, bet uzrunā daudzus!!!

 
 

AINAŽI, SALACGRĪVA, LIMBAŽI UN ROPAŽI

20. augustā Ainažos kopā ar Vienotības Vidzemes vēlēšanu apgabala deputātu kandidātiem Arvilu Ašeradenu, Arti Pabriku, Inesi Muhku, Ilzi Verginu, Inu Druvieti un Edvardu Smiltēnu tikos ar vēlētājiem. Tikšanās notika Ainažu pilsētas domē, kā arī Ainažu ielās. Man personīgi interesanta diskusija izvērtās ar Ainažu iedzīvotāju Kristīni, kas sākumā nemaz neko negribēja dzirdēt par vēlēšanām, jo bija pārliecināta, ka uz tām neies, bet beidzot sarunu paņēma Vienotības avīzi un domīgi devās prom. Kopumā šķiet, ka Ainažu iedzīvotāji 2. oktobrī dosies pie vēlēšanu urnām un atbildīgi pildīs savus pilsoniskos pienākumus. Pie tam tiešām to darīs apzināti!

Tālāk mūsu ceļš veda uz Salacgrīvu, kur Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas telpās notika tikšanās ar vēlētājiem. Vēlāk devos ielās, lai noskaidrotu vai Salacgrīvas iedzīvotāji dosies uz vēlēšanām un par ko balsos. Pēc garas un emocionālas sarunas ar kādu sirmu kundzi gados, kuru pārliecināju, ka 2. oktobrī ir jādodas uz vēlēšanām un jābalso par Vienotību, kundze „piedraudēja” un/vai apsolīja, ka manis ievēlēšanas gadījumā viņa dosies ar ciemakukuli uz Saeimu (viņa netic ka jaunajiem ir jelkādas iespējas tikt ievēlētiem!). Dodoties projām no Salacgrīvas bija mierīgi ap sirdi, jo palika iespaids, ka šīs mazpilsētas iedzīvotāji savu izvēli 2. oktobrī izdarīs gudru.

Turpinot apceļot Vidzemi, viesojāmies Limbažu novada domē, kur mūs sagaidīja aptuveni 25 limbažnieku, mēs atbildējām uz viņu uzdotajiem jautājumiem. Uz kādu no jautājumiem “Ko jūs izdarīsiet mūsu labā ja jūs ievēlēs saeimā?”, paskaidroju, ka jādara gan būs cilvēkiem pašiem, deputāti radīs labvēlīgus apstākļus (esmu to sev apsolījis!) tam, lai cilvēki varētu darīt.

Brauciens noslēdzās Ropažos, kur sporta un atpūtas centrā pievienojās arī citi Vienotības deputātu kandidāti. Sanākuši bija ap 60 ropažnieku. Emocijas diskusijas laikā sita augstu vilni, it īpaši kad kāda kundze gados pavēstīja, ka viņa pati, viņas dēls un mazbērni balsos par Saskaņas Centru, jo varbūt tie būs labāki. Zāle šo ziņu uzņēma ar sašutumu, bet es ieteica kundzei negaidot 2.oktobri – uzreiz pārdod visu iedzīvi un doties uz kazino uzspēlēt ruleti, jo arī tur pastāv iespēja, ka paveiksies un varēs laimēt. Turpinoties diskusijai ar aplausiem tika uzņemts mans viedoklis, ka Bībeles mācība skolās kā obligāts mācību priekšmets nebūtu atbalstāma un izlemšana mācīt vai nē, būtu jāatstāj ģimenes ziņā.

Jau vēlā vakarā dodoties uz Rīgu bija patīkams nogurums un labi padarīta darba sajūta, jo, ja arī katrā pilsētā būtu izdevies pārliecināt kaut vai tikai dažus cilvēku par to, ka 2. oktobrī ir jādodas pie vēlēšanu urnām un jābalso atbildīgi, tas bija tā vērts.

 
 

VIENOTĪBA SPORTO ZAĶUMUIŽĀ!

