papildināta - Desmit Saeimas deputāti varēs rosināt kolēģa valsts valodas prasmes pārbaudi
Publicēta: 15:01 12.04.2011.
(Pievienotas pēdējās četras rindkopas.)
Rīga, 12.apr., LETA. Parlamenta Juridiskā komisija šodien akceptēja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz iespēju nosūtīt deputātu uz valsts valodas prasmes pārbaudi.
Ja ne mazāk kā desmit deputāti apšauba, ka kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, paredz likumprojekts. Lēmuma projektam pievienojams faktisko apstākļu izklāsts.
Prezidijs Saeimas sēdē ziņos par saņemto lēmuma projektu, un parlaments to bez debatēm nodos Mandāta, ētikas un iesniegumu komisijai.
Mandāta, ētikas un iesniegumu komisija mēneša laikā slēgtā sēdē izvērtēs lēmuma projektu par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi un sniegs Saeimai atzinumu par to. Uz Mandāta, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi uzaicinās attiecīgo deputātu un Valsts valodas centra pārstāvi.
Lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi iekļaus Saeimas sēdes darba kārtībā ne vēlāk kā desmit dienas pēc Mandāta, ētikas un iesniegumu komisijas atzinuma iesniegšanas.
Ja Saeima pieņems lēmumu par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, šo pārbaudi ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā veiks Valsts izglītības satura centrā. Pārbaudi šajā termiņā varēs veikt ne vairāk kā divas reizes. Ne mazāk kā desmit deputāti varēs iesniegt lēmuma projektu par valsts valodas pārbaudes termiņa pagarināšanu.
Ja Saeimas deputāts nepiekrīt pārbaudes rezultātiem, viņš tos var desmit dienu laikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēt.
Valsts izglītības satura centra lēmumu par apstrīdēto pārbaudi deputāts desmit dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kurš šo lietu kā pirmās instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā izskata 30 dienu laikā.
Ja tiek konstatēts, ka Saeimas deputāta valsts valodas zināšanas ir neatbilstošas normatīvajos aktos noteiktajam līmenim vai deputāts noteiktajā termiņā nav veicis pārbaudi, Saeimas Mandāta, ētikas un iesniegumu komisija 15 dienu laikā iesniedz Saeimā lēmumu projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.
LETA jau ziņoja, ka šo jautājumu parlamentā sāka apspriest pēc opozīcijā esošās nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājuma par apvienības "Saskaņas centrs" deputāta Valērija Kravcova izslēgšanu no Saeimas viņa nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.
Šodien Juridiskās komisijas sēdē "Saskaņas centra" deputāts Valērijs Agešins pauda viedokli, ka "deputāta prasmes var apšaubīt tikai viņa vēlētāji, nevis citu deputātu grupa".
SC deputāti arī jautāja, pēc kādiem kritērijiem varēs apšaubīt deputāta valsts valodas prasmi - pēc lietvārdu nepareizām galotnēm vai neievērotām garumzīmēm.
Saeimas Juridiskā biroja priekšnieks Gunārs Kusiņš teica, ka deputātam ir jāspēj Saeimas sēdē referēt par likumprojektu un atspēkot izteiktos iebildumus. Savukārt SC deputāti iebilda, ka katrā frakcijā ir deputāti, kuri nekad nav runājuši no Saeimas tribīnes.
Ilgi tika diskutēts arī par to, cik lielam deputātu skaitam dot tiesības apšaubīt kāda cita deputāta valsts valodas prasmi. SC deputāti uzskatīja, ka iesniegums jāparaksta 34 Saeimas deputātiem, komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) rosināja noteikt, ka lēmumprojekts jāparaksta 20 deputātiem, bet Ingmārs Čaklais (V), Solvita Āboltiņa (V) un Dzintars Rasnačs (VL - TB/LNNK) pauda viedokli, ka pietiks ar desmit deputātu parakstiem. Pirmajā balsošanas reizē neviens priekšlikums neieguva vajadzīgo balsu skaitu. Čepāne savu priekšlikumu par 20 deputātiem atsauca, un otrajā balsojumā pārsvaru guva priekšlikums, ka iesniegums par deputāta valsts valodas prasmes pārbaudi jāparaksta vismaz desmit deputātiem.
Emīlija Kozule LETA