21. augustā Ropažu novada dome aicināja visus Ropažu novada iedzīvotājus, uzņēmējus un viesus piedalīties Ropažu novada 9. sporta un atpūtas svētkos, kuri norisinājās Ropažu novada Zaķumuižā, stadionā, „Sapņu līcī” un tā tuvākā apkārtnē.

Sporta svētku galvenais organizators Ropažu novada sporta centrs visas dienas garumā dalībniekiem un viesiem piedāvās piedalīties visdažādākajās aktivitātēs, gan startējot individuāli, gan komandā. Uz svētkiem bija ieradušies arī tie, kas vairāk vēlējās vērot, nekā piedalīties, jo atbalstītāji un līdzi jutēji nepieciešami ikvienam sporta dienas dalībniekam.

Sporta svētku ietvaros dalībnieki varēja spēlēt futbolu un strītbolu. Bija iespēja mēroties spēkiem riteņbraukšanā, novusā un krosā. Svētku ietvaros bija iespēja iepazīties ar Latvijā vēl ne tik populāru sporta veidu kā petanks. Arī ģimenēm un mazajiem sportotājiem tika nodrošināts sacensību gars un dažādas sporta un aktivitāšu disciplīnas, piemēram, „Riteņu gonkas” un „Torņa celšana”, kā arī citas interesantas disciplīnas.

Arī Vienotība bija organizējusi savu komandu, piedalījās gājienā (arī es sportisko soli un ierindu iemēģināju !!!) un startēja visās disciplīnās. Netālu no ieejas stadionā bija uzslieta Vienotības telts, kur tika dalīti Vienotības zaļie baloni, avīzes un klātesošo deputātu kandidātu bukleti.

Vislielākā pateicība Sanitai Megerei Klevinskai (arī Vienotības deputāta kandidātei Vidzemē), bez kuras iniciatīvas un aktīvās darbības mums nebūtu izdevusies viss, ko šajā dienā Vienotība izrādīja, parādīja un pierādīja!

CIEMOS PIE ĶENČA JAUNPIEBALGĀ

14. augustā Jaunpiebalgā norisinājās 5. reģionālā izstāde–gadatirgus „Izvēlies Piebalgu!”.

Šogad Rīgas Latviešu biedrība līgoja Zosenā pie Ķenča. Kad tumšākajā nakts brīdī tika velts uguns rats, tādējādi simboliski palīdzot saulei pārvarēt nakti un sākt ceļu gaismas kalnā, es kā Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs saņēmu paša Ķeņča (Dzidras Kuzmanes) ielūgumu ierasties 5.reģionālajā izstādē – gadatirgū „Izvēlies Piebalgu!” 14. augustā Jaunpiebalgā.

Kopumā ap 130 dalībnieku piedāvāja izstādes apmeklētājiem preces, produktus, pakalpojumus. Notika Latvijas ātradīšanas čempionāta posms, kurā uzvarēja Zosēnu pagasta iedzīvotāja Vineta Plakane, interesenti devās ekskursijā iepazīstot Jaunpiebalgas novadu.

Pasākuma apmeklētājus priecēja dziedošā Riču ģimene, Okartes akadēmijas dalībniece Anna Dribas, tautas deju ansamblis „Raitais solis”, deju kolektīvs „Kande”, dejotāji no Ādažu kultūras nama – deju kolektīvs „Sprigulītis”. Varēja piedalīties tirgus maratonā, automašīnas vilkšanas sacensībās, tupīnu mizu maukšanas sacensībās, ampelēties kopā ar Piebalgas pirts sievām.

Kaut arī pasākumā saulītē gozējās Zaļo un Zemnieku savienība, bet es pie sava krekla biju spraudis Vienotības simboliku, novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs arī man kā Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājam deva vārdu uzrunāt klātesošos.

Savā nelielajā runā atzinos, ka tieši Ķenča dēļ esmu ieradies Jaunpiebalgā, ko apsolīju viņam Līgo svētkos, un aicināju gadatirgus apmeklētājus aktīvi tirgoties un iepirkties. Īpašu uzmanību veltot tieši klātesošajiem ražotājiem. Gan desu meistariem, gan karošu grebējiem. Ja katrs ražotājs nopirktu no blakus ražotāja kaut vienu lietu – tirgus būtu izdevies un visi būtu kļuvuši bagātāki!

Gadatirgū bija ieradušies arī Vienotības atbalstītāji un 10. Saeimas deputāta kandidāti, kas stāstīja apmeklētājiem par sevi un Vienotību, dalīja Vienotības suvenīrus. Arī es kā Vienotības pārstāvis viņiem pievienojos. Ar jaunpiebaldzēniem runājām par darba iespējām laukos un kultūras jautājumiem, un kopīgi nonācām pie senas patiesības, ka tikai paša spēkiem un prātu var maizi nopelnīt un svētkus svinēt.

Topošajai vietējai Latviešu biedrībai vēlu veiksmi un izdošanos un mans solījums palīdzēt paliek spēkā! Brauciet ciemos, vai sauciet pie sevis. Viss izdosies!

Starp citu – Paldies! karošu tirgotājam par koka karoti, kas atceļoja man līdzi uz Rīgu, un desu pārdevējam par lauku labumiem! Bija gardi!


VIDUSLAIKU DIENĀ ROPAŽU PILSDRUPĀS

14. augustā kopā ar Vienotības atbalstītājiem Atceļā no Jaunpiebalgas iegriezāmies Ropažos. Biedrība "Rodenpoys" sadarbībā ar Ropažu kultūras iniciatīvas centru rīkoja tur Viduslaiku dienu Ropažu pilsdrupās, kas pulcēja gan vēstures rekonstrukcijas klubus, gan citus interesentus no visas Latvijas.

Interesanti, ka Viduslaiku dienas rīkotāji – klubs "Rodenpoys" nodarbojas ar Ropažu 14. gs. vēstures atveidošanu. Tas bija laiks, kad vācieši jau bija iekarojuši tagadējās Igaunijas un Latvijas teritorijas un izveidojuši Livonijas konfederāciju ar tās robežām. Ropaži atradās Vācu ordeņa teritorijā. Ap 1320. gadu Livonijas ordenis Ropažos uzcēla Rodenpoys mūra pili, kas kalpoja par pilsnovadu pārvaldes centru Rīgas tuvumā. Ordeņa pili nopostīja tikai ap 1560. gadu Livonijas kara laikā.

Šeit gan politiskās lietas nolikām malā un baudījām viduslaiku tradīcijas un gaisotni. Sarīkojums sākās ar krāšņu gājienu cauri Ropažu centram, vēlāk īpaši izveidotā apmetnē norisinājās sīktirgotāju un amatnieku darbnīcas un tirgošanās, sanākušie tika ēdināti ar Viduslaiku zupu un varēja piedalīties zirgu izjādēs, cirvja mešanā, šķēpa mešanā, staigāšanā ar ķekatām (pat es pamēģināju!!!), kā arī mācīties laikmetam raksturīgās balles dejas un iesaistīties citās atrakcijās. Dienas galvenā darbība bija Rodenpoys pīķnešu vienības rekrutēšana no brīvprātīgajiem pasākuma apmeklētājiem, lai viņi vakarā varētu piedalīties bruņinieku kaujās, uzbrūkot kara nometnei.

Un patiešām - pasākuma organizatori bija sasnieguši savu mērķi, jo jau esot Rīgā vēl aizvien ausīs skanēja Viduslaiku mūzika un somā smaržoja ar rokām taisīts maizes kukulītis.

SIGULDAS OPERMŪZIKAS SVĒTKOS

Pateicoties Dainim Kalnam jau kārtējo reizi Siguldas pilsdrupu estrādē norisinājās XVIII Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki. Šogad - 7. un 8. augustā.

Viens no skaistākajiem pasākumiem norisinājās pirmajā dienā - Galā koncerts, kurā piedalījās La Scalas operas solisti - Kristīne Opolais un Filips Do, tenors Juhans Tralla, soprāns Dināra Rudāne, Lielā teātra solists Daiņus Stumbras, Krišjānis Norvelis un citi solisti, kā arī Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris. Diriģents - unikālais Aleksandrs Viļumanis.

Savukārt 8. augustā, milzīgajā karstumā pilsdrupu estrādē notika koncerts "Mūzikli, kuri saviļņo". Koncertā piedalījās ievērojami latviešu aktieri un solisti - Dita Lūriņa, Juris Vizbulis, Mārcis Maņjakovs, Ilze Kozlovska, Solvita Moss un Mārtiņš Egliens, kā arī Liepājas simfoniskais orķestris (diriģents Atvars Lakstīgala). Publika atsaucīga un sirsnīga.

Priekšvēlēšanu laiks nosaka daudzu pasākumu ietērpu. Un arī šajos svētkos blakus skatuvei biju uzkārts partijas „Par prezidentālu republiku” plakāts, bet aiz skatītāju rindām bija novietota politiskās apvienības „Vienotība” telts. Neuzbāzīgi un atturīgi. Dodot iespēju tiem, kam tas liekas svarīgi.

Neskatoties uz ārkārtīgo svelmi un publiskiem pasākumiem absolūti nepiemērotiem laika apstākļiem kopumā, koncerts bija plaši apmeklēts. Un ne tikai koncerts. Pirms un pēc koncerta, kā arī starpbrīžos daudzi apmeklētāji izrādīja interesi par Vienotības teltī notiekošu. Apmeklētājiem tika dāvāti Vienotības suvenīri un dalīta koncerta programma, daudzi ar interesi lasīja Vienotības avīzi, citi izmantoja iespēju tikties klātienē ar deputāta kandidātiem - interesējās, jautāja un pat strīdējās. Tika saņemti daudz gaišu ceļa vārdu, vēlējumu un atbalsta Vienotībai un man personīgi.

Un tam visam vēl klāt Vienotības piesaistīti amizantie mīmi, kas sagaidīja vai ikkatru apmeklētāju, veltot tam nelielu draisku etīdi. Patiesi radoši!

ACI PRET ACI AR VĒLĒTĀJU CĒSĪS UN RŪJIENĀ

30. jūlijā Cēsīs un Rūjienā man bija unikāla iespēja iepazīt savus vēlētājus – aci pret aci tiekoties pilsētu ielās.

Pretēji kolēģu bažām, ka cilvēki ielās būs neatsaucīgi un inerti, latvisko Vidzemes pilsētu ļaudis paši nāca klāt un izteica uzticību „Vienotībai” un laba vēlējumus gan man, gan maniem kolēģiem. Tiem, kas šaubījās, es skaidroja, cik svarīgi ir ikvienam latvietim 2. oktobrī doties uz vēlēšanām, lai nepieļautu kreiso spēku triumfu. Sarunas ar cilvēkiem bija sirsnīgas un vienkāršas. Daudzi mani pazina kā dzejnieka Māra Čaklā dēlu, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju un/vai Latvijas Televīzijas raidījuma ”Personas kods” vadītāju.

Sirsnīgi saruna iznāca ar kādu kundzi Cēsīs, kas skolā savulaik mācījusies vienā klasē ar manu mammu – aktrisi Valdu Freimūti. Pats neesmu redzējis, bet skolā joprojām pie sienas esot viņas fotogrāfija.

Protams, interesantākā saruna sanāca ar kādu sirmu kungu Induli no Rūjienas. Viņš pats pienāca pie Vienotības stenda, lai teiktu ne pārāk glaimojošus vārdus par visiem bijušajiem politiķiem, kas esot blēži un tautas nodevēji. „Vai es arī Jums esmu kaut ko nozadzis?”, dusmīgajam vīram es pajautāju. Indulis nedaudz apmulsa un sacīja, - Jūs, konkrēti, nē, bet jums jaunajiem jau tie vecie liks tikai ūdeni pienest. Man liekas man izdevās pārliecināt patiesi aizkaitināto rūjienieti, ka šis ir laiks, kad politikā nāk jaunie. Indulis, jau mazāk kurnēdams par pastāvošo un gaidāmo iekārtu, projām devās ar Vienotības avīzi, solot iepazīties ar kandidātu sarakstu Vidzemē.

Man nav ļoti liela pieredze kampaņu organizēšanā un vēl mazāka kā dalībniekam, bet pēc šī brauciena vēlreiz pārliecinājos par 100% - ārkārtīgi svarīgi runāt ar cilvēkiem, uzklausīt viņus un sadzirdēt! Vara rīkojās pavirši un ikviens to nosoda. Ja tā turpināsies “protesta balsojumi” būs maigākā latviešu reakcija. Es aicinu visus iesaistīties! Nenopelt visu apkārt notiekošo, bet iesaistīties savas dzīves pārvaldīšanā. Un 2 oktobrī visiem ir jāiet uz vēlēšanām un jābalso! Šodien nepietiek, ka tu pats to izdarīsi, šodien ir jāmudina to darīt ikvienu sev apkārt!

  

SVARĪGAIS 2. OKTOBRIS!

2. oktobrī par 2. sarakstu! Par Vienotību! Par Ministru prezidentu Valdi Dombrovski! Vidzemē par Ingmāru Čaklo!

Tie ir vēlēšanu saukļi. Arī es tiem šobrīd pievienojos. 2. oktobra 10.Saeimas vēlēšanas tiešām būs svarīgas vēlēšanas. Latvijai izšķirošas. Tāpēc aicinu ikvienu latvieti un katru Latvijas pilsoni atbildīgi doties vēlēt. Lai mājas paliek tie, kas par valsti domā sliktas domas un vēl ļaunu latviešiem.

Šai laikā man draugiem, radiem un paziņām bieži nākas skaidrot savu iesaistīšanos politiskajos procesos. Tāpēc vēlreiz atbildēšu uz dažiem jautājumiem un izskaidrošu kāpēc pievienojos sabiedrības nemīlētākajai kategorijai – politiķiem.

Kāpēc es esmu politikā?

Apnicis! Apnicis skatīties, kā melo, zog, laupa, māna, muļķo un pārliecina, ka tas ir normāli. Pārliecina, ka citādi nav iespējams! „Nu, es jau nezogu tik daudz! Nāks citi – zags vēl vairāk!” Apnicis uz to noskatīties!

Apnicis, ka cilvēki, kuriem es uzticos, vienmēr paliek mazākumā. Jā, varbūt viņi nav krīzes supermenedžeri. Viņi arī mēdz kļūdīties. Bet viņu rīcību nekad nenoteiks savtīgums un egoisms.

Es pievienojos! Es esmu iesaistījies šai procesā palīdzēt cilvēkiem domāt, palīdzēt meklēt un analizēt, analizēt un saprast! Rīkoties loģiski, godīgi un valstiski!

Tie, kas mani pazīst zina, ka es jau pirms daudziem gadiem sacīju: kaut kad iešu politikā. Iešu, kad būšu tam nobriedis. Iešu, kad citādi vairs nespēšu. Iešu tad, kad jutīšu – nedrīkstu neiet.

Patiesībā es nevaru citādāk

Esmu četru bērnu tētis. Ik dienas man nākas bērniem paskaidrot, kā dzīvot. Viņi man uzdod jautājumus: „Kāpēc, kas, kā, kā tas būs, kāpēc tā notiek?” Un viņi - gan trīsgadīgais Ernests, gan vienpadsmitgadīgais Eduards, arī astoņgadīgā Elīza un piecgadnieks Māris Roberts - man uzdod konkrētus jautājumus, nebaidīdamies no tēmām par nāvi, par jēgu, par stulbumu un citām lielām un arī ļoti ikdienišķām lietām. Viņi nebaidās uzdot jautājumus, un man viņiem ir jāatbild. Viņiem vajag patiesību!

Es stāstu viņiem, kā tas notiek, bet paralēli - televizorā, radio, uz ielas viņi dzird kaut ko pavisam citu. Man viņiem ir jāpamato, kāpēc es domāju, daru vai lieku viņiem rīkoties citādāk, nekā to dara citi un citur. Un tad es vienā brīdī sapratu, ka mūsu valstī lielā problēma ir nevis muļķība, bet tas, kādos māņos cilvēki ir apmaldījušies. Itin nekas nevar palīdzēt vieglāk un labāk paskatīties uz lietām, kā vienkāršs skaidrojums.

Es valsti arī uztveru kā ģimeni. Manā dzīvē nav nekā, kas nebūtu saistīts ar ģimeni. Tas tā ir neatkarīgi no tā, kādas tobrīd būtu manas attiecības ar sievu, kādi konflikti vai strīdi, vai viedokļu nesaskaņa veidotos ģimenē. Vēl mazāk to ietekmē ārējie apstākļi, izdzīvošanas lietas, nepārtrauktā nepieciešamība izvēlēties, piemēram, kura skola, kura māja, kuri darbi un viss pārējais. Man ne mirkli neienāk prātā, ka tie varētu nebūt saistīti ar ģimeni. Viss ir saistīts ar ģimeni, un visu ietekmē ģimene, un viss ietekmē ģimeni. Es to uztveru ļoti nopietni.

Ģimenē tu nezodz, normālā ģimenē tu nekad nezodz. Un, ja kaut kas tāds notiek, ģimene nāk kopā un runā par to, kā par problēmu, risina to, līdz atrisina.

Ģimene nevar tērēt to naudu, kuras tai nav. Ģimene nevar neplānot. Ģimenē dzīvojot, tu nevari neiesaistīties. Ģimenē nemēdz būt, ka neaizstāv viens otru, pat, ja cilvēkam nav taisnība, viņam ir tiesības būt izprastam, būt piedotam. Jā, ģimenē arī kļūdās, bet ģimenē arī atzīst, labo kļūdas un palūdz piedošanu. Un tad visi kopā lietas vērš par labu.

Ja valsts ir ģimene, tad es citādi nevaru, nedrīkstu – man ir jāpiedalās. Un tagad esmu teicis: es to daru. Un daru patiešām.

Es nevaru atrasties kaut kur pa vidu.

Es arī ne visas lietas dzīvē saprotu. Esmu beidzis četras augstskolas un mēģinājis savu ceļu būvēt, lai izprastu jautājumus, kas manī rodas, lai atrastu labāko risinājumu, kā sasniegt mērķus, kas man ir svarīgi.

Pats sevi uztveru kā cilvēku, kas atrodas nepārtrauktā izglītošanās procesā. Tā es izprotu arī mūža izglītību, kuras atbalstītājs esmu. Izglītošanās process nekad nav vienas dienas projekts. Tas ir ikdienas darbs, nepārtraukts ikdienas process.

Demokrātija savukārt ir iespēja. Bet demokrātija ir drosmīgo iespēja.

Es redzu, ka es varu izdarīt labāk, es redzu, ka mēs varam izdarīt labāk un ka es varu palīdzēt ieraudzīt, izprast un veikt. Es neesmu ar mieru sēdēt malā un joprojām skatīties uz veco bildi, par kuru visi zina, ka tā nav ne skaista, ne vajadzīga, ne atbilstoša Latvijas ļaudīm.

Es nesaku, ka visiem ir jāiesaistās politikā, es saku, ka visiem ir jāiesaistās domāšanā – arī domāšanā par politiku, domāšanā par vērtībām, kuras rīt būs noteicošas, par lietām, kuras izlems citi un ne tavās interesēs, ja tu šodien atsakies domāt.

Jā, tik skaidri es to laikam esmu sev noformulējis tikai tagad – trīsdesmit deviņu gadu vecumā. Un – piedalos!

Kāpēc esmu Pilsoniskajā savienībā?

Kad astoņdesmito gadu beigās Latvijas PSR laikraksts „Literatūra un Māksla”, kura redaktors bija mans tētis, riskēdams izvēlējās vāka attēlā likt Brīvības pieminekli ar sarkanbaltsarkano krāsu, mēs ģimenē to svinējām kā lielus svētkus. Kopš tā laika gandrīz ikkatrs sasniegums Latvijas valstī tiek atzīmēts arī kā ģimenes svētki. Kopš esmu uzcēlis savu māju, sarkanbaltsarkanais karogs katru dienu plīvo pie tās.

Man ir svarīgi, kas notiek šai valstī, man ir svarīgi, kā tas notiek šai valstī. Man ir svarīgi, lai šeit dzīvotu laimīgi cilvēki, lai es par viņiem varētu priecāties tāpat kā par saviem bērniem un no tā vien justies laimīgs. Man tas ir svarīgi, un, sekodams līdzi aktivitātēm, ko cilvēki veic, es izvēlos, ar kuriem būt kopā, ar kuriem kopā pavadīt laiku un kam ziedot savu laiku. Galu galā – te ir runa par uzticēšanos. Esmu izvēlējies Pilsoniskās savienības cilvēkus.

Nevaru teikt, ka visus Pilsoniskās savienības biedrus pazīstu. Un nevaru teikt, ka kvantitātei te vispār ir kāda nozīme. Esmu sapratis, ka šeit ir cilvēki, ar kuriem kopā esmu gatavs iet grūtu, smagu ceļu, jo mums ir vieni mērķi. Tas, manuprāt, svarīgākais.

Kādēļ esmu par Vienotību?

Pirmkārt, tāpēc, ka, manuprāt, apvienošanās ir labāka par jebkuru citu veidu, kā daudzu cilvēku mērķiem dot iespēju kļūt par kopīgiem mērķiem.

Protams, startēt vieniem pašiem vēlēšanās būtu vieglāk. Vēlētāji zina, ka Pilsoniskā Savienība nāk ar spēcīgiem cilvēkiem katrā nozarē, kas var piedāvāt risinājumus Latvijas valstij tuvākajās vēlēšanas un arī pēc gadiem. Tomēr vienatnē pastāv iespēja, ka mūs lēnām zāģēs, cirtīs pa daļiņām un mēģinās grauzt, mēģinās lauzt, pretstatīt vienu otram. Mēs to vairs nedrīkstam pieļaut!

„Vienotība” ir plānotā apvienība 10. Saeimas vēlēšanām, kur cilvēkiem jādod skaidra zīme, ka nav svarīgi katra individuālās vēlmes, iegribas, vajadzības vai nepieciešamības, bet kopējās, valstiskās Latvijas cilvēku vajadzības. Protams, tajā skaitā arī manas, tavas, mammas, tēta, bērnu un draugu, un visu pārējo vajadzības – Latvijas cilvēku, bet kopīgās intereses.

Kad 1918. gada 18. novembrī dibināja Latvijas valsti, vienīgajā tā vēsturiskā brīža fotogrāfijā, redzami daudzi cilvēki. Neticu, ka viņiem visiem bija viena doma, neticu, ka starp kādiem no viņiem nebija savstarpēja naida, nepatikas, bijušu vai topošu rēķinu, neticu, ka viņi visās lietās domāja vienādi. Bet vienā lietā viņi domāja visi vienādi: nav cita ceļa latviešiem kā sava valsts! Arī šodien: nav cita ceļa latviešiem kā sava valsts!

Tie, kas vispirms kārto savas lietas, nekad nekārto valsts lietas. Vārds „valstsvīrs” apzīmē vīru, kas strādā valstij. Pašlaik svarīgākais ir pateikt, ka mēs esam gatavi darīt lietas, kas nāk par labu valstij. Tikai pēc tam var notikt tas, kas ir svarīgs mums katram atsevišķi.”

Tas ir mans redzējums, tā ir mana pārliecība. Es apņemos domāt un darīt! Aicinu pievienoties! Aicinu būt vienotiem!

2. oktobrī par 2. sarakstu! Par Vienotību! Par Ministru prezidentu Valdi Dombrovski! Vidzemē par Ingmāru Čaklo!

© Ingmārs Čaklais 2010